r
m ;L
0. dftCl^ri BV namā DV To> ronto
21. decem&ri pl. 15. Sv. ija baznīca Ziernsvētiivār-
un dziesmās. Draudzes kora izpildījums/
26. dec. pl. 16 Burtnieki drau-dzes Ziemsvēkti DV namā. Cienasts groziņu: veidā.
31, decembri ,pL 19 Latviešu namā Jaunā gada sigāidlša-nas balle ar siltam vakariņām, Vakariņu kiks apakšējā zālē no pl. 19.00 Mī. 21.0o; ār bufeti. Laba deju mūzika. Ieejas ņiak&a ar vakariņām $20.00 no personas. Gldiņire^ zervējami pie L:itviēsu nama : saimnieces Neimanes. Tei. 922-293L
3; janvāri pL 18 Toronto Latviešu namā Strēlnieku pulku Ziemsvētku' kauju un Kana-: das Strēlnieku biedrības 20 gadu atcere.
10. Janv. pl. 17 Saulainē Ziem-.
:■ svētku kauju atceres svētbrīdis un karavīru saiets. G-rozi-ņu vakars.
18. janvāri pl. 15.30 Sv. Andreja bnznīcas zālē Kalvis' atkārto savu vasaras programmu.
17. janvārī: pL 19.30 Latviešu namā TLMM kluba Zaķu ^bal-le. Izlozē medījumi un zivis. Pilna bufetē. Spēlēs Ēunci.
17. Janvāri pl. 19.30 Latviešu ■Centrā, 4 CreditOIņion.Dr., studenšu, korp. kopās slēgts tējas vakars: Biļetes: 626-1608.
24.: janvāri pl 19.00; Kanādas
^ ..DV- teātris rīko: 38 gadu; atce-.
■ .'ri ,DV'nama. ■ ^ ^-^ v:
DV KV Ārējās daļas vadītājs un Kmdas mitējas par cilvēku tiesībām Latvijā priekšsēdis F. Vasariņš ^ ■mūs:.inforniē:::■;.::.• §
DV Kanādas valdes uzdevumā 29. :novembri devos uz Mad-ridi, lai mēģinātu ietekmēt Kanādas delegāciju iespējami vai-11 rāk runāt par Latvijas Metu|| Madrides konferencē. PBLA,V LNAK un LNJAK pārstāvji kon- | Ierences atklāšanas laikā bija panākuši plašu publicitāti pa- ^' saules presē■ kas bija liels guvums Latvijas Metai. Mana taktika bija klusāka . rakstura — personiskas pārrunās ar Kana-d:as delegātiem -» Ar tiem satikos katru dienu, kopā tiešās sarunās pavadot astoņas stundas, no tām vienu ar delegāci-jas vadītāju vēstnieku E. L. lodžeru (Robert Louis Rogērs) ■viņu man bija ieteicis Kanādas Ārlietu ministrijas Eiropas daļas vadītājs Alans Maklēns (Alan McLaine). Ļoti izpalīdzīgs bija Toronto deputāts un Mādridss apakškomitejas vadītājs Čarls Ķācia (Charles Cac-cia), kā ari delegācijas vadītāja vietnieks Krištofers Anstis (Christopher Anstis) un dele-''\gāts:.-;■ Pēteris: ^Makrē
Np sarunām izrietēja, ka at-mosfaira konferencē mūsu lie^ tai diezgan nelabvēlīga. Kamēr ASV, Anglija un zināmā mērā Kanāda stāv par taisnības principiem un grib piespiest Fad. savienību ievērot Helsinku nolīgumu, Eiropas valstij no krie-
:. janvān pl. 18 (sestdien) TL TA ģimna^as Draudzīgā «ti-cinājuma ieskaņās vakars Teātra izrāde. 25. ja^Tārl pl. 17 Latviešu na ml Draudzīgā ' aicinājuma sarīkojums ra
31.- d,eeembrļ pl..21 Miacon 'Mo-;tor flotei telpās Šv.Katrn'i DV nodaļas .Taunifadi s^gai līšana. Spēlēs Runči. Biļešu :ie priekšpārdošana, galdiņu re:-z^rvēšana un tuvāka informācija, zvanot M. Zvejniecei J tel. 937-1169 vakaros/AvFrēi-manei — tel. 682-9725 diena. ■FSrnakšņošanai hoteli — tel
H. februārī,; $e^diefi, ■ , pl: 20 Andris Ro^iikalns klavieres ■ Town Hallē. iC(weft.apvi@n!-bai: sarīkojums.
februāri ; Latv^ešļ^ Centis Vīni kora Viesturs koncerts.
marti, sestdien: plk.«5t\ 20 linda Alļe; e^ello. town Hallē. Kt)n(ferta:p'vien. .^arScojums. . un 21. martā Jaunības ceļš Dauga\fiņas 10 gadu ju; liilej^as sariliojumi.
:'2. ...aprīli: jpl:.t-n' v Sv,.^Andreja draudzes kpŗa: 29. gadskārtē^
m. decembrī pl. 19.30 HLB un DV Hamilionas riAd.; rīko Jaungada sagaid^šanas balli
: Rob?!rts Testorānā, San^ord un King.^ Vak^riņi's.: Ķims atskaņos deju muziķu. Friekš-nesumi. -
var pasūtināt pa telefonu 465-5108 vai 1-878-1445. Varat izmeklēt paši - 7 Jūdzes no Sid-rabenes — 7259. Guelph Line (šķērso QueenElizabeth^W
un 401). J. Grants.
s:oDa rīko
nama»
viem nobijušās un negrib darīt^ neko, kas krievus nokaitinātu. Eiropieši ņo konferences sagaida vienošanos drošības jautā ju-/ mos, detantes atjaunošanu uia stiprināšanu ar kāda veida savr starpējas neuzbrukšanas līgumu. Padomju valdība vēlas panākt divpusīgus neuzbrukšanas līgumus ar atsevišķām Eiropas valstīm, kurus tad tā atsevišķi arī varētu lauzt, un arī atbruņo-ļšanās līgumus. Eiropieši savā tuvredzībā negrib pat runāt par cilvēku tiesību jautājumu vai Afganistānu. Kanādas vēstnieka atklāšanas runu par cilvēku tiesībām tie uzņēmuši ar ledainu klusumu. Varētu teikt, ka Eiropa attiecībā pret Maskavu
atrodas turpat, kur tā atradās 1936. g. pret Hitleru — Minche-nes kapitulācijas priekšvakarā.
Starpība tomēr tā, ka šoreiz kapitulēt nedomā ne Anglija^ ne ASV, nē arī Kanāda. Taču Kanādai, lai pieturētu Eiropas valstis pie NATO. alianses, nepieciešams ar tām panākt kādu kompromisu, tā dēļ Kanādas delegāti ir samērā uzmanīgi savā stājā un koncentrējas uz cilvēku tiesību jautājumu, augstākais, pārmetot Padomijai iebrukumu Afganistānā. Fēe viņu uzskatiem labāk ar krieviem runāt pieklājīgi un tā izkaulēt kādu cilvēku izlaišanu ņp Pa-domijas, nekā uzstāties ar asiem uzbrukumiem, kā amerikāņi Belgradā, un aizvērt durvis ģimeņu apvienošanai, šī iemesla dēļ arī sākumā viņiem likās neiespējami ierosināt jau-tā jumu par Helsinku VIII Principa (tautu pašnoteikšanās tiesTbas) nepildīšanu. No tā visiem bail, jo katrai valstij esot sava- minoritāšu problēma — spāņiem baski, frančiem breto-ņi, kanādiešiem Kvebeka un indiāņi par kuriem krievi viņiem varētu pārmest. .
šajā ātmosfairā mēģināju panākt, lai kanādieši konferencē runātu par Latviju. Jāsaka, pēc ilgākām pārrunām ra-. idejas par iespējām ja nu ne tieši Kanādai prasīt tūlitējii
Pad. ižvākšanos no Baltijas valstīm, tad vismaz Padomju okupāciju pārrunāt. Kā pirmo soli šai virzienā Kanādas delegācijas vadītājs ceturtdien savā runā l^onferencē deklarēja, ka Kanādas sabiedriskā doma ne-¥ar pieņemt kādas tautības kul-
tīīras, valodas un politiskas identitātes apspiešanu, kā piemēru minot rusifikāciju Balti-jas valstīs un Ukrainā. Līgumu neievērošanu Kanāda noraida Un par šo jautājumu runās konferencē un arī nākošajā, jo problēmu neatrisinās ar to vien, ka Pad. savienība atsakās par šīm lietām runāt, šādu dekla-Tāciju. man Louis Rodžers iepriekšējā dienā bija solījis, un savu :.solijumu turēja. To viņš
',...un;
tās esot parādījies arī Kanādas laikrakstos.
Kanādas delegācija solījās Baltijas jautājumu vēl ierosināt. Lai delegāti tiešām šos solījumus turētu, pēc atgriešanās zvanīju Ārlietu ministrijas Austrumeiropas daļas vadītājam Māklenam Gtavā un lūdzu vi-ņam dot delegācijai attiecīgas instrukcijas, ko viņš man solīja. Parasti viņš savus solījumus, tur, jo pētījums par iespējām, ko darīt Baltijas valstu labā, ko viņš mums solīja jūnijā, jau gandrīz nobeigts. Notiek klusa, bet neatlaidīga
sadarbība ar Ārlietu ministrijas ierēdņiem un diplomātiem, ^ kā arī izdarīts spiediens uz politiķiem un presi, lai panāku to, ka Latvijas likteni neaizmirst, bet par to runā diplomātiskās, politiskās, kā arī pasaules sabiedriskās domas plāksnēs. Izdevīgā starptautiskā konjunktūrā tas mums palīdzēs atgūt Latvijas brīvību.
Tas, ka mūsu iesniegumu redzēju uz katra delegāta un arī paša vēstnieka rakstāmgalda un ka mūs pazina un ar mums runāja, liecina, ka mūsu darbs nav bijis velts.
Baltiešu sporta fēderāmlas
^līties ar
^pu. sai.
s^arīkojuitiā, lūgti
tinsones 742-335: Jurševskas 2774826
Pilna bufete, Rm mūzika.
Baltiešu sporta Federācijas Ziemeļameņkā kongress notika 22. novembrī Toronto. No ASV bija ieradies tikai lietuvietis A. Bieiskus. Kongresu apsveica LNAK un Baltiešu federācijas priekšsēdis T. Kronbergs, pieskaroties arī tam lielajam darbam, ko baltiešu sporta darbinieki bija veltījuši Brīvās olim-piadas organizēšanas darbā; Kongresu vadīja BAFNA prezidija priekšsēdis Ž. Zentiņs, bet protokolēja J. Vilmanis. Latviešu delegācijā bija vēl A. Tīc-manis. >
BAFNA priekšsēža ž. Zentiņs ziņojums rādija, ka aizvadītais darba posms bijis sevišķi rosīgs. Brīvās olimpiādas rīkošana nebija ietverta kārtējā darba programmā, bet izdevās daudz labāk nekā cerējām, īpaši ņemot vērā īso laika sprīdi, kādā bija jāveic organizācijas darbi. Par šo sarīkojuniu ziņoja Kanādas lielā un lokālā prese, televīzija un radio. It īpaši jā-
s toronto
atzīmē trīs lielo Kanādas polb tisko partiju atbalsts sarīkojumam. Kārtējās baltiešu meistarsacīkstēs dažādos sporta veidos notika, atskaitot dažus izņēmumus, saskaņā ar iepriekš sastādīto sarīkojumu kalendāni, Sadarbība baltiešu starpā bijusi ļoti laba. Sīku pārskatu par atsevišķo sporta nozaru aktivitāti nolasīja administratīvais sekretārs A. Bielsķus. BAFNA kasiera J. Vilmaņa ziņojums rādīja, ka federācijas financiā-1ais stāvoklis ir nostabilizējies un nav vairs parādu. Revīzijas komisija konstatēja, ka grāmatas ir sevišķi labā kārtībā. Ap-, spriežot nākošā darbības gada sporta sacīkšu kalendāru, izteica vēlēšanos, ka jācenšas pie-ļurētles pie agrāk izvēlētiem datumiem, bet gadigo datumu noteikšanu atstāja prezidija ziņā^ kas centīsies sazināties ar atsevišķo tautību sporta vadībām.
latviešu māfcslā
Čikāgas DV apvienības riko- miem. Referāta feeigās '0. Jē-to lāčplēšu atceres sarīkojumu 9. novembrī Latviešu namā ,at-klāja sarīkojumu daļas vadītājs V." Kupreičiks, svētbrīdi vadīja prāv^ B. Baginskis. Pēc tam dzejnieks O. Jēgens ļoti interesantā .referātā apcerēja lāčpiē-ša tēlu literatūrā, tēlotājā mākslā, teātrī, mūzikā. Lāčplēša tēls ir Pumpura radīts. Pumpurs ar Lāčplēsi ir radījis latviešu nacionālu simbolu 1888. g. Pumpura Lēčplēša tēls ir mūsu pamata pamats. Lāčplēša tēls ir Daugavā, Uguns un nakts, Baņutā. Lāčplēša pēcteči turpinās arī citur literatūrā.
Lāčplēša tēlam ir tuvi sakari ar mūziku, tāpat arī mākslā ļoti daudz skaistu un greznu tēlu gleznās. Brīvības pieminekļa Lāčplēša tēls ir pats ievērojamākais. Lāčplēsim vienmēr cīņa ar melno bruņinieku. Raiņa skatījumā tas nāk no austrumiem tatāriem, bet mums Jau bija jācīnās arī ar vācu bruņiniekiem, kas Bāk no
gens piemmeja an lāčpiešus cīnītājus, kas apbalvoti ar LKO, arī četrus brāļus Brauus, kas visi no vienas ģimenes apbalvoti ar LKO. Bija skatāmi arī daži uzņēmumi no laikrakstu izgriezumiem, kur prezidents J. čakste apbalvo šos varoņus ar LKO.
Otrā dala Daina Bofgiela iepriecināja ar klavieru solo. Visiem pateicās apvienības priekšnieks A. Bārda un sarīkojumu daļas vad. V. Kupreičiks, aicinot pakavēties pie vanadžu sarūpētās kafijas un maizlīēm. Par atspirdzinājumiem T^ūpējās E. Erdmanis. Sarīkojums biJa labi apmeklēts.
A. Zaube
SO DewsoQ
Daugavas Vanagu mēneš raksts, 4. un 5. (192. un 193.) nr. DV Centrālās valdes izdevums, Eduarda Dzeņa vāku zīmējums, atb. redaktors E. Čaks, 80 Ip,
Montrealās latviešu biedrības ziņotājs 8.(377.) nr. Montrealās latviešu biedrības izdevums, redaktors M.§tauvers, 11 Ip.
Jaunā Gaita, 129. nr., Jaunatnes liter. biedr. Ceļinieks izde-vums, Vila Motmillera vāks, re-
■II
jas
iTder
OpOZICII
Smits vļ svētko
patiesu
.Ontariol
V
