6 LATVIJA AMERIKĀ Sestdiena, 1987. gada 9. inaijfi, 19. nr<
,»'
i
PBLA valdes priekšsēdis Dt.A. Paviovskis mums izteicās:
Politiska
aktivitāte Eiropā
,,Lai politiskās aktivitātes darbību koordinētu un — pats galvenais — virzītu neatlaidīgi un nepārtraukti uz priekšu, PBLA valde, savā pēdējā sēdē pieņēma^ divus svarīgus un tālejošus lēmumus, kas savā ziņā veido jaunu pagriezienu PBLA nacionālpoll-tiskā darbā. Parallēli PBLA Inforkācijas birojam Minste-rē, tagad Eiropā darbojas ari divil jauni PBLA posteņi: 1) pētniecības nozare Stokholmā un 2) pilna laika ārlietu nacionālpolltiskā darba koordinētājs. Šo ārlietu koordinē tāja posteni ir uzņēmies PBLA valdes loceklis Gunārs Meierovics, kura galvenais uzdevums ir aktivizēt Baltijas valstu jautājumu Eiropā. Valstis, kur aktīvi, darbojas baltiešu organizācijas, kā piemēram Anglijā, Vācijā vai Zviedrijā, viņa darbs protams būs minimāls/ Turpretim zemēs, kā Francijā, Itālijā, Beneluks valstis un citur, šis darbs būs ļoti plašs, jo līdz šim tas atstāts novārtā,
Kā viens no Gunāra Meie-rovica pirmiem uzdevumiem ir bijis kopīgi ar PBLA Informācijas biroja vadītāju Viju Frei-mani doties uz Strasburgu, lai Eiropas Padomē (EP) uzsāktu lobijista darbu, sakarā ar tur jau ievadīto Baltiešu rezolūciju. Pagājušā gadā Eiropas Padomē, kuras sastāvā ir 21 valsts, tika iesniegta rezolūcija, nosodot Padomju savienības rīcību Baltijas valstis un prasot paltijas valstu jautājuma pacelšanu Vīnes konferencē. 23. oktobri Pasaules Baltiešu Apvienības (PBA) ietvaros — PBLA kopīgi ar lietuviešu un igauņu centrālām organizācijām — iesniedza Eiropas Padomei memorandu un dažādus materiālus par stāvokli okupētajās Baltijas valstis, kā ari personīgi liecināja šai sesijā. Savā 8. decembra plenārā sēdē Eiropas Padome vienojās par rezolūcijas saturu un to nodeva balsošanai. Kā jau mums zināms, š.g. 28. janvārī Eiropas Padome vienbalsīgi pieņēma baltiešu rezolūciju.
Debatēs par šo rezolūciju bija izteikušies 11 delegāti, reprezentējot pat valdības, no kurām pārāk bieži nedzirdam. Tā, piemēram, Turcijas delegāts Sens starp citu teicis: „Kā mēs redzam, tad kopš Sarkanā Armija okupējusi šis trīs neatkarīgās un neitrālās valstis 1940. gada 17. jūnijā, situācija tur ir gājusi uz ļauno pusi, ... (Turcijas valdība) nekad neatzīs un nepieņems Padomju saviembas mēģinājumus
deportācijas un forsēto emigrācijas politiku, kuru rezultātā mainītos demogrāfiskais stāvoklis Baltijas valstis." Norvēģijas delegāts Rambergs deklarējis:,,Baltijas valstis bija neatkarīgas un brīvas līdz 1940. gada jūnijani, kad PSRS tās okupēja, un šī ,,su-perpower" valsts vēl joprojām tās okupē. Šī okupācija ir kā ļauns murgs." Spānijas delegāts Martinez, aicinādams delegātus balsot p^r šo rezolūciju, uzsvēris: „Esmu pārliecināts, ka mēs būsim vienbalsīgi, j 0 nevaru iedomāties nevienu, kas savā sirdi nostātos pret šo rezolūciju." Papildus, arī rakstiski,.par Baltijas valstu jautājumu Eiropas Padomei izteikušās vairākas valdības. Visas šai īsajā ziņojumā nav iespējams pieminēt, bet ir interesanti atzīmēt Ŗeļģijas viedokli. Saņemtā telegramma to izsaka īsi un kodolīgi: ,,Beļģija nekad nav atzinusi Baltijas valstu aneksēšanu.'' Mazliet garāk izsakās Anglijas valdība: „Anglija vēl joprojām neatzīst Pad. savienības rīcību, kas inkorporējusi bijušās Baltijas republikas PSRS, bet gan atzīst Igaunijas, Lietuvas un Latvijas sūtniecības un konsulātus Londonā.
Gik iespaidīga ir bijusi mūsu darbība, varam redzēt no Portugāles nostājas. Lai gan Portugāles valdība 1986. gadā pirms Vīnes konferences raksta, ka līdz šim nav ieņēmusi viedokli Baltijas valstu jautājumā, tomēr pāris mēnešu vēlāk, t.i. šī gada niarta sā^ kumā, tā aizliegusi saviem parlamentāriešiem., kas atradušies Maskavā, doties uz TalU Te ir jāpiezīmē, ka PBLA valdes priekšsēdim G. Pav-lovskim un Portugāles Vīnes konferences delegācijas vadī-tāja vietniekam De Campos bijušas Vīnē garākas sarunas par situāciju valstīs, kā arī par ASV viedokli Baltijas valstu okupācijas neatzīšanas jautājumā u.c. Vēlāk ar De Campos saticies arī PBLA valdes loceklis G. Meierovics. Kā mūs informē, tad Campos saņemto in-
ziņū aģentūra AFS, Frankfurter Allgemeine Zeitung u.c. PBLA pārstāvji tikušies ar 16 delegācijām, informējot tos par Eiropas Padomes rezolū-kuŗas 14. pants prasa as valstu jautājuma pacelšanu. Vairākas delegācijas;
kā piemēram Itālijas un Šveices, jau bijušas informētas par rezolūciju saturu. Vācu delegācijas vadītājs teicis, ka viņš Baltijas valstis pieminējis jau divas reižĢS. Vīnes konference it pirmā reiize, kad Rietumvācij a$ valdība atklāti pacēlusi Baltijas valstu jautājumu starptautiskā forumā. Tas varētu būt tād^^ ka Buda-peštā Vācijas delegāts Eick-
hoffs O. Pavlovskim un G. Meierovicam izteicis, ka Vācija iŗ daļēji atbildīga par pašreizējo situāciju Baltijas valstīs. Arī Holandes pārstāvis teicis, ka konferencē pieminējis pārkrievošanas politiku Baltijas valstīs. Vēl jāmin, ka bez šīiri valstīm, mums zināms, Baltijas jautājumu Vīnē ir pa-ASV, Kānada ūn Itar
No šī gada 9. M^^^^ februārim PBLA pārstāvis Gunārs Meierovics kopā ār BATUN del(egācyu Marģeri Pinni, Baibu Rudžiti-Pinni un Heiiio Ainso >— pieda^^^^^ gadskārtējā Apvienoto Nāci-
ju Cilvēka tiesību konferencē Žeņēvā. Tur apmeklējuši 26 valstu delegācijas.
Tuvākā nākotnē G. Meierovics dpsies uz Franciju un Beneluksa valstīm, lai turpinātu iesākto darbu.
Pasaules Baltiešu Apvienība (PBA) savā pļēdējā valdes sēde nolēma iekārtot Eiropā pastāvīgu informācijas biroju ar laika darbinieku. Birojs
novietots Strasburgā, lai varētu izmantot tur esošo preses korpusu un gadskārtējās Eiropas Padomes sesijas, Birojam nodibinoties, PBLA Eiropas ārlietu darbības koordinētajā postenis tiks iekļauts PBA biroja darbībā. * -
Eiropas vienības 30 gadi
Romā 12 Eiropas valstu anku^
politiķi 25. martā atzimēja Eiropas vienības jeb koptirgus EG 30 gadu pastāvēšanu. Šo vienību nodibināja sešas valstis, Francija, Itālija, Holande, Luksembiirgā, Beļģija un Rietumvācija. Vienošanos Romā 1957. gadā 25. martā parakstīja trīs lielie Eiropas politiķi: Adenauers, de Gasperi un de Golls. Ar vienošanos atcēla visus ierobežojumus starp šlni sešām valstīm un atvēra brīvii satiksmi cilvēku kustībā un brīyu tirdzniecību bez muitām un citiem ierobežojumiem.
Noteica arī ražošanas saskaņošanu, sevišķi lauksaimniecībā. Šie atvieglinājumi skāra 167 miljonus cilvēku, un šīs sešas valstis deva 18% no visas pasaules saimniecības vērtībām, bet eksporta laukā ieņēma piekto vietu pasaulē. Citas valstis ilgāku laiku koptirgus jeb sešu valstu vienību vēroja ar neuzticību, un tikai gadā tai pievienojās la, Anglija un Īrija, 1981. gadā Grieķija, bet piecus gadus vēlāk abas valstis aiz Pireiiejiem Portugāle un Spānijā. Aŗ to koptirgus valstu skaits palielinājās līdz 12, kur dzīvo 342 miljoni cilvēku, 80% no visiem Rietumeiropas iēdžīvo-
Arpus koptirgus palikušas vēl visas trīs Skandināvijas valstis: Norvēģija, Zviedrija un •Somija, tāpat Austrija, kurai mierlīgumā ār Pad. savienību, noteikts nevienā valstu apvienībā neiestāties un paliekot neitrālai, kā arī
mūžīgi neitrālā Šveice. Uz
Eiropas saimniecisko vienību formāciju nodevis Ārlietu m
nistiļijai. kura pieder pie Eiropas, bet
Pēc Baltiešu rezolūcijas pie-^ kuru pa pusei uzskata par
ņemšanas uz Vīni 24. februārī PBLA uzdevumā devies G, Meierovics; Vīnē viņam piebiedrojies Sabiedrisko zinātņu institūta kursants Imants Lieģis, lai gūtu pieredzi praktiskā nacionālpolltiskā darbā. Jau tai pašā dienā Pasaules Baltiešu Apvienība siaSaukusi pŗese^^^ ķuŗā piēdgdijušies a^^ pārstāvji un lietuviešu centrālo organizāciju pārstāvis^^^A^^ Klimaitis. Piedalījušies arī 11 iznīcināt jebkādas cilvēku tie-; ārzemju žurnālisti. Plašākus sibās, kā arī vietējo iedzīvotāju atreferējumus sniegusi franču
Citam reģionam piederīgu, iesniegusi 'lūgumu uzņemt Eiropas koptirgus valstu saimē, vismaz pagaidām bez balstiesībām.
Daudzi jautā, ko poptirgus valstu iedžīVotāji ieguvuši no šīs saimnieciskās, un pa daļai arī kulturālās vienības. Nenoliedzami, iedzīvotāju ienākumi valstī, kura šinī apvienībā nav iestājušās, piemēram, Skandināvijas Daudzi jautā, ko koptirgus valstu iedzīvotāji ieguvuši no šīs saimnieciskās un pa daļai
liedzami, iedzīvotāju ienākumi un pirktspējas kopš 1957. gada divkāršojušās. Līdzīgs stāvoklis ir arī citās valstīs, kuras šinī apvienībā nav iestājušās, piemēram, Skandināvijas valstīs^ Austrijā un Šveicē,
Ar Eirdpas koptirgus valstu pieaugumu palielinājās arī grūtībasv jo katrā valstī : ir savas īpatnības, savas prasības, dzīves standarts nav vienāds. Ir bagātākas_ un nabadzīgākas valstis, kā Īrija, Gieķija, Spānijā un Portugāle. Par visturīgāko visi uzskata Rietumvāciju, kura visvairāk ieniaksā koptirgus kasē Briselē, bet vismazāk saņem atpakaļ, tāpēc visvairāk sašutuši Rietum-vācijas zemnieki. Tie ar demonstrācijām protestē pret savu valdību Bonnā un pret koptirgus pārvaldi Briselē, kas atkal zemniekienijsamazi-nāja piena un labības iepirkšanas kvotas un arī cenas, Ar to koptirgus valstu pārvalde Briselē grib samazināt pārprodukciju, jo visas noliktavas pārpildītas ar grau-diemy sviestu, piena pulveri
un cukuru. Tāpēc jau atskan balsis pret
šādu Eiropas valstu vienību, un Rietumvācij as zemnieki valdībai ieteļc no Eiropas koptirgus pat izstāties.
Citi koptirgu uzskata par bezspēcīgu milzi, kas nevar tikt galā ar agrārtirgu, nevar vienoties par vienāda benzīna lietošanu automobiļiem un vienāda ātruma noteikšanu uz autoceļiem.
Neviena jūias valsts nav apmierināta ar noteiktajām zvejas vietām uņ nozvejojamo zivju daudzumu. Tas pats ar tērauda ražošanu. Ierobežojumi sevišķi sāpīgi skar Rietumvāciju. Tā augsto algu dēļ nevar ražot tik lēti kā citas valstis, kas tērauda ŗažošaiiu subsidē.
Eiropas valstu vienības jeb koptirgus gan ir milzīgs saimnieciskais spēks, bet nie-
cīgs politiskajā un militārajā ziņā, tāpēc to sauc par nevarīgo milzi.
Eiropas parlaments, ko ievēl visu 12 valstu iedzīvotāji, gan lemj un spriež tikai par kopējās saimniecības būšanām un nebūšanām, bet ne par polīti-ku. Sis .Eiropas parlamenta apstiprina apvienības budžetu un cik atsevišķai valstij kopējā kasē jāiemaksā. Kasi pārvalda koptirgus direktorija Briselē, kas noteic katrai valstij lauksaimniecības ražojumu daudzumu un arī cenas.
Ar visiem ierobežoj umiem Eiropā nu jau vairākus gadus saražota pārtikas pārprodukcija un jnoliktavās glabājas graudi, sviests, piena pulveris, cukurs, gaļa un arī vīni, ko gan ražo tikai piecas dienvidu
koptirgus valstu ietvaros pastāv arī Eiropas tiesa, kas izlemj gan tikai nesaskaņas ražošanā, kā nesen Dānijas un Beļģijas sūdzību pret Vāciju, kas līdz šim neielaida šinīs-valstīs radīto un ķimikālijām piejaukto alu. Vācijā visu laiku pastāvēja gadu simteņiem vecs likums, laist tirgū tīru alu, kas darīfs no iesala, ^ rauga; apīņiem un ūdens. Eiropas tiesa pavēra uz Vāciju ceļu arī ķīmikālij ām konservētajam alum.
kaut Eiropas koptirgu skārusi pirmā krize, politiķi saŗ)ņo par politisko vienību, par Eiropas savienotajām valstīm ar kopīgo pārvaldi, kopīgo naudu un militārajiem spēkiem, lai Eiropa varētu' pati sevi aizstāvēt. Tad tā izvirzītos par trešo spēku starp divām lielajām varām: ASV un Pad. savienību. Pēteris Bauzis
^^^^^^^^^ M
Jāni Llziņu,
izbraucis ar pēdējo laivu no Latvijas 1944. gada 13. maijā. Pēdējā dzīves vieta Upsalā, Zviedrijā. Ludzu rakstīt:
Mr. Jfinis Ozoliņš, 31 Sparkhali Ave, -
toronto, Ont., M4K1G4 Cahada.
SARMĪTE BULTE, ba,llb
ADVOKATE-NOTAiļJE
Thompson Building — pretīn^ City Mafl —
65QueenSt. W.,suite1105 Toronto, Ont. M5H 2M5. Tel. (416) 860-0082
