f.
Līvija Amerika Publlshing Llmlled
Bw8inea? Officoa: IB Broadvl»w Ava., To«»8ō/Ont. Ji*4M Cfinsda Editor-ln^lef KRIŠS SiOARS. Phone 4ō»-T9Ca. United jļ^ Statfis EditoriBi Offices: N«w York: Editor V. IRK, m Rombouu Av«., Bron», NX 10466; V. JAUNKALNIETIS. 1305 Tavlor Av«., Raciha. Wt8. 53403; CfiMfornia — Editor ĶAftJLIS KALĒJS, 36^ Markrldgo. U CrMsanto, Ca 91214.
SESTDIENA, 1980. GADA" 13; SEPTEMBRIS
30. GADS S.
SECOND aL4SS MAIL
, SĒPTEMBĒR 13, 1980
EEGISTRATION NUMBER 2243
75 centu
Toronto latviešu tautas augstskolais ģimnāzija sāka jauno māeibu gadu 5. septemi)Tī Latviešu namā ar skolas karoga ienešanu, māc. J. Cālīša vadītu svētbrīdi un direktrises V. Slāviešas uzrunu uņ skolas žetona pasniegšanu visiem absolventu klases skolēniem: Drā-mļ5,s pulciņa vadītājs rež. H; Miķelsons uzrunā atzīmēja dramatiskā pulciņa nozīmi sko-; lā. Sekoja pārrunas katrai klasei ar savu audzinātāju:, 'abās 4. klasēs — audzinātāja ir Izolde Krūmiņa (rakstniece Guna Ikona), 3.. klasē p- Irma Pilpe, 2. klasē — liaimonds Rūtītis, abās pirmajās klasēs Ojārs Sils, kas veic arī ģimnāzijas inspektora pienākumus, sagatavošanas klasē —• H. Jecka-lējs, R. Rūtītis un 0. Sils ir Mjušie ģimnāzijas abplveļnti. Šinī mācību gadā audzēkņu skaits 4. klasē — 21, 3. klasē
— 19, 2. klasē 14, 1. klasēs
— 20, no tiem 18 skolēni nāk no sestdienās skolas abs61ventbeņi uņ divi no ģimnāzijas sagatavošanas klases, SagatāWšanas klasē pašreiz ir viens skolēns.
sagaida, ka tuvākās nedēļās pēc māc. gada sākuma skolēnu Bkaits mazliet pieaugs. Darbojas 18 skolotāji. Pie ģinmazi-; jas darbojas arī interešu grupas: drāmas, vēstures, žurnāla Sīkumi, dzejas, matemātikas un koklētāju - dziedātāju pulciņi. Jauno 1. klases audzēkņu vecāku sanāksme 24. septembrī; skolas padomes sēde — 8. oktobri; visu audzēkņu vecāku sapulce — 22.. oktobrī. Visa^ šīs sanāksmes notiek pl m Latviešu namā.
Toronto Latviešu Biedrības Sestdienas skola, kas vēl vienmēr ir lielākā latviešu skola Kanādā, sāka jauno mācību gadu 6. septembrī līdzšinējās Jesse Ketchum pamatskolas telpās ar 119 audzēkņiem. Skolas gads sākās ar aktu, kurā svētbrīdi vadīja māc. I. Gaide. Uzrunu teica skolas pārzine M. Matīsa un Latviešu Biedrības pārstāvis skolas padomē V. Pakalns, kas informēja par Kanādas federālās valdības un He-ritage Languages pabalstiem, . Sakarā ar šiem pabalstiem sestdienas skola varēja izdalīt šai mācību gadā latviešu valodas mācību grāmatas uri burtnīcas skolēniem bez maksas. Aktā Anna Briedē pasniedza skolas pārzinei čeku par 1000 doL, kas ir miižībā aizsauktā Augusta Brieža testamentā novēlējunis skolai. -TLB sestdienas skolā strādā 16 skolotāji; paredz vēl pieaicināt jaunus palīgskolotājus. Darbosies arī skolēnu interešu grupas: filatēlijas puduri vadīs E. Ozols, tautas tradici-ju un tautisko rakstu pazīšanu SiMja Ozola, tautas deju un koprptaļu — Irma Ķēniņa, žurnāla Auseklītis — Benita Bŗen-ce, tautas tērpu un prievīšu gatavošanu — A, Strade un L, Treimane, ikoklēšanas puduri — Diāna, Lapiņa, vecāku pārrunu brīžus, kā paKdzēt skolēniem mācību sagatavošanā, vadīs V. Slavieša, S, Pogule uņ J, Ruskis. Sestdienas skolas audzēkņi piedalīsies tautas deju lieluzvedumā un skolēnu korī 1981. g. Dziesmu svētkos Toronto,
Svinīgā Latvijas karogā ienešana skolā.
mācību gadu sākot Toronto
Latviešu biednbas sestdienas
Foto: J. Liģers
iecel
0-
0 savu
vira
ALEKSAINDIIA ŖJBGUlMNIEKA SiPECIĀiLRAlKSTS LATVPAI ■ AMERIKĀ
Jāapbrīno rietumu pasaules naivums, kas Polijas strādnieku protesta streika laikā prie° cājās par M^askavas neiejauks šanos Polijas lietās. Nenoliedzami, prasībās pēc brīvām arodbiedrībām, strādinieka tie-sībāni, reliģiskiem raidījumiem valsts televīzijā un citās strād. nieku ķecerības Maskavā radīja panikai līdzīgu trauksmi. Gireks . atcēla vairākus valdības lo-. cekļus un izmeta no polltbiro-.. ja gandrīz pusi augstāko partijas funkcionāru, nevis.lai izdabātu strādniekiem un radītu veselīgāku klimatu partijas un tautas' attiecībās.
Tīrīšana netika izdarīta poļu partijas centrālkomitejas ieros-niē, to Girekam pavēlēja darīt neviens cits kā pats Brež-ņevs. Mēs labi zlnlm, ka nevienā valstī brīvi eevar da2> boties administratīvais aparāts, kaut arī tas būtu sarkanāks par sarkano, ja šajā valstī Kremlis katram gadījumam ir stacionējis vairākas sarkanas armijas divīzijas. Tā tas gadiem ir bijis- Polijā, un tas ir jāpatur vērā.
Kad Maskava pinibā aptvē-ra, cik bīstams klimats radies šajā sarkanās impērijas perifērijā, tā izšķīrās nomainīt arī pašu Gireku ar Kremļa uzti^ cibas vīru Kaniu. Atcerēsimies, ka ASV prezidents Bžimijis Kārters, kad Brežneva roka Polijas krizē bija jau saredzama pat aklam, iedrošinājās dižoties ar to, ka viņa gudrā politika esot panākusi Pa-^ domju savienības atturēšanoļS no iej aukšariās Polijas krizē. Ar Kanias nākšanu pie varas
ipie malas nobīdīti visi poļu komunistu partijas
Mēs vēl tagad varam brīnīties par to, ka vēlā pusnakts stundā poļu komunistu partijas centrālkomiteja kā pēc burvja mājiena vienprātīgi izšķīrās par līdz šim tikpat kā nepazīstamā, bet zvērinātā ķo-mjānistu Kanias izvēli. Gireka oficiālais atkāpšanās iemesls ir slimība, bet šķipt, ka tā ir vairāk politiskas, ne fizikas dabas. Pēc dažu lietpratēju uzskata Gireks patiesi esot pārcietis vieglu sirdslēkmi. Pats Brežņevs jau pasteidzies Girekam nosūtīt līdzjūtības telegrammu, novēlot ātri izveseļoties, šo Brežneva diplomātisko gājienu var uzskatīt par mēģinājumu apslēpt Pad. savienības iejaukšanos Polijas notikumos. Arī 1970. gadā Gomul-ka oficiāli atkāpās sliktās veselības dēļ, bet patiesībā vēl šodien kā veselļgs rutks dzīvo kādā Varšavas priekšpusē-
Savas varas pēdējās nedēļās Gireks bija spiests no amata atcelt savu tuvo padomde-? vēju — viņa politisko runu sacerētāju valsts televīzijas pār-» valdē Zezepauski. Hkai tagad izmeklēšanā atklājies, ka Gireka dtaugs ir piesavinājies miljoniem dolāru un komū-mstiskā Polijā dzīvojis kā īsts miljonārs. Viņš bija iekar» tojis 42 istabu pili, turējis kat» rai nepieciešamībai četras prostitūtes, un viņa personl^ gā īpašumā bijušas ne mazāk kā 900 pornogrāfiskas fil" mas. Viņa jachtā bijis ierīkots pat stallis zirgam. Piedevām viņam vēl piederējusi liela cūku farma, un tur ražoto speķi viņš pārdevis par desmitkārt augstāku cenu saviem tuvākiem draugiem. Droši vien tas nav tikai izņēmuma gadījums, un komii-nistu funkcionāru rindās ta« (Turpinājums 20. Ip.)
Ir y
Mūsu laikraksta atbildīgais redaktors Krišs Sidars ir saslimis. Novēlam viņam 4^īzu izveseļošarios iiri ņt-griešanos darbā. Esam pateicīgi bij. ,,LA'' redaktoram A leksandram Ķundratam, kas mums nācis talka, uz ņenioties līdz ^turpmākam laikraksta vadību.
! hA apgāda vadītājs
Vanagu grāmatnīcas nodaļas
Latviešu Centrā
, 4. oktobrī pl. 11.30. , keramiku, grāmatas u. c.
iDV KANĀDĀ valde
EKEaQZB3Q333B
Skolas gaitas sākot,
J, Liģers