2 LATVIJA AMERIKĀ Sestdiena, 1981. gada 23. maijs, 21. numurs
LATVIJA
lAMItlKA
SESTDIENA, 1981. G. 23.
Latviešu nede|s$ laikraksts, iznāk sesttonās. Izdevējs — Utvļla Anieriki fvM&s&lis Ltd. Viill - P Ratnieks, Alb šterns, J. Grafaift. LaMurikflta tšišilļlk rodaktors - A. Kundralts/ Radok 125 Broadv$rw Ave., Toronto, Ont.,
Canada M4M lE^, t^r. 465-7M2. l^orkas i^^ i)ļis: V Irbe, ms Romlbouls Ave., ■nmki». N. Y. 1^4^, U.S.A. Tllr. M12-91M.7917. - Č1m(80 niakci» vad. V. Jaunkalnictis. 1S05 Taylor A?f., !bc*ie, Wls, smi. Redaktors AaitriUja Ed. Smugajs, 2STafffs Ave., LagariBo,NSW 2110, AustfaJia.
Redttkcļjai IfeSIbos maiiuskrip^us^^^ vajadzltias īsināt.
Neizlietotos mlcrfiliK raMizghiUl, M pēc vCItšanSs sQta atpakaļ, ja jAņ^knota^^ vai starptautis-
kais pasta kufMs (citfls ztMs). Ar i|t«ra vftrdu vai iniciāļiem parakstftoa rakstos izteiktas ir rakstītajā personiskais uzskata un m katia gadljuM ilbilst red. viedoklim.
Abonēšanas «Mkan Kanadla un ASV: pm vienu gadu 35 dol., 6 mēneSiem — 18. dol., 3. tsM^tm — 9 dol. Atsevišķa numura cerla 75 centt
SiudinSju^u maksa sliKtinajuma daļā M tekstfi $6.00, pirmajā vai pēdēja 1p. $10.00 par 1 collas telpu. Sarīkojumu kafeiUdArS $1 par rindiņu, atkārtojot atlaide.
Laikraksta abonēšana un sludinājumi —
Kurzemē nepabeigtā cīņa turpinās jaunās paaudzēs ar nacionālām pretestības grupām okupētajā Latvijā^ un brīvajā pasaulē jaunās audzes augsti ceļ Latvijas brīvības karogu. Jauni cīniņa upuri tēvzemē pievienojas -deportēto pulkiem uz padomijas spaidu nometnēm. Kurzemes krastos glūn raķešu bāzes. Liepājā krievu karakuģi un krievu karaspēka daļas turpat vai ikvienā Latvijas robežas stūrī, kas saistīti ar citām zemēm. Ieroču vara tautas nospiež tikai īsu brīdi, arī gadu desmiti nebrīvībā tautas mūžā ir tāds īss brīdis ceļā uz brīvību. Velti nopūlas mūsu tautas brīvības dziņu apslāpēt un reizē Kurzemes cīņu apmelošanai Maskavas skrodera vajadzībām g visādi sumsoniņi okupētajā Latvijā. Svārki, kas Sūti pēc Maskavas vēstures pasōtinājuma, šodien jau irst visās vūēs. Bet šodien Kurzemē dzīvo latviešu karavīra cīņu piemiņa.
Par ko cīnījās Kurzemes cietoksnī latviešu karavīrs svešas tautas kara tērpā, šais rindās vēsta Andreja Eglīša sauciens 1945. g. 18. martā Liepājā.
„Gaidu pilni guļ Kurzemes gaisi, zeme sildama ceļ debesīs vētras, tautas dvēsele cīniņā izkarsusi un atklājusies savas valsts sēklai. Karavīru asiņu un latviešu lūgšanu saukta, pirmatnējā spēka pilna, tā dzen savu zelta dzietu cauri varoņu pKļiem, šķeļas cauri pekles garu kaukšanai, visapkārt pasaulei ar pastardienas vaigu, nedz zvaiīu, nedz ga viļu.
Kur ticīgie? Celieties no melnajiem bezcerību šķirstiem, lai tautas pastfivfiianas un cl* ņai^ ilgas pārtop vētraini šalk-§anā, līdz nākotnes aizmOžiem nerimdamas.
Kas gan mčs esam varam
Šodito — liels kaps un liels šūpulis, nikna CīnSanās un izmisīga zūdīšanās. Iztrūkušies sentēvi» tauta kā pie krusta: kas būs, kas mainīsies? Kam tik lēni nāk gaisma, it kā kāpdama no dziļu kapeņu tumsas? Acis grib jauna spožuma, mute citu vārdu, kāds kalns nospiež krūtis, ko nevar novelt. Un sauc nepacietīgais: kur ir valsts? Mēs neredzam to, mēs nekā nedzirdam, mūsu ausis aizkar tikai vaimanas, misu dienas iet uz galu un naktis izstiepjas.
^ _ ■
Valsts ir mūsos, mūsu asinīs, kaujās, mūsu domāšanā, ticībā, mūsu gribā. Tur tā dus, ka zelta asns šodien, asi-,ņu rasas slacītā, dūmainu debešu klāta, nopūtu auklēta un cerību vilkta uz augšu. Tā ir mūsu lielā stipruma ēka un viņas vārds — Latvijas valsts. Tā atkal ceļama no dvēselēm un asinīm, to nevar kā paiju pēkšņi uzburt šajās likteņa dienās, nevar zibens nomest no pērkona negaisiem, nevar izlūgt debesīm—-jāizkaro!
Ko mūžiem grib radīt, tur vienmēr klāt stāv Dievs un velns, tur paaudzes nogulstas pamatos, tur satek tautas asaru un asiņu avoti, saplūst himnas un stāsti lielā smagā slānī, un jumjas ēka, pilna mirušo čukstu. To nevar uzcelt vienā dienā — nāciet visi ap karavīru tverto neatkarības karogu, lai šī doma aug ikvienā kā spēks.
Tik būsim; cik ticēsim, tik paliksim, cik cīnīsimies —■ kaujas laukā, savā sētā, sapni un nomodā.
Kas ir valsts?
Ne ta uguns blāzma, ne tie virdii ne tie māju grausti, kas šodien dara sāpīgu Latvijas vaigu. Mēs esam ceļa slUcumlU tumsas un nāves pi» nekļi ap mūsu klUfim, tūksto-vini velk atpakaļ, tik
Tnrplnfijums 19. Ip.
Pavasara spirdzinājumu varā
• • •
Dadža zlm. LA.
AIZMIRSTS KAPS
Pirms vairāk nekā gada mira pulkvedis Hasmanis, kas bija Lāčplēša kara ordeņa augstākās šķiras kavalieris. Šodien viņa kapu tik tikko var atrast. Vienīgi bēru nama plastikas zīmīte ir pie tā. Kapu svētkos pie viņa kapa bija tikai trīs ziedi.
Kapa plāksnes nav. Kāpēc? Atbildes ir: tā tuvinieku lieta, viņš nebija mūsu biedrības biedrs. Hasmanis bija savādnieks — nerādījās latviešos. Tiesa, pulkvedis bija aizgājis no biedrībām, no saietiem, bet viņš gāja pa priekšu tiem pulkiem, kas ar asinīm pirka Latvijas brīvību. Vai nebūtu laiks atcerēties pēdējo Hasma-ņa atdusas vietu un uzlikt kapa plāksni? Jolijs Celmiņš
Grand Rapidos
PAR KO RĪGAS GAIĻI NEDZIED
Okupētās tēvzemes apmeklētājiem savās Rīgas apskates apgaitās derētu uz savu roku apmest kādu patālāku līkumu (tas atļauts, bez ienaida un bailēm!) un pastaigāties gar šādiem Padomju Latvijas sociālistiskās celtniecības iestā-dīj umiem, - kuros tiek pāraudzināti mūsu tautas brāļi, kurus režfins atzinis par politiskiem stulbeņiem. Šādos gājienos allaž izdodas sastapt kādu cietušo piederīgo, kas vaļsirdīgi izkrata savu sirdi un svešatnes latvietim atver acis par patiesajiem apstākļiem „laimīgajā dzimtenē' \
Latviešu koncentrācijas nometne OZ—lBIl atrodas Šķirotavas rajonā, Krustpils
ielā 53, kurp ērti, Rīgu ap-
skatot, var nokļūt no Centrāl-stacijas laukuma ar trolejbusiem 5 un 15.
KZ nometne 02/78/5 atrodas pie Braslas stacijas, kur var aizbraukt brīvo padomju gaisu paelpot ar trolejbusu 13 vai 14.
Kas vēlētos apskatīt Rīgas baznīctorņu gaiļus no Pārdaugavas puses, lai aizbrauc ar tramvaju nr. 1 uz Iļģuciemu, kur atrodas sieviešu KZ nometne OZ—0816. Bet gar čekas (KGB) cietumu, Ļeņina un Engelsa ielu stūrī, ar foto aparātu rokā gan nav veselīgi pastaigāties, var „uzrauties''.
Jācer, ka 1981. gadā beidzot tiks noorganizēta kāda ziņu krātuve, kurai tēvzemes apmeklētāji varētu iesniegt savus memuārus par raksturīgāko, kas pieredzēts ciemu dienās mūsu ilgu zemē.
Vanagu Kārlis
POLITIKAS
NEIZPRAŠANAS AKLUMS
Trimdas tautiešu protesti, vērsti pret ASV labības sūtījumiem uz Pad. savienību,
ir nepamatoti, jo ne ar bagātīgu pārtiku komunisti ir nostiprinājuši savu un valsts varu. Visa šī varas nostiprināšana ir notikusi ar pretko-mūnistiskās tautas nomērdēšanu bada nāvē vergu nometnēs, it sevišķi zemniekiem atņemot visu ražu. Čekisti ražu atņemot teikuši: („Eto jest toļko dļo nas ņe dļo vas") — „Tā ir tikai mums, bet ne jums.*' Pēc ražas atņemšanas badā miruši apmēram 10,0(K) zemnieku. Vai šis notikums Skaidri nerāda, ka komunisti, ēzdami atņemtos produktus, līksmojas, ka
.J
viņu un valsts vara tiek nostiprināta. Komunistiem ir savi pārtikas veikali, un tie trūkumu nav cietuši un necietīs, vai pārtiku sūta no ārienes vai ne. Trūkuma cietēja vienmēr būs tikai vergu tau-
Politikas neizprašanas aklums ir mūslaiku lielākās briesmas. Ar šo aklo palīdzību niecīgais komunistu skaits jau sagrābis varu vairāk nekā pus pasaulē un gatavojas pārņemt pārējo daļu.
[. Ozoliņš Villimantikā
NEPATĪK VĀRDA IZVĒLE
Latviešu Centra izlases publikas kluba vārds ,,Umur-kumurs" ir nabadzības apliecinājums latviešu valodai. Kad Latvijas zemē pirms 700 gadiem ieradās vācieši ar saviem amatniekiem, tiem droši bija arī dzertuves, kuras paģirās deva galvassāpes un citas nepatikšanas, tādēļ šīs dzertuves devā pamatu raizēm — , ,immerkummer''! Kanadiskā Latviešu Centrā šis vārds skan
kā ironija. ļjr. J. Karols
SKOLAS MACIBU GADAM BEIDZ0TIE3
Ja jūsu bērns ir nesekmīgs skolā vai universitātē, bieži ir skolotāju, vecāku un arī zināšanu novērtēšanas metodes vaina. Albertu Einšteinu izslēdza no elementārskolas un viņš arī neizturēja iestāju pārbaudījumu Clriches universitātē. Mūzikas skolotāji Ludvigu Bēthovenu uzskatīja par nemuzikālu, Ņūtons, gra-vitātes teorijas tēvs, bijap&li-jais savā klasē.
Voldemārs Augusts
JĀŅA
IZDEVI
DAKTI
GARS
ARNOl
VAKS
KART(
Vienj dziļākā! rakstni( žais teli kura pirms 21 latviešu I mu trii
Blāzi da dvesi bezgalīl Veselis stāv kal savām rakstnii mā un mūsu t( pārlaicīl
„Teil Ies sasi vu," sļ viņa laļ mums numenj saknes viskā dievībi
Vieni savu tii ļumami rakstā va^V raksturi kas bi daina garīgaj; kuru labietisi
Šādsi tis līdz bija ai viņa ti( atspogi jos dai
Sapi lektuāll uz mū: lēja ni tautas nātnēs laika nis Vei atstāji!
Blāzmj Tērau( ža mol abi gal lis,
un Rul I^as ki sevī pļ daudzvj
Jāni: gada visai V] jai un uzspiesļ ņās vai ma zini
Savi saules Latvijj nos d;
bēgļu 1| Vācijā