LATVIAN LANGUAGE :NEWSPAPER .
Published weekly by the Latvija Amerika P卿shing Limited Business Offices: 125 Broadvie， Ave" Toronto, Ont/ ?^4M 2E9, Canada. Editor-in-Chief A.瓦咖dnrts，, 465,7902. USA Editorial Offices: New York, Editor V. Irbe, 4035 Rombōuts Ave., Bronx， NY 10466; Chicago Editor V. Ja酺kainidis, 1805 Taylor Ave" Raciņe Wis. 53403; California Editor Kārtis KaS劲s，: 3822 Markridge Road, La Crescenta, CA 91214.
一 J
NR,. 3:
卿麵CLASS MAtt
SESTmEŅA, 1982. GADA 16, JANVĀRIS
32. GADS
SATURDAY， :JANUARY 16， 1982
REGISTRA加N
A,LE飾NDRA
Vai〖ā ir tikai saga泥anās， ka tā Kunga 19欧gada uz-rr沐šanu skatīļV^pavadīja Vēl nepiedzīvotas dabas katastfo-fas — plūdi; siliegpiueņi， ze-
mestrīces un polāi^ā ，. 幽dzino錄 roka, pāri Kanādai糊i iēsrf咖zās ame-iikāņu zemē? Kas to všrēja jedom柳s， ka pārplūdušās upes ap脚udēs Francijā izslavētā Eifcļ逸to印a pamatus? 物v嘲ā temperātūra n0kr" 〖a晚zeināk,m lī,nirn， ķādu jebkad tuf :pie赠，jis civīlizētais cilvēks. Arī Sarkana, 的p糊ā ?dakas衡gu, Tezult5tāsavilku|es neražas ļin d柳došā bacfa mākoņi •
Var她ka piebinētās dabas katastrdfas nav tikai sagadī-šariāš. ,ŗbūt tas iŗ pirmais brīdinājums daudz lielākičm parbaiļdījumiem，」ku|i šogad piemeklēs visu pakaiļH。
Neziņas ua baigu nojautu mākoņi savilkušies pk Sarkanās impērijas robežām' Polija, kuras dēļ formālj sākās Otrs pasaules ka『š， ir šodien ideoloģiskas konfrontācijas " jauna aukstā karā uz晚nī细
rā::.::
，ēnĢŠa laikā Masļcavā iz， sKādāiaispoļarlautas brīvības alku, nožņaugšanas plāns ar nodevēja Jarikeļskā palīdzību.
vismaz ārēji jau Ukpatkā^īste-!鄉,Jaruzeļskis nos则a uz 营askavu savu :ārli饥u ministm, kas Kremļa p础birojam varēja ziņcu， ka Valesas vadītā poļti strād线kij tizcirUi磁a-nās revolūcija dot ,lauztL Ir ties《，ka S。lidāritā崎vadība vismaz pagaidām ļir Jaru丄 zeļska nMēlīgo 「ķepu gūst為, Paša Jar緣ļska ;rokās么sakoŗs-eerttrēta visa vara 、— viņš ir karastāvokļa augstākā tr歸-
Par DV p離šniekiļ ie,?ts līdzšinējais Jānis Frišvalds Angiijā卑4164， balsīm; 2. vtaā Jānis ,iū(is V，cijā ar 2657 balsīm.詞拜anās pičxia-颇s 72,4 pŗoc. vanagu' Iepriekšējās, 1978. g. vēlēšanās, piedalījās 67，2 pr(H:.
Par vaiiadžu priekšnieci ie-vē, līdzšinējā Aus" Liepiņa Anglijā ar 1220 balsīm. I -ģa Brdkša no Kanādas Icļabū-jusi顿balsis. No vanadzēm piedaļļi u šās vfel ēša, 72,3
.:P:roc:。:::: ，:..:.：::■':、.::'.:.':：：.:;：:.:.
.LATVl线A細腿Ā::)'
nāla priekšgialā un pat kādreiz varenais poļu komunistu kollektīvais varas orgāns ， politbirojs "~ it kā nobīdīts m亂 Formāli JarUzeļskis ir arī poļu va卿as galva， poļu komunistu partijas: vadonis un piedevām vēl arī bruņoto spēku augs成ais komandieris —ka『ā rainistJs. ,
Aiz pelēki zUos formas tērpos Jaruzeļs歐 ēnā operējo-
šiem miličiem poļi jau sen sa-sk蹄uS savus lielākos ienaid-n i细s. Šī tā dēvēt āmi 1 ici ja nav nekas cits kā pC)ļu čeka.
PatHoti iŗzināmāmērā vīlušies savā kādreizējā lepnumā "-poļu armijā. Tikai nedaudzas armijas daļas atteicās paklausīt Jaruzeļskim， bet te jāievēi"o， ķa jaa iepriekš par vismazāko nepaklausību bija izsludināti visbargākie sodi: Patiesībā nevar būt醒a par poļu arniijas nostāšanos pret saVu tautu. Var bņt run^tikai paŗ Vil, Jaruzeļska plānu izs:Qtīr ielās armijas mazās vienības bez jebkādiem nozīmīgiem militāriem uzdevumiem, ber vienīgi propagandas nOl鹏9 lai tie tēlotir卿ie-Giešamo statistu
Polijas armija sŗvu pēdējo vārdu vēl崎ūt nav teiku$i' jaruzeļska 、 ，kaŗastāvok 1 is" — ka〖š: pret poļu tautas taisnīgām prasībām — vēl nčkādā gadījumā nav uzskatāms par s^rnīgi paveiktu operādju。 Gluži otrādi — j細zeļska ，，nacicmālā glābšanas akcija" izrādījusies par nežēlīgu izrēķināšanos ar viņa po恥skiem pretiniekiem, un t辨ļ tā poļu ta师iededzinājusi vēl Uelāku naidu pret apspiedējiem un reizē抓pret nodevējiem pašu tautās riiiidās/ Šo nodevēju galvgaļa Jaruzeļska yārds ierakstīts aŗ asiņainiem kauna 〖rāipa tm晚m, 、 Kad krievi Molotova un Ri-bentropa pakta ietvaros iebrti-to Polij ā， sarkanarmieša lode nogalināia Jaruzeļska tēvu: Visa Jaruzeļska ģimene, tāpat kā baltiešu nevainīgo叩u〖u tūkstoši B幽ajā gacļā, ti" nčisūtīti lopu vagonos uz Sibi-rijas darba nometnēm. Vai Jariļzeļskis t6幽iešām būtu aizmirsis?Un tčAŖn gribētos 爆tāt， vai tie daudzie latvieši, kas pēdējos gados uzsākusi 她īvu draudzības spēli ar mūsu tautas apspiedējiem, •rņirsuši arī io， ka tā pati
.〖：iV(i由e.ig画:s: 20。 ：Sp..).、.
2249
CENA 1 dolani
iņas studija.
ciju apvienība un ALA，s dar-度kopa decembrī Ciā, draudzes telpās bija rīkojusi sanāksmi, kurā piedalījās ALA vicepriekšsē斷un kultūra biroja vadītāji Konstantīns Sv印-teckis, Čikāgas organizāciju un draudžu pārstāvji un sabiedriski darbinieki. K. Sven-t滅is paskaidroja par ALA，s darbību, uzsverot， ka ALA ir plašs darba lauks, k乖veikšanai ir nepiedeša, sabiedrības atbalsts. Šādas sanāksmes un apspriedes īpalīdz atri-
sināt dažādas problēmas. Tā arī šinī apspriedē pārrunāja jautāj,us， it sevišķi čikagie-šu im ALA darbības saska。 ņošanai. ALA darbiniece As。 trīde Jansone kādā priekšlasī。 jumā Čikāgā bija negatīvi izteikusies pret ilggadējiem priekšniekiem, kas vecākā paaudzē izraisīja pārdomas, vai pārmetums būtu pelnīts. '
K. Sventeckis atbildēja, ka šķi〖ot vecos un jaunos ir nepareizi, jo nav noteiktas robežas, cik,i katrs var strā-
svarīgs gadu skaits, bet darbs, ico viņš dara. Vajadzīgi visi; kā veci tā jauni. Darbs nosaka darttāja vērtību. Viņš arī teica， ka sabiedrībā strādājot bez kompromisa nevar iz~ tikt， bet nekādā ziņā naci-onālpolītiskā. Tur mums vi:。 siem jābūt vienotiem: Runā。 jot par kultūras biroja darbību, Sventeckis pastāstīja par ALA，s Studiju fondu un sti+ pendijām. Līdzekļi esot， bet maz tos pieprasot. Viņš arī
teica， ka kultūras birojs dod līdzekļus un ir ar mieru atbalstīt vērtīgu k(incertu， teātra izrāžu, priekšlasījumu un cita' sarīkošanai, ar ko varētu vairāk piesaistī( aŗī jaunos māks。
V
逸
