10 īMmkmE^^ 18. mrnium
m
mm
1 r
Kalenilārs
TORONTO
a ffl3ialja,sestd., pl ICMS Lat> vie&u Centra būvniecībā no derīgu materiālu izpārdoSa»
8. maijā pl. 10 — 18 Latvis Centrā bibliotēkas raudzibaSo Visi miji aicināti.
3. maijā pl. 15 Latviešu CentrS TLB Sestdienas skolas Ģime» nes ffienas sarīkojums. Visi aicināti
8. maijā/ trešdien, pL 13 I^t viegu Centrā Reliģisko pārdomu pēcpusdiena. Archibls* kaps A. LOsis referēs ,;Dievs latviešu lirikā". Visi miji aicināti.
T. maijā id. 14 Latviešu namā pensionāri atzīmēs Ģimenes dienu. Māc. Dr. Kokina svētbrīdis, B. Senkēvižas deklamācijas un koris.
10. maiji pl 18 DV Toronto •ieviešu kora Zīle 9. ^ad^ikār* tējais koncerts Toronto universitātes mūzikas fakultātes ēkā. (Walt^ HaU ~ Edw.
Jolmsob Bldg.).
29. maijā, piektdien, pl. 16 LatvieSu nami Toronto latvie-
šu tautas augstskolas sest-diemai ģimnāzijai 25. izlaidu-«na afctj,
3. jūlijā Dziesmu svētku burSu balle. ,
Sl. oktobri pL 1§ tomponista Jāņa Norviļa dziesmu koncerts 75 gadu jubilejas zīmē.
Sl. oktobri LSAK jubilejas balle Latviju Centrā pL 20 va-kMā, Si>ēlēs RuņSi.
STORABEI^^^
30. maijā sezonas atklāšanas balle fv maija karalienes vēlēšanām. Piedalās koris p,Jaunbal3s" Daces Sinitas vadībā.
^. jiiniļjft U
. malj» pl. 19 DV kora Se-taatne jautrs vakars ,iVai at-ceries" MulUcultural Centrē 185 Bunting Bd., St. Catha-rines. Soliste — Dace Kātikli-ņa. Deju mūz&a *-»
: ESSVīKk
m maijā pl. 18 DV Kesvikas &od4a rOco Kesvikas pilsētiņas Arēnas telpās Kurzemes krišanas atceres vakaru ar Isreferātu un Latv. penslo^^^ ru apvienJNs tor<mto teātra Izrādi— Rutkutēva viencēl. komēdiju ^Sievietes rnHas ieroēi*\ Pēc tam maija balle ar ziedu karalienes vēlēSa-nim. Deju mūzika A. Silava vadibl
Okupētajā ILatvija rindā stāvēšana cilvēki inodod vecas avEzes w žurnālus, lai saņemtu ku-
ponus, }čas dod Viņiem tiesn)as iegādāties labas <
Viktors Upeslācis
Vai vel esam nōcija
V-ai jautājums būtu pāragrs? Litviešu tauta taču dzīvos mūžīgi! Varbūt - taktiski riskants? Zināmā mērā — jā. Mūsu rietumu draugos tas varētu izraisīt atvieglojuma noputu. Kaut ar Maskavas palīdzību, bet Baltijas problēma tuvotos atrisinajumem. Un blakus deklarācijām, kas iesāktos ar „sor-ry", mums diplomātiski jautār tu: „Kad minoritātēm ir bijuh šas tiesībās uz savu valsti?" Ļoti loģiski, nežēlīgi, bet politiski reāli, ika jau ta» starptautiskā dzīvē ir parasts.
Vai šādā spēlē ir kāds mājiens mums? Tatgad, kad attēlotā aina, vismaz oficiāli, vēl nepastāv, un Latviju atzīst tikai par okupētu, un ne par likvidētu?
Atbildei te saskatāmas vismaz divas liktenīgas ataņasi. Palīdzību nevar gaidīt upuris, kas, vispirms/ neapjēdz savu stāvokli, un otrkārt — kas nelietā visus pretlīdzekļus, kas viņa rīcība. Abos gadijumos^ latvieSUi trimda, galvenokārt mūsu auigstākā vadība — PB-īiA— ir graojusi.
Ūn tāpēc swnIlgos brīžos, acīm patriotis'ki mirdzot, vēl joprojām jādzird runas, ka Latvijīa ir mūalga, nemaz ne^ ņemot vērā, ka nd:as nav pat ilgstošs, ja to neuztur skaidra sajēga, kas apkārt notiek, un KIs sajēgas stiprināta griba.— Mēs var'am Mūrēt, s2^a citi. K kā vēl būtu šeremetjeva laiki, kad trīs dienu gājumā Vidzemē šis krievu laupītājs nedzirdēja gaili dziedam. Par laimi — tikai laupītājs, kaut ar ģeaerāļa zimdtnēm. Kad zeme izpostīta un latviešu sievas izvarotas, viņš nozūd atpakaļ savos nabadzības plašumos.
□ESMU SVĒTKU SKOLĒNU KONCERTA RAJONA
1 janijā^ svētdien, no pl. 13*-pl. U Latviešu Centra; 4 Credit phion Dr., Toronto.
i. jfflijSs ceturtdien, pl. 9 no rita j^eŗālmēģinājums Bo-yal York viesnīcas koncerV ailē, Toronto.
X jūlijā ipl. 13 skolēnu kopkon^ certs Royai Yorfc ^iesalcas
DV TORONTO NODAĻAS SARIKOJmiU KALENDĀRS 1981. GADAM
17. oktobrī DV Toronto nod. gada svētki.
21. novembri karavīru daudzi-i^aua.
Š. un 6. decembrī DV Ziemsvētku tirdziņš.
19. decembri DV Tbronto eglītes vakars.
Sl. decembrī Jaungada sagaidl<^
Latvieši iznāk no mežiem mi zemi piepilda.
Kā varam šodien neredzēt .pilnīgi jaunu faktu. Moderna, fanātiska lielvara zinātniski aplēsusi labāko, klusāko, drošāko metodi, kā bez viena Saliena reiz par visām reizēm izla,-bot cara un baronu kļūdu? Jo tic mūs neņēma nopietni. Kaut mēs šodien pHnlbā saprastu, cik nopietni mūs talgad kā trimdia., tā Latvijā sver padomju vara.
Protamsv mēs varam izturēt. Bet tikai ar vienu noteikumu — ja savā zemē esam tautas skaitā. Bet ja tikai otrs vai treSais uz ielas ir latvietis?
Atskaitot LNAK, mūsu vadošās organizācijas - īpaši PB-LA — nav mēģinājušas rādīt ceļu uz šo traģisko apstākļu izpratni. Latvieši trimdā <— va,-dības vadīti — joprojām ir apmierināti, ja reizi gadā rietumi apliecina, ka inkorporāciju neatzīst. Protams, tas ir labi. Bet ja tas ir viss, tad ir ļoti slikti. Fakti? Faktus dod PB-LA — labāk sakot — tās priekšsēža politika. Nekā neiebilstot pret tās labajiem nolūkiem, ir pēdējais laiks saukt vārdā šīs politikas stratēģijas izturēto, f ietiepīgo liegšanos klaji at zīt, ka Maskava grib iznicināt latvi^u tautu. Ne vairāk un ne mazāk. Ka Maskavas plānos ir stāvoklis, kad neviena Baltijas tauta nevarēs atšaudies m nācijas tiesībām, jo šo nāciju vieta būs politiski apspiestas, kultūraJi izvarotas etniskas grupas, kādu Pad. savienJbāi ir vairāk nekā simts. Ar protokoliem um saraksti ir papildināms, ka šo rindu kritika ir patie.sa. I. Spiiners ir ne tikai noraidījis, ka šo iznīcināšanu sauc par genocīdu, uz ko viņam ir tiesības, bet arī administratīvi, autx>ķratiski kavējas šādiem centrālo organizāciju ierosinājumiem nonākt PBLA valdes pārrunās un lēmumos, kas nav vairs attaisnojams.
Jau saimērā agri, 1970. gada
(.14, marta) sesijā, cik zināms, nak pirmais trimdas brīdinā-jums (no INAK), ka „... Pad. savienība Latvijā piekopj genocīda politiku. . .jau tagad dau» dzās vietās panākot nelatviešu pārsvaru pār latviešiem.'' Sis
atmums adresēts PBLA
kai virzJšaTjai lu AN un brīve pasauli. Vienpadsmit gados % dzīgi priekšlikuimi ir sistēma^ tiski atkārtoti. Par to trauksmi cēluiši arī citi. Lietuvju pagrīdes prese karsti aicina ^palīdziet brāļiem latviešiem; nebūs viņu, nebūs arī n^us.^' Tār pat nesenā ziņa par pagrīdes Ibridinājumiem Rīgā, pieminot mākslligo rūpniecību kā) kolonizācijas politiku. Latviešu presē, cik zināms, pirmā baiss (ari 11 gadu veca)j kas (rxOrāda uii ne latviešu ieplūšanu un foj'sēto rūpniecību kā izniciniāšanas po-lltikui, ir raksta serij a 1070. jūnijā Latvija Amerikā.
PBLA darba prioritātēs šx problēma — čakla un ^©jiga cilvēka vadīta — turpretim ar zināmu rūpību ir aprakta kaut kur citur, sekundāru proWēmu saraksta beigu galā. It kā tā nebūtu nekas vairāk kā lielāki budžeti krievu skolām vai kino cenzūra. PBLA vēl nav oficiāli, ar lēmumu atzinusi, Ica kolonizācija ir Latvijas galvenā problēma. Ka no tās atvasinās vistas pārējās. Ka bez svešās masas klātienes pārtautoša' na (pārkrievināšana) būtu ti-kai ilgstoša kā caru laikos, ar vienu gardovoju pagasta un krievu činaviiieku pastā. Tan-
ti' iznk'Mt tā nevar. Vismaz tas prasa ārkārtīgi ijgu laiku.
Apspiestas tautas mēdz atkal atdzimst nacionālās atmodās, ja viņas fiziski vēl pastāv kā majoritāte un ja svešu viņu vidū nav. To izskaidrot un politiski mērķus attiecīgi ^«olikt PBLA nav vēlējusies. Vēl Madrides iesnieguma 150 Ip. biezajā grāmatā 28 dažādu problēmu vidū nelatviešu ieplūšana atzīmēta 77. Ip. 29 rindās. Tā nav 3t3.gadlsanās, bet parastā stratēģija.
īstemMi apsūdzot Pad. savienību ai „rusification" (mums taču tas jādara angliski), mēs i>mekiējam taisnību pie varām^ kam pašām ir vai nu gara kolonizatoru, vai ļoti sekmīga asi-mi]ādjas vēsture. Sākotnējām tautām ir atņemti veseli kontinenti. Un tagad mēs riskējam šādās valstīs atmodināt šis vēstures atmiņas, vai pat no-ērtu sirdsapziņu.
TO: kas kopējs visai brīvajai paisaulei komunisma agresija — mēs neizmantojam. Mēs neapvainojam Pad. savienību noziegumā, kam šodien ir radīts modems un poiītikā plaši lietots jēdziens --genocīds. Apv/Nā<rijām ir nosodoši lē* (TurplnSjimis 11. Ip.)
7. LATVtl^U DZIESMU SVĒTKI KANĀDA
TORONTO 1981. GADA N(l 1. - 5. JŪLIJAM
Sarīkojuma biļetes var iegādāte:
Tth Latvian Soo^ Festlval In Canada i P. G. Box 486 Postai Statlon Mississauga, Ontario L5A aA2
LAT\^EŠU NAMA TORONTO
491 College Street
Otrdienās no pīkst. 14.00 līdz
1, Pasūtlnot pa pastu, izpildot bi]ešu pasūtinSšanas lapu, ko var pieprasīt informācijas da]ā, vai ari izlietojot laikrakstos iespiestos biļešu pasūtināSanas filudinājumus un te samaksu nosūtot.
Personīgi iegādājoties LATVIEŠU GEMTtRA TORONTO
4 Credit Union Drive Ceturtdienas un piektdienās no pīkst. 14.00 — 20.00, svētdienās (līdz aprīļa vidum) no pīkst. 10.1 15X0
Vispārēja 7. liatviešu dziesmu ijvēHcu Kanādā Informācija:
Alesander Budrevics 170 The Domvay We$fc, Suite 21S
Don iMUls, Ontario . \' M3C 2G3
MINSTBUE
audzinātāji bez satrauļ strādnieka] Skolas stā' drošāks k: paši vecāk rēt, sūtot Minsteri.
Kultūras un galveii^ai mu uh dejļ ar sauli si martā Pai aulā.
Atklājot MLĢ direk kalns uzsvl dienām, tā: 35 gadu ji la nozīme,; svarā ir ti Tieši tas a] bu tautas MLĢ izglļ dod drošui vel, tālāk! sevišķi iJ apigūšanā.
ciemiņu ZRV darb;
jas pai Dr. Kārli! Baltvācu dents Ķlāi vi^u ģimļ nas KaveUi viešu brgj lietuviei tors J. K« lu Un izteiļ turpina seļ šu valodai ziņas pā1
Sekoja apsveikui ĒUA -SKkoln. un| rurmis^lis da sveicii
Dziesmi
dums ,^E^ skolotajai nusas va; ja. Tajā dlba, labil
# Godin( ku Emesi dzimšanai rības vai: darbinieki] ii biodrībj vakaru, ribā dai pojis 14 gļ nieks V. nododot ra glszti^ priekšniocļ bilāru, k: pšji dar ĪBijuSais tagad priekšsēži vaids, ci uzņēmību ļ ņu. Tanī sveikt aļ Emmu gj kua virai biedrības cekle.