Meklēju s
BIR函
Pēdējā zhļ Mineapoie. Strādājusi su slimnTd 2ināms pa! dzu raks伤 SIL菌l S.S,R. Laļ Rīga 2260〖 Andreja Ui
:4丄ATVUA
伊
i
Kundrāts
is
Ņčitolot jau pagājis^ kopš, paklausot laiKr由ta条 gā" aidnāj舰am , u邻,os uz pāris nedēļām aizstāt toreiz sasiiniuSo red幽om C Sida-tad, kad佛re*
ka darbā vairs rk辨grie^es,
vēlei" un uzņēmos: oureķ ļsiikraksfa past^专kfias kikā
krēslā, Tā izjuka vismaz uz p线ris琴aidieni mani組pi;ii p纽r iecerēto nodoŠatios ŗmsālao grāmatu nobdg紐nai, kā arī par ?pelnītāni atpfltas dienām 爆u bērau他mažb0— ļmļ-M.:.:,:…
渔v nekāds noslēpums, ka (gs柳noŗa卿s materiālā ziņā nesalīdzināmi izdevīgāku darba piedāvājumu. Ja tas ta, tas m, ei顿amo德c,āl-po福ko vadītāju pludināts, es uzņēmos 鄉atdcīgo darlni, uzskatot to par l6dpo, šami latviešu sa,rībai m咖s tik ivarlgālieiu notikumu im pārbau卿niu laikā。爽ceru tuvā, pāris galdos , k歐savu uzdevumu izveidot riā(;io-nālas āņas laikrakstu bsšu paveids? atrast jaimSku latviešu žumālisUi,icas tiirpināUi 欲izdev腿3 tālāko veidoš咖。
Gada laikā iezM參sķsiz。 德ktā laikraksta politiskai nostāja. Lai gan ļaikmksts kal=» ļ)ō visai歸iešu sabiedrībai, tas nekādā gadījumā nedomā kļūt par izdabāšanas iestādījumu dažādu polītiskii interešu grupu spiediena vaii materiālu apsvērumu
skaits va,ies. L^asīt她im lai,ķst迈 atbalstītāju skai-t&m augot, bīis iespējams vēl tālāk uzlabot s站ura kvalitāti, piesaistot ihfisu paž!st;效mā-kos āutbiļis un izveidojot plašāku līckstr单4i^ielcu t汰hi. Arī 5iikrakstl t&hniskā kvalit敏e》
p祖r kij^"tr薛tbildīga ir spies。 tuve, pilnībā Vēl neapmierina• Bet《s jau tagad saredzu ceļu, kā šīs grņtības jiārvarēt, uri jācer- ka. uz to. pebūs pā啡 ilgi jāga亂 」
::Protams,, no pagātnes ,-淑m yar由i māciltičs. Art redaktori,nav pasargāti no cii-Vļēciskām v鹏ām, lai cik tie cetistos t)Qt objektīvi:
力tru : m卿izacij sākot, ar prieku窗u paziņot ,ka, paklausot manam lūgumam ,ilggadējā laikraksta darbiniece baltu filoloģe El-frida Ezera uzņēmusies atbil, dīgā redaktora vietnieces pie-nākuriiuš, ko viļ;mvdks gadījumos , kad profesionālu pienākumu vai citu iemeslii dēļ es personiski šo darini .būtu kavēts
Aleksandrs Zaube。
Mūsu galveno iīdzstrā薩e。 ku tīkla pārkārtoš組s iļetva。 ros e$mu aidnājis pazīstamo Čik绍as sabiedrisko darbinieku Aleksandru Zaubi uzņemties laikraksta Čikāgas radak-vadītai, V, Jaunkalnie。 tini ar to būs dota izdevība vairāk Mķa veltīt savai profe-$i(inālai spedālitātri — foto
Ir domāts' p迈r pārstāvniecības resp. redakcijas izveidošanu RiĢtiimvācijā, Lielbritānijā, Zviedrijā un citur. Ar prieku lasītāji jau ap。 svdlciļši Andrja Eglīša, An, šlav3 Eglīša, Jariīnas Bab。 幽pulkv. Plensnera, pu歸 Lobes, pr械、T. Ķēniņa to daudzu mūsu citu pazīstamu literātu un mākslinieku p>ie-d鄉,smīisu laikraksta vei? došanā. Es ceru, viņiem drīzumā pievienosies vēl daudzi citi a咖ri,喊aitot publicistu Jāni Unāmu, Margri&ii
■ Kārli
汰gāta
izstādē Kanādas dziesmu svētkos Toronto bija izstādīti 89 autoru ap 400 iarbi. Jauniesācējos piedalījās 4 gmpaš. No tām 2 阔īst細as jau no Bostonas dzi咖u svētku izstādes. E. PuFiņas - Jans0nes vadītās ,,Jaunās rakstītājas" apliecināja ne vien technisku gata-vīliu, bet arī spējas kompozi-cijās, kas gan vadītājas pā『-『aiļdzītas, be^ pašu gatavotas' Krāsu zīmējumu pielikšana gatavajieni ckrbiem deva vēl labāku 觀• daudzpusīgāku pārskatu par nopietoā dŖrba veikumu. Sevišķi i一ās Ilgas darbi gmi ar komp"ciju, gan rūpīgo izpildījumu. Ne mazāk spējīga ir Bostonas DV audēju grupa Lilijas Kluces vadfl3ā, kas pastāv jau 10 gadu, dodot vairākas patstāvīgas audējas. Pirmo reizi ,ā nāca Hamiltonas DV ,as vakarētajos Dzidras Majoriņas vadībā, galveno vērībai veltījot dažādām balto darbu technikām, un Toronto DV kopas vakarētajās Lilijas Trdmanes vadībā, darinot dažādas tautas tērpu daļas un mācoties vajadzīgās zināšanas gan izšūšanā, gan adīšanā un knipelēšanā, gan aušanā. It sevišķi te iepriecināja daudzie 卿īgi veiktie baltie darbi 。
cējās tik daudzas tautas tērpu valkātājas, būtu svarīgi, ka iz。 stādē etnogrāfiskā nozare pla-īi pārstāvēta un tur varētu gūt ieskatu par tautas tērpu īaudzaj ām variādj as iespē-ļām* Šoreiz tur bija tikai 亂 Strausas, Ritas Auziņas uii Mirdzas Ave廳-Auziņas austie brunču audumi, kā arī dažas jost卩s im 2 pilnie tērpi: M, Strauk Augšze飾s un Zemgales tērps ar O. Mežules vārdļLi, kur gan vajadzēja minēt arī audumu a^udēju vārdus. Atsevišķi bija izstādītas sieviešu tautas tērpu rotas pa 邻gabaliem: Kurzemei un Zļemgalei tās bija Aleksandra Gugāna, Vidzemei K, Gren-dona un La〖gald A, Alunāna kaldinātas.
Ādas darbos ar materiālu vissaderīgākais likās Sergeja Beklešova albums ar saii旅u rakstu rotājumu mierīgos, izlīdzinātos, ādai pieskaņotos brūni iedzeltenos toņos, ti|r-pretī Gunāra Bušg iekrāsoju-mi vairāk atg础nāja tekstil。 血rbus ar s, krāsu košumu im daudzumu。 Slavčjami Austras Hā醒 meklējumi priekšmetu dažādībā, kas to。 mēr ne katrreiz attaisnojās, it sevišķi, kur mēģināts imitft kādu dtii materiālu。
i Kalumos neparasta lieluma, aizņemot pus sienu, bija Eduarda Spravņika saules koka vddā kaltais melni krāsotais gr舰s svečturis ar 19 Latvijas pilsētu ģerboņiem ka。 roga krāsu sveču pamatnēs 。
Rotkaļu bagātā devumā iz-
raba svečturis, kur uz debess 咖ju rotātas pamatnes izplaukuši sauks raksta ziedi —
sv她ii piedeva
2 dzintara gabali肌lāsoja no pagātnes tagadnē, kā arī Osvalda Grīna kakla rotas dzintari līdzsvairotā novietojumā ■ ievijumā. Augusts Telle izv顿ies neparastāku četrstūra formu, ietvq*ot sudraba vi-j画ā, Aleksandrs Alunāns izveidojis kokles fbrmu, bet Georgs Purēns to apvij is ar Daugmales vijumu. Bagātas dažādiem piimm^ im vij uma veidiem bija Eduarda Ozola rōtas, Maigutas Bemšteinas gredzeni, Jura Kļaviņa, Normunda Treija, Dzintara Me。 žuļa, Ainas Berķes un Tāli。
Keramikā daudzveidība krāsās, formās un rotājumu veidos. Te minami Gundegas Peniķes, Rūtas Purinās un Velgas Jansones trauki: Visu triju Annas Graudiņas podu līdzīga vie瞬ida forma likās atslābums no tās daudzveidī。 bas, kas parasti redzama viņas darbos, kaut arī, piem" zaļo podu rotāja bagāta neatkārtotu rakstu dažādību, k。 priecināja Emmas Dzeguzes meklējumi Latgales keramikā, Ilmāram Graudiņam laikmetīgāki formu veidojumi, bet ar s論tīkamo krāsu noskaņu iekļāvās kopskatā。
Patīkamākais koka apstrā-dājumos šoreiz bija, ka samērā maz lipināj認u. Ziedonim Lakstīgalām bija intere-
sand eksponāti 。'..
Kokļu d?irhļātājii Kārļa Staško un Viļa Matušēvica vidū pirmo reizi bija izdevība redzēt Edvarļia Baloža darināto kokli, kur iegrieztie mksm rotājumi labi iekļāvās kokles formā un iederīgi lie, l腿ā.
Sīk咖iecībā ar "Ķenča" skulptūru piedalījās Sl^ai她e Zārig, bet ar koka veidoliem Pēteris Jākobs6ns聽Austrālijas:
Tekstildarbos šoreiz bija vislielākais dalībnieku skaits, pareizāk sakot — dalībnieču, jo piedalījās tikai dāmas, un sienas segu vien bija tāda bagātība, ka būtu no tām vien pieticis visānvizstādes telpām, ja tās īsti piemēroti izliktu.
Aleksandras Dzērvītes, Veltas Vilsones, Vitas Plūmes, Lilijas Kluces un Otīlijas駕žules darbi izpdpījās lielāko , ievē-『ībii。
Izstādes katalogā šoreiz bez jkšu autoru uin viņu darbu a細eni bija arī īsas biogrāfijas, kas, diemžēl,, gan nebija katram' Visvairāk lasītāju var interesēt pamats un pieredze, uz kādas darītāja darbi balstās, bet tieši to daži bija izvairī〗ušies minēt. Katalogs izdots gaumTgā salikumā un tā redakcijas kollēģijā E. Dze。 guze, H。 Jansons un M. Zich。 manis。
MS『d2通Str效us紐
Ko dāi^ās/'t Z/emsirētkos ? Dāvā/tef
ZEME,
Fotogrāfijas, karteš,忍加ējumi, skak卩iin幽i par Latvijas brīvības gadiem 0
Fec5A:/柳由〖加s咖/,
*流卿
CENA: :'
Mīkstos vā!ios 。 。 •。。。。• $25. ■
C:ietos vākos . • • , : 。 。 。 .$29,' PASTA 1ZDEV圃;
ICanadā
ASV, Eiroļp哲,AusU"āiU錢$2.50
SOTĪŠA麵ADRESE:
LN AIC "Latvijas zeme.. /。 c/o Lanian.CredSt Unioin 4灼ČoMege
CANADA
Pievienoju bankas naudas
pārvedumu (nioney order)
Kanad,
《Grāni?錢tu \;ar iegadāties grāmatnīcas
un丄atviešuCdntra nodaļās.)
咖
Mūsu JAUNATNEI,
Ja esat domājis Cemru atbaisUU lūdzu, dariet to šo(Jicn , "'aniet, rakstiet vai pmo卿ierakstiet sa细atbaism沐sohj画u lai)a 一 Cemrā, Jūsu atbalsis nepieciešams,】ai sasniegtu pč^dčļos S195,(K) liek 1981, 31. decembt'm〗.TamieSu cim隨, pārs!*dz$UO().000' Pieliecietansavčjo、l(klzu!
* Atbalsts n:orakstihm mv;cnhk画iem,瞎iokļus aprēķinot.
To師to 4āre S. A. Štem
Toronto ļ^iedrības 、 dis imantsl teicās: ..,,Mūsu majā pu: 50,000 dol| augstināt bet tai pašj sti阔uŠi l;l tājiem. ii| maksāt mn nekā vietēj'; 一nīgs pļ
centuf nek〗 kotnē atmļ tic;ību.
Esam sai Par admi! miem pim tikai 1,25d iepriekšējā
Augstās potāķām grūtrt)as. būt pārlie biedrība mājas neiz kam grūtī mus, var g nieka im 1 mu daļu pi rot krizes kiL Var paaiigstinā potēkām ir nekā pašre jās iestādēs —lai kal kā arī nogul
総麵錢凝凝
s... e
k a
s
-s: k