,1980. gada 26. jūlijs, 29. numurs v IJmnEJA AMERIKA 9
I
un
Ontario proviaaees industrijaš ministrij a pē c triju gadu pārtraulkuma, atikal rīkoja, pēc kārtas jau 16. Ontario preses apvienības vienas nedēļās coļojumuv šoreiz pa Ontario ziemeļaustrum.li apga-iepazlstinot apvienības
pasažierus četrreiz dienā. Euģa restorānā ieturējām pusdienas un pa logu vērojām jgāŗāmslīdošos ūdeņus un mazās saliņas.
^biedrus ār Ontario ziemeļu krāšņo dabu, tās bagātībām un šo bagātībai _ izmantošanu. Šās vasaras ceļojums teijā 2256 km garš maršruts — Mianituliina sala; Susenmarī, Agavas kan- , jons, Vāva, Čaolo, Timinsa, Kirklandlēka un Norzbeja, neieskaitot ceļojumu dzelceļa vilcienos un kuģī. Izbraukuma 43 dalībnieki reprezentēja etniskos laikrakstus 26 valodās.
mu vadīja Ontario tūrisma un industrijas ministrijas darbinieks KoUtis Makdonalds.
Sapulcēšanās bija pie Ontario parlamenta ēkas ļ^^ Tur grupu izvadīja Ontario tūrisma uņ industrijas ministrs Larijs Grosmans. Ekskursantu Cliarterway autobusam visu ce-; u pa 'priekšu brauca Ontario policijas ierēdnļs Kerks' Dupre no Toronto policijas galvenās mītiies. Pa ceļam bija īss kafijas pārtraukums FMertonā, Fort Gerī naotelī; Tālāk ceļš turpinājās uz Tobermorī ostu, iBrjūsa pussalā, kuras vieriu p«u^ si apskālb Hjurona ezers, bet otrā pusē atrodas Džordžinbe-]as licis. No Tdbermori ūdensceļa satiksmi starp Dienvidonta-rio cietzemi uil Manitulinu uztur ātrais, modernais Ontario satksnies kuģis M/S Chi-Ghee-mauņ, indiāņu valoda — lielais ķanū. Tas var uzņemt 125 satiķsimes līdzekļus,^ arī auto-ibusus un privātautomašīnas, kā arī 000 pasažierus. Tas vairāk atgādina okeāna tvaikoni nekā pasažieru pārceltuvi lielajos ezeros. Pa atvērto kuģa priekšgalu spēkrati iebrauc kuģī To-bermorī un pēc divu stundu kuģošanas sasniedz Manitulina sa», lu. Uz kuģa atrodas plaša kafejnīca ar bāru un^ sauļošanās klāju. Vasaras mēnešos kuģis
Pa lielajiem Hjiurona ezera un Džprdžijas līča ūdeņiem tuvojāmies vienam no skaistāka-' jiem atvaļinājuma apvidiem, šeit atrodas daudz lielāku un mazāku saliņu, bet vislielākā ir Manitulina sala, ko uzskata par vislielāko saldūdens salu pasaulē. Pēc indiāņu teikas sala bijusi Lielā gara Manitu mājvieta, tāpēc tur daudz nosaukumu indiāņu valodā. Salā redzamas augstas klintis, plašas ielejas, kurās dziļi guļ dzidrie •ezeri, kādu ir ap 110, daudz strautu un upju, bagāti ziivīm, ari daudz ūdensputnu.
Ontario etniskās preses apvienības izbraukuma dalībnieki pie parlamenta ēkas. Ekskursiju rīkoja Tiirisma un industrijas ministrija.Attēl^ vidū mipistrs Larijs Grosmans (piektais no labās). No ministra pa labi Ontario etniskās preses ai^ienības prezidents V. Mauko.
Sala ir vecākā civilizācijas novietne Ziemeļamerikā. Daba šeit pirmatnēji krāšņa, neskarta, daudz akmeņu neparastos veidojumos un krāsās, kō^ šeit atnesuši senie glečeri. No salas 10.000 iedzīvotājiem indiāņi ir ap 20 proc. Tie dzīvo piecos atsevišķos rezervātos. In-strādā kokrūpniecībā, vai raktuvju darbos. Katra gada augusta pirmajā nedēļā, tērpušies nacionālos kostīmos, tie uzstājas ar savām cilšu d^-jām, dziesmāni un rīko daiļamatniecības skates.
Pēc ierašanās Bienvidbejā izbraAuma dalībnieki devās uz Ojibve kultūras centru indiāņu rezervātā Rietumbejā, kur iepazinās ar iezemiešu cilšu dziestmām sešu bundzinieku pāvadījuniā, kā ari noskatījās centra sagatavoto slīdīšu izradi. Bija iekārtota arī mākslas un daiļamatniecības izstrādājumu skate: gleznas, sienas segu audumi, dažādi vācelīšu pinumi ūn kurvīši no dabīgiem materiāliem — bērza mizas, por-^ kupaina adatām, doņiem un kukurūzas. Ellas gleznās attēlotas indiāņu leģendas, putni un dzīvnieki. No vietējiem pārstāvjiem, kas sveicina j a un informēja ekskursantus par saviem
projektiem, bija Džo Hare, Rie-tumbejas bungu orķestra vadītājs, Henrijs Paltjē, kas uzsvēra, ka indiāņi nav aziāti, kas pārnākuši no Sibirijas, bet gan šī kontinentā sākotnējie iedzīvotāji. Uzrunas teica arī citi indiāņu pārstāvji. Izbraukuma dalībniekus pacienāja ar iedzimto nacionālajiem ēdieniem, uz ugunskura restēm ceptām ainu kotletēm, kūpinātām ezera forelēn , lasi, vārītām kukurūzas vālītēm, cepumiem ar melleņu ievārījumu un zāļu
vakarā atvadījāmies no viesmīlīgajiem indiāņiem.
un braucām pārnakšņot uz Es» paņolas pilsētu, kas atrodas
ziemeļos no Manitulīna salas pie Spāņu upēs. Pilsēta ieslēgta klinšu kalnu krāsainās for-
mācijās ar daudziem maziem ezeriņiem, šeit netālu noTrans-kanadas lielceļa novietojusies
liela papīrfabrika. Pēc brokastīm Dodže viesnīcā ceļojām tā*
lāk uz kokapstrādāšanas un raktuvju centru Blind River, kas tagad izveidojusies par
S A V IE N 0 T IS V A I. S 71S
t Ņujorkas draudzē šogad pagaidām apaināti 23 augstāko mācību iestāžu beidzēji, no tiem divi doktori, deviņi
ri Un 12 bakalaura grāda ieguvēji. Valdis Bērziņš ieguvis doktora grādu kompjūtera zinātnē, ar septembri pārceļas akadēmiskā darbā uz Mineso-tas universitāti Minoapolē. Jānis Zāmurs ar doktora grādu meteoroloģijā saistījies darbā Ņujorkas pavalsts dienestā Albānijā. Pārējie beiguši dažādas nozares. Ņujork»as draudzes latviešu vidusskolu Bronksā (darbojas Jonkeros) beiguši
Baltiešu, somu un vācu etniskās'preses pārstāvji Tūrisma im industrijas mi^^ celdļumā; Attēlā no labās: Han un Pekku Leivo (somu laikr. Vapaa Sana), Elna Kungla -(igauņu MeieElu), Vera Sidar^ (Latvija Amerikai^ Hilla Vriiagelski (foronto Zeitung)
6 un Salā 3. skolnieki. Pamat-skiolu Bronksā (darbojas Jonkeros) beiguši 8 skolnieki un kā neiklātienes skolniece no Vācijas Māra Klausa, bet Salā
6 Un Nuarkā 3 skolnieki, kopā 18 pamatskolu un 9 vidusskolu.
# Ņujorkas latviešu draudzes lauku īpašumā Katskilu kalnos kopš' 1987. gadu iekārtota vecās paaudzes atpūtas nometne. Tā sākta toreizējās draudzes Palīdzības fond«a priekšnieces Helēnas Kļaviņas ierosmē, pirmajā gadā sarīkojot divu nedēļu atpūtu jūnijā. Darbība ir paplašinājusies, šogiad jūnijā bija divi atpūtas posmi, bet rudenī paredzēti vēl divi, katru reizi pa divām nedēļām, no 31, augusta līdz 27. septembrim^. Piedalīšanās 3.50 dol. no personas dienā; ja vēlas dzīvot jaunajā atpūtas namā, tad 20 dolāru nedēļā par istabu. Hele-iia Kļaviņa .'att)ūtas nometni vadīja 8 gadus, pēdējos 5 gadus to vada K. Bundža.
S No maija līdz jūlijam Ņujorkas draudzē kristīti 5 bērni, miruši 22 draudzes locekļi, salaulāti
7 pāri, no tiem divi ar labiem latviešu tautības laulības partneriem. Rets gadījums bija Salas novadā, no kura vienā dienā salaulājās Ņujorkas draudzes mācītāja, kas dzīvo Salas b>aznīcas īpašumā iekārtota jā dzīvoklī un kas arī vada |ī novada reliģisko dzīvi ļin šīs baznīcas ērģelniece. Mācītāja Laum-a Laģzdiņa 12. jūlijā salaulājas ar Ivaru Zuševi-cu Klīvkandē, bet tanī pašā dienā notika ērģelnieces Irēnes trpenieces laulības Btalas baz-nīcā.:
glītu kūrvietu pie Blind River ietekas Hjurona ezerā.
Braucot pa 17. lielceļu, 40 jūdzes pirms Susenmarī, uz īsu laiku apstājāmies pie Brūce Minēs vēsturiskā muzeja, kas nos aukts pirmās sekmīgās vara raktuves (1846. g.) Kanādā vārdā. Muzejs iekārtots gadsimtu maiņā celtajā baznī-eiņā. Izstādes klāstā bija an vectēvu laiku lielie, sienas pulksteņi, vecas ērģeles un daudz līdzīgu pagātnes priekšmetu.
KLIVLANDE
® Latviešu pensionāru apvienības biedru sanāksmē Olga Celmiņa stāstīj»a par savu ceļojumu pa Japānu, Filifinu salā m un Hongkongu, rādot krāsu slīdītes. Norisi vadīja P. Sproģis, bet vispārējo infor-māciju sniedza priekšnieks J, Celmiņš. Apvienībai šov<asaa: būs izbraukumi uz pilsētas parku u.c. tūristu vietām
DV organizidjis
(Turpinājuiras no 2. Ip.)
' ■ ■ ' ''
tajam butu vajadzīgs kāds
spilgts piemērs, tad tāds ir pašreizējais Centrālās valdes sekretārs Gunārs Tamsons, agrākais Eiropas latviešu jaunatnes apvienības valdes loceklis, kas šā gada maija sēdē.toronto ar savu prasmi un darbu plašākā mērogā izpelnījās kā V;ispārēju ievērību, tā atzinību.
Oada beigās Daugavas Vanagiem piepildīsies 35 darbības gadi kopš dibināšanas Beļģijā. Nebūs šaubu, ka tautas veselī-gais kodols tēvzemē un mes, poEtiska^ā trimda variētu ar lielāku ticību saviem spēkiem raudzīties nepārskatāmajā nākotnē, ja mūsu organizācijas rindas kuplāk atjaunotos gados jauniem biedriem un turpinātu skaitliski augt vispār. Piemēro.: tu atbildi «ar savu rīcībU| varam dot tikai mēs paši.
Daugavas Vanagi, sasauksimies!
