Sestdiena, 1981. gada Ž: maijs, IŽ. numurs
Vai runājot par politiku, tev liekas, ka esi anaKabēts? V^ai vārdi Moiotovs-Ribentrops tev izklausās pēc krievu pankūkām? Tad tev ir vieta Ņiet, ņiet So-viet, jeb LNJAK otrā politiskā semanārā Sidrabenē 8, 9, un 10. maijā. Divās dienās apskatīsim vairākus jautājumus, lai dotu daiībniekiem pamatzināšanas, kas ir pilnīgi nepie-eiešamas jebkurām politiskām pārrunām. Ar politiku un vēsturi ir vienmēr jāsāk ar pama-tieni, un visas nodarbības ir noliktas, paturot to prāta.
Programmu iesāksim ar tīri vēsturisku -apskatu par Molo-tova un Ribeņtropa līgumu starp Krieviju uri Vāciju, ko nolīga lielā slepenībā, bet kuru Hitlers drīz viesi pārkāpa. Par šo slepeno līgumu vēl tagad runā Madrides drošības konferencē un Baltijas valstu pagrīdes kustībās. Vēlāk runāsim par to, ko mūsu jumta organizācijas (PBLA un LNAK) dara, lai at-brīvotu Latviju. Būs pārrunas un ^sildītos par slaveno Madrides konferenci, kura ^latvieši tik sekmīgi pacēla cilvēku tiesību un Baltijas valsts okupācijas jautājumus pasaules pre-se3 priekšā.
Dor pasiaUties arrlpašiem uz se^vi — trimdas, latviešu sa* biedrību. Sestdienas pēcpusdienā jautāsim, kāda nākotnē izskatīsies mūs-u baznīca. Pēdējos gados tā ir jutusi zināmu spiedienu vairāk turaties tīri reliģiskā laukā. Vai tas nozīmē, ka latviskām problēmām nākotne mūsu draudžu dzīvē
pievērsis mazāk ievērību? Te paredzēts panelis ar dalībniekiem, kas visai tuvu izjūt savu kristietību un latvietību, bet publikas jautājumi un domas tiek ļoti gaidītas.
Lai vēl tuvāk apskatītu mūsu sabiedrības darbību, esam nodomājuši imitēt LNAK padomes sesiju. Iecerēts nevis ,tē-lot' īstās padomes dalībniekus, bet gan tieši atspoguļot, kas katram amatam darāms. Būs jo interesantāk, tāpēc, ka LNJ AK kandidāti pēdējās LNAK vēlēšanās bija iecerējuši veidot LNAK darbību, ja būtu ievēlēti padomē. Tā mēs redzēsim, ka Andris Lauris būs valdes priekšsēdis, Dace Šmite izglītības nozares vadītāja, Viesturs Zariņš informācijas nozares vadītājs un Pauls Miniats vadīs jaunatnes nozari. Aija Abene ,vadls' kultūras nozari un Andris Briedis politiku, lai gan abi vēlēšanās nekandidēja. Padomes priekšsēde būs Ingrīda Mukāne, LNJAK priekšsēde. Visiem semināra dalībniekiem būs izdevība izteikties par nozaru nākotnes iecerēm, jo viņi būs organizāciju pārstāvji, tāpat kā īstajā LNAK sesijā. Cerams, ka rezultātā izveidosies ideālais LNAK darbības plāns, vismaz no jauniešu puses.
Labu daļu no politiskā semināra veltīsim, mācodes par Latviju. Profesors Juris Drei-felds stāstīs par jauniešu dzīvi Latvijā: kā jaunietis izglītojas, kādas skolas viņam pieejamās, kādā valodā jāmācas, par kara
■ SIRAKŪZAS^.^ >
© Pulkveža Kalpaka sarīkojumu ievadīja māc. Tv ZIraka vadīts Sirakūzu latviešu Kristus draudzes dievkalpojums. Sekoja Sirakūzu un apkārtnes studenšu kopas uņ Sirakūzu un Ročestras korporācija kopas organizēts sarīkojums May Me-moriāl Society telpās. Par kal-pakiešiem referēja kopas seniors; H.Aizstrauts. Pēc iam Sirakūzu latviešu skolas koklētāji Andras Leimanes vadībā atskaņoja latviešu tautasdziesmas, bet Raivo Mūrnieks, Lauris Mūrnieks uii Andris Petri-čeks deklamēja dzejoļus. Nobeigumā pianiste Ingrida šturma-Koble atskaņoja Jāzepa Vītola sabalsotas latviešu tautasdziesmas ifn dažu cittautu komponistu darbus. Studenšu kopas dāmās pacienāja viesu's ar kafiju un cepumiem, ļ .
» Sirakūzu latviešu draudzes gada sapulci 15. martā vadīja N. Balodis, protokolēja E. Eg-lltis. Draudzē aizvadītajā gadā notikuši 11 dievkalpojumi, budžets beidzies ār atlikumu. Budžetu 1981. gadam pieņēma 3470 dpl. apmērāV Labi bijuši dāmu komitejas apgrozījumi, kas devuši atlikumu. Draudze nolēmusi neatzīmēt 30 gadu pastāvēšanas jubileju, kas apritēja 13. februārī, bet tās vietā nodevā ziedojumu 350 dolāru aumērā baznīcas Rītdienas fondam kāda teoloģijas studenta pabalstam. Sapulcē ievīlētā 12 locekļu padome par draudzes priekšnieci ievēlēja Riitu Petri-
dienesta un darba, izredzēm: Te ir laba vieta jautājumiem, jo Jura Dreifelda zināšanas ir ne-> izsmelamas! Vakarā rādīsim slīdites un stāstīsim par jauniešu sabiedriska dzīvi Rīgā.
Pēdējos pāris mēnešus Eiropas jaunatnes organizācija (ELJA) ir mēģinājusi uzņemt sakarus ar t.s. jaunatnes organizācijām Latvijā. PaM jaunieši stāstīs (skaņu lentē), kādas sekmes viņiem bijušas. Šis jautājums ir kontroversāls, .un cerams, ka, dzirdot no pašu iniciatoru puses, varēsim tuvāk izvērtēt viņu darbību. Svētdien apskatīsim, kā Višingtonā t.s. „lobbyists" pelna savu maizi, jo Jānis Bolšteiris darbojas viņu vidū no latviešu puses. īsumā •apskatīsim, vai latviešu jaunietis sevi identificē ar kādu politisku nogrupējumu vai poli-, tisku partiju. Līdzīgu tematu apskatīs Vispasaules Jaunatnes kongresā šovasar Anglijā, uii tagad būtu izdevība uzzināt, ko domā Kanādas jaunie^'i.
Darāmā šai seminārā būs daudz, un pie tam liela dažādība. Ceram apskatīt vēsturisko, politisko un ari sabiedrisko plāksni mūsu latviskā pasaulē. Seminārs centīsies aizstāt dau-dzos un lielos robus mūsii jauniešu politiskās pamatzināša» nās.
Seminārs notiks Sidrabenē. Dalības maksā ieskaitītas visas maltītes un gulēšana. Pieteicoties " līdz 4. maijam, maksa ir 20.0-) dol., bet s^9mināra laikā 25.00 dol., LNJAK biedriem 2.00' dol. atlaide.
Alberts Upeslācis
Latviešu nams kalpo Toronto latviešu isabiedribai.
Foto; J. Li
CILVĒKA TIESĪBU KOMITEJAS SANĀKSME TORONTO .
čeku, par priekšnieka vietnieku kļuva Ivars irbe, par kasieri Kārlis Zaļums^ sekretāru Arvīds Kiršfelds, Dzidra Ābola valdes locekle. Līdzšinējais priekšnieks- Jānis Liepiņš uz amatiem vairs nekandidēja. Mācītājs P. Jaunzemis dievkalpojumā pirms sapulces viņam pasniedza Baznīcas virsvaldes atzinības rakstu. '.
ŅUJORKA
• Iesvētības Ņujorkas ev. lut. latviešu draudzei šogad notiks četrās vietās: Salas baznīca 17. maijā, Jonkeros Vasaras svētkos, 7. jūnija priekšpusdienā, īstoranžā tās pašas dienas pēcpusdienā, bet Bruklinā datums vēi nav noteikts. Uz iesvētībām pieteikušies 16 jaunieši. Iesvētāmiem kopīgs saiets lī. aprīli 'Salas baz^nīcāv kā arī Pūpolu svētdienā 12. aprīli.
• Mācību nobeigums un skolas izlaidums ģimnāzijām paredzēts 30. maijā Jonkeros, pamatskolām 31. maijā Jonkeros un Salā, bet Nuarkas skolai Oranžā
6. jūnijā.^:;::^ , • Vk
. MIAMĪ ^ - . ® Dienvidlloridas latviešu ev. lut. draudzes gada sapulci vadīja A.Azacs, protokolēja T. Pētefsone. Par iep|iek3ēiā' gada darbību pārskatu sniedza draudzes priek-nieks R. Oelžis, kasieris J. Pluksis bija sastādījis pārskatu par kases stāvokli. Pēc 7 gadu darbības J. Pluksis neveselības dēļ vairs nekandidēja uz valdes amatu. Draudze viņam pateicībai pasniedza latzinibas rakstu un zel-
ta krūšu nozīmi krustiņa veidā, kā ari ievēlēja par draudzes goda locekli. Damu komitejas locekles E. Griķe un F. Ķivisele nevēlējās turpmāk ko-komitejā darboties. Viņām pasniedza Jauno Derību, ko saņēma arī ilggadējais revīzijas komisijas priekšsēdis E. Leja. Gaidag Risbergas vadībā nodibinājusies Dienvidfloridas latviešu dziedātāju kopa. Jaunieši nodibinājuši Dienvidfloridas latviešu jaunatnos organizāciju, kura priekšnieks ir E. Risbergs. MINEAPOLE
• Latviešu Apvienības Mineso" tā Jaunatnes Teātris Mineapo-lē izrādīja Astrīdes Jansones drāimu divos cēlienos „Atkal svešinieki", 28. un 29. martā Latviešu namā. Apmeklētāji bija ieradušies abās izrādēs kuplā skaitā,^ kaut arī laiks bija visai nelabvēlīgs. Pati autore . pārsteidz«a visus, sevišķi aktierus, ar savu ierašanos no Kllvlandes uz izrādi 128. martā. Pēc izrādes autore saņēma krāšņus riedus, kā arī ilgus aplausus. Izrādē režisora Edgara Sulca ' vadībā piedalījās Rita šulce - Jensena, Leonīds Ieleja, Daina Zīle, Nora Pē-tersone, Ann»a Lindemāne -Hcfobsa, Rūta Antone un Anita Grīnbande. Kopš 1. janvāra Jaunatnes Teātra Minesotā administrators' ir Leonīds Iēlej»3.
Pēc Ai jo vas Latviešu Biedrības aicinājuma Jaunatnes Teātris šo lugu arī izradīja Des Moinē 4. aprīli. Nākotnē paredzēts iestudēt H.Ibsena klasisko lugu „Pers,Ģints'',
DV ārējās informācijas Cilvēka tiesību komitejas sēdē 26. martā DV namā piedalījās 16 daLbnieku, ari DV Kanādas valdes priekšsēdis V. Plūdonš uii vanadžu priekšniece I. Breikša, LNJAK priekšniece ī. Mukāne un komitejas locekļi: E. Minia-te (no Gvelfas), A. šteinbadhs (Niagara), G. Auniņš (Hamilto-na). Komitejas priekšsēdis P. Vasariņš informēja par gadskārtējo Baltiešu vakaru Otavā, kur bijusi satikšanās ar federālā parlamenta deputātiem.
Sēdes dalībnieki pārrunāja arī
14. jūnija 40 gadu atceri, jo šovasar aprit četras dekadas kopš lielajām deportācijām. Gatavos īpašus sēru karodziņus un plakātus, kurus piestiprinās automašīnu priekšpusē, lai atgādinātu Baltijas traģēdiju. Padomā arī organizēt īpašu sēru dienas demonstrāciju saziņā ar LNAK. Nolēma izdot ari īpašu brošūru par 14. jūniju deportācijām, kas vēl tagad nav izbeigušās, šo brošūru iespiedīs angļu valodā, minot arī visus Baltijas tautu dzīvā spēka zaudējumus.
Valdemārs KalAiņs sniedza informāciju par eksponātu sagādi pārkrievināšanas skatei Dziesmu sviētkos Toronto, kas liecinās par svešu tautu okupācijas varas iznīcināšanas cen-tieniem. Pašreiz Rīgā ņo visiem iedzīvotājiem vairs tikai 30 proc. ir latviešu.
Prof. J. Dreifelds, kas piedalījies par Sv. Katrīnu Broka universitātes delegātu Kanādas
progresīvi konservatīvās par-tijas konvencijā, ierosinājis izdarīt attiecīgo gadu gājumu vīriešu iesaukšanu Kanādas bru-. ņotajos spžkos, tā papildinot armijas sastāvu, jo Kahadas «armija vēl skaitliski vāja un nepietiekami apbruņota-. Par/ ierosinājumu bijušas lielas' pārrunas, tas uzņemts ar dalltāra jūtām, taču kongresa boidzofe radusies interese. Notikušas afl daudzas citas svarīgas pāŗru--nas un tikšanās ar vairākiem konservatīvās partijas vadītājiem no citām' prbyincēhv un federālās valdības vadītājiem: partijas darbiniekiem. Kongress ildzis četras dienas.
Priekšsēdis P. Vasariņš ziņoja, ka Vlada sakala reiferāta vakars izdevies ļoti late^ Andrejs Dumpis savukārt iepa^ zlstināja ar sakopotiem Kanādas preses materiāliem, kas skar kopējās baltiešu lietas, īpaši minētas baltiešu āktvitā-tes Madrides konferencē. Ilga Breikša piestrādā pie Afganistānas bēgļu atbalstīšanas akcijas. Bija arī" pārrunas par krievu Lādas automašīnām, par ko-vāc tuvākus materiālus evenv tuāliem protestiem.
Pasaules *brIvo latviešu āp-' vienība bija ierosinājuši izfau^ dzīt kādu jaunieti, kas apstrādātu ļEiŗopas drošību koiifesten-ču materiālus. PBLA pļicšķilrft' šim jaunietim īpašu stipemliju. LNJAK valdes priekšniece I. Mukāne uzņēmās parūpēties, lai šādu jaunieti izraudzītu.
_
Ausmas un Jāņa Mtķ e 1 s on u
DELIKATEŠU VEIKALI
Toronto.
eiropiešu un latviešu, gaumē pašu gatavotie gMas
produkti un cepumi
AUSTRUMOS': Ml Danfcrth Ave., telef. HO5'9S05 RIETUMOS: .376 College ielā — ziemeļaustrumos no Bathurst, tuvu Latv. namam. Telef. 922-lioO