4 LATVIJA AMīaW        Sestdiena. 1980. gada 27,
■ i'..
Bolšteins (Apvienotā Baltiešu Koniiteja) š. g. 4. septembrī, Apvienotās Baltiešu Komitejas izkārtojumā tikās ar lietuvieti Vladi Sakali, kas nesen caiir Somiju pārbēga uz Zviedriju. Šakālis ir, cik zināms, baltiešu opozicionārs, tas bead:zaimos gados atstājis Fad. savienību bez valdības atļaujasi
Vladas Sakalis pēc tautības ir lietuvietis, bet runā arī latviski. Latviešu valodu viņam iemācījis M. Strupulis Pad. savienības soda nometnē,
Vladis ISakafis domā, ka okupētajās Baltijas valstīs sācies jauns atmodas gars —■ it sevišķi jaunajā paaudzē valda opti-misms, ka apstākļi ir tādi, kas norāda brīvības tuvošanos. Tautā valda jauns pašlepnums un tieksme būt kungiem pašiem savā zeme. šās gars neesot bijis visus šos pēckara gadus.
Domā, iia kaŗ^ ir neizbēgams un ka to uzsāks Pad. savienība apmēram nākošos piecos gados Pad. savienība pašlaik jūtās kā Hitlera Vācija 1937.-38. gadā. KGB un citi zemāki valdības ierēdņi, ar kuriem Šakālim bijuši sakari, atklāti runā par karu. šī ir jauna parādībā — par karu šāda ranga cilvēki nav runājuši pēdējos 25 gadus. Gandrīz visos rajonos Lietuvā, Un pieņemams, arī Latvijā un citur,; ir notikuši policijas manevri (š. g. j^v.Jebr.), pirmās palīdzības manevri, daudzās vietās notikuši atomkara aizsardzības ļ manevri. Vispārējais iespaids: Pad. savienība gatavojas karam. Pad. savienībā valda ekonomiska un ideo-
.loģiskakrize. Valda uzskats, ka pēc vairākiem, gadiem Pad. savienība vairs nebūs spē^ga kā-ŗu uzvarēt. Pašlaik tie domā, ka vēl var uzvarēt,
Baltijas valstis, nemaz nerunājot par Pad. savienību, retais tikai zina par Molotova -Ribentropa paktu un attiecīgiem slepeniem protokoliem. Pat daudzi opozicionāri netic, ķa Padomju savienība būtu kaut ko tādu parakstījusi ar riacionāl-sociālistišķo Vāciju. Tādēļ ļoti svarīgi informēt un pievērst pašu baltiešu uzmiariību paktam un parādīt Padomju savienības īsto nostāju. Tāpat svarīgi pa= rādīt pasaulei nelikumīgo mi varmācīgo Baltijas valstu okupāciju. Vācija un Pad. savienība abas ir atbildīgas par Otrā pasaules kara sākšanos. Vācija ir kompensējusi Izraēlu, Poliju u. c. valstis un tautas, bet ne baltiešus, kuri zaudēja brīvību un tēvzemi.
rai(
Nekrievu valodas raidījumi esot labāki nekā krievu valodas raidījumi. Krievu raidījumi satur krievu šovinisma iezīmes. Brīvības raidītāja raidījumi esot labāki nekā Amerikas Balss, kaut arī klausītāji saprot, ka Amerikas Balss vielai notei-kumu dēļ jāatšķiras no Brīvībās raidītāja pārrraidītā. Lai apietu traucējumtis. Brīvības raidītāju klausās ar trim radiofoniem reizē, lai uztvertu tos viļņus, kurus tajā brīdī mazāk traucē. Deutsche Welle zaudē klausītājus. Vatikāna raidījumi
(lietuviski) — ļoti labi.
Krievijas vājais rietumi nesaprot, ir nacionāli-
EEPBB9B
Amerikas latviešu teātra
Karlo Gōldoni komēdijas
Izrādē piedalās: Hilda Prince, Andra, Lagzdiņa-Ozola, Maija Lele, Osvalds UrštetnSjĶārUs Ģermānis, Vilnis Bau Ārijs Dubinskis, Kārlis ifuzuliš, Jānis Vītols, Mārtiņš Pār-ņickis, Uldis Golts. Režisors: OSVALDS UI^TEINS. Skatuves gleznotājs Ēvalds DAJEVSKIS. ^
hamieMn^^^^^^^^ : ^
PIEKTDIEN, 24o oktobn, pĻ 8 vakarā,'       /.   , ;
Sir Winston (^^ auditorijā, 1715 Main St. E..
Ieeja $8.00, pensionāriem, skolniekiem $6.0(lo
SESTDIEN, 25. oktobri, pĻ 2 DIENĀm 6.30 VAKARĀ BickfordPark skolas auditorijā; 777^^^^B^^   St. Wv Biļetes $8.00 un $7.00, pensionāriem, skolnieMem$7>
$6.00> lepriekšpārdošanā riv^^^^^g^
no pl. 12 — 7.30 vakarā; sestdienās no pl^ 9.00 līdz 1.00.
Izr^es dienā stundu pirms izrādes sākuma pie kases.
SVĒTDIEN, 26, okt*^^ dienā
Ciitler Uiiion zāiē^^ $8.00, petisionāriem, skolni^ieni $6.00.
^.Tautas deju dienu laikā viens no plašākiem sarīkojumiem bija tēlotājas un lietiskās tiīāk-slas izstāde, ko apmeklēja ap 800 skatītāju, Lietiskās mākslas izstādi izkārtoja Gāŗezera Miīzeja pārzinis 0. Grīns, tēlatājas — Z. Mnka un A. Richters. Uzņēmumā skats izstādes atklāšanas brīdB, no kreisās: ALA priekšsēdis J. Riekstiņš, 0. Grīns, rīcības komitejas priekšsēdis V. Miķeisons, izstāde^s atklājējs, mākslinieks A. Sildegs un rīcības komitejas vi-cepriekšsēde — ievadvārdu teicēja G. Asona. Foto: V. Namaftēva
tātes. Tās grib savu brīvību. Pad. savienībā un Baltijā valda uzskats, ka ASV un rietumi ir ķā govs, kas saka tīģerim (Pad. savienībai) — jjTu mani neaiztiec, man ir ragi.'' Diemžēl, tīģeris ir izsalcis, un tam vajaga gaļu. Ātrāk vai vēlāk tas uzbruks.
Pad. savienībā visus opozicionārus KGB ir sadalījusi trīs kategorijās, ko attiecinās kara
BER»
• 0
i) Kara sākšanās gadījumā opozicionārus, iedalītus šai grupā, nošaus. 2) Apcietinās un ievietos cietumos vai soda nometnēs. 3) Deportēs.
Okupētajā Latvijā pret Pad. savienību aktīvistu esot mazāk pšīcholoģisku iemeslu dēļ, ko mums rietumos esot grūti saprast. Lietuvā un Igaunijā krievu ir'daudz mazāk, un visapkārt kaimiņi, darba biedri, u.c. atbalsta opozicionārus — ja ne atklāti, tad vismaz ar smaidu, rokas spiedienu u. tml. Rīgā opozicionāriem visapkārt ir naidīgi noskaņoti krievi— dzīvojamās vietās^ darbā, skolā un ielās. Viss tas atstājot pšīcholoģisku iespaidu.
.   ... 0. Fāviovskis
mm%m
Už šo dienu, ar kuru beidzās etnisko grupu prezentēšanās pilsētas jubilejā, vairā'ki tautieši bijā ieradušies pat no blakus pilsētām, ^et Bostonas tautieši gandrīz simtprocentīgi. Varēja sastapt veclatviešus, Latvijas minoritātes pārstāvjus žīdus, krievus, polus, kurus parasti neredzam savos sarīkojumos, bet šoreiz dzimtenes kopējā valoda un liktenis bija savedis neiespējamo.
BostOB
lieli uzraksti — Latviāns — ko bija zīmējis L. Tomsons, katram šīs iestādes apmeklētājam vēstīja, kas notiek pilsē-,tas namā. Latvijas lielais ģerbonis un karogs ap sevi grupēja stendus ar grāmatām, daiļamatnļeku priekšmetiem, bija arī filatēlijas un vēstures
saistīja lielie
foto uzņēmumi, kur redzams Džons F. Kenedijs latviešu vidū 1955, g. Vēsturiskos Latvijas skatus no J. ZIberga fonda bija iekārtojusi Dr. Roženkoviska, izstādes iekārtoja : 0. Kutcers, L. Kluce, grāmatas DV bibliotekāri, bet J. Melngailis kā senais dainotājs uz kokles atskaņoja dainu melodijas. Kam interesēja tautas n^ūzika, tie va-rēja arī jautāt, un tā notika iepazīstināšana ar mūsu tautas gara mantām. Visvairāk saisti-ja publiku mūsu dzintars, mazāk sudrabs.
Izdodams vairāk nekā 100 doL, numizmats E. 'Dzelzkalēps bija reproducēji^. Latvijas nau. das zīmes, pastmarku attēlus u;c. filatēlijas izdevumus. Arī pati rīcības komiteja bija ,,uz-
(Turpinājums 17. Ip.)
3QBECQ3X3i
Mu ir laiks ikvienam latvietim
iTĒlDIi
pielikt roku kopībai!!! PASi
Guntis Tannis
savākt 1/2 miljonu dēlam 1980» gada 31a dec^mbrieti 2 un^ mēneši)
Latvji, kopā pteeus liksiMj Kopā darbus darīsim; Mūsu tautu saule celsim
Mērķis; lai Kanādas Latviešu Jormto būtu samak^    un bez parādiem! Lai tas būtu 100 procentu mūsiiU!
Pieņem visus devumus —māžus un lielus! Lai kļūtu par balstiesīgu Centra biedru un lemtu par tā nākotni
Dosim tautas kopībai; Pān visām bažām/celsim . Mērķi- tautas ii^c»tņei! .
Mērķi'tādu, kas mSs vieia®^ Paceļ mūsu senču balsis; Kopā tur miis vienā saimē,, Stiprumā^ kas saau^ mml
un darbību, piedalīšanās ar $1000.00!! (Registered Ģharity No: 0504399-22-13)
čeks r^stāms: „Latvian Canadian Cultural Gentre" iin sūtāms uz: 4 Credit Union Drive, Toronto, Ont, M4A 2NB, Ganada. Tel. 1H16-7594900. ,
„M:F/£iVS VAR VEIKT DAUDZ; MĒS VISI KOPĀ ^ VISU!!!" '
Šis ir samaksāts uzmudinājums GUNTIS TANNIS    Kurland Development Ttd.
Sakarā ar niu Afganisti vājām cīņān brivlļ3as cīnīt rakstīts ŗpar
Baltijas valļ ar kritušo
mirstīgajām bīgajiem s; ŗiem padom; šināsanas ga| nālais fonds sakopojis pi( par Latvijas sarkanarmijaļ ŗadienests s? sībā nozīmē mu ilgam Pad. savienīl ži vien gluži stākļos. Snie( materiālu ko]
Okupētās obligāto kaŗaļ pildīt dažādā! nibas daļās, robežām, vi( vu valodas Tallina olimi kā sarkanari vieši stāvēja] tālistisko zei uzbrukumiei sarkanarmijaļ sastapt arī Ķīnas robežai Sekojošie fakļ ar latviešu gājuši cauri bar\'kā to tļ
Katra Pad.ļ „ svēts pieņi padomju brui dienesta var kas atrodas dienesta uzskļ kādu neārstei ir invalidi v; smagāku cie1 vairīšanos draud cietun diem.
Jau 14 gaļ ieskaita ķaŗ Līdz 18 gad| reizi gadā kara komisā| komisija. K( notiek polīti< krievu valodi jāpiedalās, medicīnisko sods —, 10
18 g. vecuļ obligātajā k; ti, kas turpiļ skolā, no dif studiju beigā kara katedra saņem leitna| pi un viņam šanas
Augstskolās, ras nav, to ka pakāpi n| jauniešiem p[
jādien 1 gads
Uripni
M 1990. liiMiti
■ \