ļktieŗi uz- ' 'talantu :
a
:latyie^ ia ieSi)ē-
immir
asia:
trod ■ ceii"
ilūv: ejams aii-
dzīvot' n.o' lietiem." ^dīt vie-^ xs; teātrī,^ mķt lugas
ļtadēm- uz
tss ir nau^ ' šāds teāt-
aetu ;mūsu ļlem v;aktie- ^ ika arī:no-liiļ nākotni ii:ŗa talan-šāds pa-;2iedotāju^
paSreize-Is izsakās;
ālst^; ne is vbiletēni,^^^ Idarbbšanāš,' i arbs, kaS; Ir iļepie- : ļātŗa darba /■
aI)-
var
IdMedās lat-darbus
ļcoe un King [oncertapvie-
I • . - . \--
Sestdiena, 1980. gada 13,
36. numurs LATVUA 11
Ja vērojam; pēdēja gadu sa-Medriskās im' Mtūrāl^ norises Gaŗezerā, ar gandarījumu varam atzīmēt, ka tāš uzrādījušas redzamu augšupeju.! Nav nekāda:s vajadzības to visu ^ šeit atkārtot, jo ridtikumi un norises vienmēr atbalsojušies laikrakstu slejās, šoreiz gribu ' pieskarties vienīgi pie, ALA Ārpusskolas izglītības biroja noorganizētās latviskās kultūras nedēļas, kas notika no 11. — 16/ augustam, ko koordinēja šī biroja vadītāja Dr. Līga Ruipeŗte, aieinot talkā izcilus dažādu nozaru speciālistus.
Impulsu šai kultūras nedēļai devusi pāris pēdējie gadi, ' tāpat novērojumi un pieredze, tagad programņiā izdarot dažus jauninājumus. Bij^ gādāts, lai dažādās nodarbībās varētu piedalīties dažāda vecuma dalībnieki pēc katra interesēm un visi viena laika posmā. Tā sa« nāca kopā gan veci, gan jauni, veselas ģimenes, mātes jun bērni, veomāmiņas un ļ vectētiņi. Dažas ģimenes bija pārstāvētas trijās paaudzēs. Bija radīts tā saucamais ģimeņu senļiņārs un bērnu nodar^bību grupa (1/2 xl/2).
Visplašākā bija daiļamatnie-ku grupa ar dažādām nozarēm. Rotkāļais •apmācīja Juris Kļa-viņš, ^ kokgriezējus Verners HinkUšs, podu mākslā savus audzēkņus ievirzīja Gundega Peniķe, stelles darbināt dažādu uzdevumu veikšamai ierādīja Ausma Šiliņa, bet kā rīkoties ar ādām, lai radītu kaut ko
skaistu, mācīja Edmunds Med-ms.- iia aust eunņus udi v^mī izi>uvumu uama^/jjija uzu-cets ļeradit uuiijai; iviezuīei. '
"'■'. ■ ■ . ■ ■ r ■
■ -^^ . \ ■■■■ ■ -
Bērnu nodarDīDu grupu vadība inese urava, K'd& b^ecAar lizejusies dernu un pusauazd auclziņa,sana. Viņai pailgos ja Ieva Dauikšā^ bānara Siipo-ia, Euta bventeckā un J ams Valdmānis.
Pakavējoties pie ģimeņu semināra, jāsaka, ka tas bija ipiinigi jaiuiis pasaituiņs. Bēriu nebija atstāti savvaiai, bet tiem noorganizētas speciālas nodarbības. Ģimeņu semināru vadīja Solveiga Miezite, bet lektori bija Liga • Ruperte un Inta Rūtiņa. Tajā bija organizēta diskusiju grupa, ko darbā paplašināja un izvērsa ar pārrunām un lekcijām^ar dažādiem projektiem.
Kultūras nedēļas dalībnieku saiets kofpā ar iektoriem u.e. personālu skaitā bija ap 120* Aptuveni no vidējās paaudzes bija visvairāk, bērnu ap 30, no vecākās paudzes ari ap 30. Samērā daudz dalībnieku bija no Kanādas, divi no Venecuēlas, viens no Austrālijas. Sākotnēji, kad bija nolikts pieteikšanās termiņš, pieteicās tikai ap 30 dalībnieku, un tāpēc radās iespaids, ka Kultūras nedēļas organizēšana būs jāpārtrauc. Notikumiem tuvojoties un pagarinot termiņu, pēkšņi radās liela interese, un rezultātā bija pārsniegta robeža, ko rīkotāji necerēja.
^ # Latviešu : valodas kursi un latviešu literatūras seminārs Mineapolē notiks inag. pliil. V. Bērziņas - Baltiņas vadībā Metropolitan, Community College ietvaros.. Latviešu valodas kursi; no š. g. 16. sept. līdz 18. nov, risināsies Latviešu namā, 2337 : Gentral Ave, N> E., Mineapolē. Arī latv. literatūras seminārs laikā no 10. septembra līdz 12. nov. notiks Latviešii namā. Literatūras semināra temats — Jāņa Jaunsudrabiņa latviskā dzīves uztMere prozas iņākslā. Kursu un semināra maksa—- 50 dpl. šiekursKi un latviešu literatūras semināri ar ļoti labām sekmēm un atsauksmēm jau notiek cetui^to gadu. Šī 'ir vienreizēja izdevība papildināt latviešu' valodas zināra-
nas, kā arī dziļāk ieskatīties latviešu literatūrā. DtSo
ČIKĀGA;' '/
# Voldemāram Burkevicam 2. augustā apritē ja 65 mūža gadi Viņš dzimis Rīgā 1915. g. Mācījies Kr. Valdemāra jūrskolā. Kādu. laiku strādājis tēva lauksaimniecība Ogresgala pagastā. Obligāto karadienestu pildījis Vidzemes artilērijas pulkā, beidzis instruktoru kursus. Pēc policijas skolas beigšanas strā-
Rīgas 1. iec.
a
.u
© ® ©
(Turpinājums no 10 Ip.)
ar saviem aktieriem sekmīgu dairbu. Teātrim ir liela nozīme ne tikai izrāžu sagatavošanā, kas dod mums izklaidēšanos, >bet tai palīdz saglabāt mūsu literārās vērtības un veidot tālāk mūsu tautas mākslu prozā, kas jau ir parādījusi brīdinātājas zīmes pai^ straļiju le-jiipejū..;" I
Saruna ar kursu • vadītāju Arturu Rubeni visas jau nļinē-tās problēmas tika vēlreiz apstiprinātas Teā^a. kursu vadība lūdz tautiešusi iedziļi-i:iāties Un censties izprast stāvokli, kādā atrodas mūsu tautas teātris m nākt talkā; vteii šo problēmu atrisināšanā. •
līdz krievu ienākšanai, un pa^ glābies Kurzemes mežos. Pēc vācu ienākšanas atkal strādājis policijā Rīigā. 10^2. igadā ie-stājies policijas bataljonā pie plkv. Gerberta un plkv. Celles, un pārstaigājis dažādus cīņu laukus. Beidzis ^ sanitāros kur-'sus un "bijis bataljona sanitārs. 1944. g. bijis ' Sviriemindē un Tornā. Pēc kara nokļuvis angļu zonā, Iceliojā, kur arī bijis ipoļicijā un kādu laiku- „meliia-Jo" rotā Menchengladbaclīā, kur pievienojies ;dV organizācijai. 1951. g, iebraucis Čikāgā un strādājis fabrikā, tad uz bu , vem. ■.
Lailrraksta
A T ¥ ? J j
Amerika;:
atoevišķus numurus
un DV ;gr&mteō«?ā
— paneļa dalībnieki Drau džu dienās, no kreisās: mā-c. V.Vārsbergs, Mārīte Sapiete, māc. J, Sapietis, prāv. A. Voitkus un arcMbīskaps A. Lūsis.
■CD
Tagad gandarīti var būt kā rite piedalījusies rotkaļu kur- tādēļ arī piedalījies rotkaļu rīkotāji, tā dalībnieki, kuru atsauksmes visumā bija cildinošas. No Grand Rapidiem Kultūras nedēļas nodarbībās pie: dalījās trīs personas: Maiga Aserīte ar savu meitu un Voldemārs Ostrovs. M. Aserītei, kurai ir divi zinātniskie grādi, avīžnieks apjautājās, kā viņai patikušas Kultūras nedēļas norises un programma. M. Ase-
SOS un viņai ir diezgan lakoniska atbilde — paticis labi. Viņas meita piedalījusies kokgriezēju grupā.
V. Ostrovs ir runīgāks. Ar humoru tas pastāsta, ka pie^ dalījies tādēļ, ka viņu uz Gaŗ-ezeru aizsūtījusi" dzīvesbiedre, teikdama, ka rotu tai neesot visai daudz, lai iemācoties tās izkalt^ būšot ko greznoties,
kursos. V. Ostrovam ļoti patikusi draudzīgā gaisotne, kāda valdījusi kursantu starpā,, latvisko dziesmu dziedāšana un latviskās kopības sajūta vispār.
Nākamgad paredzēta Kultūras nedēļa laikā no 16, — 23. augustam. .
Valters Zirifitis
Toronk latviešu tautas augstskolas ģimnāzijas zālē ienes Arvīds Tīģeris, asistējot Ritai Jentei un A. Sudmalis. Apakšā pa kreisi — skolas nozīmi Ābele^ ko piesprauž direķtrise V. Slaviesa. No
afos®lveBtieM:ģimmazijā ieradās: 1^^ Apakšā pa ,
darbu sākot. Skolas karogu Latviešu nama Kristīnai Kirkupai. Kreisajā pusē TLTA vad. saņem abiturientu klases skolniece Anita Pagājušā gada TLB sestdienas skolas
jaunās ģimnāzistes.
Foto: J, Liģeri