ļ
i, 1980. gada 30. augusts^ 34. numurs
L4TVUA AMIRIM
ifiekš-tistā.
iskais tei
iet, )mā, tas ļiadneram ŗavīriem, ējis ka ad būtil umii vtai
gauņiem,
1 viņiem ba. Kaut m tautai
Ameriks
izjūtu kā un asinis utoreilab-viņa vēlākā Pre-vedumā;
■ ■ - ■ •   » .
zvedumā eša dzej-ko tei-
Pi'eses ' cēlienu zivpjbšaiš a^nis; ar-To nola-e Velta ļiterātū-istams kā
rS, 110 kU;;
krājumi, s, bet pļ^- ,
■pieskārās darbībai, "ti nonāk;
^sekojot īnijai, kas pķrātiskas Stāsta; bei-aizstāvis
ari saja ilpa .mūzi- ■ ma Sau-dzJedāja sākie bri-ka tekstu ar Raiņa kalbes un sarecētās Tu nāksi,
"a Norite
■I i
■ \
(Turpinājiims ņo 3. Ip.) ;bas kritikas nebiitu! jāizvairās
un organizāciju vadītājiein kri^ tizētāji nebūtu jāuzskata pār sliktiem cilvēkiem.
Latvietis nepārkrievinās, ap-V. Upeslācifs: Latvietis m krievu noļ ļtogšas. Mūsu lielākās briesmas ir kolonizācija. Par to jāceļ trauksme, šis jautājums jākar pie liela zvaiia, lai iedzīvinātu^ politisko aktivitāti. Jo sevišķi pacļMinā-jis Maziputnina veikumu, V. Uipeslācis runas beigās mudināja abonēt laikrakstus un žurnālus. ; ^
^^^^   M^^ kā BBC rai-
X dījnmu darbinieks izteicās, ka vājadziga informācija par pašreizējo stāvokli Latvijā, šldas informācijas mums maz. Statistiskās ziņas neuzrāda ziņii avotus. Citām tautām šādas informācijās vairāk. Mums vajadzīgā: ciešāka sakaru uzņemšana ar jaiinatni; presei jāat-rod viela, kas jaunatni interesētu un saistītu. Prese pilnā inēŗā neatspoguļo jaunatnes intereses un tieksmes. Pēc runātājā novērojumiem mūsu jaunatnei ir liela interese par latviešiem un Latviju.
Ari nākamā runātāja jauniete Renāte saiņa apgalvoja, ka pašreizējo avīžu ^ tematika jaunieti neiriteresē,      ^ :
A. fiolšteins konstatēja, ka no visiem Gaŗezera | vidusskolas absolventiem labi, ja 15 — proc. varot kaut ko brīvi uz
un jāslavē tie jaunie latvieši, kas izglītojušies te un piegriezušies latviešu sabiedrībai.
0. Akmentiņš norādīja^ ka visi mūsu pieci laikraksti šais virzienos ir kaut ko mēģinājuši. Viņš ieteica pētīt iespēju, vai mūsu jaunā audze, it sevišķi tie, kas pieder pie Mazputniņa aprindām, nevar paši izdot savu laikrakstu. Akmentiņš bija arī ieskatos, ka mūsu presē dominē komerciālisms, un sīkie ziņojumi neaudzina tautu. Vajadzīgi audzinoši ievadraksti, kas mudina, kā jāizturas pret mūsu iemidnieki.,,,Prese guļ! Kādēļ par tiem, kas Elgā piedali j ušīes I-atvijās bēŗu atceres svinībās, mēs uzasinājām tikai tagad, pēc Lešinska rakstiem Laikā? Prese nezina, kas notiek mūsu pašu sabiedrībā!"
■ A. Reinvalds uzsvēra, ka „lielajai presei" nevajadzētu laipot nacionālpolītiskos jautājumos. Ja kāds izdevums sāk laipot, tas zaudē lasītājus.
A. Bolšteins ierosināja, ka mūsu centrālās organizācijas ^ varētu maksāt kādu atzinības balvu, piem. 25 dolārus tam Jaunietim, kas būtu publicējis avīzē kādu lasītāja vēstuli vai €itu rakstu vai
Pārmetumi presei bija jādzird arī ņo i)ŗ. Ļ. Streipa. Viņš apgalvoja, ka prese nav pietiekami darījusi, lai radītu armiju nākošai mobilizācij ai. Latviešu presei ir jāsludina, ka, dzīvojot emigrācijā un ti^imdā, ir arī iespējams dzīvot par latvieti, it sevišķi tāpēc, ka piederam pie tautas, kas tiek nospiesta. Presei būtu jāatbalsta
R. Čaks komentēja, ka nesenajā BV rakstu darbu sacensībā jauniešiem, kur pirmā godalga bijusi 150 dolāru, jauniešu atsaucība bijusi maza. Rīkotājus pārsteidzis, ka no M:insteres ģimnāzijas jauniešu aprindām piedalījusies tikai viena
Ēd. Avots ieteica mūsu centrālajām organizācijām rīkot sacensības Isstāstu rakstītājiem, lai atdzīvinātu šo literatūras žanru.
V. Jaunkalnietis, šķirstot Lat vija Amerikā 9. augusta numuru, pierādīja, ka presē pietiekami atspoguļojas tie temati,
kuru trūkumu pārmetuši pārrunu dalībnieki. Viņš nosauca vairāku rakstu virsrakstus un pieminēja foto attēlus, kas varētu interesēt jauniešus (par pašu jauniešu rosmēm), tāpat vairākus citus rakstus, kas informē pār apstākļiem un dod mājienus, mums būtu jāpatur. Jaunkalnietis arī novērojis, ka jaunieši mīl gan kritizēt vecos, bet paši sava darba kritiku necieš..";
P. PurkaHtis norādīja, ķa katrā Laika numurā ir daudz ziņu par dzīvi un apstākļiem
L.. Venta - Bobrovoļska izteicās, ka jaunus lasītājus un rakstītājus var izaudzināt tikai latviešu ģimenēs„
Amerikas Latviešu Apvienībai^ priekšsēdis J. Riekstiņš paskaidroja, ka ALA izdotais ziņu biļetens angļu valodā domāts valdības aprindu — senatoru, Tautas vietnieku nama locel4u, redakciju un līdzīgu personu un' institūciju iepazīstināšanai ar mūsu problēmām,
Dr. Tupēšu Jānis uzsvēra, ka mūsu presē atspoguļojas pa-gātnesi Latvija, ne reālā un nākotnes Latvija., -
Uz to reaģēja māc. J. Sapie-tis: „Reāiā Latvija? Ko tas nozīmē? Sim Jautājumam Jāpieiet uzmanīgi. Ka tur ir Dziesmu svētki, tā nav rālitāte! Realitāte ir, ka tur ir jābadojas. Realitāte ir, ka no turienes nevar i:i)rauķt (skaļi -aplausi), reālā Latvija ir tā, kuru redzot^ sirds lūzt."- Viņš arī brīdināja uzmanīties, lai no dzinateņes
Skats no Brīvās aUmpiādas šaušanas sacīkšu atklāšanas cere-moniāla Mednieku un makšķernieku kluba īpašumā Bērzainē. Uzņēmumā - Karogus uzv  eikot. Pie Latvijas karoga (tr6 šais no kreisās) Gunta un Vai  da Mackara tautas tērpos.
Šaušanas sacīkstes Bērzainē
Toronto mednieku un maiks- (4^), A. ķernieku Miiba rīkotās šauša- Sproģis (45). nas sacīkstes, piedaloties ari Hamiltbnas un Sv. Katrīnu klubiem, norisinājās Bērzainē īpaši jaukā laikā, pulcinot 46 šau-^ šaaas sporta entuziastus.
— II ^ V
š, (Ham. 46), Zc
Ar priekšā došanu (iesp. 25) uzvaru guva A. Rūdolfs (Tor. 23); aiz viņa palika torontieši .Muskats (22) un J.JBeitiņž
;aušanas sacensību disciplīnās šoreiz paveicās mājiniekiem, uzjvarot arī māla baložu grupas šaušanā un iegūstot To-
Dubultbaloži (iesp. 50) A klasē uzvarēja v. Krauklis (Tor, 43). Otrā vietā J. Muskats (43),
ja izcīnījuši Hamiltonas kluba šāvēji. Uzvarētāju komandā piedalījās A. Mačkars (48 baloži), A. Āboliņš (46),' J. Miķel-sons (45), Z. Sproģiš (45), A.
ronto kluba dāvāto balvu, kuru V. Upīte (Ham. 42). B»
pēdējā laikā vairākus gadus bi-   ^^^^ ^* ^^^^^^^    (41), 0.
ivanovskis (3U G. Paeglis (38). Internacionālie (baloži (iespējami 25 baloži) J. Muskats (23), A. Mackars (22), R.
Mierkalns jun. (18). B klasē Q.
dezinformācija.
Pārrunās pieskārās arī pašreiz tik populārai Varoņdarbu tēmai, 0..Akmentiņš norādīja, ķa preses kongresā pieņemts šo skatuves darbu nosodošs atzinums, bet šodien šai pašā namā plakāts aicina uz šo izrādi. „Kāda var būt sadarbība ar Gaŗezera vadību, ja tā to pieļauj ? Tas ir spļāviens sejā latviešu preses kongresam!" no 15, uz 16. augustu reklāmas plakāti bija izlikti dažās Gaŗezera celtnēs).
Gaŗezera vadības pārstāvji Dr. Z, Zadvinskis un Ŗ. Arums tūdaļ paskaidroja, ka šie plakāti izlikti bez Gaŗezera vadības ziņas, uz ko Akmentiņš starp-sāucie^^ā
jūs   tos Ri
Plūdums (45), G. Vilmanis ^^^^s G. Vilmanis (19), (45), kopsummā   sašaujot 274
Ar mazkalibra šauteni (iesp. punkti) A grupā uzvaŗēja meistaršāvējs P. Grauds (Tor.^ 576), seko N. Ozoliņš (Ham. 575) un G. Paeglis (546). B grupa E.Viškers (516), A. Birz-nieks (510), abi) torontieši, un
(53W, Laura' EgHte "(521), tā ^' ^^^^ Jauniešu grupā kopsummā izcīnot 2174 pulētus       Grīnbergs    (Sv. Katrīnas
(baložus (iesp. 300). Hamiltonas šāvēji arī izšāva respektējamu skaitu (271).
Ari mazkalibra šautenes dis^ cipHnās pārākie bija torontieši: P. Grauds (576 punkti), G. Paeglis (546), G. Zvirgzdgrauds
(iesp: 2400). Hamiltonas klubs ieguva 2127 punktus.
Individuālo māla baložu šaušanā A klasē uzvarēja 0. Ivanovskis (Hamiltona) ar 48 baložiem (iesp. 50), A. Mackars (132). B grupā A/Māliņš(^^^ (48) un R. Mierkalns jun. 2. Lappiķis (Ham. 81) un J» (Ham. 48). B Masē A. Āboliņš   Grāvlejs (Tor. 80).
352).
Pistoļu šaušanā (iesp. p.) A grupa atkal uzvarēja P. Grauds, aiz viņa A. Rūdolfs (151)   un 0.
.......'................ Māla baložu šaušanas sacen-
0. Akmentiņž inorfmēja par sības   vadīja   Toronto kluba
Masačusetā izdotā laikraksta sporta daļas vad. A. Mackars,
„The Truth"   speciālnumuru, mazkalibra E.Viškers un pisto-
kas nesen veltīts   apspiestām ļu J. Grāviejs ar 0. Zvirgzd-
tautām. šī laikraksta redakci- graudu.   Sacīkšu   vadībā vēl
ja sūtīs savu pārstāvi uz Mad- dai^bojās   A. Brencis,^ Ingrīda
nevaram spēlēties ar mentiem.   Mums jācīnās pret mūsu   iznīcināšanas plāniem. Kāda jēga skolās   mācīt par Pumpura   Lāčplēsi, Ja citur jauniešiem rāda citu „]
rides konferenci. Māc
un
•jāvēršas
A. Bolšteins bija neapmierināts, ka „lielākais laikraksts" ievieto sludinājumus bieži vien ārisārtīgi kropļotā valodā. Viņš arī jautāja, vai ir labi publicēt ii
meitas kāzu attēls bijis ievie tots daudz lielāka formātā, nekā citi. Bolšteins bija arī ieskatos, ka jāievieto kritika par mūsu centrālo un citu organizāciju idartoi)u, jo tikai saskatot kļūdas, varam tas labot.
Vasaras saulē un vējā. — latviešu nometnēs vietējās skolas.
spēkus mpas posmani - latviešu ub
"Fotor ■ J.
Leite un K. šverns. Sacenso-ņieņi pateicās   Toronto kluba
. , _ , ^ priekšnieks Jānis Atmata un at uzsvēra, _ ka_ mes nedrīkstam ^^^^^ vadītājiem pasme» but _prGvmciali, jo tadr nepa- ^zaumrētājiem balvas. V stāvēsim   pasaules priekša,
Toronto kluba biedra nelaiķa Teodora Ķeņģa ceļojošo balvu šoreiz izpelnījās A. Mackars. Viņš ar J. Muskatu kā dienas (labākie kluba šāvēji ieguva K. šverna dāvāto balvu (ar vienādu punktu skaitu). Saviesīgajā vakarā bija ap 100 ciemiņu. Tie līksmoja deju priekos pie E. Zakuļa deju kāpellas ijnuzi-kas līdz agrai rīta stundai. Bal-liniekus ar uzkodām un atspirdzinājumiem „stiprināja" ilggadējais kluba bufetes vadītājs Viktors Jostiņš.
izšūta vilnas . izlabošanai
Žvānīt 924r3865,
!