iveice miris Citadele autors
Montroksāj Šveice, janvāra sākumā miris pazīstamais angļu rakstnieks Arčibalds Džo-
Jaunatnes
e e (S>
Lolitas un Brigitas Ritm&ņu Jauno skaņu plati dziesma Latvijai atzinīgi novērtējuši aŗl daudzi amerikāņu
(mobeigums no 2. Sp.)
No ŠĪS daļas komplektē-jas bieidrības un organizācijas un arī kultūras sakaru komitejas, Tok aptuveni var vērtēt uz 150,000.^ Vienīgais, ko tu vari darīt ar pirmās grupas piederīgiem — sarakstīties, aizbraukt apciemot viņus, un tas viss. Ja ir runa par kultūras sakariem vai jaunatnes sakariem, tas tas iespējams tikai ar privileģēto daļu resp. funkcionāriem. Kādi pozitīvi iespaidi var rasties trimdas jaunatnei, satiekoties ar funkcionāriem? Tie ir komunisti. Bet vai tu Bet vai tu, trimdas jaunieti, saprotip ka tava tikšanās ar saproti, ka tava satikšanās ar funkcionāriem var pārējos dzimtenes latviešus ļoti sāpināt un sarūgtināt? Kāds tad ir atrisinājums tavai tikšanās ^ar funkcionāriem? Vai tavs solis nav noziedzība pret savu tautu? Vai tu domā, kas tas nacionālo upuru skaits 1940. un
Inflācijas laikā: ,,Viņš aprēķi» fflfijis^cik izmaksās jaunnedēļ
99
11 ■ 9 9 9 ^-
vēlākos gados nav vēl pietiekami liels bijis, tu gribi vēl papildināt to? Man ir tiesības to zināt. Kas tevi uz tādiem sakariem pavedināja?
' Šodien lielāka atbildība jāprasa no trimdas organizāci-j ām un no to amata personām. Pēc manas labākās pārliecības, neviens nav atbrīvots no atbildības par jaunatnes audzināšanu. Varu pieminēt arī šādu personisku pieredzējumu: Kad Beļģijā no .dzelzceļa stacijas devāmies uz gūstekņu nometni, pelēko karavīru rindās ieraudzījām veču vīru, ģērbušos tumšās drēbēs. Karavīriem iepatikās uzzināt vecā vīra gaitas un sāka viņu izjautāt: ,,Tu nu gan, vecīt, ^i apmaldījies, tavs ceļš ved atpakaļ pie brīviem cilvēkiem." Uz to saņēmām šādu atbildi: ,,Šajā masā līdzi nāk arī daži simti gaisa izpalīgu jaunieši, es ne^^ varu viņus atstāt vienus bez garīgās aprūpes. Es esmu mācītājs Kraulis." Šis garīdznieks pildīja augstāko cilvēka pienākumu pret savu tautu. Kāpa: mēs šodien atkratāmies no saviem pienākumiem?
Vienīgie sakari ar savu tautu dzimtenē var būt, ja tu vari dot savai tautai dzimtenē morāliskus spēkus cīņā par patstāvību. Tas ir lielākais, ko tu vari darīt savas tautas labā.
MumSjtrimdas latviešiem jāpieņem viena rūgta patiesība. Mēs esam zaudējuši dzimtenes latviešu uzticību. Viņi netic tam, ka mēs gribam uii varam viņus aizstāvēt. Iemeslus viņu neuzticībai nepārtraukti ir sagādājuši mūsu augstās trimdas vadības dau-unmazie
Skotijā, 1896. gadā. Viņš izstudēja par ārstu un strādāja Dienvidvelsas ogļraktuvju rajonā, kur labi iepazinās arogļr raču dzīvi. Vēlāk viņš vadīja kādu slimnīcu Glazgovā, tad pārcēlās uz Londonu. Trīsdesmito gadu sākumā, jau kā pazīstams rakstnieks, viņš ārsta darbu atstāja, pārcēlās uz Šveici un rakstniecībai.
ar romānu Citadele par ārstu dzīvi, kas tulkots daudz valodās un iznācis 25 milj. eksemplāros. Citadelē notēlota kāda jauna ārsta dzīve, kas» tāpat kā pats autors, ar jaunības ideālismu ārstē ogļračus, vēlāk pārceļas uz Londonu, uz citadeli, kur praktizē aristokrātu rajonā. Vīlies savos kollēgās, kuri savu ārsta māku izmanto naudas iegūšanai, un zaudējis sievu, romāna varonis aizbrauc atpakaļ uz provinci.
. Pirms Citadeles iznāca Kro-nina sociālkritiskais romāns par Velsas ogļračiem Un zvaigznes raugās lejup, vēlāk romāns par konservatīvu sīktirgotāja ģimeni „Tiranns"o Romānā Ziemeļu zvaigzne notēlota maza laikraksta izdevēja un redaktora cīņa par pastāvēšanu, bet darbā Debesu valstības atslēga stāstīts par Anglijas katoļu baznīcu un kādu jaunu priesteri neveiksminieku, kas beidzot dodas uz Ķīnu par misionāru. Tur viņš izveido nelielu, bet spēcīgu katoļu draudzi, kas palīdz visiem, it sevišķi divu ģenerāļu armiju, sadursmju unlielā mēra laikā.
Kronins uzrakstījis arī citus romānus, bet šie pieci pieminētie tulkoti latviski un izdpti trimdā. Līdz ar to Kronins ir visvairāk latviski lasītais angļu rakstnieks.
Ievērojamākie Kronina romāni arī filmēti. Slava un arī turība Kroninu neglāba no vientulības viņa greznajā Šveices mājā. Rakstnieka sieva vairākus gadus desmitus slimoja un pavadīja kādā ārstniecības iestādē Edinburgā. No tā rakstnieks cieta. Neilgi pirms miršanas viņš kādam' žurnālistam sūdzējās tikai par savu vientulību: ,,Es esmu ļoti vientuļš. Man apkārt gan ir ļoti jauki un mīļi cilvēki, tomēr es esmu vientuļš vīrs.''
Ojārs Alks
. (Nolbeigums m 1. Ip.)
Samulsinātie jaunieši domā, ka DV „kultivē militārismu un šovinismu". „Au-dzinātāju" atrunāšanās ir vienkārša — kāpēc gan ar jauniešiem visus jautājumus nevar pārrunāt akadēmiskā plāksnē, lai viņi visu zinot pēc tam paši izšķiras par savu rīcību; Bet satunās ar samulsinātiem jauniešiem bija skaidri saredzams, ka „akadēmiskā plāksne'- ir bijusi ļod vienpusīga komunisma izpratnē un par Daugavas vanagiem gluži tā pati „izpratne un piedēvētie grēki", ko pauž kultūrsakar-nieki: „Daugavas vanagos ir sastājušies rikai ,,naci" piekritēji, tie domā, ka visi Latvijā palikušie latvieši ir komunisti un jaunieši, kas aizbrauc uz Latviju, tūlīt paliks par komunistiem un t.t.'V Aizrādīju, ka tās ir tikai ļaunos nolūkos izplatītas nepatiesības, lai grautu uzticību Daugavas Vanagu organizācijai, jo patiesība ir tā, ka DV organizācija tieši ieteic uzturēt sakarus ar tautu Latvijā, sarakstīties un sniegt mliteriālo palīdzību.
Norādīju, ka DV organizācija pati sūta palīdzības saiņus uz Latviju trūkumcietējiem, bet ir gan pret sakariem un „brāļo§anos" ar čekistiem un Latvijas okupācijas varas funkcionāriem — komunistu partijas biedriem, ko tagad dara kultūras sakarnieki. Tomēr arī pēc šiem aizrādījumiem kāds jaunietis noteica: ,,Bet vai tik tā tas ir?" Vai nesaskatīsim, ka šāda jaumešu „gudrība un neticība" nav radusies tikai pašu jauniešu galvās vien? Jaunatnes no-nietnēs un skolās par audzinātājiem iŗ arī tādi, kuriem par ,,darbu*' čeka atklāti ar „kultūras sakaru komitejas" starpniecību ir pasniegusi rakstus. Ir jānovērš šādu „audzinātā-ju" . jaunatnes mulsināšana visos audzināšanas pasākumos, kas saņem organizāciju pa-
vērojams, ka visumā trimdas jaunatne ģimenēs izaudzināta nacionāla un grib strādāt savas tautas labā, bet jaunatne ir jāpasargā no kultūrsakarnieku mulsināšanas un viņu ieteiktiem „jauniem ceļiem, jaunām idejām" un pieglaimošanās nolūkos teiktiem vārdiem: „ Jaunatne pati ir pietiekami intelliģenti un gudra, lai pati patstāvīgi spriestu un neklausītos uz vecās paaudzes noveco-
Lafpni lOdzam lasītājus kārtot
jušiem uņ nogurdihošiem spriedelējumiem unidejām!"
Aplam būtu iedomāties, ka pati jaunatne, kurai nav vēl pietiekamu zināšanu un pief e« dzes, atradīs labāku polītisķo ceļu uz Latvijas brīvību. Liekas, mēs it kā esam aizmirsuši, ka katram cilvēka dzīves posmam ir saiva dzīves ziņa un pienākums --augt, gūt zināšanas, pieredzi, izkopt savās spējas un tad ar to visu veidot labāku dzīvi sev uii kalpot savai tautai. Dzīves posmā, kas aptver bērnību uņ skolas gadus, vecākai paaudzei ir bijis un ir 2yā^^^^^š^^ pienākums bērniem un jaunatnei palīdzēt iegūt zināšanās un atrāst atbilstoši spējām un centieniem pareizāko ceļu dzīvē, lai pēc tam jaunieši, nonākot brieduma gadii posmāi paši šos ceļus varētu veidot tālāk vai arī meklēt pavisam jaunus ceļus.
Visai trimdas nacionālai jaunatnei iin viņas vecākiem vieta Daugavai Vanagu organizācijā. Daļa jaunatnes tō jau ir saskatījusi un stājusies DV organizācijas rindās kopā ar vecāko paaudzi. Šiem jauniešiem ir Jādod iļin DV organizācija arī dos nākotnē visu iespējanļo atbalstu piedalīties latviskos; jaunatnes audzināšanas pasākumos, pret komunistiskajās deņionstrāciļās, jaunatnes sanāksmēs un svēt-kos, lai tur ļtā varētu pacelt savu balsi kā vienota DV organizācijas jaunatije; Jau esošais jaunatnes spēks ir jāsaliedē un jāļauj tam izpausties, lai tas visur būtu jūtams, tad arī skaitliski tas pieaugs.
Mgandanjumu varam |V rdt, kā nacionālā jaunatnes daļa jau ir saskatījusi, ka DV organizācija visu laiķu uztur skaidru savu augstāko mērķi, kas jāsasniedz, uh ka arī ,,ķu tūtas sakaru" jautājumā Daugavas vanagu nostāj a ir bijusi pareizā norobežoties no šiem;,,sakariem^', jo tie ir čekas organizēti trimdas na-cionālpotītiskā darba $aārdī^ šanai.
Māris atbrīvots
AMERIKA
1981. gada abone^
menta maksas.
Redaķcļju slēdzot saņemta ziņa, ka Mfiris Tilgalis atbrīvots
ampadabaiii ii!2rturas tēva māj