1^
tautie-Kuŗa in-em tiek [aļ Māk-:as sfai-j^i, kul-|āji, vai
ftrazdiņš
.elsinku inču meļi izgata-arī citu \k apsū- ■ imoiandi ilpdā, lai aiviesu Lciiviešu is, lasa laiviešu morandu
centrālai ' -i u.c, ļā iespies-lulkot un latviešu mērenu [abalā, lai šos lat-ļiorandus Latvijā
•imdā kā paaudze īsi apgūt
,valodu, , ļeizplatās, itijai —
. Dts. sr.
9 -ffv.
Pulkvedis Artūrs Galindoms''
Kā mūsu tautas vēsturisko bas sargu uzdevumus. Latvi- 2. latviešu strēlnieku pulka notikumu līdzdzīVotājs, vēlos jas neatkarības pasludināšana virsnieks būdams, bija pierā-atstāt savu atmiņu vēstiiumu rada buršu sirdīs tik spēcīgu dījis izcilu varonību bīstamos nacionāliem ideālistiem, bet jo nacionālo sajūsmu un degsmi, izlūku gājienos. Izsaka arī sevišķi tiem jaunekļiem, kas ka Selonijas krustdēlu — Ni- vēlēšanos nosaukt rotu par Atsevišķo studentu rotu un ka tā pakļauta tieši valdībai»
Apsardzības ministrs pēc . novembra bija mēģinājis atvērt Rīgas iesaukšanas punktus, ieceļot dažos punktos par vadītājiem pēc dienesta pakāpes vecākos krievu kara skolas virsniekus. Pasākums cieta pilnīgu neveiksmi. Šie virsnieki bija dienējuši dažādos Latvijas, garnizonos vai atgriezušies no gūsta. Viņiem ideja par to, kā jārīkojas brīdī, kad maza, vēsturiski veca tauta iegūst savu neatkarību, bija pilnīgi jauna un sveša. Doma par komandām latviešu valodā, latviešu patriotisms — viss
viņiem bija neparasts.   Cīņa atejošām daļām, gan no
pret zināmām krieviskās ietek- mestām noliktavām vai arī
mes atliekām valdībai bija pat pirkšanas ceļā, tāpat arī jau-
jāizcīna Latvijas pastāvē- nos karavīrus militāri apmācīt.
vēl stāsies korporāciju rindās kolaja Grundmaņa un Gusta-
un zvērēs korporāciju devīzēs va Celmiņa ierosmē kāda kun^ apheemātos zvērestus la^^^^
tautai un Latvijas valstij. drapējumiem Nacionālā teātra
KĀPĒC _UN KA TAPA AT- zālē, kur bija noticis prokla-
SEVIŠĶA STUDENTU mešanas akts. pagatavoja di-
ROTA; vusprāvusmūsu valsts sarkaņ-
Lai vēlreiz atceramies Pirmā baltsarkanos karogus. Nāka-
šanas laikā un šim ziņā Stu- Apsardzības ministrs Zālītis dentu rotas karavīri valdībai bija pārsteigts par šādu kon-
bija vislabākais nacionālā parauga materiāls.   Tādēļ arī.
ventu uzticību jaunās Latvijas pirmajai valdībai un aizkusti-
Studentu rotu dibinot, Selo- nāts par tik īstu tēvzemes mi-
nijas un Talavijas konventi vē- lestības apliecināšanu. Sazina-
lējās izraudzīt paši savu ko- jies ar ministru prezidentu
mandieri un paturēt neatkarī- Kārli Ulmani, Zālītis deva sa-
brāzmairios no- mās dienas, t.iv
tikumus: latviešu strēlnieku rītā pieminētie krustdēli abus
slavenās  kaujas   Ložmetēju karogus izkāra pie bijušā Rī-
kalnā un Nāves salā, latviešu gas  politechniskā institūta,
bēgļu gaitas Krievijā, Rīgas vēlāk Latvijas universitātes
okupāciju līdz ar Rīgas poli- galvenās ēkas ieejas. Protams,
techniskā institūta pārcelšanu tas loti nepatika jaunās Lat-
uz Maskavu, ar ierakumiem vijas pretiniekiem un plīvo-
izvagotās Kurzemes, Zemgales jošie karogi ir dadzis viņu
un Vidzemes āres un laukus, acīs, bet aiztikt tos viņi neie-
akadēmiskāsjauiiatnesiesauk- drošinājās.    Pēc trīs dienu
šanu krievu armijā, tautas plīvošanas karogus noņēma
upurus un ciešanas, bet arī paši kārēji — krustdēli .N:
lepnumu par latviešu strēl- Grundmanis un G, Celmiņš,
nieku varonību un ^kauju sla- Un tā Selonijas krustdēlr ir
vu.   Kad uzbrūk ķeizariskā pirmie, kas pacēla mūsu valsts
Krievija, vācu spēki okupē sarkanbaltsarkano karogu, lai Latviju, bet strēlnieku pulki^^^^^^^
izklīst, daļēji paliekot dzimte- kārības un brīvības iegūšanu,
nē, daļēji atkāpjoties uz Krie^ tās senu ilgu piepildīšanos.
vijas iekšieni, kur viena daļa Pēc Latvijas valsts neatka-
savukārt pieslejas komunistu proklamēšanas Selonijas
režīmam, bet citi nonāk līdz un Talavijas konventi gan at-
pretlielmeciskajām   armijām sevišķi, gan kopēji pārrunā
Srbinjā vai Knevijas dienvi- j^^^kumu gaitu jaunajā La
dos. Latviešu tautas posts un j^s republikā, kuru no austru-
ciešanas   neaprakstāmi sma- ^^iem apdraud iebrucēja sar-
kanarmija. Kādā konventu apspriedē jauns Selonijas tautietis Reinholds Muške, kas
litechniskā institūtā Baltische g^^^ģ ^1^^^^^ b^ivi pārvalda
Technische Hochschuie, kur sešas valodas un apveltīts ar atkal sāk studēt latvieši. 1918. ^bg^j^^^j^ū^ikālo dzirdi un g. oktobra sākumā atkal sakļ^^^^ pŗ^f^sors Valdens padarboties Selonijas K!ts Un ofi- redzēja ļoti spožu nākotni,
ierosina ideju radīt Selonijas un Talavijas konventu kaujas vienību — rotu, kUŗā obligāti rii^r^^^f
bu, jo krievu kāra skolas virsnieku kaujas taktika krasi at-
vu oficiālo piekrišbu Atsevišķās studentu rotas dibinā-
šķīrās no modernās vācu un šanai. Tas notika 1^18. gada sabiedroto taktikas. Vecās 20. decembrī, kas arī ir Atse-skolas virsnieki, vadot Studen- višķās studentu rotas dibinātu rotu ar tās īpatnējo sastāvu, šanas diena. Pats Atsevišķās varētu ruinēt tās buršu tikumu studentu rotas dibināšanas saites, kas mūs vienoja drau- idejas autors Reinholds Muš-
dzibā uz dzīvību un nāvi.
Studentu rota apņemas pašiniciatīvas ceļā sagādāt apbruņojumu un apgādi gan no vācu
ke, diemžēl, jo drīz mira.
Tajā laikā Studentu rotai nebija dienesta sakaru ar sa-
(turpinājums 18. Ip.)
gas.. r
Vācu okupācijas varā jā, Rīgā, atver bijušā Rīgas pō
eiālā dzīve atjaunojas pagaidu telpās Nikolaja ielā 65/67, Riteņbraucēju biedrībai piederošā namā. K!ts nolemj šinī jāiestājas visiem abu konventu
kommilitoņiem un krustdēliem, aicinot piedalīties arī īdz ar ko aktīvo sēļu skaits filistrus, tāpat citu latviešu pieaug ndz apm.50 locekļiem, korporāciju locekļus un jau-
semestrī pec kara pai ma uzņemt jaunus krustdēlus.
Oldermanis J, Ligers, Kuŗam nātni no buršu tuvinieku apvel tanī laikā mugurā kara- rindām, kas kommilitoņiem vīra-virsnieka tērps, bet gan labi pazīstmi. Šo R. Muškes bez ārējām nozīmēm, ar vis- ideju īstenot Selonijas ģenerāl-lielāko sirsnību nododas krust- ^^p^ļ^^g 29. novembrī dēluaudzināšanasdarbamun, ŗ^ļ^^ijg _ 53 decembri
M ;0
neatsveŗamtir viņa no- go vēsturisko lēmumu paziņo-ni ŠO jauno Selonijas lo-
.             _         _ Šanai apsardzības ministram
cekļu izaudzināsaņā tanī garā^^ Jānim Zālītim nozīmē Seloni-
kāds bija nepieciešams is^ās ^     vicesenioru A. Galin-^
vēsturiskajās dienās. ^^^^^^^^ Elnbergs
Latviešu tautas, sevišķi na- u.c. kommilitoņi bija aizbrau-
cionālo  studentu,  noskaņo- kuši uz Cēsīm) un idejas iero-
jums pret vāciešu okuļpacijas sinātāju com! R. Muški, bet
varu pieņēmās. Selonijas jau- no Talavijas t/1 senioru A. Šūl-
niem komiltoņiem rodas pat mani un com! Dāvidu MuŠki. ideja apgāzt okupācijai varas Paziņojot Selonijas un uzcelto pieminekli vāčļi karavīriem pie Rīgas apgabaltiesas 5 bet tas neizdodas. Rodas daudzi riskanti momenti attieksmēs ar vācu okupācijas varu, līdzpienāk 1918. gada 18
vembŗā  ciiena  ar  Latvijas savu komandieri un par valsts  proklamēšanas  aktu. izvēlas   Selonijas krustdēlu Seionijas iin Taiavijas locekļi kapteini Nikolaju Gruņdmani,
delu, kas.
vijas lēŗnumus par rotas dibināšanu, pār stāv j i klarēja, ka korporācijās nodod sevi valdības rīcībā kā valdības sargi un ka Studentu rota' patur tiesības pati noteikt
f
l I
I
' 4
i'
vēsturiskajā akta iz
1 I
t