w
5iem ir
iionālais 5U iiels, ļižj- 4400 •^pietur ,^ sai-
Liri masī" 5ts no jkdcMnāts
irķārtīgi |iz zvēri Ifi iie-
vietosies vieiilgi
m
Cl'
medītu
no ci-
t|a, no-īlumam, am no-ieiri
ar
tr Ijraiikt i |
lur nere-
šusi nes
; 'i-i •
samon-
|i||ienīgi;:;;;p ļiri tiem 1'
1980. gada 13. septembris, ^^3^^^ latvtja Aiii!RTTr* s
augot, : veidojoties vai novecoj(|t rietumu zemēs^ latviej?iem: dažkārt pietrūiksļ īsas ijiformācijas^^^ģ^ vēsturi un ģeogrāfiju. Ir izdoti prāvi sējumi ar daudz siķām ziņām par dažādiem vēstures laikmetiem un plaša Latvijas ģeogrāfijas grāmata. Daļa no šiem biezajiem sējumiem it iz-pārdoti. Nopirktie sējumi dažkārt iglabiājas lepnos grāmatu plauktos vai skapjos, dažreiz tur ieskatās, citi ari varlbū^ tos izlasījuši. Latviešu jauniešiem vai vidējai paaudzei vajadzīgas isakas ziņas, kas neģiūSB, daudz laika lasīšanai, Ņe katrreiz jaunajai paaudzei latviskā lasišana veicas tik raiti, lai iz-ibiezos vēstures sējumus.
uznai£ oanga zienna. i^auaz; ju-uziļ garā ce^ā nevar sastapt .ii'^-viena azi'va ciiveKa.' ivas nav nogaimati, ue no Daaa tiKtai ^pagrimusi, Ka m vien nu^auj viens otru ua apea, bet zu^ zagļus no kciratavam un slepkavas no oeiides rata, lai apritu viņu iiĶus. Apstākļi p^c tam pamazām uziaDojas, oarDa uzsāk zviedru uesas un, pār-'Vaide, roaas lielais tirgus^^igā, iertoti veiiiaii un ari krosa-
gi, pastāv tīissme.
lUīzmekiem ar zemniekiem saprasties grūti, zemniekus apli^ aŗ klausām, tiem muižnieki atņeiņ mantu un saimnie-
cības. Zviedri centās Latvijā trīsdesmitajos gados latviešu garīgo d^īvi ar baznī-ļzņāca Valtera im Rapas ap- "un skolu palīdzibuv kas ne gādā grāmatu sērija Jaunais katrreiz veicās. Sevišķi zvied-
zinātnieks, parasti no 70 līdz 112 Ip, bieza. Viens vai vairāki autod bija apskatījuši vēstures vai ģeogrāfijas jautājumus. Dažas grāmatas no šīs sērijas otrā iespiedumā izdevis apgāds
ri par latviešiem riāpējās. savas valdīšanas pēdējos gadu desmitos, tā ka tautas atpiiņās tie ir „laibie zviedru laiki". Zviedru laikus nomaina krievu laiki ar šausmām, ko ap^mē
Gauja, gan tikai SOōMz 3^ par vistumšāko un smagāko
eksemplāros. Nesen šās piecas grāmatas jumos.
parādīju- laikmetu latviešu tautai.
se-
zviedriem. Samērā stīts Livonijas karš, poļu -zviedru karš, aprakstot arī lat^ viešu zemnieku stāvokli šinī laikā. Pieminēti kalendārā nemieri, jezuītu darbība un vairāki citi tā laikmetā raksturo-
Trešā šī sējuma grāmata ^Ķaunes Leišu un poļu laikmets Trīs grāmatas ar vēstures Livonijā apskata laiku pirms tematiem parādījušās vienā sē-jiumā, apskatot vienu laik^ sprīdi dažādās Latvijas daļas.'
J. Ju^viČa Kurzemes iier-pogi vuin ilņu laikmets ^^rak» sta laiku no 1562. gada un turpina 23? gadus. Doti ne vien visu Kurzemes hercogu raksturojumi, bet lasītājs var iepazīties ar tā laikā apstākļu raksturojumu, muižnieku un zemnieku (Mves veidu, torei-z^o niākslu un izglītību. Plašākais apraksts ir par hercogu Jēkabu^ pieminot viņa pāšāku-Mus, mazliet aprakstot Gam-taju un Toibago. Viņš Ibijis laibi iiīformēts par pasaules tirgus kursiem un st^ArokU. Aprakstīts ari viņa galmš, saimniecī-l>a, nauižnieku pienākumi pret hercogu. Dažos laikā posmos ieŗēd^ vispirms ^apmierinājuši skl^as prasības pret valsti, tikai |)ēc tam hercoga vajadzības. Ketlēradinasti^ bijuši icitādl nekā Sājā Bīrona dinastijā.
" šl sējuma i;
ir
2. Kaŗlsona Zviedru laiki Vidzemē. Grāmatā aprakstīti apstāj, kādi bija pirms zviedru laikiem Vidzemē, p^c tam sviedru laiki Hdz 1721. gadam. Kāds apraks^ 1602. gada 8. i^toibri^ norāda uz ^^^M postu. Pēc ilgajiem kara gadiem viss izpostīts, zemnieki aizbēguši
Atsevišķā grāmatā i Ju^kēviča Vecā Rīga, kur do-^ tas ziņas par šo pilsētu, -sākot ar dibināšanu. Aprakstītas gan Rīgas ielas un laukumi, tilti m osta, baznīcasj kapsētas un nocietinājumi, sardzes un pilis, Ikā larī dažādi svētki un mistērijas. Grāmatas beigās aprakstīti Rīgas ģerboņi, zīmogi un karogi, izdevumā 34 illustrāci-jas, visas no vecaikiem laikiem.
Latvijas likteņupi Daugavu aprakstījuši pieci autori atsevišķā grāmatā. Tur stāstīti ne tikai ģeogrāfiskie faikti, bet sniegti apraksti par laivu izbraukumiem, plostošanu, plūdiem, zveju, putniem un zvēriem, norādīts uz pilsētām upes krastā un viņu izveidošanos. Aprakstītās vietas ir tādas, kā tās bija Valža „Staburaga bērnos" ar Staburagu vai Liepavotu. Spēkstacijas 4 un citas jaunāko laiku pārmaiņas pārveidojušas arī Daugavas krastus. Lasītāju atmiņā pavīd Daugava, iķādu to skatīja Latvijas neatkaribas
itāftiun ne-
Biai»
aiin. lie-upi.
m I:,
5 ' ■
I
PATRIOTS LĪDZ NĀVEI
Velsas patriots, 67 g.v. Gvinr fors Evans ar 6. oktobri pietei-; eis bada streiku, ja angļu val-
dzelzs rūpniecībā bez darba ir 11,3 proc strādnieku, 1979. ga-Idiha neatklās apsolos Velsas dā televīzijas raidījumi bija ap-
1:
Mevpijas diemžēl no 2,5 niij. velšieSu viena, piektā fiaļa ; vairs prot šo v^al(Klu. Daudzi dotmā, kā 3S iniiljonus, ibas n^eiciešami te-
solīti,, un tos iatbalstīja visas partijas, bet jau tā paša gada beigās valdība pēikšņi paziņoja, M programmu sadalīšot pa vairākām staeijāim. G. Evans pār--levīžņaš stocijaij varetiu iziie- liecināts, ifea tā ir velšu feultā-ijot 0!i^^^ r^^^ minoritātes nāva
■''ii
li
Vidzemes artilērijas pulka komandieris LKOK plkv. V. Skaistlauks uz zirga kreisajā pusē» Bij. pēdējā instruktoru vada karavīri bija pi^cējušies Gaŗezera pievārtē, Triju upju pilsētā, lai atcerētos savu pulku. Pagājuši Jau 40 gadi, un jjaunekļi kļuvuši sirmgalvji. Skat rakstu IrA 35. numurā. V. JaamkaMeša archlvs
iMti spspriezos
Latvijas diplomātiskā die- Diplomātu triju dienu ap-
nesta vadītājs Dr. A. Dinbergs augusta vidū bija ieradies Lon=
donā, lai apspriestos ar saviem Eiropas koHēgām lietvedi Londonā T.V. Ozoliņu, ministru J. Tepfeni un Paulu Reinhardu, kas tagad atkal iesaistīts aktīvi Latvijas diplomātiskā darbā.
spriede notika Latvijas sūtniecībā Londonā no 18. - 20. augustam, lai analizētu Latvijas .suverenitātes atjaunošanas perspektīvas un noteiktu piemērotu rīcību pušreizēj am laikam. Pārrunāja arī pēc Afganistānas okupācijas radušos stāvokli
un ar to saistīto saspīlējumu valstu attieksmēs.
Apspriedes dalībnieki pārrunāja Latvijas diplomātisko
pārstāvību jautājumius
m
administratīvos nolēma m 11-
BCS3SBĪB
GKAND KAPIBI V
#22. augustā Kent Gommuni-ty slimnīcā miris 83 g. vecais Aleksandrs Rutmanis. Pēc pensionēšanās un dzīvesbiedres zaudējuma pēdējos gados vi^^ vairs nejutās labi un vairākkārt bija ievietots sli^nioā. A. Rutmanis dzimis Varakļānu pag., bijis dzirnavnieka dēls. Beidzis reālskolu Pēterpill, pie» dalījies Latvijas atbrīvošanas cīņās skolnieku rotas sastāvā. Kādā kaujā smagi ievainots,
sekas neat-
draudzes priekšnieks. Nialaiķim aizlūgums notika bij. Vienības draudzes baznīcā 24. augustā un to vadīja Detroitas Kristus draudzes māc. J. Lazda. Pilsētas strādnieku streika dēļ, kas ieildzis, apglabāšanu varēs izkārtot tikai pēc tā izbeigšanās. Sēro radi, draugi, dzimtenē un svešumā.
dzīgām apspriedēm sanākt ik gadus.
Atceļā uz Vašingtonu, Dr. A. Dinbergs, kā arī J. Tepfers, apmeklēja Parīzi, lai tur saskaņotu ar lietvedi K.Bēr&ndi
Londonas sanāksmē gūtos atzinumus.
lasītājus kSrIoi 1980. gada abonementa maksas.
m
sī ievainojuma visu mūžu. barības posniā Uģus gadus A. Rutiŗiānis strādāja Latvijas' bankas Rēzeknes nodaļā par galveno kasieri, dažus gadus arī Daugavpili. Veicis prokur līsta pienākumus un darbojies par tiesu ekspertu grāmatva-dibas nozarē. Savā laikā A. Rutmanis darbojās Vienības draudzes padomē un bija arī
orray E. Newl>igging
'BĒRU M "
Izjusti pcrscsiīgi pakalpojumi, pastāvīga kapdla.
WAYNE HAMILTON
733 MoufltPleasant Rd., Auto novictc^aaa. Td. 489-8811,489-8002
artiierijag fulka karavīri manevros B39. j;adā.
V. Jaunikalnieša larchīvs
\
'1
i i