sestdiena'
la 6. febni经『is, 6.篇mnrs latvija AMERIKĀ ļl
幽'
Sekojot amerikāņu politiskai tradic抓prezidčmsRē-gens, iesākot savās a麵nis-'trācijas otru darba gadu, vēs-tīj腿ā kongresam no jauna apliecināja nelokāmu apņem-šanos īstenot ra舰ālas pārmaiņas, ku〖u rezultātā federālā valdība labprāūgi atsakās no līdzšinējās izpildvaras dau-
Rējjeņs samazina federālās valdības darha apjomu;
dzos iekšpolītiskcls un saim。 nieciskōs novados par labu at-
sevi沐o pavalstu :yēlētdm如-ininistracijām , So Rēge, soli uzskata par revolūcio拜ŗu
pagriezienu, ar kii〖u centralizē, ķirokratij辨 vietā daudzi lietas turpmāk totos lokālās valijībaš. Nav šaubu, ka tautas vairākums ir lopā ar:savu preziderltu, jo ne Ūkai sōĢiālo, bet arī izglītības un citu nožaŗu līdzekļu izlietošanā vietējās adiiļitīistrādjas nenoliedzami ir daudz kompetentākas nekā aizvadītos gadu desmitos Vašingtonā radītā birokrātu armija.
Rēgens uzskata pašreizējo saimniecisko)》tslāb咖u par pārejošu parād急 lriflācijas apkarošanā jau īstenojušies \ērā ņemami panākumi. Rēgens, stūrgalvīgi paliekot pfe savas saimnieciskās polītikas
nenoliedza līdzsvarotā budžeta īstenošanas grūtības, Jāie鄉o, ka Rēgens taču saņ,a mantojumā mil-: zuiekš卿tisko problēmu kalnu un arī fep献Šējo administrāciju tadīto lido iztrflkumu
:.valsu::.:kasč. .
胸u aplam s卿idīt, ka Rē-g印s 365 pirmās va鹏a鹏 āiēnās ar burvja mājienu spētie izlīdzināt savu priekšgā-jēju kļūmīgās polītikas radītās se"s. Pat Rēgena polī-tiskie pretinieki nenoliedz, ka tagadējais prezidents ir vārda 〖iešā nozīmē drosmīgi ķēries bullim pie ragiem, 鄉š nebaidās 抓no卿opuiārieni soļiem, jo ir pārliecināts, ka gala rezultātā pozitīvs atrisinājums aŗī radīsfe. V, vēl nav atklāti brīdinājis t^utu nepieciešamā gadījumā uzņemties arī pā咖šus upurus: Ja aiī viņš to d础H, tauta droši vien nekiirnēiu, jo tā Rēgenā personā saskafātāl-卞edzīgu un godīgu politiķi. Pats galvenaiS9 amerikāņu valsts kuģim pie stūres beidzot k kapteinis — kas uzņēmis kursu, ; paturot vērā savas valsts laī)ākās nākotnes izre-
. : .:.::::;::;::::::::.:::::::::::::;:、:;^^;:^::.:驗:: .:,:::::::通::':::::::」:::::::::::::::-::雜:^^^^
.:.:::::;::;'繊乾:::.':,
::.:.'、'..恶欽:::.?:'.'' ļ::;:;::::,一:::,:::.,:: ..
…v,:魂:殿:;:短::::::.
,錢
.:.战:艰蹄《
:翌缀接森窓妇i^: 经i::::::::::;;錄:欲::糸::
Un patiesi, dažas dienas pēc Suslova nāves Maskavas ra。 diofons ziņoja, ka ar sirdstrieku miris partijas centrāl-biroja loceklis čekas priekšnieka vietnieks Semjom Tsvi-g鹏。
iiii圖ļ ;^:、':':':-:.:.:.:.:•:-:.:•:.;;':':.:.:':':.:.:3
短接:;:;箱窓;港:::::】
ček圾s v紐'
KAS SE羅
Polītbiroja locekļa Michae^^ la Suslova pēkšņā nāv^ Maskavā jāuzskata par nozīmīgu faktoru politbiroja tālākā varas struktūrā. Suslova bērēs Brežņevs nespēja noslēpt arī savas neizbēgāniās liktenīgās stundas pi,:vošanos. Viņa fiziskais vājums bija visiem redzams加 sarkanais dikt种rs bija pat spiests pār-tr參t iesākto atvadrunu。 Varbūt M 75 g. vecais Brežņevs un 81 ģ. vecais latviešu kangars Pdše drīzumā iekāps savos sarkofāgos iemūrēšanai Kremļa^ valnī blakus šī gadii simteņa lielākajam bendēm'
Suslōvs bija yiens no vecās gvardes ortodojcsāliem komunistiem, kas varas tronī uznāca jau Staļina laikā. Viņu uzskatīja par veiklāko komunisma ideoloģijas teorētiķi. Sus, lovs spēja saglabāt savu ādu periodā pēc Staļina. Tagad visiem —zin权ms, ka tās bija Suslovs, kas vēlāk izplānoja Chmščova gāš卿un sagatavoja ceļu uz sarļcano troni pašam Brežņevam. Pēdējos des。 mit gados viņu pamktoti uz-沐atīj a par otru spēcīgāko vīru Kreiiilī tūliņ aiz paša Brež-ņeva. Te jārlorāda, ka Suslova ieteikumā Brežņevs b€Z liela trokšņa restaurēja NKVD nozīmi valsts pārvaldes aparāta Suslovs她āca arī to, ka čekas šefs Andr叩ovs tika politbiroja locekļa godā un varā.
Pazīstamais disidents Med-vedjevs jau pirms vairākiem gadiem žurnālistiem norādīja/ ka polītbiroja locekļiem kopēja ir ne tikai曹as,旨arī
bioloģiska (līdzīgā vecuma) saite. Kad sāks mirt vecīgā galma locekļi , tad drīz vien pirmajiem sekos arī pārejie, tā bija Medvedjeva teorijai.
atbrīvošana
Itālijas komunistu terroris。 tu Sarkanās brigādes gūstā turētā amerikāņu ģenerāļa Džēmsa Doziera negaidītā atbrīvošanā vislielākie nopelni ir itāliešu īpašai militārai trie-denvienībai. Bez itāliešiem ģenerāļa a歸voša應akcijā 〗2 dienas bij, iesaistītas ne tikai amerikāņu, bet arī britii, franču iinrietumvādešu terroristu apkarošanas aģentūru lietpratēji. Izšķirīgo atbrīvošanas akciju veica sešu vīru itdiešu izlases vienība, kas vēl
42 dienas Sarkanās brigādes terroristu gūstā.
pēdējās sekundēs izjauca terroristu mēģin'ājumu nogalināt ģenerāli Dozieru. Ar amerikāņu ģenerāļa atbrīvošanu brammanīgās Sarkanās ķrigā-des presdžs ir smagi iedragāts. Apcietināti ne tikai terroristu vadoņi, bet Sarkanai brigādei atņemti arī ievērojami ieroču un municijas krājumi。 ZEMŪDENĒS KAŖTEINM TOĪS gadi
Zviedru prese ziņo, ka Karls, kronas tuvumā strandējošās zemūdenes kapteinis Pjotrs Grišins "par patvarīgu no— ma,a麵Zviedrijas territo-riālos ūdeņos" sodīts ar trim gadiem, bet pārējie zemūdenes apkalpes locekļi ar divierii gadiem koncentrācijas nometnē, Grišinam piespriestais sods uzskatāms par vieglu, un tas nozīmē, ka apcietinājuma laikā viņu regulāri varēšot apciemot aiī piederīgie. Sodītā zemūdenes Jcapteiņa dzīves vieta bijusi Rīga, un tādēļ Grišinam piespriestais sods būšot jāizcieš soda nometnē, kas atrodas Rīgas tuvumā, Domā, ka Grišins notiesāts tikai tādēļ, lai pasaulei pierādītu, ka viņu Ka舶ronas misijā nav sūtījusi sarkanās
rijas territoriāloš ūdeņos ie。 manevrējis uz savu galvu 。
BAŽAS PAR ĒĢIPTES細no NOSTĀJU
Amerikāņu ārlietu ministra Heiga sarunas ar padomju ārlietu ministru Gromiko, kā jau to varēja paredzēt, nedeva nekādus konlčrētus rezultātus 。 Par Rēgena tikšanos ar Brež。 ņevu gan runāts, bet pašŗei。 zējā polītiskā situācijā Vašingtonai 歸 nekāda steiga mēģi。 nāt uzņemt tiešu dialogu ar Kremļa augstāko izpildvaru.
Mubaraks caur Romu, ParīzU 显oiuuruii Londo醒dodas u忍 Vašingtoiiu.
Rēgens šovasar viesosies Lielbritānija Rietumvādjā, Beļ-ģijā un, pats, galvenais, Vatikānā satiksies ar pāvestu Jāni Paulu.
Pēc Ženēvas Heigs devās iiz vidējiem austrumiem; kur Je。 mzalemē tikās ar Mena一chemu Beginu, bet Kairo ar Ēģiptes prezidentu Mubaraku. 一 Amerikāņi nobažījušies par Ēģiptes ]prezid敏a negaidīto nostājas maiņu attiecībās ar Pad. savienīk Mub,aks jau aicinājis atpakaļ uz Ēģipti Sadata izraidītos 64 Ašvanas dambja krievu techniķus。 Preses pārstāvjiem viņš izteicies arī par vart)ūtēju K,iro un Maskavas diplomātisko attieksmju atjaunošanu tuvākā laikā. Patlaban Mubaraks ir ceļā uz Vašingtonu. Eiropā viņš tikās ar vairākienļ^ vadītājiem valstsvīriem. Ēģiptes un Izraēlas attieksmes vismaz ārēji nav mainījušās, bet ļoti zīmīgi, ka Begins preses pārstāvjiem i加ides, ka vienīgais drauds vidējo austrumu imie。 ram , žīdu valsts attieksmes ar arābu kaimiņķm vai arī palestīniešu j autāj ums , bet gan Pad. savienības militārās un polTtiskās aktivitātes izraisītās dēkās.
nestājās , arī
flotes vadība, bet viņš Zvied- Kremlis,
Begins: 固錢k效is drauds i『
,U pro-
priekš-【ēja, ka plašākā 'oromo ļvioiīb3s 叩ā ar lrammu, 0 gadi ilatviešu >ija pir-brizon' arī pa-,rn •
,no-卜
nebūt ( :palīdz扭
,tūrtdie-Llo :liētu ļs it邻aši personī-:鹏f :ka-
:0 vārdu
Pensio-'kustības ;avā萌-
• :medi, ■ainu. 16 ;a '4 dol.
latviešu ļīķa: pēc t)īb3s āk-(a敏tāfeā 〔trii gadu
'inces ui) 询沐īr
崎patd-ļad Bijusi siem, kas Is二dzīvi un abiem Amerikā
sapulcē, id喊s: K. :a nāļčošā februāri ļnes un V. i,s, 18. 阮ielcšlasī-输u, bet ļnītājas lauz Zvied-
v. Sidare