iena, 1980.
iilit'i'F' Ml lllllll ll|IIHi| illil 11111
. numurs
UKA
ik Eur-ļtrūcīg'S, tika ie-'iekules lindulis Raina vārds) Kvi^ū no Ipagānu I
ukg^ns otrreiz b§c tam pirmo norāda Sām, tā iseja va-.? Cūk-vien, jgnii un ļaga (jā-
ra-su, bet mo-
IMz ar dienas
im, „ca-ievadā. iž> vairs
ns savā
ļ 1 ■ ■
ļļķe, bija latvieši
it ļzeme ^zi, vi-zemnie-
nieciski,
arī ve-
Liepājā , uz
mu",
tjaizglī-
> dziņu, 5 ievedīs
pasau-ttiļfejū-
ijas, ko-
ļpa daļai
ka. viņš : īz nekā-no jeb-iŗ jūtīgs ēi'tīgāks
jūt līdz It Piektā
kā Kur-ŗeses no-Ikštniecī-irrio grā-īrn auto-domas.
■i-
i-
m
■•Mi
i
i
I
Liela dala pasaidē^ izbrīnu vēroja pāvesta Jāņa Paula izšķiršanos doties ceļojumā liz lielā reformatora Mārtiņa Lutera protestantisma šūpuļa zemi. Tagad Svētā Tēva vēsturiskais Rietumvācijas apmeklējums jau pieder vēsturei. Bez šaubām, augstu jāvērtē tālredzīgais pāvesta aicinājums visiem kristiešiem saslēgties ciešākā vienība Un pārvarēt līdzšinējās pretišķības. Varbūt ka ar to ir iezvanīts katodu baznīcas un protestantu dogmatisko pretišķību izlīdzinājuma sā-kums.^; V-;^ ^
Ŗietumvācijas apmeklējumā mūsdienu pasaules lielākā morālā autoritāte pāvests Jānis Pauls visus pārsteidza ar asām deklarācijām, kuras daudzas tautas un valstis līdz Šim bija veltīgi gaidījušas no kāda tā dēvētā brīvās pasaules vadošā politiķa mutes.
350.000 svētceļnieku (katoļu m luterāņu) klātienē Ifaincā pāvests teica: ,,Imperiālismam, agresijai, dominēšanai, iziiian-tošanai un koloniāli^mam ir jā-pazūt no zemes vitsas. Es to saku reize kā tās tautas dēls (Polijas), kas gadu simteņiem smagi cietusi, bet kas topiēŗ
ikkatra atsevišķa individa un katras tautas taisnīgās tiesības.'^
. Osnabrikas :. : apmeklējumā pavests Jānis Pauls vāciešus pārsteidza ar deklarāciju, ka vienas tautas (Rietumvācijas un Austrumvācijas) mākslīga saskaldīšana nav attaisnojama. Viņš nešauboties^ ka šī ipārejo-šā netaisnā; vēsturiskā kļūda tikšot izlabota.
NE VALBĪT, BET KALFOf ■ ;
Mums ar vislielāko uzmanību jāseko sasprindzināto notikumu attīstībai Polijā. Bancigas strādnieku iesāktās revoKcijas galī-
Pavests ir pasaules morālais ub nettešais politiskais vadoniSo
lielā apņēmībā nav atteikusies cīnīties par savāni cilvēka un nacionālām tiesībām.*'
Pieskaroties Madrideskonfe--rencei, pāvests norādīja: „Fa-saulei jāizšķiras par miera novar īstenoties.
a riināja un
gās konsekvences vēl neviens nespēj piinigi novērtēt. boMā-ritātes brīvo arodbiedrību apvienības vadoņa Valesas dramatiskā tikšaiaās ar Kremļa prokonsulu — poļu komunistu partijas vadoni Kaniu bija vēl nepiedzīvots politisks faino-mens. Divu stundu apspriedēs Valesa bija galvenais runātājs, uņKaņiam atlika tikai^ klausīties... ." ■ ^- ;
Valesa Polijas komunistu vadonim norādījis: „Pienācis beidzamais laiks jums valdīšanas vietā sākt kalpot poļu tautai
Kā lielas vētras atbalss daudzās Polijas malās un it sevišķi Baltijas juras piekrastē ,atkal uzliesmojuši spontāni Valesa no savas puses ka brīvās arodbiedrības, lai nesagādātu vēl Mākas grūtības
ā krizē, at-
turēsies no tālākiem streikiem^
ari norādniš, ka
* ■ V
saimniecisko sarežģījumu vaina piedēvējama nevienam citam kā nekompetentiem kompdstu partijas funkcionāriem. Poļi Jau pieprasījuši Vašingtonai 3 bilj. dolāru aizdevumu, šl gada lielās neražas d^ Polijai vairs nepietiks pašu maizes, un vienīgā cerība novērst badu ir rietumu palīdzīgā roka. Domājams, ka jaunievēlētais ASV prezidents Rēgens jau apsver Vašingtonas un Varšavas talā-
līnijas.
•OLAVS FALME MIERA .MĀKLERA LOMĀ-
zmāms, līdz šl gada 20. Janvārim Kārters vēl paliks Baltajā namā. Kā prezidents viņš būs spiests pieņemt ne vienu vien svarigu lēmumu. Amerikāņu ķEnieku jautājums Tehe-rānā ir atkal izstidzis sarežģītu politisku pretišķību purvā. īsais optimisma periods ir jau izplēnējis, un amerikāņi uz šo problēmu atkal raugās ar vislielā-kām bažām. Alžirijas starpniecība Vašingtonas un Teherānas sarunās nav devusi nekādus konkrētus rezultātus. Tajā pašā laikā Irākas bruņotie spēki ir jau paspējuši okupēt lielāko daļu no Irānas eļļas laukiem bagātās Kuzistanas provinces.
Pec pēdējām ziņām Apvienoto Nāciju ģenerālsekretārs Kurts Valdheims esot lūdzis
zviedru sociālistu vadoni Olafu Palmi uzņemties Irākas un Irānas pamiera sagatavošanas māMera lomu. Plānota neitrālas joslas radīšana, lai tā atšķirtu abas sanaidojušās puses. Droši vien Valdheims mēģinās šajā joslā iesūtīt Apvienoto Nāciju starptautisko „policijas armiju.'' Vai viņam tas izdosies,
ir cits jautājums. Amerikā izglītību ieguvušais zviedru sociālistu vadonis Olafs Palme pazīstams kā nesaudzīgs Vašingtonas kritizētājs un nolicējs. Šķiet, ka Palmes māklera lomu bez iebildumiem jau akceptējusi Padomju savieīnba. Jāšaubās, vai Palme panāks kaut drusciņ vairāk nekā visi iepriekšējie nesekmīgie Vidējo austrumu ugunsgrēka apkarošanai sūtītie diplomāti.
Madride aizvadītajā nedēļā izveidojās par lielisku forumu, kur apspiesto tautu patrioti visas pasaules priekšā publiski spēja apsūdzēt t^ad. savienību
Helsinku līguma laušanā un doto solījumu nepildīšanā. Kremlis no saviem koloniāliem imperiālisma mērķiem im metodēm, kā arī no sarkanā fašisma diktatūras nebūt nav atteicies. Tādēļ pašā 35 valstu konferencē delegāti izmisuši centās panākt kaut kādu kompromisa formulu par pārrunājamo problēmu iztirzāšanu.
Vašingtonas ūn an Otavas diplomātu negaidīti asās kritikas, protams, Kremlim bija vairāk nekā nepatīkamas. Padomju prese Jau raksta par ,,; rikāņu un viņu rietumu skrējēju izraisītiem aukstā
Latvietis Miris Tilgals jau no tiesāts ļ!Z 3 gadiem soda
!ā mīlestībā un rūpībā izaudzētā detantes puķe.'' Protams, ka Kremļa atzīšanos cilvēka tiesību izvapšanā un imperiālistiskās ekspansijas turpināšanā nevarēja sagaidīt.
Un tā Madrides konference būs jāuzskata tikai par politisku komēdiju, kuras beidzamā cēlienā blēdis, gan pamatīgi norāts, atgriezīsies atpakaļ mājās un turpinās rīkoties pēc vecām nelietīgām paražām. Te gan jāpiezīmē, ka tieši Madrides konferences laikā visā Pad. savienībā notikušas plašas Čekas apcietināšanas lielākās pilsētās, Rīgu ieskaitot. Apcietināto vidū bez žīdiem ir ari vairāki latvieši, igauņi un lietuvieši. Polijas notikumi un Afganistānas dēkas sagādājušas Brežņeva galmam smagas galvassāpes, un tieši tādēļ nākusi izšķiršanās par disidentu apslāpēšanu. Apcietināto vidū ir Māris Tilgals, kuram mēs varam izteikt līdz-
paciņas uz:
USSR, Permskaya obl. Teschusowskaya Rayon pos. Vseswjatskaja, utschr, WS-389/35.
. ¥ALSTSVĪRI TO VAŠINGTONU
Šajās dienās viens pēc otra uz Vašingtonu dodas gandrīz visi Vecā kontinenta vadošie politiķi. Francijas prezidents žiskards un Bonnas kanclers Helmūts Šmits okeānu nešķēr-
sos, lai atvadītos no Džimija Kartera. Viņu patiesās intereses ir nodibināt Jau laikus kontaktu ar jaunievēlēto prezidentu Ronaldu Rēgenu uri viņa tuvākiem padomdevējiem šaimnieciskor un ārpolitikas jautājumos.
Rēgens pagājušā nedēļā nejauši ieradās Vašingtonā, lai satiktos ar vairākiem prominentiem republikāņu un ar! demokrātu partijas polītiķiemo Domā, ka svarīgā amatā Rēge-na kabinetā tiks bijušais demokrāts, bet tagadēj ais republikānis Teksasas gubernators Kone-lijs. Konservatīvam demokrātam Džeksonam un bij. NATO spēku virspavēlniekam Eiropā ģenerālim Heigam arī esot rezervēti atbildīgi pienākumi.
Jaunievēlētais prezidents Rēgens esot pazīstams ar viņam raksturīgu uzticēšanos līdzstrādniekiem, kam viņš nebaidās atstāt lielu pastāvību uzticēto uzdevumu īstenošanā, citiem vārdiem, prezidents grib paturēt sev tikai vadlīniju noteikšanu^ bet savas politikas realizēšanu cedēt tālāk lietpratējiem. Varbūt ka tā būs drastiska līdzšinējās Vašingtonas politikas mal-1 ņa Baltajā namā, jo prezidents Kārters vissarežģītākās problēmās centās izšķirties viens pats un bieži vien paļāvās ari uz savas ģimenes locekļu ne pārāk kvalificētiem padomiemo
• KOMUNISTU TERRORISTI 1 VjĒL VALDA CENTRĀLAMERIKĀ
Kremļa atbalstītie „brīvības cīnītāji" — komunistu terroristi vēl joprojām mēģina sagrābt varu Centrālamerikā; El Salva-dorā ik dienas notiek izreķināša-nās ar politiskiem pretiniekiem, un cietumi ir pārpildīti ar nevainīgiem cilvēkiem. Acīm.redzot komunisti cenšas nostiprināt savas pozicijas, iekams ša^ Jā telpā sāks pūst jauni ASV ārpolitikas vēji.
Domā, ka stājoties am^tā, jaunais ASV prezidents Rēgens darīs visu iespējamo, lai radītu Centrālamerikā Vašingtonai draudzīgu un labvēlīgu politisko klimatu, kar nozīmētu kreiso terroristu aktivitātes paralizē-šanu. Tautas vairākums tur ir jau atklājis komunisma patieso seju un ar ilgām gaida amerikāņu palīdzīgo roku.
V