Sestdiena, 1981. gada 4. aprīlis, 14. numurs      LATVIM AMERIKĀ §
RAIBA NEDĒLA
Aiz Solidaritātes vadoņa Valesas Stāv visa poļu tauta.
VAI IZDOSIES NOVĒRST nospieda, uz ceļiem kā poļu
kompartiju, tā arī valdības
ĢENERALSTREIKU ?
Polītiskais augstspriegums
funkcionārus. Zīmīgi, ka šo visu valsti ap-
aizvadītajā nedēļā Polijā atkal tverošā streika sākšanos bez tuvojas visbīstamākam krizes fabriku sirēnām pavēstīja arī
līmenim.
baznīcu zvani. Aiz streikotā-
Brīvo arodbiedrību vadonis jiem stāvēja visa poļu tauta, Valesa gan izmisīgi mēģināja un jāpatur prātā, ka piektdie-vēl pēdējā brīdī novērst izšķi- nas brīdinājuma streiks uzskatāms tikai par priekšspēli Solidaritātes piedraudētam ģenerālstreikam, kura sekas nav nemaz pilnībā aptveramas . Piekāpšahās vietā Valesa pastāv, lai ievērotu Solidaritātes prasības čekas piekauto arodbiedrību aktīvistu lietas izmeklēšanā, apcietināto disidentu atbrīvošanā m arī poļu zemnieku taisnīgo prasību respektēšanā.
Sarunas par ģenerālstreika novēršanu vēl turpinās, bet pašā poļu komunistu partijā radusies nopietna šķelšanās rīgo korifrontāciju, bet turpat starp mērenā spārna pārstāv-desmitmilj. poļu strādnieku jiem Kaniu un ministru pre-eetru stundu ilgā simboliskā zidēntu Jeruzeļski no vienas protesta streikā pagājušā puses,, un partijas prestiža aiz-piektdienā vārda tiešā noMiē stāvjiem ortodoksāliem ko-
Kaniās liktenis svaru kausos.
mūništiem Olzovski un ģenerāli Moczaru no otras puses.
Katra diena, pat katra stunda jau tā nopietno iekšpolī-tisko konfrontāciju var pievir-zīt vēl tuvāk eksplozijai. Te jāņem vērā, ka šai eksplozijai nopietni nav sagatavojusies ne Eiropa, ne arī pagaidām ASV.
DĒVIDA ROKEFELLERA lELAViŠANAS
Kopš Eizenhauera laika ārlietu ministra Allena Fostera Dallesa ASV ārlietu resora vadībā nav bijis tik spējīgs piedzīvojis un reizē arī tālredzīgs diplomāts, kāds nenoliedzami ir tagadējais ASV ārlietu ministrs Aleksandrs Heigs. Nepielūdzamā skaudribā viņš he vien amerikāņiem, bet visai pasaulei ir nepārprotami pateicis tieši sejā, ka komunisma ekspansija ir lielākais drauds mieram un ka šīs ekspansijas apturēšana vairs nav atliekama.
Vašingtonas varas gaiteņos, kā to rāda pagājušās nedēļas notikumi, vēl arvien savu iespaidu mēģina svaru kausos likt zināmas interešu grupas. Varbūt ka pats prezidents Rē-
Četm stundu protesta streikā dzīve Polijā apstājāis.
Dēvida Roķefellera pārstāvis viceprezidents Bušs.
ģens nav pilnīgi novērtējis šo kluso, bet vareno spēku svaru.
Tas taču |)ija pats prezidents Rēgens, kas apliecināja, ka ārpolītiskos jautājumos viņš paļausies tikai uz sava ārlietu ministra Heiga padomu. Ar to viņš nepārprotami deklarēja, ka neatkārtosies Kartera valdīšanas laika nenormālais stāvoklis, kurā bez paša prezidenta ārpolītiskos lēmumos liela nozīme bija Bzežinska, Vēnsa un arī prezidenta kancelej as priekšnieka gauži pretējiem polītiskiem uzskatiem. Rēgena padomdevējs valsts drošības jautājumos Ričards Allens respektē ārlietu ministru Heigu, tāpat tuvākais personiskais prezidenta padomdevējs Mīsijs nav izrādījis nekādu tieksmi apvainot Heiga prestižu.
Kā gan lai izskaidro negaidīto paziņojumu, ka starptautiskos krizes gadījumos turpmāk izšķirīgais vārds būšot viceprezidentam Bušam. Nav nekāds noslēpums, ka vice-'
prezidents Bušs ir tā dēvētās Trilitārās komisijas tēva — kapitālistu polītbiroja šefa baņķiera Dēvida Roķefellera dzeguzēns Rēgena administrācijā. Mēs zinām arī to, ka Roķefellera polītiskā ģenerālštābā liela nozīme bijusi bijušam ārlietu ministram Henrijam Kisingeram un viņa domu biedriem. Tā saliekot kopā divi un divi, mēs varam secināt, ka ar BuSa starpniecību sācies pirmais mēģinājums iespēlēt Henriju Kisingeru Rēgena administrācijas smadzeņu centrā.
Heigs droši vien būs par daudz stūrgalvīgs un lepns, lai pieļautu jebkādu pret sevi vērstu intrigu izveidošanos. Viņš neļaus nevienam sev kāpt uz galvas, un jau tagad ir pateicis, ka starptautiskas krizes izveidošanās pakāpi noteiks viņš pats, ne Bušs. Ir zināms, ka Rēgens personiski pagātnē noraidījis visus baņķiera Dēvida Roķefellera draudzības
piedāvājumus, jo Rēgens pasaules kapitālistu politbiroju uzskata par bīstamu utopiju brīvo demokrātiju pastāvēšanai. Mums neatliek nekas cits kā konstatēt, ka Rēgens Buša un Heiga polītiskā konfrontācijā acīm redzot bijis piekāpies pret citiem iespaidīgiem republikāņu partijas politiķiem, un tas ir noticis pragmatiskā plāksnē, lai saglabātu partijas galējo spārnu līdzsvaru. Mēs darītu pareizi, ja ikviens nosūtītu pašam prezidentam Rēgenam 1600 Pennsylvania Ave., Washing-ton, DC., lūdzot prezidentu paturēt Heigu un nevienu citu jaunās pozitīvās amerikāņu ārpolitikas vadīšanā un īstenošanā. To pašu mēs varētu darīt arī, rakstot vēstules pašam Heigam un apliecinot viņam savu atbalstu un cieņu.
MARŠALS USTINOVS NEGARANTĒ
Aizvadītajā nedēļā Vašingtonā runāja, ka Maskavas politbirojs jau esot izšķīries par Valesas brīvo arodbiedrību nožņaugšanu. Ja to nedarīšot poļu komunistu funkcionāri, tad iedzīvināšot Brež-ņeva doktrūiu par brālīgo palīdzību sociālistiskām valstīm, kas noztoiētu Pad. savienības bruņoto spēku ieso-
Maršals Ustinovs baidās.
ļošanu Polijā, ir zināms, ka Pad. savienības aizsardzības ministrs maršalsJUstinovs, kas seko  pašreiz notiekošajiem Varšavas pakta bruņoto spēku manevriem, esot politbirojam norādījis, ka Polijas militārai okupācijai būšot nepieciešami apmēram 1 milj. liels sarkanarmiešu kontingents, tas ir, ceturtā daļa no visiem Sarkanās impērijas spēkiem. Maršals Ustinovs vēl norādījis, ka Polijas nomierināšana varot vēl ilgt vairākus gadus, Un poļu prestesttbas rezultātā iespējami lieli dzīvā spēka zaudējumi. Acīm redzot Ustinovs poļu nacionālistu uzupurēšanos gatavību ir pareizāk novērtējis nekā viens otrs valstsvīrs vai militārists rietumos. Varbūt tieši tādēļ sar-kanarmijas  invāzija Polijā vismaz  pagaidām  vēl nenotiks.
AUGSTA CENA PAR NESLAVAS CELŠANU
Amerikāņu sabiedrībā lielu interesi radījusi pazīstamās televīzijas aktrises Karoles Bur-netas prāva pret sensāciju
Uzvarētāja Karole Bumeta.
l^u. National lnquirer. Šī tenku lapa bija publicējusi izdomātu rakstu par Burhetas parādīšanos iereibušā stāvoklī kādā prominentā restorānā, kur tai gadījusies sadursme ar tā laika ārlietu ministru Kisingeru. Pēc daudzu liecinieku noklaušināšanas zvērināto tiesa konstatējusi, ka žurnāls ar aplamo informāciju cēlis neslavu Karolei Burnetai, un tiesnesis rezultātā piespriedis tai ,,sāpju naudu" 1,6 milj. ddļaru apmērā. Aktrise šos 1,6 milj .dolārus nodos labdarīgiem mērķiem, un uzvaru prāvā uzskata par nozīmīgu panākumu tā dēvētā dzeltenā žurnālisma apkarošanā, kas kā pagātnē, tā vēl tagad sensāciju kāres dēļ ar melīgu informāciju ceļ neslavu daudzām ievērojamām amerikāņu sabiedriskā dzīvē pazīstamām personībām.