1
■ I
1981;"gada 28; marts, LA^^
Mākslinieks ar ziemeļu jūtām
JĀNIS SI!Lnf§ MĀRTIŅŠ KRŪMIŅŠ, LATVIEŠU MUMĀMTĀRO ZMĀTOT ASOCIĀCIJA, ŅUJORIKĀ, 1080. 144 LPI^ ^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^^ | t ^
Izskatīgajā lida-formāta J. iabraudenos zvejā. Kaŗaga- Meusās mechanikas^^^^^^^^^^ Šiliņa sakārtptajā grāJttiatā ie- ^dos nokļmviis Siibirijā, iestājies lekdjas, ^bet
Kru-miņg savos dabas s&eitu secM,
darbos i?tĶicis ^avas ziemeļa šanāš^ r viĶtajs^^^m
50ļais^ paivie^^ ļ darlbi^ Giāimati IdteņSuieībpr^
ļižstātte ^itinigras^ ^akāttot^ bet viegli ^la^o Viņš mv ra^^
vietoti raksti l>ar gleznotajā . imanti^os, pec tam atgriezies jas gacis pievērsties archit^- -^^^^
iiir-_A» TTj- T A...- - -nr i. - iftOA - >- • - - raaijis Simtiem 03©as skatu
Mārtiņa Krurihiņa dzīves gaju- Latvija, cmijies Latgale, p&c tur.ai. ļa29. "— -
mu, mācīšanās laiku, danbu tam sācis studijas universitātē.
Mākslinieks dzimis Rīgā, skolā . gājis Majoros. Pamatskolas
raksturojumiean, 16 darbu attēli krāsās un 56 meroaļbajs teclmikā; kā arī to^ rakstu^^ auigļu
valodā^\; V:• Autors apzāpēji^^^^^
miņu par vienu no
kiem latvieišu ainavu
voKicionāi^ vii jati^ felļ^^ī^ sa-
mēr. strād8yis^:!:j)ai^
Apmierina jifi gač^atas"^ W
zēnu
•maksiliniekii. Ar 1936v> gada septeniibn Krūmiņš uzņemts kras(rtāj€im turēt sab^^ Latvijas Mākslas akadēmijā,
na.
zīmēša-
ties Vino^radova mākslas ^^'^ un gleznas, tā nodroši. terarā valodā, autoram l>agāts
S S W visiem tu bur garajiem teiku-
miem, kaš dažrei^^
sniegu, labi izprot M virsmas apdari un struktūru.
Latviešu ainavista ziemeļniecis
Vi rindas. Pāris vietās gramatikās kļiicjasl, vāi'citur nav at-
^Hp^tii Ikrš^OKanki h^t ar krā- kri IbPidan^ 1042 ,?a^q Viii^ ---..«v. dalīts ar komma^
ko dzīves izjūtu rāda sadru- vai paplašinātais divdabis. (Re^
ļpatnijā-^ sii pārpM^ piedalījies daudzās izstādēs
u^āsojis kaut līdzīgu u^ pats savu u^eznoto darbu
skaitu vērt^ uz 300.
mušā, tumšā uii^^. kā tas ir tiešās ife^ieduma
b^ispāi'štāviiem trimdā; kas papes gabalā. mācijiejsu!n veidojies V. Pui^ Trū^^ bijis iiežs viesis
ir >
aSo
ša skolas tradicijās, kaut lēii- jūrmsdiiieku ģimenēs, tāpēc nes tuvumā, kur pēc kara Va audzis, bet citādi darMgs^^^^^ffl ntal jāpalīdz rējis iepazīties at cittautu
īpadarīt dažādi daA^^^ peinitu kādu lieku grasi. 1917o
arī dekoratīvi sbanīlgākā kolo-BMu mtās nonācis Minche- a^^^^^ apakš- ikvienam grāmatas " la^am /
efektus, krāszieds kaisli iegai- ņa darbiem, /fikai vairāki izvē-
ražens. Svešuma gaitās pieskaitāms tiem, kas vēst! dadm-
mākslinieku darbiem dažādās^^^^^^^^^^^^^^^^^
jieir viņa krasņie rudeņi ar
teiies dabas un lauku dzīves gadā M dodas uz Sibi- darbu IRO ilkotajās
riju, kiH* viņu Vaiic^ ezerS> vēlSk pārejas uz Vladi-
savu zieme. dzīves izjOltu.
Augot Rīlgas jūpnalā, zēns M. Ķffimiņš mācījies
rot un ieinfldt d^u^^ Kalpojot Vidzemes divīzijā
lētie darbu āttēM ir ar līdzīgu ■
i2^ādēs. Izstādīja arī savus , ^--^/-^ - skatu ar ]o^^^^^
t»/% piosatmato dzeltem oi^nzo. Paviršāk apskatot, varētu lik-
un sarkto krāsu.
ar kuriem pievērsa dažu cittautu mākslas kritiku uzmanību.
tiēs, ka dažos gadījumos izvē" Āutoi^. izvērtējis daudzus lēti tie paši darbi krāsu A Krūmiņa darbus, sakārtojot tos melnbaltajā teclmikā, kaut tu-
vostoku; kur iestājas Imantas ASV « ^ , , „ , .
imllc^m atgriezi dsto^ "^L^ ieskatoties, to ir
zvejniekus un jūru.
gleznošanai. Piedalījies' kopē-Krūmiņš Latvijas universitātē jās un atsevišķās izstādēs. ,
Miris ja^^^^
Santa Monikā, Ķaliforaijā, 5. febrUāi?! pēkšņi miris bijušais grandrapidietis 3T g. vecais bio-inženieris Andrejs Graūbe/^^^V^^ ņu pārsteigusi sirds lēkme Hug-
a
hes Aircraft Co Kalifornijā, kur tas strādājis.
varot Mūt;arī par svarīgu fak- ^j^aš. Biogrāfija sniegta laika tu kontereiālā gaisa satiksmee
radniecilgas,; Sādā -veidā dots ba.
pārskats par visiem māksli- Grāmata ir ļ labs pien^^
nieka darbiem, raksturojot rūpīgajam un darbīgajam ināfe
galvenās īpatnības m ātšļji- sliniekam. j ■■'r^'ž-s.'^^^:-^
A. Graubes attīstītās sistēmas atļaujot pilotiem lasīt instru-
Vairāki amerikāņu laikraksti ri^ēntus, vērot radaru un Hdlau-pieminējuši jauno zinātnieku, ^ paskatoties galvas
kuram varējusi būt spoža nākotv ģ^g^^ virzienā. Tas viss pavai-iie pētījumu laukā. A.Grau-^^^^^^^^^^^^^
ns UZ nonetni
LNPL SESIJA PIEŅEMTIE ATZINUMI:
1. ©raudžu lin oi^anižāciju šanas optikas nozarē; tādi esot
be bijis vecākais i^ieris šai ^^^^^^^^^ sabiedrībā gaismās staru pēti- te^hniķa. /
tikai neliels daudzuŗns visā pasaulē, kas izc^oties ļiolografi-
locekļiem persomski apzināt un apciemot ----^^ī^
ģimenes; lai «tā ieinteresētu un kas (liolographic) lauka, mudinātu sūtīt savus bērnus Paskaidrots, ķa latviešu stolās.
2. Nepieciešams nīpēti^ tels un divu dimensiju att^
An<kejs Graube dzimis Cēsis, 6 ģ. vecuma ieradies kopā varibūtejāni katastrofām? SpUg-
Kas ir „Kāvu gaisma''? Viai zēm un mdteries,^^^^^^
tā ir tikai atspīdums no Zie- 4. Lielnometni Kāvii gaismā^
meļpda ledus la*iem vai pa- gūs zināšanas un audteihāšanU;
rād^a, ciitvēces likteņgaitāim pār savu tautu imaff iepasosies
mainoties, un iestājas tautu ar latviešu jaunatnes organizā-
dzīves ķrustcdēs, bddinot no ciju vieiiibānn 0^ ^'
ar vecākiem Grand Ŗapidos, ieguvis ķīmijas uii biōinženie-ŗa grādus Losandžeļosas uni-ietv^^ot lāzeru starus, kas radot versilMēKalifornijāvL
piemērotas lasāmviela;s sagatavošanu latviešu un jiaukto laulību bērniem, aicinot pal^ stiem zinātniskos žurnālos A.
Jautājumā par staru ļaušanu bijušas astoņas pateiites holo-ar pētījumiem optikā un rak-
. ^ j. . 4. lielnometnes ratOtSji iz-tas.;a gran<hozas kavu gaismas
nrnsu damtene parādījušās 4-„j " T iv
„^ ,i«inK «„^„ ™, f-•• jendas - Zemgales oiovaiM^
ar ;1905^gada revoluK^ijV. _Pi^. p^^^^
majaim pasaules karam lesa- ļļatvjegu jauniņu iito
sti vēl piebilst, ka A. Graubem koties ^ 193». g., sākās pieder pie dttāutīt gaidu,^
formē, ka 4. Lielnometi* :ICa-
grafikas technoloģijā. Par viņu šām, kāvu gaisma pūs iŗ hti sēro mazgadīgs dēls, vecāki zinājusi, tādēļ ir dabiski^ ka
īgā jaunas paaudzes, īpaši 'Graube esot ievērojami pa viens brālis
ELJA^s biedrus, laikmetīgas šiņājis šo nozari. Liela daļa no Oregonā, divi brĒ^ Kaliforni-ksāmvielas sagatavošanā A. Graubes izjgudrojumiem jau jā, māsa Pamē, vectēvs dzim-,,Mazpytniņam*' un eiJtiem iz- tiekot praMiski lietoti^^m^ devumiem. ^ rām lidmašīnām^, kas drīzu
3. Visām orgamzācijām^^^ m -. . ^ ..;
teriāli atbalstīt Izglītiibas no^ zares pasākumus, īpaši jauno audzinātāju un skolotāju sa-g»atavošanā.
igaidu un skautu 4. Lielaomet-nes vadība devusi Kāvu gais-
vu gasmā/ko rīko pēc kāffiēm-pieciem gadiem, var piedalīties jaunieši no cittautu gaidu
jaunzemu alfrēds izvadīts uz VĒļpU kaimj Floridā 25. februārī mirušā
mas irasata,^ skautu o^anizacij^lir'Lielajā Vjdters Zirmhs kas mus piemeMejis^
—— ' ^^«desanu. _ niekiem. Apmešanās kopējās
Latviešu skautu organizā^i- teltīs. Līdzi jāņem^^^^^^p^^
4. Ierosina LNPJ griezties pie .jaunzema pelnu urnas izvade PBLA I^ lai notika' 14. martā Toronto pēc
mūziku atskaņoja Dr. A. Pērkons. "' Izvadīšanu 14. martā vīkšēja^
gleznotāja un grafiķa Alfrēda draudzes pfiekšnķksA.Menae-^^^^^^^m zēni tu- nai nepieoi^mi. Piedallša-
nis. Aizgājēju veļos izvadot, bi- vināsies savai tautai, nodibina- nls 90 dol. no dalībnieki. Si^^
ja Māt dievtup, mākslinieki, sies savstarpēja draudzība un ka infoiMfc^
jas padomes priekšsēdis Fr. nometņošanas inventārs tm' ci-norāda, ka nometni ap- ti piederumi, kas nom^oSa-
izveidotu sakarus starp „Am- . dievtuŗu ļmraža^ :,nās. Lai iepriekš apzinātu da-
nesty InternationaF un atse- ^iļeks ; piederēja pie dievtuŗu draugi^ kas noklausījās dievtu- jaunas gaidu un ska
viSķo zemju pārstāvībās attie-B draudzes/ Rosāra bē- sadraudzes vecākā J. Pālie- ba^, Vairākos latviekcenfc^ tāmi Hn Hiigo Kl^^
čīgās informācijas ļiodoš»ana^^^^ ŗu nama kapeļlā, kas bija ro- paatvadrunu. Pavadītāji dzie^ — rr..^^^ -r^
un saņemšanai. tata ziediem, mākslinieka čet- dāja tautas sēru dziosnias Ata
5. li^L Sesiji aftzi^ ŗam gleznām un viņa paša Freimaņa kc^les pavadījumā, saistījušies cittautu gaidu; un Tāk. (216) 248-9ttl8;-teicamu izveidot PBLA^^^^^^^^^p^ latviešu , . •
egļu skuju vainagu. Pēc seinas paražas aizgājējam kāpā līdzi
gaidu un -skautu organizāciju Hiather Lai% Apt. nav, bet mūsu jaunie ie- burģh Hts., Ohip 44/ldO. USIA,
J.E
ziņa esošu Minsterē. 6. Paejot 40
piedalījās ap 100 WķēŠanU'VīkŠē jā dievtuŗu
pirmāin ^ iiiasu^^^^^ ^ Baltijas vaMs, visi latvi
centri aicināti r&oti piemērotus ^Burtnieku drWzesvadonk 2, Akote, E.
dievkalpojumus un sarokoju- A. Pērkons, Mākslinieku vieni
mus, iespējami cieši sadarbo- bas Latvis priekšnieks E^Krū joti^ ar citiem baiti^^
Y>Qi^3m Qff4crtiAc*3im + kultūrā§ nožares vacB^
pār^ām apspiestām tautām 7. Trimdas gadiem ieilgstot,
Pui^a?9
no aizgājēja;
Kramiņš, B.SenkēV^^^ svētīšanas vārdus teicia Dr. A. Pērkons. Pavadīji katrs paņēma no vainaga līdz pa
Mēs sirsnīgi pateicamies rad^, draugiem^ pratemi- • tas Ru&tioana, māc. A. Briedim un orgamizjācijām par skaistajiem ziediem un mītajiem vāJ^iieA m^u mfl^ Alberta Grebžes! pēdējā izvadīšana. . \. -
Sif!va, mita m znots >
-i
ķtiviešt aicinās
nacionālā darba intensitāte ne-, nis. Dievtujni dižva^
mazinātos un lai sariikojpnu kvalitāte būtu tāda^ka^t^ rētu baudīt arī jaunā audze.
da Brastiņa rakstveidā atvād-vārdus Masņa dievt^^ vecākais J. P^lieps.: Kokles mn
PAVASARA diēBkirtiu vdkalf un niriimlc» i
361 RflDoefViflds Ai». Tet/^Jl-^aSS : « Ffodāva latvidfiem iib Gq^ytijif^ Sķinies kobi, mft^ tm ^ažftda V^a
Latvis namā- aizgājēj ■ pie^ miņas denastui)ijj^ izkārtojušas tris organizācijas: Burtnieku draudze, ^ MāksUnieku vienība Latvis un DV Toronto nodaļa,, pie kurām piederēja A. Jaunzems. Pavadītāji dziedāja tautasdziesmas, dalījās savās atmiņās par aizgājēju un pie-minf ja māksUnieka mūža darbu. Pateicības vārdus iģlnienes uzdeVūmā bēru -izkārtotajiem Dr. A. Pērkons;
Kreditsabiedriba pazind ^ BLOOR IEUS NODALĀS SLĒGŠANU
Latviešu KreditsabiedrTbas valde šā gada 17. februāra sēde ^
pieņēma rezolūciju slēgt Bloor ielas nodaļu ār šā gadā 1. aprīli.
-. . . ■' ,■ •\' ■ ,.'■.« • ■,,' '
Ar to Kredītsabiedrība varēs labāk apkalpot. Tofctoto latviešu, sabiedrību galvenajā birojā Latviešu namā un jauņa^jā nodaļā Latviešu Centrā, kur lat>aesi visvairāk pulcējas. ' Slgdzot Bloor ielas nodaļu, samaiziiiāsies izdevtoi' tin^te^^^^ labosies bankas pakalpojumi, kā arī vispāreļlĒ& KreditsaBle^rī-v ' bas operācijas. Līdz ar to Latviešu Centra nodal^J«lk6t ar la-^ gada.7'. ^rBi, būs ^tverta krī otrdieftu vakaros no pļ. X6t^.
,1
4
■ r
'■»->l|-.i«4^t'H-,l'i-"-.I'-