Sestdiena, 1981. gaida 28,; fetomāaris 1 niimiijs LATVUA AMERIKA li
ievām un tēvzemei
LIELĀKĀ DV NODlAĻA ATSKAllAS m AIZVAOD^ĪTĀ'GiADA VEIKUM'IEi
1. imiartā pare^ēta biedru ga sapulce. Kā jau agrāk zi
Grāvītis. MaksĶeraieki sekcijā, kuru vada V. Ivans, BV To-
^ īpašumā ieguvis J. , Treijs.
DV Toroņto nodaļai, kas n© testātors nodomājis mm mm- Novusa klubu vada V. Tete-
visām DV nodaļāim^ ir lielākā, tojumu «atstāt, ja nav citu pie- ris, kas iacmijis v>|irālk.as uz-
lderigG,^ tad::. :savai ^ baznīcai ■ un m^^vūr^:,; jegļ^ organizāicijai, viešu meisitars.aicīkstēs„ arī DV, nots, tā sāksies pL 111.30 DV Iekšējās informācijas daļas Kanādā ceļojošo foaīvu. ļSporta namā, bet ja nesianāks vajā- vadītājs.K. Zenaitis vērsis uz- klubu vada R. Kadiķis, un tas dzīgais biedru skaits, otra sa- imanUbu w liberāļu partijas d»arf)oj.afi jau 28. gadu. Pie no-pulce pēc pus stundtas, neat- rezolūciju, kuru viņš ierosina- daļas dariDOJas arī sekcija — karīgi no klātesošo biedru skai" jis partijas delegātu sapulcē Latviešu vēstures mtfeējs, kūta. Bez parastajiem rutīnas jau- par Baltijas neatkarSbas jau- ŗu .vada A. BrurneUs. Bēru fon-tājumiem, kā sapulces vadSbas tājuma iekļaušanu Kanads ār-da kasieris ir K. Bencons. DV vēlēšanām, protokolu apstipri- politikām 2000 delegātu lielā sa- KV Ārējās informācijas da-ļu našanas, pārskatu pieņemšanas pulcē rezolīiciju pieņēmusi; un vada P. Vasariņš, deju kopu un ziņojumiem, būs arī valdes tā turpmākai darbībai būs vie Daugaviņa — Edvīns Kalviņš, un revīzija® komisijas vēlēša- n«a no galvenajām partijas re- un tā darbojas 10 gadu. uas - priekšsēiža, vietnieka 'm zolūcijām. . ^ . Biedru sapulcei būs jāpie-9 locekļu. Ievēlami arī 6 dele- Aprūples daļas vadītājs :V. ņeim arī nodaļas budžets, kas gāti DV delegātu sapulcei, pie- - Jositiņš sakopojis datus par zie- sabalansēts uz 42,000 dolāriem, ņemams jaunais budžets, k| dojumu «akcijām: 14. jūnija ak-^ ari apspriežami citi svarīgi cijā- saziedēti -422 dol., bet 3f2.5(K) dol jautājumi un uddaūsāmi dažādi Ziemsvētku 7430 dol. Kora ZI-ierosinājumi turpmākai daribt , le priekšniece Monika Jonane
atfflomējusi, ka korf 41 dziedātāja; Dii^eitt^
leprieikšēja gadā bas bija
¥.S.
bai.
Nodaļas valde pirms sapulces jau izsīitīja visiem biedriem ^^otikii^i m mēģinājumi. lO dar-plašu pārskatu par daļu, sek- t3>as gados iestudētas. 115 sie-ciju un dažādu pasākimu ^ar bību, lai biedri ar tiem iepazi
R. S. KANE Ltd.
DV atbalsts latviešu skolai. Draudzīgā aicinājuma diena llB Sestdienas skolas rīkotajā akta Toronto DV vanadžm l^opas piiekšn, Silvija Ozolā pasniedz BV^ velti skolas pārzinei M.
viešui kora dziesmas un jaukta kofa versijā. 37 no ko-
tos un tā veltītu vairāk laika dziesmām repertuārā snieg-
citiem jautājumiem. Pārskats ^as pirmatskaņojumā, np tām
sakopots 18 lappusēs. Nodaļas 15 vairāku komponistu Zīlei
valdes priekšsēdis Z. Akots no- veltītās. Koris saņēmis DV CV
rādījis, ka vairums Toronto «tzinibas rakstu un PBLA kul-
vanagu pēc DV Mēnešraksta tūras^ fonda goda ^diplomp^ atooriēšanas maksas paauigsfeir nāišanas maksājuši tikai 10 Kanādas dolāru gadā^ meņ^ mot vērā valūtas kursa svārstības, kas rada 2 dolāru starpību ..krājumā ap 5000 grāmatu. Tās
un ap 500 dol. iztrūkumu mē-, izsniedz lasīšanai visiem tau-
nešraksta budžetā, kādēļ šie tix5šiem, kaut tie arī nav DV
2 doLari abonentiem par paigā- biedri. Sporta daļas vadītājs
Jušo gadu vēl piemaksājami. H. Jakobsons siagaida vairāk
Priekšnieka vietnieks A. jauno latviešu iestāšanos DV
šterns aicina biežāk iegriezties sportā. Šaušanas sielscijā, kā
DV Klubā, lai sekmētu tā dar- to ziņojis vadītājs 0. Zvitgzd-
bību, tāpat citus nodaļas pa- grauds, aizvadītā gadā dad)o-
sākuimus. Valdes sekretārs Ja jušies 22 šāvēji, visi arī
Matīsa! (attēlā'pa'laM)<
Foto: A. Liģei*g
gā. Atrodami arī Jāņa Poruka^ Kaudzītes Matīsa, Vensku Edvarta, Esenbergu Jāņa, Persieša, Zvārguļu ^Edvarta u. c. dar-
ŗa 9.
10. maijā.
Bibliotēkas vadītāja^ Astrīdai Jakobsone ziņoja ka
L A T V 1 J
VIA S iiiW^ ® (3> O
(Turpinājums no 10. Ip.)
lirikas antaloģija un Latvju dai-
na,s (H. J. Draviņa - Dravnieka Priekšnesumos meiteņu m-
ģenerālkomisijā). Vairākas grā- samblis (Zinta Briedē, Sandra
mātas rakstītas par mūsu sen- Ķuze, Ilze Miezite un Aija.Au-
vēsturi. No Latviešu biedrības ziņa) nodziedāja sešas tautas-
25 gadu darbības apraksta dziesmas, kokles pa^vadījumus
6 istabu atsevišķa māja ar lie-
Veckers ziņo, ka noturētas 15. Toronto nodaļas biedri. Sek-
kārtējās un 2 ārkārtas valdes cija. pārstāvējusi nodaļu 14
sēdes, kurās piedalījušies pa ^temas sacīkstēs, iegūstot
laikam arī sekciju un SportiA 20 pirmās un 15 otrās vieta®.
kluba Pārstāvji. Kā ziņo ka- Meistaršāvējs Pēteris Grauds ^^!'^'^^!fL?^^^^^^^
siere Aina Selga, nodaļas bied- izcīnījis Brīvajā olimpiadā pie-
ŗi apzinīgi kārtojuši savas bied- cas zelta medaļas, šacha klu-
ru maksas, gandrīz simtprocen- bu vada N. BrasUņš. Visu pa-
tīgi. Viņa aicina padomāt par gājušo gadu risinājušās meis-
testamentiem un novēlēju- tarspēles, notikušas arī jaunie-
miem, lai tos saņemtu tie, kam, šu spēles. Meistarsacīkstēs
I.) uzzinām, ka skolās vie- spēlējot Aelitai Brīviņai, kura
Bīgi ticības mācība mācīta lat- aitskaņoja arī yi^u savu kom-
viešu valodā, ka toreiz par pozīciju — Līgaviņai. Tautas-
biedriem Latviešu biedrībā nav dziesmās Ganiņš Mju, Teci,.te-
(uzņemtas sievietes, ka rīkoti ci, valodiņa, šūpojiet šūpulīti
„Dziedāšaiias svētki" kopā ar bija Zintas Briedēs aranžējums;
, citiem sarīkojumiem — teātra Visiem programmas dalībnie-
Izrādēm un tautas dejām. īn- Mem un apmeklētājiem patei-
teresantš ir Baltijas Vēstneša cas.Preses kopas priekšnieks
rakstu krājums (1864. — 1874.) R. Norītis (meiteņu ansamblim
Dīriķa redakcijā. i892. gadā iz- ar laploksni). Daudz interesentu
dotas Etnogrāfiskās ziņas par pakavējās pie grāmatu galda
latviešiem, iespiestas >Basenieka un bibliogrāfiskajiem retumiem,
spiestuvē Eīģā. Pielikumā arī ko vadīja Lidija Norite. Giina
vārdnīca aŗ latvisko vārdu iz- Ikona piedāvāja apmeklētajiem
Pie Danforth pazeme_s līnijas skaidrojumiem, piem. „ķiecis'
Zvamt Sofijai Apinītis A, Stikuts Realtor;
752-1770 vai 43»-5061.
TLTA ģimnāzijas šā gada žur-(mīkla), „slampa** (netīri ģēr- nālu Sīkumi un jaimo dainu sa-busies sieviete) u; c. Dzejās pa-, kārtojumu par dzimtenes ko-galms, iatviešiu lirikas antalo- kiem, ko nuipat sakārtojis un iz-ģija, izdota ar -apzeltītām la- devis Krišjānis Pūriņš. Sarikor pām- Dzejoļiem pievienots dzej- jums bija pulcinājis 60 apm<
nieka attēls, īpašā viņetes ielo- iētāju.
V.
; :•:.v.;.^:^.^^:.:.:.:A:.^..:.;/.;■^:.;■v•^: ;•:•;■^;^<^•^:v;■vv:•;■:v;^^^v:•.^•:v;v • • .1
nformōcrias
DV Kanādas valdes ārējās nots arī no Latvijas izsūtītā riņš devies m Madridi, lai informācijas daļas vadītājs 45 baltiešu memoranda teksts, mudinātu Kanādas delegāciju Pēteris Vašariņš DV Toronto formācijas daļa 18. novem-nodaļas apkārtrakstam pievie- bŗa atceres gadījumā griezusies: pie ministru preizideBita
nojis savas daļas^pārskatii,, kurā ^ norāda uz aizvadītā gadā Trudo ar 2.368 parakstiem, veiki^miem. Bijušt divi svarigi Madridē ruiiātu par Latvijas darbi - Maskavas olimpiadas tiesību atjaunošanu. No polī-boikots un Madrides konieren» tiķiem saņemtas daudzas
ce. Kanādas, politiķi lūgti iestā- saucīgas atbildes ties par Pad. savienībā polīt. apcietināto latviešu atbrīvošanu un nostāties pret Latvijas si sevišķu parlamenta apa'kš
konferencē runāt pār Latviju. Vasari^ -Madridē pavadījis^ astoņas stundas sarunā ar Kanādas delegācijas vadītāju Luisu iRodžeru.un citiem delegācijas locekļiem. Radies iespaids, ka Eiropas valstis no Pad. savienības nobijušās un nevēlas to nokaitināt,, bet. gai-dījuš»as detantes atjaunoišanu.
^^^^^ ^
it '"'"i.
mm.
Eiropa pašreiz attieksmē pret
pārpludināšanu ar nelatļviešoi komiteju Helsinku jauitāpmu, Maiskavu atrodoties^ turpat,
ieceļotājiem, tāpat runāt par risināšanai, šai komitejai ie- kur" tā atradušies 1936. gadā
Helsinku noilgumā paredzēto sniegts 60 lappušu memorands pret Hitleru Mihicbenes kiapi-
tautu pašnoteikšanās.^tiesību par apstākļiem Latvijā un 12 tulācijjas pp^šīvafeara. Defe-
iedzīvināšanu Latvijā uii; mdsu konkrēti ieteikumi. Par šo ie- • gācijas vadītājs Rodžers dekla-
snieguimu, kopā ar LNiAĶ po- rējis, ka Kanādas sabiedriskā ffitisko nozari, Otavā snie/gtfci doma nevar pieņemt kādas tau-paskaļdrojumi, kas iespiesti tības kultūras, valodas un porā ar ^Latvijas 40 gadu okupā- parlamenta protokolos. Latvie- lītiskās identitātes apspi^anu, ciju,' visiem deputātiem no&ū- šu vie4pklis atspoguļojies ari kas notiek ar pārkrievināšanu tīts vēstījums, lūdzot atbalstu * apāifcškomiteļjas ziņojumā. Baltijas valstis un Ukrainā, liatvijas atibrīvcšaniai, • Pievie» Novomlbŗa' beigās' -P.' Vaļsa- - ' " , ' '"VJS,
■'mm
valsfts siiea&a^lbas atjaitnoša nu.
gada jūnijā, sakā-
,pĀbols nekrit tālu no ābeles'' — ir vecg, īs^vi^ļi; ssikam' vārds. Ea4 šogad DV Teātris Kanādā atskaitās m 30 darbs gadiem, daudz! atcerējās tā& neskaitāmās lomas, klibās tSoja Edg^s Ābele. Psiir lielisku tclotāju Toronto latviešu ģinmā' zijai9 Drāmas pulciņa ņule aizvadītajā izrādē ^rāmatvedS» bas kļūda sevi parādīja Edg. Ābeles meita Anita. DraudaS» gā aSt^kljuMa dienas' atcerē viņa asī Mca' ievādnmu.
, . \Foto: LiģeriS"'
