4:: !4TVIJii^ AMERIKĀ
1te隨,擺。
【
,,SaVādaskolotāja," teica Lauŗu māte. "Nav brī=> numsV ka Jumis赠rib pie viņas mācīties. Pavaicāšu, ,i vi扭iarT Masē tā uzvedas""
(I^aiiŗii tēvs: "Jārunā ar puiku — mierīgi un uzmanīgi. Pa br飾en敏.Viņš zina ko vairāk nekā grib m鹏s
,stāsffi,";:,::,:,::':>:'
Lauru māte: "Jāuzmana, lai tikai neaizbēg u? kuģie加. Tad ja labāk sfltft uz cim skolu.,,
"tlz citu skolu gan. Reija jaunkundze solījās pati aiziet, bet ne jau to patiesi darīs. Uztraukumā tikai .ižrpnāj'ās," :.:'':'::::、::.:■•:
,,Tas nebtltii arī pareiri pret citiem skolas audzēkņiem. Kur uzreiz sad幼ōtii dtu skolotāju?"
La, pāi"is br雄a mā鄉,nekļ画ši ne par san咖u gudrāki kā šnipu braucot. Patiesībā nii viņi bija vairāk apjukuši un nobažījušies,kā〗epri錄
.■:::.::」::..■:::'..:::'.::::■:::'...::::::/
Tā辨a德油as Reijaspēd, diena šai skolā. To pašiļ \k^ķarii viņa piezvanīja direktoram, ka ne_jūtasv&e。 lauņ nevarēs strādār nenotdktu laiku. Viņa sakravāja visas savas maiļtas lāciēs un koferos柳u咏a saim-'riiecči d歸o歸it kā m neatgrieš幼ōs. Viņa ŗimāja
;睛"brM战
s,Vai tad pge briVdienāni ai jās:掘她iece.
"Nē; negriķu par sto親āju vairs strādāt,
:(,Domāju:,:扭ms: aucķinātājgs .darb&: vienmēr pa" :.tite."..〉.,../:::,^
,.Sen汰patik„ii vairsne," :.v ,Esat tikai nogurusi 。、 Kad brlvdidiās a柳t她es! būsit Mpaicaļ. Es jls gaidību im citam istabu ndz。
liet gan. Es nmāju nopietni,
,Yai precēsities, ja drīkstu jautāt?'
"Es nekad neprecēšos! Nīstu vfriešus! Viņi vai im greizās ikā pāvi, )p祐i savu skaistumu apbrīnodami, vai :iesp;, ķā bmi) ,:」
"Mp询扭s ja1mķ1md2e, j咖s taču n舰s gadījusies nelaimīga dēka? Negril?ētu tam ticēt, jo jūs vaijs
9'V
9 »
"Ko nu niekus timājat! Es gribu tiksii izlmstčtķs。 dribu pārmaij;ias, Braukšu uz Berllni, Hamburgu/ 窗itneheni iešu de〗ot nalctslokālos. S&Ukšu intere。 santus vīriešus, ,3沐ūt pieņemšu darbu kādā krāšņā Vācu lielpilsētā. Gribu aiztoirst Latvijamiazpilsēt郞 ar lapaļu akmeņu bruģi, paputējušiem dārziem im koka vienstāva mājdēm. Gribu dzīvot alkaini, pirms kļūstu pavisam vārga, sirma un ned购a."
"Pārcdķties uz RlģiL Tā ir lidpi喊ā ; sķaista, dižena, dimdoša. Vai nu tīlllt uz Vāciju jāsļcrien?"
,,Nē, es grilni pasauli redzēt! ļzklaidēties, izceļoties, Pa Vāci〗u,:Pra加,,It狡附u,Svdd! Lūdzu pasaiidet
::tafcsam, !.".:• ::.、 Reija pārrāva sārimii。 Viņa gribēja skriet, trakoU bļaustitifes, !ai :iieb斑ii扭raud. Un Ļguri šai brīdī viņa ģ扭她ien血 Lai痴nobriest im aft说ās. ViņŠ vēl bija 〗amiu, lai noļ^i維i domātu par sievietēnu lai j&Mgi saņ<emtii izāidnājiimUi Lai jau viņam tiek ļ Icāda jaunāka sārtvaidze, kāda siaidākg un valdonīgāka, 駕š Mjf icluss šacha spš统ājš, viņam der"ētu sieva:掘 itoeičudlājmia zolītes邻ēlē ~-tā kā niekii var nofo^it savu kungu! Reij逸pati; uzsmaidīs iķuņgieiti, bet tos iznerros. 雄i卿JSa uņ sīka, bet viņa dz!Vos st酬i un加-vildami kā pilnmiesigās sievietes他bensa gleznās. Un viņa atģrieizīsies savā skolā pēc dažiem名adiem, kad Lauris, no,赋 un kļuvis vīrišķīgs. Sastaps iizidas, .viņu. :krogfi, lai: degviris Viņa ,adar统pārg祖ļv!gu,
iin md at,es viņam! Vai to varēs? Vai viņa bija kurtizāne? Ne,ne, viņa to nespēs? Lai Lauris dzīvo krietnu dzīvi, kā jaunam, godīgam puisim pieklājas. Lai v(ņš atrod sev līgavu vai kāda dūšīga jaunava atrod viņu — tāda kā Aiva Ducmane. Viņa — skolotāja Mirdza Reija — iestāsies klosterī un ziedos savu dzīvi Dievam. Lai paliek Berlme,Hamburga, Minchene, lai paliek izdzīve un uzdzīve. Lai paliek vīrieši, kas viņu patiesībā nekad nebija sevišķi aizrāvuši, atskaitot vie。 mt—驢urētairK) zēnu Jumi Laqri.
Sasniegusi atteikšanās domu, Reij" sāka nožSot sevi。 Sāka apraudāt savu vientuļo, nepibpildīto dzIVi. Un gaidot taksaimm9 viņa slaucīja acis im smaka grūt-sir飾ā..
Pēc brīža Šoferis taurēja pie koka namiņa, Noslau" eījusi acis un ar varu iesmējiisies, Reija izbāza galvu pa logu im sauca pavēlīgi: ,,Nādet kastes un koferus sa"
vāktr:.:.:: :.:':::v:::.,.
》,Tūlīt!" braucējs atsaucās un skrēja pa gaiteni uz Reijas 4zIvoldīti。 ,,Kurp tad jaimkimdze tik vēlā vakara
9,Uz .piestātni. Gaidīšu nākošo vilcienu uz Rīgii."
"Tad j腿s vēl piecas stundas laika. Piebraukšu pēc pusnakts' Nav vērts piestātnē gaidīt — labāk pa。
,,Nš, gribu braukt tūlīt! Gaidīšu piestātnē. Tur cilvēki —nebūs garlaicīgi — var?s papļāpāt ar sveši。 'niekiem."': . ■.::
šoferim bija vienalga: "Kā jaunkundze vēlas."
Reija iznesa koferus, kamēr braucējs staipījās ap !cas" 咖"Viņa vēl piezvanīja Skābārdei un novēlēja priecī: gus一 Ziemas svētkus. Draudzene bija izbrMjusķs par Reijas pēkšņd aizbraukšanu, bet pēdējā neielaidās garās valodā$
"Uz redz6šanos kādreiz!" viņa saiuca mt neļāva balsij
,,Kādrdz? Vai tad ne pēc brīvdienām?" "Paņēmu ga『u atvaļinājumu vesdTbas uzlabošanai." "Kāpčc man agrāk neteici? Būtu aizgājusi atvadīties,"
Izdomāju to tikai šodien pēc skolas. Bet mi visu abu!" Un及eija uzkāra klausuli ar nepieklājīgu pēk。 'ņumii.,).:. ,.、:. ,Tikpat: s能pi viņa atvadījās歸 savas saiimiiieces, kas palika stāvot, aizmirsusi aiztaisŖ muti pēc pēdējā vārda. Reija zināja, ka ilgāk pļāpājot sabruks pati savās jūtās, un negribēja dtiem rādīt savu asarošanos. Viņā bija daudz〖epnuma, kaut arī viņa gribēja sev darīt pāriicā niķīgs bšms:
lesēdusks takametrā, viņa腦a職braucējam:
"Nesēdiet kā krupi離ijis un nesāciet醒ldēt nie" kusi Dziediet! Ziemas svētku d?iesmas! Lai rod这s svēt» kti sajūta! īūllt!"
:."Neprotu dziedāt — man k vērša bass," .šoferis, a iztrūcies,
Vičnalga: k'ād线balsī, dziediet, bet neklusējtetī" . Vai jaunkundze palīdzēs?" Protams! Pirmo — No debesīm es atnesu." Un Reija sāka dziedāt aizsmakušu balsi. Braucējam bija tāds bass, it kā viņš dziedātu tukšā mucā. Viņš mēģināja >vi pievaldīt, tomēr pilnīgi pārspēja Rdju. Viņi vē! izdziedāja Klusa nakts, svēta nakts, un tad piestātne bija s站niegta. Sanesuši mantas uzgaidāmā telpā, viņi vēlēja viens otram gaišus Ziemas svētkus un šķīrās kā seni draugi。 ' ,V. r先「 ., 、
:、" • ' 。 .( FiBfpm迈j鹏s sekos.,》
sāku鹏pi.抓
P8LN良掘FETE. ZAKu1a MOZIKA. Fto ,柳'/她DK mMto'to<r v福e
h、
Latviešu studentu korporā。 rijas mQsu sodāldemokratiem līdz pat 1979. g. bija "綠: tiski sai固iekdēlu uzdzīves pulciņi". Taktisku apsvērumu dēļ LSDSP partijas vadība 1979. g. 29. decem旨publicēja deklarāciju, ka nu "partijai nav nekādu sevišķu aizspriedumu pret kofporāci-jām". Šādas邻sviedības iemesli: pāri korporantu bija iestājušies (sēklinieki"!) par: tijā, kas tagad pieņēmusi k kā kādas "tautas partijas" viepli, kura ,,vienīgā" cīnās par brīvu Latviju, atzīstot gan par pieņemamu arī nacionā卜 komunismu dzimtenē, Latvijai, ar sociālistisku iekārtu, ,,pagaidām,, paliekot PSRS! Bet arī pēc šīs pielabināšianās deklarāĢijafe partijas vadība parādīja sāvu sarkano k腦e卜 kāju, jo drīz 1980. gadā kādā rakstā savā mēnešrakstā Brīvība noķengājot mūsu trim-das luterāņu archibīskapUs mūsu nacionālos cīnītājus Daugavas vanagus pai. ,,foge-u biedrību , ,, trimdas pilsonī™ bu par "koka galvām", arī par "trimdas grāvējiem", "psīchopatiem,,, ii.tml.!
Sabiedrībā pēc visa tā radās izbrīna — kā gan mūsu visu laiku tik konservatīvo un pilsonisko korporāciju locekļi, kas audzināti , simtgadTgajā nacionālās ,pilsonTbas ideoloģijā, kas taču galēji pretēja soĢiālism麵 var piederēt pie "proletāriskās" sodālde" mokmu partijas? Vienu die" nii ?vērēt uzticību savām devīzēm, citu dienu — solot zem sarkanajiem karogiem? Pilsoniskais nacionālisms nekad agrāk nebija saderējis ar sociālistisko i直mado-nālismu!
Šis korporāciju iekšējās sadzīves jautājums nule principiāli izkārtots tādējādi, ka Korporāciju apvienība atzinusi, ka korporāciju loĢekļi nedrīkst piederēt pie nekādām marksistiskām organizācijām. Trimdas sabiedrlļ)a ar Šādu izkārtojumu nedetīs, tikai skaidrāk iezīničsies sabiedriski politiskie novijrzieni. Plašā vecā organizētā akadēiņisko locekļu saime savās rosmēs turpinās cMties par nacionālu un demokrātiska lutviju.
Bieži • mīis卩runasvīru raiScstos un runās grūti izprast, kam viņu bārieni īsti domāti. Vienu tādu Ulža Gravas domu graudu atšifrējis klusā vairākumā līderis Te9d0rs Hs: Ulža aicinājums, lai no mūsu sabiedribal un sabied° riskā darba izolē visus, kas apvaino kultūrsakaru atbalstītājus trimdas saimē, esoi vērsts pret naddmālo spārnu, kas šādus sakarus ar čekas inspirēto kultCirlaistību ap-
骑CK ....
da Fo sviiūb
t咖br〕
卿s a」
Kanad Tr德,
ārlietu nss i! tū nii〗i
Takas ; Amerij
lielais
,ons u;
:ēļ ne^i
varos
仏S Dl
ās te】
p'ublik'a sies ,ļ cēm, iu{ ē柳as ar dzī7! E,api畅
kalpoju: 19. Iatvļ bet MJr jums 22I ta. šini -svecīšu pu kopi| :Kbeles okt. un dzēs bļ
22. okt( ,emfcļ
• 18/』
ribas nļ koncsrt| nors)> ij (un P. llšanos, dziesmaļ
錢kI
Norviļa 2icijas, mā感】 augstvē: lētāju $jļ tā ka kotnē rij •lēma. š Latviešu I ŗai arī vot pāri|
• GrarJ lā mācī) ar sv細 ko vadīji nīcas k| skolēnu? nmāja sļ
鴯