Sestdietia, 1981. gada 18./2S. jalijs, 29./30. numurs LATVIJA AMERIKĀ
m
■ Man nemaz nav Ivu grozīt šur un tur. Tā ir tā lieta. Tu redzi, ka es visu laiku skatos grāmatās un skolotājā. Tā ir koncentrēšanās. Skolotāja grib, lai mēs visi koncentrējamies, un to vis nevar bez spēka. Pa to laiku Teda galvai ir radies pašai savs spēks un tā pagriežas atpakaļ un viņa acis app^ī draugu uņ ienaidnieku sejas. Lujs, kā vienmēr, skatās taisni skolotājas sejā. Fēlikss tur zodu abās delnas un domā. Stīvijs pakasa raibumiem nosēto degunu un raksta atkal. Volters, pamanījis Teda skatu, parāda viņam lielu lin sarkanu mēli. Nu, nekas, mēle tev lielao Paturi pats. Man nav mazāka. (
Tedis sakārtojas taisni savā solā un iečukst Sema ausī, kas sēd viņam blakus :
™ Volter^ nāvīgi lielu mēli parādīja»
— Man nav kaķenes klāt. Palika mēteļa kabatā, — atčukst Sems. — Kad viņš parādīs mēli nākošajā stundā, iešausim gabalu zaļā krīta mutē.
Ir labi, ka draugs' blakus.   Lietas var izdomāt uz vietas.
Tedis atkal sāk klausīties skolotājā. Šī ir dzīves mācības stunda. Skolotāja stāsta un runā par visādām būšanām, kas notiekot cilvēkā pašā un citos. Viņa runā par dusmām un ko darīt ar tām, kad tās rodas un saaug lielas. Pats zinu, ko darīt ar dusmām, padomā Tedis. Kad tās sāk vārīties, tās vārās, un kad izvārās, tM tās ir cauri. Citreiz gadās arī vilkt, ko tu, cilvēks, pada-:rīsi.:." ' '      ' . ■ ^
^  Skolotāja runā un runā par to pašu. Tā un tā. Kā saprast citus, kas tev blakus.  Arī tiem esot tādas pat jūtas, bēdas un dusmas. Protams, ka ir, vai tad Tedis to nezina. Maiks sastāv no vienas vārīšanās visu laiku. Pat Dina sāk lekt gaisā, kad sadomājas par patikšanu. Tas jau nav no mīlestības, ka Volters izkar mēli, garu kā siksnu. Un tā skolotāja var tikai runāt un runāt. Nu viņa stāsta, kā iztikt un tikt galā ar labu ar visiem savējiem mājās — ar tēvu, māti, māsām un brāļiem un radiem, un visiem citiem vecākiem qilvēkiem.  Vajagot ' pamazām mācīties saprast tēva un mātes jūtas un arī to, ka viņiem varot gadīties nelabs prāts reizēm un reizēm tēvs vai māte pasakot pa kādam bargumam, nemaz nedomādami bērnus aizvainot. Tie sakot bērniem reizēm nepatīkamas lietas tāpēc, ka tie gribot bērniem labu.   Tēvam un mātei ir jūtas, bēdas, prieki, labi un slikti brīži, gluži tāpat kā bērniem.  Tāpat tiem ir art dusmas, uņ reizēm tās apturēt nav nemaz vieglāk kā bērniem.   Ja kaut ko asāku tēvs vai māte saka, pirms apvainojas un savelkas ezī, bērniem vajag padomāt un iejusties viņos: kāpēc viņi tādi šinī brīdī? Tēvam un mātei daudz vairāk rūpju un nastu un tāpēc arī daudz vairāk visādu asu jūtu. Viņi tāpat kā bērni — ir tikai cilvēki, viņi nav dievi. Viņi ir tikai ilgāk dzīvojuši, vairāk redzējuši un arī vairāk cietuši. Viņiem tāpat kā visiem gribas dzīvē savas laimes un prieka un apmierinājuma no visa tā, kas ir viņos un ap viņiem un visā dzīvē. Tēvs un māte un visi vecāki cilvēki palīdz birniem. Bērni var mācīties un iemācīties palīdzēt arī viņiem.
Tedis ir pat aizmirsis, ka viņš ir klasē un ka viņš klausās. Viņš skatās skolotājā un domā: viņai ir domāšana. Ojā, viņai ir tā lielā un īstenā domāšana. Tā nevar vis būt vieglā lieta, tā iedomāties citos cilvēkos iekšā — par visādām būšanām un notikšanām viņos. Varbūt patiesi tas tā arī ir, ka tēvam un mātei jušanas un domāšanas kādreiz saiet dēlī, un tad viņi saka un dara tikpat jocīgas lietas/kā to vatētu darīt un sacīt viņš pats vai Laila, vai citi kādi tādi paši sprukstiņi. Varbūt ka arī viņus abus šad un tad vajadzētu vairāk pažēlot un apmīļot. Ne jau par velti Miss Lusile Odoi-
nele saka, ka mīlestības vajagot arī vecīšiem. Pat tādiem tēviem un mātēm, kam esot jau 60, 70, 80 un 90 gadu, vajagot mīlestības. Vai tas nav jocīgi? Nē, te nu gan skolotāja būs kaut ko sarunājusi aplam. Tas viņai būs gadījies no pārpūlēšanās un daudzās domāšanas un runāšanas. Visās grāmatās, kino filmās un televīzijā ir sacīts, ka mīlestība visu laiku notiek tikai ar tādiem, kas ap divdesmit gadu vai jaunāki un kas ir skaisti un slaidi un staigā peldkostīmos. Viņu zobi ir balti, kad viņi smaida un smejas. Viņu mati ir gaiši vai arī tumši. Reizēm ir atļauti arī sarkani mati tādiem, kam ir mīlēs-
Tedini jau gribas pacelt roku un par visām šīm lietām pavaicāt. Tad viņš apstājas sevf un padomā — vēl kāds Maiks vai Volters teiks, ka tas Džeidžeidžeijs atkal runā par daudz. Lai paliek. Ja jau skolotāja tā domā, lai viņa domā vesela. Viņa ir gudra, bet gudrāka par televīziju un krāsainajām filmām gan viņa nevar but, tas par velti. No otras puses, viņa zina visu ko. Mums māca ģeogrāfiju, vēsturi, aritmētiku, lasīšanu, rakstīšanu, zinātnes par dabu, vingrošanu, dziedāšanu un mūziku. Nupat viņa runā par jūtām, dusmām, tēviem, mātēm un par to, ka večiem, kam jau 90, vajadzīga mīlestība.
— Skolotāj, — Tedis dzird aiz muguras kādu ierunājamies un pamana, ka tā ir Lerija roka, kas stāv augstu paslieta gaisā.
— Jā, Lerij, saka skolotāja,—- tu gribēji kaut ko vaicāt?
Lerijs smejas un krata galvu, it kā sacīdams, ka gribas vaicāt, bet kauns.
Visa klase pagriežas un skatās uz Leriju,
— Saki droši, — pamudina skolotāja.
— Es gribēju teikt ... es gribēju vaicāt ... — stostās Lerijs. — Vai jums o.o jums pašai ... ir vajadzīga mīles-
— Protams, ka — jā. Kā tad citādi. Tāpat kā visiem cilvēkiem. Man ir vajadzīgs pat ļoti daudz mīlestības, lai es varētu mīlēt jūs visus — trīsdesmit divus. Un reizēm man neveicas tik labi, kā es pati to vēlētos. Reizēm es kļūstu dusmīga un sāku kliegt. Tāpēc ka arī es cilvēks vien esmu. To jūs esat piedzīvojuši. Bet es gribu jūs mīlēt. Vienā ziņā — jūs visi trīsdesmit divi esat mani bērni.
—• Es nedomāju tādu mīlestību tādu mazo ... tādu niekošanos... kā te klasē ar mums ... Tas nav nekas ... Mūs te — kas te ir daudz ko mīlēt? Ieliek „D", „E'' vai „F'' atzīmi un lai iet mājās klukstēdams, un lai skatās, kā vecene ar veco dzer alu ,.. Es domāju tādu ... lielo mīlestību ...ar pieaugušiem vīriešiem ..o /
Kā parasti, kad no mutes jāizdabū ārā kaut kas grūti sakāms, Lerija piere nosvīst un viņš to noslauka ar piedurkni. Tad viņš aizsedz muti ar delnu un raustās apspiesta smiekla valdīšanā. No otras klases puses, mutes aizsegusi, sprauslo Maiks un Volters. Arī dažas meitenes nospiedzas:
— Oh, svētais gars — tā tik ir vaicāšana!...
Lujs, kas ir visas klases ievēlēts prezidents, pietrūkstas kājās un sauc:
— Vai tad visi sāksim spiegt un blēt un sprauslot kā samirkušu jēru bars tāpēc, ka Lerijam ir tāds garš vaicājums? Un tu, Lerij, varēji savu vaicājumu labāk pataupīt Laivu ielas saulesbrāļiem. Tie varētu atbildēt vislabāk. Tas ir nepiedienīgs vaicājums skolotājai.
— Bērni, nomierinieties, — saka skolotāja. — Luj, šoreiz nebūs taisnība tavā pusē. Ja Lerijam vai arī kuram katram citarn jums ir kāds vaicājums, vienalga kāds, ir daudz labāk, ka jūs to darāt te klasē, bet nevis Laivu ielā. Te ir vieta, kur varam izrunāt visas lietas, kas tik katram uz sirds. Es atbildēšu uz Lerija vaicājumu. .Viņa vaicājumā nebija nekā tāda, par ko cilvēki nedrīkstētu runāt vai domāt. — Vai man ir vajadzīga mīlestība? Protams, ka — jā. Ir dabiski un cilvēciski, ka man patīk pieauguši vīrieši. Mīlestība nav nekas tāds, kas būtu slēpjams tumšu ielu kaktos un naktīs parkos zem kokiem. Tā ir tikpat cilvēku dzīves daļa kā, teiksim, maize, pajumte, mūzika, gaisma, domas, laba jušana, prieKs, varbūt arī bēdas un sērīgums reizēm. Cilvēks cilvēkam ir vajadzīgs tāpēc, ka cilvēks bez citiem cilvēkiem dzīvo pusbadā. Daži vīrieši man patīk, daži citi nepatīk.  Tāpat es — dažiem es liekos patīkama,
citiem nav nekādas īpašas intereses par mani.
DVF valdes darbība
DVF valdes sēdē Straiumēnos pārrunāja īpašumu apsaimniekošanu, daļu vadītāju ziņojumus un dažādus jautājumus.
Straumēnu mājas pārzinis A; SUis ziņoja, ka pieteikušies jauni iemītnieki pastāvīgai dzīvei Straumēnos. Pašreiz nav iespējams viņus uzņemt telpu trūkuma dēļ. Pašlaik ceļ jauriu papildu telpu bij. garāžas vietā.'
Saimniecības daļas vadītājs A. Tauriņš ziņoja, ka' paredzēta DVF valdes algotu darbinieku pārmaiņa. Londonas namam steidzīgi kārto remonta un pārbūves darba plānus.
R. Dāle, jaunatnes daļas vadītājs, ziņoja par 1. Daugavas Vanagu jaunatnes dienām Anglijā, Līdsas nodaļas namā. J. Jēruma-Grrnberga, ELJA CV priekšsēde, referēja par paaudžu plaisu. Priekšnesumus sniedza ,.Caunu cepures" dalībnieki. Mācītājs J. Sapietis pēc svētbrīža referēja par Madrides konferences sekām. A. Mellakauls, 5. VLJK rīcības kom. priekšs., iepazīstināja klausītājus ar kongresa norisi. Piedalījās DVF Līdsas nod. latviešu skolas bērnu koris A. Balodes vadībā. Sarīkojuma programmu vadTja Māris Pūlis.
Vanadžu daļas vad. E. Sarkan-bārde ziņoja, ka sakarā ar ,.invalidu gadu" Anglijas vanadzes paredzējušas ziedot naudu Bērzainei Ir nodoms arT prinča Čarļa un lēdijas Daienas kāzām nosūtīt latvisku pie-miņasdāvanu.
Saimniecības daļas vad. vietn. J. Apse informēja par braucienu uz Lommeli. Pieteikušies 14 dalībnieki. R. Parrisa, ārējās informācijas daļas vad., ziņoja, ka uzņemti sakari ar vairākiem angļu parlamenta locekļiem. Paredzēts' ārējās informācijas darbinieku seminārs 17. un
18. oktobrī Straumēnos. Par Larisas koncertiem ziņoja kultūras d. vad. A. Freimanis. pieminot' māc. P. Kļaviņa referātu turneju 15 vietās.
19. DV dienas notiks 12. un 13. septembrī Bradfordas nodaļas izkārtojumā.
Iekšējās informācijas un aprūpes dajaš vad. I. Pālītis vēstīja par DV globālo dienu laikā uzņemto filmu apm. pusstundas izrādei. ' Organizētam lidojumam uz Vācijas dziesmu dienām Minchenē pieteikušies 19 Ndafībniekl. Pēc dziesmu dienām paredzēts Izbraukums apskatīt, kalnus.
DVF iekšfjā inf. da|&
AlzvadRi trīs gadu deamitļ
Grand Rapidu Latviešu biedrība 23. maijā atskatTļās uz 30 gadii darbību.   Svētki noritēja lielā sirsnībā un pacilātībā. Biedrības dibināšanas sapulce notiek 1951. g. 7. aprīlī. Priekšnieka  pienākumus uzņēmās Verners Vītiņš.   Drīz vien biedrība ieguva arr savu namu un tas bija viens no pirmajiem īpašumiem, ko ieguvuši latviešu ieceļotāji šinī zemē pēc 2. pasaules kāra. Šo namu gadu gaitā tomēr vajadzēja pārdot nojaukšanai, un grandrapidieši uzcēla paši savu namu, ko iesvētīja 1963. g. 19. oktobrī. AizvfeīdTtos gados latviešu biedrība rtoorgani-zējusi divus ALA kongresus. Centrālās kultūras dienas, namā notikušas vairākas  citu  organizāciju lielsa-nāksmes,   neskaitāmi sarīkojumi, teātra izrādes, koncerti, gleznu izstādes, jauniešu sanāksmes, sporta nodarbības, skautu un gaidu pulcē-.   šanās un daudz citas aktīvitātes. Jubilejas svinības ievadfja māc. J. Mednis ar svētbrīdi.   Uzrunu teica biedrības  priekšn.  A. Grrnbergs, ' uzsverot, ka Latv. b-ba centusies ^p sevi pulcināt visu latviešu saimi, lai koptu tālāk, savas tradīcijas un kultūru. Priekšnesumu daļā ar klavieru solo iepriecināja Dāvids Zadvinskis un vijoles solo Ēriks Zušmanis. Latviešu koris nodziedāja vairākas dziesmas diriģentu Rob. Zuikas un Morii-kas Daukstes vadībā.   Svinību nobeigumā bija sadraudzības vakars, svētku  mielasts  un apsveikumi. PBLA priekšnieka Dr. I. Spilnera vārdā  sveicienus  nodeva PBLA Izglītības padomes priekšsēde Dr. L. Ruperte, no Detroitas latv. apvienības — priekšnieks S. Rudzītis, sveicot arī no Saginavas latv. kluba, no Kalamazū latv. biedrības —• priekšnieks V. Miķelsons un dāmu komitejas priekšniece H. Pole, kā ■     arr daudzi citi. V. ZirnMis