1
12 īMnJAAmRīKA
. gada 19. jūlijs, 28. numurs
ļi'. iX'
Toronto Latviešu Geiltrā attēls). Ierīko arī
vē arī ieejas telpas (augšējais uģimsdzēsības sistēmu.
Foto: V, Plaimpe
(Turpinājums no 9. Ip.) mgieni Brīvajā oiim|>iadā, tiek demonstrēta ' opozīcijas 1980. gada olimpiskām spēlēm Maskava, kas notiek Pad. savienī-;>bas agresijas gaismā. Piedalīšanās Brīvajā olimpiadā de. monstrē brīvīlbas mīlestību. Tā Šis premjera Dēvisa apsveikums īsumā raksturo Brīvās olimpiadās mērķus.
Jau Montrealas olimpisko spēļu laikā 1976. .gadā baltieši un ukraiņi Kanādā norādīja uz Pad. savienības koloniālo politiku un okupēto valstu sportistu letMaušanu Pad. savienības izlasēs. Internacionālās olimpiskās komitejas (lOC) priekšsēdis lords Killians steidzās ieteikt, lai attiecīgās valstis pieprasa lOC biedm tiesības. Protams, Pad. savienības oficiālie pārstāvji nekavējās deklarēt, ka šīs nācijas nemaz nevēlās startēt atsevišķi, bet vēlas iekļauties krievu vienībās. Tos, kas mēģināja augšminēto domu izteikt laikraikstos vai televīzijā, nekavējoties nosauca par neatbildīgiem, kas ieved politiku olimpiskajā kustība.
Padomju režīmam, protams, ir citi uzskati par sportu. Sports tam ir līdzeklis parādīt savu^ polītisiko un ideoloģisko pārākumu. Skaidrs, ka bez nekrievu izcīnītām medaļām pilnīgi sabruktu Pad. savienības izcilā vieta sporta pasaulē.
Piektdien, 4. jūlijā, Ētobiko Centennial stadionā karogu mastos plīvoja Latvijas, Igaunijas, īLietuvas, Armēnijas, Ulc-rainas ASV un Kanādas nacio-
abais Rnisttēvs un tēvocis
dzimis 1901 .gada 3 i .augustā Mažu pagastā, tņiris 1980. gada 8. jūlijā Toronto :
Skaisti mani pavadiet, GietI vārtus aizveriet! Ne jBužani neatnākšu. Jūsu vārtus virināt.
Viņu pateicībā un mīlestība piemin
ĪSU. māte, vecāmāte un. vecyecmāte
dzimusi 1888. gada 4. novembrī^.
izbeiguši ššis
es gai
is 1
jMiļā, Latvijā.
Mļo māmiņ, saldu dusu Novēlam Tev kapsētā. Savās šMīs klusi, Jdīisi
Turēsim Tev' piemiņā.
vinu skumst
i im Latvi|ā
nālie karogi, un skatītāju tribīnes pildījās jūsmīgiem skatītājiem. To vidū bija an Latvijas konsuls Dr. E. Upenieks, daudzi Kanādas politiķi un parlamenta locekļi no visām partijām, atskaitot komunistus.
Pl. 18.00 stadionā iesoļoja sacīkšu dalībnieki ar ukraiņu grezni ģērbto orķestri priekšgalā. Kanādas karogu nesa latviešu rovers Pēteris Blatchins latviešu, lietuviešu, igauņu, ukraiņu un armēņu tautumeitu pavadībā. Sportisti sekoja alfabētiskā secībā, vispirms armēņi, tad igauņi, latvieši, lietuvieši un ukraiņi ar saviem nacionāliem iķarogiem. Iespaidīga bija lielā latviešu sportistu grupa, kas izcēlās ar skaistiem parādes tērpiem. Latvijas karogu nesa Atis Ozoliņš: Sportistu gājienu noslē-dbza gaišos tērpos tērptie tiesneši, kuru vidū redzēja daudzus latviešus, ieskaitot bijušos Lat-vijas un Kanādas meistarus, sporta darbiniekus un sportis-
Etobiko pilsētas galva Den-nis Plins apsveica Brīvo olim-piadu ar īsu uzrunu. Orķestrim spēlējot 0' Canada, karogu mastā uzvijās Kanādas karogs, un stadionā ieradās Olimpiskās lāpas pēdējais skrējējs. Olim-pisiko lāpu ielu skrējienā no Etobiko pilsētas valdes atnesa 10 skrējēji, viņu stāiipā bija latviešu jaunās audzes vieglatlēti Linda Kronberga un Zintis Pērkons. Pēc svinīgā zvēresta nodošanas, kas bija uzticēts lietuvietei D. Valaitis, iedegās olimpiskā liesma un Brīvās olimpiādas goda priekšsēdis, Kanādas olimpiskās savienības direktors brig. ģen. V. D. Vita-kers (W. D, Whitaker) ar īsu uzrunu atklāja Brīvo olimpiadu. Bksekutīvās komitejas priekšsēdis Ole Kadhmarskis dažos vārdos deklarēja Brīvās olimpiadās mērķus un nozīmi.
Sportistu parādei sekoja priekšnesumi. Vispirms uzstājās igauņu Helen Tiidus vingrotājas ar diviem priekšnesU" rniem. Uikraiņu 45 sieviešu lielais koris savos skaistajos tērpos nodziedāja divās dziesmas. Kora sastāvā galvenokārt bija viņu jaunā paaudze. Sakarā ar lietuviešu dejotāju piedaEša-nos tautas deju svētkos Čikāgā latviešiem bija jāaizstāj ari viņi. Latviešu pagarā programma iesākās ar vairākām Dau-gaviņas dejām, tad dziedāja DV vīru koris Kanādā diriģenta Ause>kļa Pēnkona vadībā. Kori nomainīja Diždancis. DV vīru koris uzstājās vēl otru reizi, bet programmu nobeidza Diždanca'un Daugaviņas nodejotās koipdejas. Viru koris skanēja braši, izvēlētās dziesmas gadījumam piemērotas., A. Pērkons, sadaribilbā ar sporta komiteju, bija atbildīgs ari par programmu.
SACSKSTES
Brivās olimpiadās saetetes risinājās sestdien un svētdien, 5. uii (5. jūlijā. Sacensības bija ļoti saistošas, dažos sporta veidos pat aizraujošas. Kopsummā latvieši guva vislabākos pa-nāikumus, izemot 14 zelta, 15 sudraba un 7 bronzas medaļas. Sevišķi dramatiska bija fināL spēle latviešu un lietuiviešu basketbola izlasēm. Otrā puslaikā
ši, bet dažu kļūmju dēļ zaudē^ ja vadību mi spēli ar 82 - 88. Basketbola fināls bija augstas Masēs. Iespaidīja bija latviešu vīriešu volejbola vienība, kas uzvarēja finālā ukraiņus ar 15 - 5/9 - 15 un 15 - 3. Latviešu sievietes zaudēja vilojbola finālā lietuvietēm ar 16-18 un' 7 - 15. Vieglatlētikā sievietēm augstlākšanā ņu tāllēkšanā uzvarēja A. Kaņķe, vīriešiem 1500 un 3000 m uzvarēja M. Zeltkaļus, 800 m A. Birze; 4 X 100 m stafete uzvarēja latvieši — Zāmurs. Dzintars, Mi-ļelsons un Keninš, šķēpā uzvarēja I. Zvaigznīte-Star. Latvieši sevišķi veiksmīgi biia arī šaušanas sacīkstēs, iegūstot daudzas pirmās vietas.
Latviešu futbolisti pašreiz nespēlē nekur ka' vienība un tās sastāvā pa lielākai daļai jaunās audzes spēlētāji. Nelaimīgā kārtā latviešiem saslima vārtsargs A. Rāva, Yiņa vietā vārtus sargāja Jānis Vilmanis, kas patiesībā ir nepieciešams uzbrukumā. Pirmā spēlē pret armēņiem mūsu vienība zaudēja, ar 2 - 1, kas tomēr ir teicams rezultāts pret rutinēto armēņu vienību. Otrā spēlē pret ukraiņu vienību pirmais puslaiks bija 1 - 0 ukraiņu labā. Otrā puslaikā Vilmanis atstāja vārtus, lai palīdzētu užbrukuņiam un vārtsarga pienākumus uzņēmās otrs vērtīgs spēlētājs Austris Liepa. Otrā puslaikā sabruka latviešu aizsardzība, pie-triika ari izturības. Latvieši spēlēja ar armēņiem 1' - 1, izspēlēja ar armēņiem 1 - izcīnot pirmo vietu.
BRĪVĀ OLIMPIADĀ IPĒC ČETRIEM GADIEM
Svētdien, 6. j^ilija vēlā pēcpusdienā, beidzās Brīvās olimpiadās sacensības. Skatītāji pulcējās tribīnēs, lai būtu klāt īsajā 'beigu programmā. Aktā klāt bija arī Baltijas tautu federācijas Kanādā un LĪNAK valdes priekšsēdis Tālivaldis Kronbergs, kas abas dienas sekoja sacīkšu norisei un vairāk-fart pasniedza uzvaras medaļas latviešu sportistiem.
Bnvās olimpiadās nobei» gurna runu teica parlamenta loceklis M.Vilsons, cildinot armēņus, latviešus, ' lietuviešus, igauņus un ukraiņus kā labus kanādiešus, kas nekad nav aizmirsuši cīnīties par brīvību uin boikotē Maskavas olimpiskās spēles. „šeit brīvība ir pati pai; sevi saprotama lieta, bet brivJbas nav Pad. savienībā// teica runātājs. „Mēs protestējam arī pret to, ka Maskavas olimpiadā okupēto zemju sportistus iekļauj Pad. savienības vienībās, mēs protestējam pret Pad. savienības agresiju. Ja Pad. savienības sūtnis Kanādā ievietojis presē rakstu, ka Kanādā nav brīvības, jo neatļaujot sportistiem piedalīties Maskavas olimpiadā, tad varam atlbildēt gluži otrādi, mēs mam brīvi, uņ paši varam izvēlēties, kurp doties, bet Pad. savienibas sportistiem un pilsoņiem šis brivibas vispār nav," (norādīja parlamlBntārietis M. Vlsons.
Organizādjas komit. priekšsēdis 0. Kachmarskis pateicās ]visiem dallbnieķieni un izteica ļoerību, kā Brīvā dimpiada notiks ari 1%4. gada'un turpināsies, ikamēr okupēto valstu galvaspilsētas būs atkal brīvas.
2. Zentiņi
1
I ■
r
r
Floridi
Ja piemina;]] Floridā, tad tās pludmale-mats sekmējj jas nodiibināis: pilsētā. Sāki] galvenokārt bet pamazāriil dzes latvie&i nekustamos
ejos augusi,.taču Toronto.
Sv. Pēters skaista pils-e dzīvotājiem; piegulošās^ p tāju skaits vc •Kaut ari raa cibas rajon vietas. rakst Pilsēta bagā cām, tūristu vietām, visād vm operām, tri, baletu,u
Latviešu sa rit ap Latv] ļoti rosīga. P matiskā kop: cha, inforin lētāju kopa Grinīberga v tikās un mf' t'ēka^ kuru v A. Kalniņis. - sias kopa. n gada janvār nas Babres Lamberta i tver visas priekšnieks i
Kicks
ALBERTAj\>|
Vienam r^i viešu leģion Dzelzs , kru; karavīriem biiņiēkam A niekam 19. žā gadi. Dzi apr. Lubeze jis Latvijas tlgais cīni; kiem. 194S. līts 15. div taljonā, ka? un tās apkā
32. Grenl prettanku r( lielgabaliem! jo bija norTi vē) 1944. 7 sagatavotiesl nīgi «izputii pretējā uzk; tēmēta iei kas lietoja Tas bija arļ dienvidos n| Sokoļniku leģionāriem negaidītās u; mirldī bija un jātver i(
pusstundā tas kom-and^ ievainoja Veļ apklusa pin un lidmašīnļ izraisīja pār] stāvokli liej tas virsserži kā, vecākā ipļriefcSnieka drosmīgā ri pašu ļodzl'gļ noturēja sa"^
