6 LATVIJA AMERIKĀ Sestdiena 1981. gada 14. februāris, 7. numurs
0 . ».Un tā ar gjmaidlii, čaklām rokām un veiklām kājām lidz Lieldienām'^ paskaidroja; Latvieštt apkalpotājas^ šoreiz gandrīz visas latviešu studentes Azaidi Latviešu Centrā turpināsies līdz Attēlā no kreisās: Dace Pārupa, Līga Miklašēvica, Inta Gugāne, Brigita Bianka, Rita Ozoliņa, Grigore^ Dagnija Strautniece (bija ieradusies ņo Detroitas) Jāna Konrāde, Gunta Eiiimiņa, Laila ¥\««^ Tn)«5«irxs ļQ ^g^^ Kristīne Ērgle,
un
Centra kluba izbūve pSdējā laikā ir visas pārbūves degpunktā. ATļChi^tekts Uldis Gustavs lauza g^lvu, lai klubu izveidotu par īsti patīkamu iz-Idaidēšanās vietu. Pieaicinot Centra valdi talka, viņš.izlēma, kā beidzot izveidot, klubu. Būs ozola parketa grīda apaļā' formā, pārēja grīda būs klāta ar praktiskas pievilcig'as krāsas tepiķi. Mīkstas un ērtas mēbeles veicinās viesu labsajū-
Ko klubā varēs darīt un da-'būt? Varēs izklaidēties ar dažādām spēlēm, kā kārtīm, šachu, dambreti, , novusu u.c. Varēs ari padejot. Dabūjami būs dažādi dzērieni, sākot ar augļūdeni -un sulām, iidz stiprākajiem dzērieniem, kāds būs dabūjams. J,Vecpuišu maltītes" uzglabās saldētavā, kuras ,pēc pasūtinājuma uzsildīs Īsviļņu krāsnī.
Kā jau visiem klubiem, tā ari šim vajadzēs biedrus. Par tādiem varēs kļūt tie^' kuri sar maksās toiedru maksas, kuras vēl nav noteiktas. Biedri klubā drīkstēs ievest arī viesus. Lai kluba gaisotne būtu^ pati-kam«a,j būs ar! zināimas praisi-ibas apģērba. Centra valde igrib fizturēt augstu kluba standartu, lai tas nebūtu vieta, kur, tā sakot, uz ātro wr ieskriet un iemest. Klubam vajag ari vārdUļ. Par to galīgi izlemts š. g. 29. janvāri šampanieša vakarā, kuru Centra darbiniekiem veltī Vai. Bebra apdrošināšanas aģentūra safoa-rā ar viena miljona dolāru savākšanu.
Centra valde plāno klubiai at-Mašanai, kas nav viegli atrisi-n!āima lieta. Klubs var !Ut^-ņemt 150 viesu, bet dallbnieiku būs vairāk. Velšanās ir, M katrs viesis varētu klul)ā izdzert tā saucamo „atkiāš(a-nas malku*' vai nu sute vai stiprākā veidā.
Augšstāva būvdarbi Ir pabeigti Atlicis vēl tikai „šis un. ' tas". Kas paši ir būvējuši, labi zin^, cik patīkama ir šī dala. Lejasstāvā vel Jap»abeid2
izbūvi
vitrīnas^ kurās izstādīs rātīvus latviskus priekšmetus, bet tam nav tā'da steiga kā saimnieciskajām telpām. Studenšu un studentu organizācijas savām telpām uzliek pēdējo „pulieri". Pašlaik notiek bibliotēkas izJbūve. Tā būs telpa ar ērtībām, kur v»ares lasīt uz vietas vai arī grāmatas |iemt līdz uz māju. Būs arī dabūjami mūzikas ieskaņojumi. Pašreiz saziedots ap 2500 grāmatu. Bibliotēkas atbalstam Ontario valdība piešķīrusi 1000 dolāru, Azaidi turpinās katru svētdienu līdz 12. aprīlim. Tie vienmēr bijuši ļoti labi apmeklēti. Katru sivētdienu pēc azaida notiek kāds sarīkojums, kas publicēts sarīkojumu kalendār rā. Nākotnē plānots sarBco-jumsj kas varētu interesēt visu latviešu sabiedrību, bet par to ziņosim vēlāk.
(Kopš 4. febr. katru otru trešdienu pīkst. 13 notiks reliģis-
axia
DV Teātris Kanādā 24. janvārī ar īpašu sarīkojumu DV namā Toronto atskatījās uz sar vu 30 gadu darbJbu. klātesot 70 teltriniekiem un viesiem. Teātra saimi uzrunāja DVT Kanādā vadītājs Valdis Martin-sons. Teātrim šie gadi bijuši augšanas un pilnbrieduma gadi, bet tag^ad vērojamas novecošanās pazīmes, Jo jauni teātra darbinieki, tāpat režisori, iklāt nav radušies. Ja tois nepiesaistīs, teātra darbsi var ap-sflkt. V. iMartinsons pateicās Reisiem DVTK sekmētājiem, īpašas veltes pasniedzot dekoratoram Valdim Varem m skatuves gaismotājām Valdim Tur-ķim.
DVTK valdes aigrakā priekšsēde Inta Purva atskatījās uz teātra darbības sākuma galdiem,, kad 1948. gadā notika pirmās latviešu teātra izrādes Kanaidā. DV ierosmē no^ šīm aktivitātēm izauga DV Teātris Kanādā kā atsevišķa teātra vienība, kura baudīja arī DV Ka-
ķu pārdomu pēcpusdiena, kuru viadis mācītāji Cāmis un Ga^ de.
Centrs i4ūst arvien muzikā-iāks. Udz šim taim pieder di,-vas klavieres — vienas novieto--tas Mājā', otras vidējā zālē. Valde nolēma lūgt lietoto klavieru pirkšanas speciālistu'' Kārli Lapiņu nopirkt Vēl Vienas lietotas klavieres kluba
vajadzībām. Pamatprasība ir, ka tām nu gan jābūt ļoti izturīgām. Klubam vajadzēs ari skaņu sistēmu deju mūzikai.;
Centrs iegādājies arī koncerta klavieres par $7500.00. šim pirkumam vajadzēja zināmu prasiml.
Centra telpas līdz jūnija beigām . aizņemtas. Varbūt fca vēl kādu mazāku sarīkojumu varētu iespiest aprīlī? Dāmu komiteja jau gatavojas viesu uzņemšanai Dziesmu svētku Mi-Scā. '
Daži Jautā, vai Centram vel vajagot naudas. Un ka Vēl! Nav - r^d^ēts tāds uzņēmums, kuram naudas būtu par daudz.
gaism
nadas valdes materiālo stu. Sevišķu labvēlību teātrim izrādījis DV Kanādas valdes agrākais kultūras daļas vadītājs m ilggadējais priekšsēdis Elmārs. TK bieži pulcējās uz kopsiēdēm^ 'kurās pārrunāja teātra danbl-ibas veicināšanu. Jau pirmajos sākuma gados teātrim izveidoja arī īpašu ©mblēmUj kurai arī tag»a4 būtu veltījama lielā-'ka ievērība, laī^ tā parādītos teātra saietos un citos līdziigos gadījumos. Inta Purva minēja arī nozamīgāikās teātra! izrādes, kā: Kazanovās mēteH,. Svētkus Skangalē, Zeltā zirgu u. c. Teātrinieki piedalījušies arī politiskās demonstrācijās, demonstrējot kopā ar ļpāirējiem latviešiem pie parlamenta ēkās Otāvā', Kvīnsparkā c^
DVTK nozīmīgajĶ jubilejā apsveica DV Kanādas valdes priekšsēdis V. Plūdons, norādot, ka DV teātris darbojies nepārtraukti jau 30 gadus. Jau pirmajos 15 gados teātris saga-
viesia
Pūpolu svētdienai, Plumane, Anita , Maira Radziņa Fotor J. īig^
bet gan dzirdēta vaimanāšana, ka naudās par maz. Ta arī Centrs vēl vaimanā pēc naudas. Lai visu samaksātu, vēl vājāļg 250.000.v dolaŗu^^ kas ir 12:5 ; pro'c, no kopējās mak-sas .Centram ši summa vairs nav ikritiska, bet nebūtu saim^ nieeiski maksāt par parādu piķojām kuŗās H/^arē*
tu palikt latyiešu^^;ķ
Ar biedru pieaugumu Centrs var būt apmieriņāts> bet tam nevajadzētu apstāties. Kopš pilnsapulces 1980: gada septembrī Mzš.|^^^^ vapm • biedru skaits ir pieaudzis no 640 uz 8i4,ļeb palielinājies par 174. Naudā tagad ir saziedota 1.1 miij. do-
'Uz atklāšanu mūsu
mērķis bijia savākt vienu miljonu dolāru, kas Izdevās; ^ T^^^ gad mmš būtu tuvākā laikā Jāiegūst 1000 biedru. Talci^ kiem vēl vienmēr ir
KLCT valdes loceklis
tavojis un izrādījis 28 lugas, bet tagad to skaits pietuvojies jau 50. No vacākajiem teātra darbimekiem ^minam^ Elmārs un Tonija ĶrSa^ Arvīds Meme-nis, Roberts Miglāns, Inta m RūdpHs Purvs U.C. V. Plūdons ierosināja uztraksta arī DVTK vēsturi, lai mūsu kultūras vēsturē tiktu dotkumentēts^M šis mūsu tea^a ^^^^^^^!^ ļposms Kanāda. Viņš pasniedza teātra vadītajam Valdim MasS tinscmm albumu jaunu foto attēlu ievietošanai no teātra dzīvas, lai to^ arī šādā veidā d(&Uim€«itēfcu;^^^^^^^^^^ svei-činājet āri no DV Tottmto^^ idaļas valdes pri^šsēžaZi^-da Akota, kas citu pienākumu dēļ tanī vakarā bija aizkavēts ierasties. 1^
kurnu bija atstūtījis vicepri^š-
Teātonieķu saJime ar saviem viesiem Vēli vairāifcāsstun^^^ palika DV 5^ ties atmiņās un
AICINĀiUMS MĀĶSUNIEKIEM
7; Lat^^iešu Dziesmu Svētku Ķanadā. rīcībās komiteja un Pasaules Brīvo Mtviešu Apvienībās Kultūras Fonds aicina visus latviešu ņiāksMekus piedalīties tēlotājas mākslas izstāde no 1. Bdz 5. jūUjaim dā, Toronto EbyālYork viesņL cas ■
Katrs mākslmieks var iesniegt ņe vairāk kā divi darbus — glezniecībā; tēlniecībā, akvarelī uiE grafikā. Darbi piesakāmi ar rakstu līdz 1. maijam izstādes atbildīgajam vadītājam J. Zuntaks, 205 GleMonwyniie Rd., ToFomo, Oiat;
tālr. (416) 762-6285, minot vārdu, uzvārdu, ^dresi, darbā nosaukumu latviešu un '^^^ lodā, teclmiku, lielumu un cenu. Darbs nevar būt lielāks par 120 X 120 cm.
darbi iesūtāmi no 16. 22. maijam, ladresējot: The 7til; Latvian Song Festival in , 200 Balmorāl Ave., -To-, Out. M4V 1J6, Canāda. dzīvojošieni iiiāksM jāsūta ar šādu adresi: Li-Ai^t Studio Incorporation, 29 N. Churčh Str. Moi^ 19540, ildz 9. maigam. Darbiem jābūt piemēroti ielogotiem, izvairoties no platiem, smagiem ielogiem, kas apgrūtina darbu izlikšanu un sadārdzina trans-poj^tu. Skulptūras no tālākām zemēm im architektoniskas skulptūras var reprezentēt ar foto uzņēmumiem, kas var būt arī krāsās. Skulptūras uzņemu-
miem jābūt no vismaz trim redzes punktiem. Tiem jābūt ielogotiem. Uzņēmumiem jāpievieno darba apraksts, minot lielumu uii materiālu. Visi pārsūtīšanas izdevumi un eventuāls l30jājunia risks jāuzņeņias māksliniekam pašam. Toronto darbi būs apdroštoāti. Atpakaļ sūtīšanas izdevumus segs; Dziesmu svētku rīcības komiteja. Dziesnau svētku rīcības komiteja paturēs 15 procentus no pārdotiem darbiem daļēju izstādes izdevumu segšanai.
Visi izstādei iesūtītie darbi pakļauti žūriļai, un to lēmums nav grozāms.
7. Latviešu dziesmu svētku Kāiiadā rīcības komiteja piešķirs speciālbalvas: glezniecībā divas, katru 200 doL, tēlniecībā vienu 200 dol., akvarelī un grafika pa vienai 100 dol. Kā otrās balvas katrā nozarē piešķirs atzinības rakstus.
īzstādes izlases žūrijas un dziesmu svētku rīcības komitejās balvas piešķiršanas komisijas sastāvā darbosies: Er. Dzenis, Z.Jurševskis, L. Eglltis, V. Reinholds un J. Zuntaks.
PBLA Kultūras ŗonda balvai domātiem darbiem jābūt radītiem pēdējo divu gadu laikā. Godalgošanai apsvērs darbus, kas JhIs lapzlmēti ar gadu skaitli 1979:, 1980. un 1981. Godalgojamo darbu izraudzīs Kultūras Fonds.
pārrunās, par teātrim velKtar jiem gadiem. Broadview Del-catessen veikala īpašniece Ausma Miķdsone teātrim bija dar
vinājusi Jubilejas kliņģeri DVTK 7. Latviiešu dziesimu svētkos piedalīsies ar issrādi ■ cais piislsOTļgs^
Jubilejas vakarā spēlēja Runču deju ķapella, mūzikai mal" aotīes ar ,dziesmām: Sava „bā-ra dziesma" bija ara Daugavi-ņas dejotajiem, kas Ed. Kalvi-ņa vadība a^pējās par dzļē-
