1
0
Sestdiena, 1981. gada 23. maijs, 21. numurs LATVUA AMERIKA 11
mm
mm
J
Prāvesta Rozīša izvadīšana
Prāvests Elmārs Rozitis mira 26. aprīlī ceļā U2 baznīcai^ konferenci. Uz viņa izvadīšanu Eslingeras Eibershalde-nas kapsēta 4. maija bija sabraukuši 17 mācītāji um liels izvadītāju pulks. Pie kapsētas feapellas kā liels puķu dārzs stāvēja izlikti krāšņie vainagi ar nacionālām lentēm. Uz tām rakstīti pateicības un atvadu vārdi no baznīcu un laicīgām organizācijām, no draudzēm, ģimenēm, kā ari no paziņām. Kapellā mācītājs E. E. RožI-tis savā īsajā sprediķi pieminē-aizgājēju kā- centīgu ga-
rīdznieku, tēvu un sabiedrisku darbinieku, fcuŗa dzīvē bija spoži panākumi, bet ari neveiksmes. Viņš teica: „Cil-vēks izaug kā puķe un novīst." Pie kapa mācītājs E. E. iRozitis pateicās Dievam par to, ka Viņš bija dāvinājis latviešu saimei šo cilvēku. Vācu iekšējās misijas direktors prāvests Adargas uzkaisīja trīs saujas smilšu no Vitrupes grīvas, kas ir netālu no aizgājēja tēva mājām. Tā bija simboliska dzimtenes daļa, kuru prāvests Rozitis ļoti mīlēja un vienmēr pieminēja savās lūg-
B mm
Vija Vētra algriezusies
Pēc astoņu mēnešu turnejas Norvēģu deju sabiedrība Os-
pa Eiropu un Indiju dejotāja un indiešu deju speciāliste Vija Vētra atkal ir apmetusies Ka-lifornijā. Kopš m-arta beigām viņa darbojusies par lektrisi indiešu klasisko un sakrālo deju fakultātē ,,Pacific Scļhool of Religion'' Berkelejas universitātē. Par savu darbu un noti-(kumiem pagājušajā rudeni un ziemā Vija Vētra stāsta:
„Ceļā uz Indiju un atceļā man bija izrādes Londonā, runāju BBC radiofonā un uzstājos BBC televīzija. Londonas Mūzikas ģildes Drāmas studijā, Jogu centrā un Martas Grēmas „Coņtemporary Danco*' centrā lasīju lekcija^s ar demonstrējumiem, kā ak mācīju kursos un klasēs.
lo mani aicināja par choreogra-fi iestudēt jaunu modernu baletu, šis balets Oslo un apkārtnē izpelnījās kritiķu atzinību. La-^ siju ari lekcijas Oslo Drāmas skolā un divos skolotāju institūtos.
šis bija mans trešais brauciens uz Indiju, šai laikā ar| atzīmēju 25 gadu darbības jubileju/dejojot indiešu dejas patstāvīgos deju vakaros visā pasaulē. Visilgāk viesojos Ņu-dēlijā, Indijas galvaspilsētā, kur man bija visvairāk deju izrādes, programmā ietverot indiešu dejas, Meksikas dejas, latviešu svītu un modernu deju programmu. Uzstājos ari patstāvīgā pusstundas programmā televīzijā, runāju ra-
Oskvom Diērvitin 80 gado
Toronto latviešu saimes loceklim virsniekam, draudžu un sabiedriskam darbinieiam Oskaram Dzērvītim ir piapildiju-šies 80 mūža gadi. Viņš dzimis 1901. gala 6. aprīli Rīgā. Pabeidzis latviešu pamatskolu Su-. vorova ielā, viņš izglītību turpināja Katrīnas vidusskolā. Pirmā pasaules kara frontei tuvojoties Rīgai, 1915. ^ gadā Dzērvlšu ģimene devās bēgļu gaitās uz Pleskavu. Tur viņš nobeidza vidusskolu un gribēja brīvprātīgi iestāties strēlniekos. Vecākais brālis Arvīds, vēlākais etnogrāfiskās mākslas kopējs un Valsts daiļamatniecības skolas Rīgā direktors, uzstājās, ka Oskaram jāturpina izsglītība. Tika atrasts kompromiss tādā ziņā, ka Oskars, izturēdams smagus konkursa pārbaudījumus, iestājās četrgadīgajā Techniskaj ā artilērijas kara skolā, šai skolā viņš mācības turpināja ari pēc 1917. gada revolūcijas līdz 1920. gadam, kad nolīga Latvijas un Padomju Krievijas imiera līgumu. Par i^iteikto vēlēšanos pēc slļiolas beigšanas atgrie2ities Latvijā viņu no skolas izslēdza,
Latvijā Oskars Dzervttis atgriezās 1921. gada oktobrī, kad visas skolas jau bija sākušās. Vēl bija iespējams iestāties Latvijas universitātei archi-lektūras fakultātē, šo iespēju viņš izmantoja, bet nāikamajā rudeni pārgāja uz mechanikas fakultā'U. 1923. gada rudens semestrī viņš iestājās korporācija BeveroiMJa, Latvijas
universitāti viņš beidza 1933. galā ar inženiera grādu.
Tā kā ļldz0kļi studijām bija jāgādā pašam, tad Oskars Dzērvitis sāka darbu kā artilērijas techniķis Bruņoto vilcienu divizionā, ko vēlāk izveidoja par pulku. Pēc Latvijas universitātes beigšanas 1934. gadā viņš dabūja inženiera vietu Aviācijas pulkā par darbnīcu priekšnieku, šai vietā viņš palika līdz Padomju okupācijai un Aviācijas pulka izformēšanai.
Sākoties Palomju okupācijai, Oskars Dzērvitis devās bēgļu gaitās jau otru reizi savā mūžā — vispirms uz Vāciju, tad 1948. gadā uz Kanādu, kur strādāja savā profesijā ]jdz aiziešanai pensijā. Ieradies Toronto, viņš apzināja tautiešus; rezultātā tika nodibināta Sv. Jāņa latviešu luterāņu draudze, kurā vairākus gadus viņš bija draudzes priekšnieks.
šanās, sprediķos un starptautiskās konferencēs. Pēc tam mācītāji svētīja aizgājēju un viņa kāpu.
Atvadas, tāpat ari kopības vārdus mūžībai teica prāvests čuibe no archiblskapa A. Lūša Kanādā un no ev. lut. baznīcas Zviedrijā, no Luterāņu pasaules apvienības vācu nac. komit, prezidents prāvests Dr. Klapers. Bija arī daudz citu sveicienu.. No korporācijas Le-tonia atvadījās seniors Bilkins.
Atstājot degošo baznīcu okupētajā Latvijā, archiblskaps Grlnbergs un prāvests Rozitis trimdā uzcēla garīgo baznīcu, kuru nespēs iznīcināt nekāds ienaidnieka spēks. Prāvests Rozitis uzticīgi kalpoja Dievam
<iiwriiUiHi
diofonā „A11 India Radio", kā arr piedalījos speciālā Jaungada programmā televīzijā. Strā-' dāju ar? par choreografi, iestudējot speciālu internacionālu programmu jaungadam indiešu dejotāju grupai. Ņudēlijā arī turpināju studijas pie sava „gu-ru" - indiešu dejās Orisi stilā.
Bombejā piedalījos ar izrādi jaunceltajā Nacionālā tēlojošās mākslas centrā, kā arī mācīju meistara klasi turienes dejotājiem. Pa starpām apciemoju Džaipūru, Radžasta-nā un „Woodstock'^ skolu Ma-sūri, Udei Pradeša novadā, Himalaju kalnu piekājē. Arī tur mācīju. Skolēniem par piemiņu atstāju arī latviešu deju „Sudmaliņas"; un ģeogrāfijas klasē pusaudžiem stāstīju par Latviju.
Apciemoju arj tibetiešu bēgļu koloniju „Happy Valley", no kurienes skatīju sniegotās Himalaju kalnu galotnes.''
Kad 1955. gadā nodibinājās Toronto Austrumu latviešu luterāņu draudze, Oskars Dzērvitis atkal bija tās pirmais priekšnieks. Viņam lieli nopelni Beveronijas darbības atjaunošanā Kanādā. Kad viņš bija Toronto korporāciju kopas se-miors, tika atjaunota Kalpaka sarīkojumu tradīciju; Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas dievkalpojums un Kalpaka bataljona atceres balle.
Visu mūžu Oskars Dzērvitis ir bijis latviešu sabiedrības cilvēks. Vienmēr bijis klāt un piedalījies tās celšanā un veidošanā, tādēļ 4. aprīli Latviešu namā pulcējās kupls viesu pulks, pārstāvot dažādas organizācijas un draudzes, lai sveiktu viņu lielajā jubilejā un pateiktu paldies par viņa darbu un padomu. Archiblskaps A. Lūsis bija sveicinājis ar rakstu. Ziedi un apsveikumi bija ari no Vācijas un ASV draugiem;
Laipni lūdzam lasītājus kārtot
un Viņa baznīcai. Prāvests Ro-Bltis allaž uzstājās par tautu m baznīcu tuvināšanu. Viņa sprediķi vienmēr bija nacionāli, dziļi reliģioza satura un ar suģestējošu spēki.
Visi bērinieki vēlāk pulcējās vācu ev. lut. baznīcas namā uz kopēju mielastu. Māc. Ro-zltis pateicās savas mātes un savā vārdā visiem izvadīšanas līdzdalībniekiem.
Elmārs Rozitis bija dzimis 1909. g. 3. maijā Puikules pag. zemkopju ģimenē. 1936. g. beidzis LU, pēc tam st]
Rīgas Mārtiņa draudzē par mācītāju Un ģimnāzijas skolotāju. Trimdā Vācijā no 1943. g. līdz 1949. g. viņš Tibingenas universitātē studēja filozofiju. No 1944. g. bijis archiblskapa Grlnlberga sekretārs, kopā ar viņu sastādījis memorandus ārzemju iestādēm un starptautiskām baznīcu organizācijām.
Ar prāv. E. Rozīša nāvi latv. cv. lut. baznīca zaudējusi piedzīvojušu teologu, kas reprezentēja un aizstāvēja latv. ev-lut. baznīcas intereses.
i Blaževics
Pavasara sporta svētki
Latviešu sporta apvienība Kanādā šogad atskatās ūz 30 gadu darbību, tāpēc iecerēti vairāki plaši sarīkojumi. Tie sāksies 6. un 7. jūnijā ar Pavasara sporta svētkiem Sidrabenē.
Sestdien, 6. jūnijā, no 10 tradicionālais volejbola turnīrs jauktām vienībām, pl. 14.30 vieglatlētikas sacensības jaunatnei (dz. 1973. - 1975.)
ar 60 un 100 m skrējieniem, tāllēkšanu, augstlēkšanu, lodes grūšanu.
Svētdien, 7. jūnijā, pl. 11 Kanādas latviešu meistarsacīkstēs futbolā starp Toronto DV SK un Toronto JKS vienībām. Pl. 12.30 Kanādas latviešu meistarsacīkstēs vieglatlētikā vīriešiem un sievietēm, kurās aicināti piedalīties ari mūs-u vieglatlēti ASV.
kauty pavasara
Līksmi, braši dziedam mēs, sveicam saules spožumu — ar šiem vārdiem sākas kāda skautu dziesma, kam daudzi skauti seko visu mūžu un katru pavasari, kad saule paceļas augstāk pie debess juma, pulcējas savos pavasara svētkos.
Tā arī Kanādas jendas skauti, kopā ar māsām gaidām, 26. aprīlī pulcējās Sidrabenē. Karogu pacelšanu un svētbrīdi vadīja jendas priekšn. S. Lei-manis. Latviešu gaidu priekšn. vad. M. Vilka, jendas gaidu priekšn. I. Kalniņa un vad. S. Leimanis teica uzrunas un apsveikumus.
Visiem skautiem un gaidām, sākot no vismazākā līdz lielākam, bija laika diezgan pašiem sev sagādāt pusdienas, kas radīja jautrību un ari praktisku pieredzi. Katram uguns-
kura oglēs bija jāiscep gaļa un kartupeļi, ietīti alumīnija papīrā. Cepšana izdevās labi, un ēdiens garšoja lieliski. Pēc tam pēc pašu izvēles varēja piedalīties gan sirojumā, gan šķēršļu skrējienā, gan ari sporta spēlēs. Jaukais, saulainais laiks palīdzēja visām nodarbībām izdoties labi.
Nemanot pienāca laiks pulcēties karogu nolaišanai un doties mājās. Piedalījās pavisam 98 dalībnieki no Jelgavas, Tērvetes, Aiviekstes un Rīgas skautu vienībām, kā arī no Ventas un Gaujas gaidu vienībām. Par produktu iepirkšanu un viesu paēdināšanu rūpšjās Toronto skautu un gaidu vie-nB)u vecāku padome.
Skauti un gaidas sirsnīgi pateicas Sidrabenes pārvaldei par lielo viesmīlību.
Edm. Ozols
abonementa nuksas.
Oskars Dzērvitis
BRĀĻU ^POS MATSKELU KALNOS DIEVKALPOJUMS
AR URNU IZVADI UN PIEMINAS PLĀKŠŅU IESVĒTI
notiks svētdien, 24. maijā, pīkst. 13 dienā.
Dievkalpojumā piedalās: māc. Ķ Zariņi, māc. A. Ozols; M. Miller - Grasmane —arpaunKonektikatos ^Rotojf' koris.
VAKARA SVĒTBRĪDIS BRĀĻU KAPOS
sestdien, 23. maijā, pīkst. 19.30 vakarā.
Ieadīt un novietot var urnas, kurām zināmas urnu vietas. Iespējams izvadīt arī urnas, kurām vieta paredzēta jaunajā btivējamā urnu novietnē. Kā vienā, tā otrā gadījumā urnas jāpiesaka līdz 15; maijarii V. Ģēģerim, Latvian Veterāns Center o,Rota" ^Elka Park, N. Y. 12427.
Ziedi būs dabūjami uz vietas kapsētā*
Nākošais dievkalpojums 16. augustā,
L.KJ.Ā: valde