'■y
Y'w.'fww.'.'.'.u
•.•.v;J
J. Sa-
ari
āc. I.
pu|r audze, lei,' vēl ii-)ā aizsaukto raudžu gani is un piemi-, ļā aiz saukt a-nederīgiem: . Eiļnīlijai Jā-ļei Helgiifai, ļi, Karllh'n Jraulei,. Mii-ļun.Adgaram ļoldam- M.an-Hlis iesvē-ļSv. Andreja [zsauktajiemļ Emīlam Cie-[davskai,; Dāma^
Eižena ļim Apenim. 0. K.
btās ekster-ūķstes kluba ^a pulciņāju-Lonļg Island, Lām. A kla-ļietas; Izcinlja io:vskis (49), ),'L. Zeltiņš krita j. Bei-48). B. kla-tg Islatid;47), ļņi. 46) un A.
^ņu (iesp.) 25 A. Plūdums ļ). Vienību I uzvarēja mā-idītās, ekster-;tēs 'Bērzai-lntG komandai )reiz uzvarēja ^svaru, sasauks. 250). 0. ļauklis, L, Zel-Inšj jun. un lietā Toronto :Mand īlibra šauteni laiirus šoreiz ar 571 punk-)tra^ vietā ari savējs L. Ozolā E. Višķers ŗiipā uzvarēja ^ko atkal Ha-ivējs. Z. Lap-torontietis A.
foiga iesvētīša-iaņa Kanādas
•i
I
1 ■■■/:^
Sestdiena, 1980. gada 13. septembris, 36, numurs. LATVUA AMERIKA 9
Saulamē nedēļas nog^l^:-^ Jās Latvijas Karaskolas pēdējā kursa audzēkņi, kuru dienesta gaitas piŗmg 40 gadiem pārtrauca varmācīgo Padomju savienL
bas okupāciju.
da pie kritušo karavīra pieminekļa. Bijušo kadetu ierindu komandēja kursa audzēknis J. Koncis, un viņa ziņojumu pieņēma Kanādas latviešu virsnieku apvienības priekšsēdis vltn E. Ziplāns. Pēc tam bija paredzēts saviesīgs vakars Saulaines kamīna zālē, kur, vltn. E. ļZļplāns uzrunā uzsvēra, ka ti^ši ši Latvijas Ķaŗaskolas pēdēja kursa .audzēkņiem ir vislielākā kopības ^sajūta. Runātāj s aicināļ a nepagurt cīņā ■ par Latvijas brīvību un arvien uzturēt dzīvas Karaskolas tradicijas.
ŗuv Tāda kārtā mūsu starptautiskais stāvoklis būtu daudz izdevīgāks, jo neviens mums nevarētu .pārmest, ka esam brīv-'i)rātīgi iestājušies Pad. savienī-.■ bā.^B©batēs piedalījās P. imurs, jV. i)reifelds un vēl citi, kuri pa lielākai daļai pievienojās A. Dravnieka viedoklim.
Šī bija 4. pēdējā kursa audzēkņu sanāksme, un tanī pie- • dalījās divdesmit bijiišie kadeti līdz ar savām dzīvesbiedrēm. Tālāko eeļii bija mērojuši P. Ozoliņš no Zviedrijas un K. Rijnieks no Anglijas. Sanāksmes noorganizēšanā daudz darba bi-. ja pielicis Toronto Sv. Jāņa draudzes priekšnieks J. Koncis un torontieši V. Dreifelds, L. Vēveris, J. Liģers un J. Rat-meks līdz ar dzīvesbiedrēm.
1. kursa audzēkņu sanāksme., V. Dreifelda ierosmē notika 1973. gadā J. Ratnieka īpašumā /pie Lielā Klaredona ezera. Turpat 1975: gadā notika otrā sanāksme, bet 1977. gadā.
Pavisam brīvā pasaulē ir zināti 37 kursa audzēkņi un daži arī vēl Latvijā.
; M veltīta pār-
runām gan par vēsturiskiem, gan ikdienas jautāijiuimdem. Par Latvijas armijas izveidošanos, apbruņojuniu, stiprumu un novietojumu runāja V. Jaunkaliiietis, sevišķi pieskaroties stāvoklim 1939. un 1940. gadā. Lai gan Latvijas valdļba un armijas vadība bija darījusi visu iespējamo, lai Varētu aizstāvēt Latvijas neatkarību, tomēr Lietuvas okupāicijas 1940. g. 15.1 jūnijā darīja neiespējjmru katru ilgākai organizētu, pretestību. Tā arī Latvijas valdība 17. jūnijā bija spiesta pieņemt Pad.savienība^^ ultiniēto, lai pasargātu latviešu
tautu no pilnīgas iznīcināšanas. Pretošanās gadījumā ne vien visi karavīri, bet arī aizsargi un aizsardzes nokļūtu gūsteliņu no- du pastāvēšanu ar vizīti pie metnēs, un latviešu virsnieki pāvesta un Lielo nometni, kura
Daugavas Vanagu Kanādas valdes locekļi pirmajā vides sēdē pēc vasaras pārtrau-
ma: No kreisās A. Kalupnieķs, A. šterns, Zigrīda Masīte, valdes priekšsēdis V. Pludons, vanadžu priekšniece Kapadā Ilga Breikla, MOlija Zvejniece, R. Britāls. Otrā rindā no kreisās: R. Alksnis, A.KalviijS,, E. Pulciņš,^ TreUons, J. Treijs, P. Vasariņš un V. Kārkliņš.
' Foto: J. Idļģers
Ungāru skauti, izkaisīti visā plašajā pasaulē, šogad atzīmēja savas organizācijas 70 ga-
droši vien piedzīvotu to pašu likteni, ko poļu virsnieki piedzl-voja Katinā.
Ja arī baigajā gadā aizgāja bojā Latvijas armijas vadība Un daudzi virsnieki, tad tomēr lielākā latviešu tautas daļa tika saglābta, nobeidza V. Jaunkal-nietis. i '
A.> Dravnieks aizstāvēja viedokli, ka būtu vajadzējis pretoties . Pad. savienības armijai. Zaudējumiem pieaugot, varētu padoties katrā laikā. Tā to da-):īja Dānija, Norvēģija, Holande un Beļģija cīņā pret Vāciju.
notika no 14. — 24. aug. Lo-yQla parkā netālu no Pīterbo-. ro,Ont.-;. ■
Apnieklējums pie pāvesta notika š. g. 20. jūlijā viņa vasaras rezidencē Katelgandolfo. Ungāru grupai, kura sastāvēja no vadītājiem, skautieim, gaidām un mazskautiem, pāvests ieteica mīlēt un uzturēt dzīvu savu valodu, tradicijas ūn pienākumu mīlēt savu mazo, daudz cietušo dzimteni, kā arī deva savu svēti)u.
Loyola parks ir 130 akru liels, netālu no 35. ceļa pie Pī--
terboro. Tas pieder jezuītu ordenim, kas to nodevis pilnīgā skautu lietošanā, kuri tur katru gadu rīko lielākas un mazākas nometnes un sanāksmes. Tur uzbūvētas arī vairākas ēkas administrācijai, virtuvei un citām vajadzībām. Jāatzīmē, ka, pretēji latviešiem, ungāriem nav atsevišķas skautu un gaidu organizācijas, visi saucas skauti, ir kopēja augstākā vadība, bet meiteņu īpatnējās nodarbības notiek sieviešu vadībā, šīgada Lielajā nometnē pastāvīgais nometņotāju skaits bija ap 1100, kuri nāca no Kanādas, ASV, Argentīnas,' Austrijas, Beļģijas, Austrālijas, Vācijas, Venecuēlas, Francijas, Šveices un Zviedrijas. Bez tam nometnē piedalījās arī grupa bērnu no okupētās Ungārijas. Jādomā, ka pēc tik nacionālā nometnē pieredzētā un piedzīvotā no šīs grupas neizaugs neviens komunists! :
Ungāru skautu organizācijā pēdējos gados sevišķu uzmanību pievērs mazskautu vecuma
zēnu un meiteņu iesaistīšanai skautos. No 1910. — 1920. g.
ungāru ^ skautismā galvenais mērķis bija saistīt jauniešus,
Veltu Ozolu. Velta izpeliiijāa ģe-viš'ķu uzmanību, jo bija vienīgā cittautu guntiņa nometnē. Nometnes beigu ugunskurs^.
neatkarīgi no ticības un provin- laug. bija pulcinājis bez nomet-ēu aizspriedumiem. Kad tas bi- ņotājiem- vēl kādu tūkstoti ap-
ja panākts, organizācija pievērsās ttautas folkloras un etnogrāfisko vērtību pētīšana un vākšanai. Trimdā tie visu tagad turpina ar lielu sparu, gādājot draugus ari no citām tautām. :
Nometnes viesu dienas bija
23. un 24. aug,, kad ieradās arī citu tautu skautu pārstāvji — kanādieši,, igauņi, lietuvieši un poļi. Latviešu skautu organizāciju pārstāvēja Lsp. vad. E. Priedītis no Ņujorkas un Kanādas Jsp. vad. S. Leimanis no Toŗonto.i Uz nometnes slēgšanu
24. aug. ieradās arī skautu vad. J. Treimanis un Edm. Ozols, gaidu vad. S. Ozola ar guntiņu
meklētāju, galvenokārt no On-provinces.
LATVIJ k
AUEKECĀ var ptriūt Torontc
491 CoHec^ Star.,
Basa
■ / / . - ■
vetigi
(Turpinājums no 2. Ip.)
kādu no jaunajiem, pazemojošiem un netaisniem komunistu izdotiem likumiem? Tādu cilvēku laikam bija maz. Bez viņiem nebija taisnības — jo viņi bija komunistu sabiedrībai nederīgi cilvēki. Un tā viņu liktenis bija apzīmogots. ' Tas viss ' mums ir jāpatur prātā, laimēs atskārstu, ka utilitārā taisnība, kas draud uzkundzēties divdesmitajā gadu simtenī, nav labāka kā varas taisnība, no kuras cilvēki vadījās pirms Kristus piedzimšanas. Utilitārās taisnības vārdā Hitlers Otrā pasaules kara laikā iznīcināja miljoniem žīdu, jo pēc viņa domām tie bija sabiedrībai nederīgi cilvēki, un tiem tādēļ nebija tiesības prasīt pēc taisnības. Utilitārās taisnības vārdā komunisti riko atklātas un slepenas eksekūcijas visur, kur tie sagrābuši varu savās rokās.
Kurp mēs'ejam? Kur ir atrisinājums pašreizējā laikmeta problēmām? Kāda k tā taisni-
00
ba, kas varētu a^stīt un glābt cilvēci?
KrisGgam cilvēkam atbilde var ibūt tikai viena. Tā ir — Kristus sludinātā mīlestības taisnīiba. Tā ir taisnība, kas sakņojas Dieva dotajos baušļos un likumos. Tā ir taisnība, kas atzīst morāles normas uh likumus. Tā ir taisnība, kas nešķiro cilvēkus, bet kas to vieno. Tā ir taisnība, kas nepiespiež kalpot, bet skubina palīdzēt., .Un tikai šīs taisnības dēļ vajātiem Kristus apsola debesu valstību.
Jo vairāk kāds šīs taisnības dēļ būs cietis, jo skaistāku vainagu viņš saņems mūžībā. Ja ši taisnība Kristus sludinātā mīlestības taisnība — kādreiz pavisam izzudīs, dzīvie savas dvēseles dziļumos apskaudīs mirušos. Tāpēc „svētigi jūs esat, ja jūs lamā un vaja un ar meliem par jums runā visu ļaunu manis dēļ. Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs. Jo tā tie ir vajājuši praviešus, kas priekš jums .bijao": . ,,. • ■
li
i