V .
12 LAtVIJA AMERIKĀ Sestdiena, 1987. gada 16. jnaļjs, 20. nr
Augsta kvalitāte
Kāds amerikāņu laikraksts vajadzīgu kritiku. §6 īpašības
Ņujorkā saviem lasītājiem bi- pēdējā laikā vērojamas arī lat-
ja nor&dījis, ka rakstīšanas un viešu sabiedrībā, runāšanas veidi mainījušies.
Ko agrāk varēja izteikt ar vienu vai diviem vārdiem, tagad
Jau labu laiku dzirdam par augstas kvalitātes sarīkojumiem, kaut diezgan bieži aiz
mēģina izteikt tik sarežģīti, ka 3ļg^^^ ^^^^ ^ar-pazūd tā sākotnējā nozīme. j^^-gj^ ^^^^^.^ sanāksme
ka meslu maksāšana okupācijas varai ir klusēšana šeit.
Tomē'- ir daudzi jautājumi, kas Katskiļos nav pārrunāti jeb avīzēs tie nav atreferēti. Runājot par augstas kvalitātes māksliniekiem no (okupētās) Latvijas, nemaz nāv runāts par labo kvalitāti, kas redzama trimdas latviešiem. Tas
du atlīdzību saņem mākslinie- tie jutīsies aplaimoti. Arī ie-ki, kā sadala sarīkojumu at- ejas maksas sarīkojumā šādos likumu, cik jāmaksā par „aug- gadījumos bijušas krietni augstas kvalitātes" pavadoņiem, stas, jo ārzemju viesiem pa-
kas vienmēr ir vajadzīgi, lai mākslinieki nenomaldītos svešo zemju vidē vai apkārtnē. Nevis trimdinieki varēs izvēlēties augstās klases izpildītājus, bet gan vagari Rīgā tos
Aprakstot atkritumu savācēju vajadzīgas vairākas rindas,
„Katskilos Kultūrai", kur jau dzirdēja citus apzfinējumus.
laikam būtu jāsaprot, ka kvali- izvēlēsies mūsu vietā. Jāšau-tāte nāk tikai no austrumiem, bās, vai šejienes mākslas cie-
pie kam lasītājs nemaz nav iz- ^^^^^^ ^^^^
I^.L^'' runāts. Baido- j^^.^^j ^^^^ gabloniski, jo or-
ties no dažādiem sarežģuumiem, j^g^^.. izvairoties no jau-
nedrikstam vai neiEdrflcsta- neparastā. Daudzās vie-
mies saukt lietas īstā vārdā. ^^-^^^^^ organizētāju, kas
Japānas ministru ^ prezidents dabOjJi atvainoties, jo viņš at-
uzņemtos rīkot ko jaunu un būtu gatavi saņemt kritiku.
klāti bija pateicis, kāpēc Ame- y^j^j^i ^^^j^^jj ^^^^^ ^^^zēt rikā skolu izghtiba ir vāja. ^^1^,^^^^ sarīkojumu kvalitā-
Kaut Imkrakstos^pubhcm re- ^ interesi par„jaunu
zultāti par sekmēm skolās pa ^^j^^ļ^ ^ jauniem rakstnie-
etniskām grupām, amerikāņi ^^^^ .^^^^ ^^^^^j ^ ļ^^āko
S iknSt kS^il^ ^ Sanāksmē jau zināms, kas p^^^^^^
tieši. Tāpat kāds sporta bied ^.^^ ^^^^^^^^ ^^^^^^^^ no Rīgas filmas māksli-
ribas augstāks ierēdnis dabūja ga^izādiu vārdiem kas varē- /^^^^^^^
flttPiWtP« nn Q;ivipm niknāku- 8^^^^^^^^ varuicm, Kas varc- nīcku grupas, litcratus vai da-
atteikties no saviem pienaKu- VnnrHinPt nnactac kvaiitā. ^^^..■^!l.J^i...xr^^^^^^
pašiem mums tās trūkst. Vai mums nav labi solisti, mākslinieki, mūziķi, ansambļi, kori, literāti, jeb tie būtu vecmodīgi un šabloniski?
Vienīgā filma, kas no Rīgas atsūtīta bez prasKaņas, bijusi „Agrā rūsa". Vai taš nozīmē, ka citas filmas bija augstas kvalitātes jeb vai domas te dalās? Vai vispār tur bija kāda ar augstu kvalitāti? Laikrakstu lasītājiem iiav
miem, jo visi
vfnH^ca in ko koordinēt augstas kvalitā- žādus materiālus. Vai tie ir bās
ViņS pateica to, KO cAnknimnii nkn&nii hpt ..... ^^^^^^^^^^^
u, ju '''V^ tes sarīkojumu rīkošanu, bet atsevišķi cilvēki oreanizāci-
viM zmāja, bet baidījās teikt, trūka dm^rdīco kasnieteik- ^^P^^^^
i9i nPQjiHiiQmntn attierīgn mi- "^^o^siroigo, Kas pictciK- jas vai pcrsouas, kas vclas par-
lai. nesadusmotu attiecīgo mi koordinācijas tīkla Jtāvēt kādu organizāciju?^^^^^^^^
. • w . pārstāvjiem. Runājot vai rakstot par kādu jautājumuj cilvēki mēģina Katskiļos bijusi neizpratne, atzīmēt tikai to, kas viņiem kā saprast vārdu „sadarbība", patļk, atzīmējot to par „po- bet Ilga Dinberga no Bosto-zitīvo". Ja kāds mēģina iestar- nas taisnojusies: „Es neesmu pināt arī kādus jautājumus, sadarbojusies, bet es gribu cenšoties noskaidrot citas do- redzēt augstvērtīgus sarīkoju-mas, tad tam pārmet par ne- mus." Katskiļos arī atzīts^
būt te ir kāds centrs Amerikā, kur varētu pieprasīt, kō katrs vēlētos redzēt? ptāds^^^^ļ^^ vairumāni šejiēnektautiešu^^m^^ nav zināms. Nav zināms, kā-
nītāji varēs izvēlēties priekšnesumu saturu, tas būs jāpieņem tāds, kādu to mums pasniedz bez paplātes, dažreiz uz vājas kvalitātes ietinamā papīrā, ko mēs cenšamies neievērot. Pavadoņi vajadzīgi, lai Vērotu trimdas sabiedrību un tās noskaņojumu, lai būtu klāt Rīgas māksliniekiem, ja tiem vajadzīgs padoms vai norādījumi kādā vājākā brīdī trimdinieku vidū. Tikai izmek-un pārbaudītiem cilvē-iŗ iespējas apciemot ārzemes un tur uzstāties. Jāšau-, vai viņi ārzemju ceļojumos tiek bez maksas, tiem varbūt nav jāmaksā rubļos, bet vārdos par redzēto un dzirdēto.
Šādi sarīkojumi no sociālās strādnieku zemes gan ka I)itāli$tu ?enip rētli Ifflitbet jāšaubās, cik daudz un cik ilgi
rasti vairāk jāmaksā. Dažreiz ārzemju māksliniekus izvadā pa iepirkšanās vietām privātā veidā, nopērkot viņiem kādu apģērba gabalu atmiņai.
Nevar arī runāt par kādu divpusīgu kultūras apmaiņu. No kapitālistu zemēm Rīgā viesojušies daži literāti, pāris aktieru, -daži gleznotāji vai citi mākslinieki. Daži no tiem varbūt domāja, ka viņiem nav bijusi pietiekama sumināšana trimdas latviešu sarīkojumos, citam varbūt sāp citā vietā.
Rīkojot Rīgas ciemiņiem sarīkojumus, latviešu trimdinieks pieņem arī viņu ideoloģiju. Lai gan nekur nav publicēti Rīgas ciemiņu uzņemšanas maksājumi, tad tomēr jāpieņem, ka ar trimdinieku dolāriem samaksā vismaz daļu no ceļa un uzturēšanās izdevumiem, tā stiprinot turienes režīmu morāli un financiāli. Zudis trimdas mērķis -r- cīņa pret okupantiem. Tas pārvērties par okupantu atzīšanu. Labdarības organizācijas, kas vēlētos sarīkot augstas kvalitātes sarīkojumus, patiesībā palīdz okupantiem. V. Irbe
Brauciens uz Bertīni
Pasaules Brīvo Latvļešu Apvienība
aicina
pasaules brīvos latviešus pēc svētkiem Minsterē, 9. augustā doties uz Rietumberiīni, lai tur
10. augustā piedalītos
nadonaU politiska manifestāc^fi, vieiiW apsveicot Beri&ii tfis 750 gadu jubileja.
To daiTsim ar kori un tautas dejām.
Šis sarīkojums, kas jau ierakstīts Berlīnes svētku pro- • grammā, notiks pie 17. Jūnija ielas. Pēc koncerta kopīgā gājienā iesim uz sta}inisma upuriem veltītu pieminekli, kut noliksim ziedus un uzrunāsim berllniešus.
Divfis pasaules Šķeltajā pilsētā — Berlīne — prasīsim kauna mfiŗa nojaukšanu un brīvu ce|u uz brīvu Latviju.
PBLA
ŠOVASAR
sdbLofrie
SŪTIET BĒRNUS UZ
SAULAINES NOMETNI!
Nometne būs no 28. jūnija līdz 9. augustam.
* Ir paredzēts sports un vieglatlētika, muziķa un priekšnesumi, rokdarbi, keramika un citas nodarbības,
* Lielā nometnē nomelnotāji ir vecumā no 7 līdz 15 gadiem; . Putnu salā no 5 līdz 7 gadiem. Šovasar bu$ arī īpaša
nometne latviski nerunājošiem bērniem ar iepriekšēju
pieteikšanos līdz 1. jūnijam.
* Bērnu un sporta svētki 1. un 2. augustā, :
20 procentu nometnes maksas atlaide, ja iepriekšēja rakstiska pieteikšanās izdarīta līdz 1. jūnijam!
* Pieteikšanās pie L Semenovas (416-751 -7436) vai / $vl Jāņa baznīcas kaiicelejā (921-3327),
Ar neatlaidību un uzstāšanos 64 g. v. Latvijas disidents Alfrēds Zariņš Alūksnē panācis, ka atguvis savu zaudēto naktssarga vietu ar izredzēm saņemt an atlīdzību par to laikiiv kad skaitījies nelikumīgi atlaists.
Kādreizējo vidusskolas skolotāju Alfrēdu Zariņu 1981 .gada aprīlī Alūksnē apcietināja, apsūdzot pret-padomju aģitācijāv par n e a t ļ a utas 1it e r ātūras glabāšanu un publicēšanos ārzemēs. Viņu sodīja ar trim gadiem izsūtījumā, ko viņš izcieta Parmā,Mordovi^ Pēc atgriešanās ar grūtībām tas atrada naktssarga darbu. Jūrmalas konferences ļajkā naktī no 12. uz 13. septembri viņu i apcietināja un i ievietoja izolatorā uz septiņām idienām līdz konferences baigām. Zariņš beidzis divas universitātes fakultātes^
Septembra beigās viņu atlaida no naktssarga darba • stāta samažināšaiias d^^^ P a d 0 m j u ko hs t it 0 c i j ā norādīts, ka kairam ir tiesība uz darbu. Komunistu
partijas dižvfri atgādina, ka Padomijā bezdarba nav. Zariņš šos aižrādījuta izmantojis, rakstot iesniegumus dažādām padomj u iestādēm, vispirms zemākām, tad sūtot sūdzības augstākām. Tās atrunājušās, ka Zariņš neesot bijis darbā septiņas dienas, nemiiiot, ka viņš bijis taisnību, ja. taisa lielus čekas „aizsardzībā" izolā- „viļņus".
šanas iemeslu par nepareizu un u?;devis vietējiem pieņemt Zariņu darbā, tūlīt pžc tam ieradies trešais — inspektors no republikāniskās valsts iestāžu darbinieku arodbiedrības komitejas. Pēc tam varpja cerēt, ka būs kāds rezultāts.
Zariņš no 17. — 19. febru^^ ārim bijis Rīgā, kur turpinājis kārtot savas lietas. Viņš dabūjis „stipru'' papīri, ka viņu atlaišot it ka štālu^^ zināšanas dēļ no apsardzes daļas priekšnieka puses^^ ka navv ievērots darba likumu kodekssj tāpēc viņa nodarbināšana vecajā darba vietā jāatjauno un par piespiedu dīkstāves dienām jāsamaksā. ^ Viņa darbs ir mežsaimniecī-" bas garāžās. Tomēr vēl neviens nekā nav maksājis.
Pēc turienes likumiem būtu jāmaksā priekšniekam np sava niaka. Ja maksātu no valstSv tad būtu citādi, būtu lielākas cerības šo samaksu saņemt. Šī lēmuma izpildes pārbaude uzdota rajona valsts iestāžu arodbiedrības komitejai. Jāmēģina uzzināt šīs komitejas pārbaudes ifezultā-ttis, tad zinās, kādas cei^
varētu būt saņemt atlīdžib
Lietu var nodot an tiesā, ja nav jau iegājies noilgums. Galvenais j^anāķun^ Padomijā arī viens cilvēks ar uzņēmību var kaut ko panākt un var cīnīties par savu
Latvijā. Ja trimdas laikraksti un radio raidījumi uz Latviju šādus notikumus apraksta un min faktus, tad turienes iestādes mēģina lietas r izkārtot klusu. Daudzi Latvijas apmeklētāji pēc apciemojumiem ir kautrīgi un nemēdz daudz runāt par okupētās Latvijas apstākļiem, ko tie rezējuši vai dzirdējuši. Runāšana daudzos gadījumos palīdz daudz vairāk nekā klusu ciešana. Par paraugu jāņem žīdi, kas pasaules presē izkliedz netaisnības pret viņiem Pad. savienībā. Viņiem ir lieli panākumi.
Latvijā no izsūtījuma atgriezusies daļa disidentu, daži no viņiem pieprasījuši izceļošanas iespējas uz ārzemēm. Tē domas dalās pašiem disidentiem. Viena daļa domā, ka vajadzētu izmantot izceļošanas iespējas un cīnīties par neatkarību ārzemēs. Lielākā daļa domā, ka vajadzētu palikt savā tēvu zemē, izceļošana nozīmē dēžertēšanu. Viņi domā, ka viņu' vieta ir dzimtene, viņi grib paturēt savas sirdis tīras. Tie tomēr labprāt gribētu ,,izinest kādu, riksi pa rietumiem", bet to var darīt tikai tādi kā Jānis 'Peters. V > XX
cijā.
Augstākās iestādes izsūtījušas pārstāvjus nō galvaspilsētas Rīgas. Pirmais atbraucis krievs, kas riav pratis latviešu valodu, nav spējis izlasīt sūdzības, ūn lieta nāv izkārtojusies. ' Otrs pārstāvis pēc pārrunām atzinis
Šādos gadījumos daudz palīdz raksti latviešu presē rietumos. Trimdas latviešu preļses i;fd?vuinus lasa persot nas, kam uzdots vfrot, un ziņot, kas notiek trimdinieku dzīvē..Viņi to analizē krietni rūpīgāk nekā triindas latvieši vēro notikumus okupētajā
Uz dziesmu svētkiem Vficiji lidojami, sfikbt ar $669.
SkandiņiBvijas tOīres 2 nedēlim, ieskaitot uzturu, $1498.
kiktzuzvanait Inesei Grodnis 653-4351
, '■^i:>f'')''T'-'-'t -'^'''ir't'
655St.C)alrAve^W.
TORJ
• Sv. Jj
komitejas ieradās Krļ apsveica aj šos dzīves kliņģeri ui joties ar kafijas ui baltu dieni šo uzmani^ ļoti ieprie
Daudz tu Dusi nu,
CD
- t;
I
