) -
: gada 13. se
, 36. mimurs
a<ijg tikai reti krūmi un
mm.
K0N1ME
^IDžambo, džam^DO," mūs ap. sveic smaidošas sejas un dr^aii, dzlgās balsis Ņairoibi lidlaukā. ,,Džaml^o'' s\^ahllli valodā nozīmē to pašu ko latviski sveiki Vēlāk tā pieradām pie šr laipnā sveiciena, Ķķ ļPat savā satiekoties to sākām lietot.
Neliek ģrui^a statistu esam ieradušies ai>brinot IKenijas savdabīgo savvaļas zvēru valsti. Tā ir T^frika, par kuru ia> : sot : Baisa-Barausa. romānā Tarzāns skolas gados katrs pui-ka tā jūsmoja. Divdesmito gadu vidu, kad Jaunākās Zinas literārā daļā iespieda, šo darbu, nevarēja vien sagaidīt laik. raksta iznākšanu. Pēc tam Tar-zāna dažādie v*arianti ir pārstrādāti neskaitāmās filmās.
Tā kā Kenija . ir jauna, daudziem maz 2dnāma valsts, tad sniegšu nedaudzus pārbau-
dītus skaitļus par to. Anglijas kolonija ieguva neatkarību 1%3. gadā. Tās- platība apmēram 225 OOO kv. jūdzes ^ — nedaudz mazāka par Teksa-su, Un to šķērso ekvators. Lauksaimniecība un lopkopība ir galvenās iedzīvotāju nodarbošanās. Lauksaimttiecības ražojumi sastāda 60% no ekspon ta. Galvenie eksporta produkti ir kafijā, tēja, saisals, cukurs, zirņi, pupas un. dienvidu augļi, Republikā ir viena partija, lai
gan konstitūcij a atļauj vai-rākas. Keniātas politika bija ļoti draudzīga rietumu pasaules valstīm, pats bijis liels amerikāņu draugs. Piecdesmitajos gados, pirms Kenijas neatkarības iegūšanas,
viņš piedalījās mau-mau kustībā, 'slepkavojot baltos, farmerus. Par mau-mau bandu vadību viņi pats debūjis izciest 7- gadus cietuma sodu. Uzņemoties prezidenta pienālkumus, Kenia-
ta parādījis lielas valsts vira dāvanas, deklarējot saukli ,,harambee", kas svahiii galodā: nozimē„kQpā strādāt". Tamdēļ Kenija nav nacionalizējusi balto, farmas, bet izmaksā tiem affidzību, cenšas ar baltiem
sastrādāt, lai izmantotu viņu kapitālu un zināšanas. Kā no iedzimtajiem; dzirdējām, tad katra afrikāņa sapnis ir iegiit zemi, lai to apstrādātu. Melnais, kam nav sava zemes gabaliņa, tiek uzskatīts par naiba-gu. Valdība cenšas palīdzēt
trūcīgiem zemi. atpirkt no balto lielajiem zemes īpašniekiem. Tā Kenija ir izteikta lauksaimniecības zemē, lai gan milzu platības ir sausas savanas, kur
Kanādas l^adoiiālajā izstādē ,.Siiiitgades iela", kur labļ^rāt pastaigājās vecākā ļmaii^ Foto: - -
Kenijas galvaspilsēta Nai-robi ir viena no modernākajām Austrumāfrikas pilsētām ar pāri par % miljonu iedzīvotājiem. Pilsētas centrā vesela rinda modernu debesskrāpju. Nesen uzibūvētais Konferenču centrs ^— milzu apaļš tornis — ir tik varens un modems, ka katra Amerikas lielpilsēta varētu ar to lepoties. Kenija dara visu iespējamo, lai sev pievilktu tūristus. Tā kā Nairobi mērenais klimats (pilsēta atrodas S5CK) pēdu virs jūras līmeņa), viegli panesams un interese pār Kenijas dzīvnieku valsti liela, tad nav nekāds brīnums, ka Nairobi. pateicoties modernajam konferenču centram, ir izvērtusies par starptautisku konferenču vietu.
Tuvākos mēnešos Nairobi Jbeigs izbūvēt jaunu lidlauku, kas būs piemērots milzu Kon-korda džetu satiksmei. To lepni mums rāda auto šoferis.
No 11 miljoniem Kenijas ie-dzavotāju balto ir tikai apmēram 40 000, kas gandrīz visi dzīvo Nairobi vai otrā lielākajā pilsētā Mombasā. Cenas veikalos stipri augstas. Grūti saprast, kā Nairobi iedzīvotāji pie zemajām algām var tik pieņemami labi ģērbties. Vispār!-, gais seciniājums, ka viņi labāk, gaumīgāk ģērbušies nekā ļaudis Amerikas lielpilsētās, kur bieži dominē noskrandojuši hipiji. Nairobi • neredz nevienā hipija. Taču ir divas pasaules — lielo pilsētu Nairobi un Mombasas iedzīvotājiem pretī stāv dabas bērni, kas dzīvo nelielās pUsētiņās, visvairāk ciematos. Viņu nabadzība un p,rimitīvais dzīves veids ir. ne-, iedomājami zems: no koku zariem veidotas būdas, kas ap; mestas ar māliem., tās viņu dzīvokļi. Jumti no palmu lapām, /iiiedrēm vai ,,sa'isai" —
špedrauga, ko lieto maisu, virvju un drēbju izgatavošanai. Tādā būdā nav ne grīdas, ne (gaismas. Pa lielākai daļai logus aizstāj caurumi būdu sienās; bet bieži arī to trūkst. Ar šiem dabas bērniem sarunāšanās gandrīz neiespējama. Kamēr lielajās pilsētās vairāk vai mazāk labi. var iztikt ar angļu valodu, ciem atu iedzīvotā ji runā tikai savas cilts valodu. Kenija ir, 70 cilšu grupas. Odz 1971. g. oficiālā valoda ibija angļUs bet tagad svahiii. Daudzas ciltis neiiinā svabili, nemaz nerunājot par angļu valodu. Lielākās ciltis ir ma-cambi, luo un kikup.
Droši vien Nairobi ir vienīgā galvaspilsēta pasaulē, kur 8 km no pilsētas centra var sastapt zvēru karali lauvu brīvi medījot, žirafes mielojoties ceļa malā pie 'akāciju koka zanem un lielus antilopu, im-palu iin zebru barus. Tas ir 44 kv. jūdzes plašais Nairobi nacionālais parks. Vieiilgi ziloņi un citās te nemājo. Ir savāda sajūta, vērojot lauvu pāri lēnām li^-^ot "^u'vāk iitipalu baram, kur aizmugurē paceļas Nairobi debesskrāpji. Tik tuvu pirmatnēji varenā daba niājo ^iblakus civilizācijai.
Pie ieejas Nacionālajā parkā ir pamesto un slimo meža dzīvnieku ^bāriņu patversme'' (tieši tā ir nosaiikta
nage). Patversmes platība nav liela, tāpēc dzīvmeki ievietoti aizžogotos aplokos. Visā mūsu safari laikā nelaimējās redzēt nevienu leopardu, jo tie sastopami ļoti reti. Taču bāriņu patversmē redzējām divus jau gandrīz pieaugušus leopardus. Kad pamestie dzīvnieku mazuļi pieaug vai slimie atkopjas, itos palaiž brīvībā. Pie patversmes ieejas ir uzraksts: ,jšl patversme nav zooloģiskais dārzs.'*
Bedzēšanas vērts ir Nairobi nacionālais muzejs, kur izstādīti daudzi izbāzti Kenijas dzīvnieku vakts pārstāvji: z\^ēri, putni, čūskas. Tāpat arī afrikāņu darba rīki, drēbes un rotas. Blakus muzejam atrodas čūsku parks, bet .tas ir diezgan nolaists.
. Interesanti, ka Nairobi nav nekādas nakts dzīves. Kā iestājas krēsla, tā slēdz veikalus, iestādes un ielās vairs neredz tikpat kā neviena cilvēka. Kustība ielās sākas tikai ap sešiem no rīta. Lai cik žēl tas būtu, tomēr arī šajā dabas bērnu zemē ir diezgan daudz noziegumu un jo sevišķi zādzību. Tādēļ tūristiem stingri piekodina uzmanīties no kabatas zagpem un tumsā nestaigāt pa .ielām pat pašā pilsētas centrā, bet pārvietoties vienīgi taksamet-ros. Pilsētā ir daudz suvenīru veikalu, kuri tirgojas galvenokārt ar ziloņkaula izstrādājumiem, ādām un no meža dzīvnieku ādāni- un sariem izgatavotām piemiņas lietām un rotām. Uz visiem šiem priekšmetiem bija 50 60% eenu atlaide, jo ar 1. martu Kenijā ir pilnīgs aizliegums ar tiem tirgoties. To visu dara, lai saglābtu dzīvnieku valsti no sis-tēmatiskas iznicināšanas. Kamēr agrāk Kenija bija zeme. kur brauca tropisko zvēru medībās, tagad jebkura veida medības ne vien ārzemniekiem, bet arī vietējiem pilnīgi noliegtas. Sarunā ar kādu vecā-ku! kungu, kas Keniju apmeklējis pinms 7 gadiem, nosikaidro-jās,; ka tad meža zvēru bijis daudz vairāk.
Jaunajai valstij sagādā lielas grūtības cīnīties ar daudzajām malu mednieku bandām. Nav pietiekami daudz sargu milzu savanu platību pārraudzīšanai. Lai gan ir ziloņkaula un meža zvēru ādu eksporta aizliegums,' tomēr tās kontrabandas ceļā nogādā apstrādāšanai galvenokārt
uz Honkongu.
uz majam dā Nairobi angļu laikrakstā lasu, ka sadursmē ar malu mednieku bandu nošauti divi meža zagļi, pie kuriem atrastas vairākas citu ādas un 2 — 3 ziloņu ilkni. Neskatoties m stingrajiem noteikumiem, meža dzīvnieku izkaušana vēl notiek plašos apmēros. Par Kenijas valdības soli aizliegt medības katrs dabas un dzīvnieku mHotājs var priecāties. Pavisam citādā gaismā tagad medību safari Āfrikā. Tie īstenībā notika labu vietējo apstākļu pazinēju vadM, kuri „droš-ēardīgo'' mednieku pieveda pie sawaļas dzīvniekiem, tā kā tšlm medniekam atlika pa lielākai daļai no drošas no-- t&ai dzīvnieku no-
galināt. Protams, par medījuma savākšanu un apstrādāšanu rūpējās melnie pavadoņi. . „DrošsirdI®aLs" mednieks varēja atgriezties mājās ar trofeju un stāstīt mednieku stāstus par ,^stamo" safari.
' Drīz pienākusi diena, var sākties īstais safari ar foto aparātu. Izbraucam, trijos mini^sos: katrā septiņi pasažieri, astotais — šoferis/gids Braucam uz ziemeļiem ui So-Ho ranču un Samburu brīvdabas dzīvnieku rezervātu. Rezervāti nosaukti dažā:di: brīvdabas dzīvnieku patvertnes, parki, . rezervāti, bet visiem tiem kopīgs ir tas, ka tās ir milzu platīibas, kurās ir tikai nedaudzi ceļi, un var braukt stundām, līdz tie krustojas. Tā Aiberdare nacionālais parks ir 300 kv. jūdžu liels. Amboseli rezervāts aptver 4400 kv. jūdzes. Ceļā gīds pietur un rāda kafijas, tējas, sai-sala, tabakas un. ananasu laukus. Visi šie augi Kenijā padodas ļoti labi. Pēc vairāku stundu brauciena sākas sava-na un sasniegts rančo, kur mūs apsveic strausu igrupa. Visu laiku braucot gīds vērīgi skatās sānis, lai ieraudzītu dzīvniekus. Ar savu 'ievingrināto aci viņš pirmais tālumā saskata lauvu grupu. Braukdams apkārt pa savanu bez ceļa, viņš pietuvojas lauvām uz 10 12 soļiem.' Zvēru karalis (svars līdz 400' mārciņām) slinki snauž Afnkas karstajā saulē un nemaz neliekas traucēties no piebrauktajām mašīnām. Jo stingri aizliegts no tām izkāpt, tāpat piekodināts nesarunāties un netrokšņot, lai dzīvniekus netraucētu. Braucējs norāda, ka tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai arī nākošreiz zvēri atrastos tai pašā apvidū un netiktu aizbaidīti. Ja zvēri jutīsies traucēti, tie pārvietosies uz citurieni.. Dzirdami vienip fotoaparātu klikši, kad, elpu aizturējuši, vērojam tik tuvu varenos dzīvniekus brīvā dabā. Tālākā ceļā laimējas atrast citu pāri plosot tikko nomedītu impalu. Citas sava skaista kažoka dēļ malu mednieku sevišķi iekārtotas. Viena no citām jau tā pamiel(^jusies, ka vēders viņai kā bumba. Tā atlaidusies saulē, bet otra, nogulusies blakus laupījumam, turpina to plosīt. Nevaram nolaist acis 210 skaistajiem kaķiem.
Viemgi piedzīvojis šoferis ar 4 riteņu vilcēju auto yar braukt pa savanu bez. ceļa, kur nereti jāšķērso pusizžuvuši strauti un jālaužas cauri krūmu puduriem, Mūsu miiiibusi aes Volksvāģa zīmi, bet tie ražoti Kenijā, kur atrodas VW samon-tēšanas fabrika. Tāpat vienīgi piedzīvojis 'šoferis spēj dzīvniekus ātri sa;meķlēt un tiem pietuvoties uz 10 — 15 soļiem. Citādi var braukt desmitām un desmitām jūdzēm uii neko neredzēt.
Bīraueot tālāk -pamanām Ue-lu ziloņu baru šķērsojot upi. Pa priekšu iet milzu tēviņš, tam garā ķMē seko pārējie. Kādu brīdi platā yaso Ņero upe ir pUnīgi ziloņu rindas pār,griezta. Upes otrā malā sd-loņi diezgan veikli uzkāpj stāvajā krastā. Neaizmirstaims ir
Riga,
Dzīvojot, vai noveco,!, latviešiem . isas iniormci vēstun un ti prāvi sējiļ zi£iām-par laikmetiem ģeogrāfijas' siem Diezajj; pārdoti". Nopļ kārt giaDāja plauktos ra. tur ieskatās. izlas:juši. Liļ vai.\ādējai n īsākas; ziņaļ daudz- laika ■reiz jaunajā; lasīšana veici lasītu biezos
(Tiirpisnājrais 1^. ife^.)
jā. triļ iznāca Valte: gādā grāmal Einātnieks, p| 112 Ip. bieza autori bija vai feeografi^ļ žas grāmatai rā iespiedi Gauja, gan eksemplāros šās piecas jumos.
Trīs . gr tematiem pa jumā,
sprīdi dažā
J^ Juškēvi cogi un viņi sta laiku no pina 233 ga visu Kurzen sturojumi, be pazīties ar raksturojumu zemnieku M zējo mākslu šākais aprak Jēkabu, pien; mus, mg^ie; (biju un Tob informēts p kursiem un stits arī viņi ba, muižnie hercogu. Da ierēdņi visp^ savas prasi kai pēc ta bas. KetlerB 'bijuši 'Cļitādi šajā Birona
Otrā ši s 2. Karlsona zemē. Grā stākļi, kādi laikiem Vi zviedru laik: Kāds aprafc oktobrī norā Pēc ilgajien
izpostīts, Z6
PATRIO^
Veteas/pat^ iors Evans ,;:ļ cis 'bada sti dība neatkl^ televīzijas diemžēl no viena piektJļ so valodu. īļ miljonus, 'fc levīzijas staļ tot citādi,
.I