;狡s !10:3,〗fj,). mākslinieks Ķons御,Kon:
rācis， kā, katalizators， ko Žanis gan nīst ， tomēr kā pret-poli tie pievelkas) sāk viens otru:cienīt,:.
Pārdroša,卞et interesaiUa pieeja bija Ņinai Ļucd，涵 teica, karomāns irp»ar mums, ，，visi pazīstami cilvēki". Dzejr nieks Tomsons pārvērties par gķznotāju， tur "乂r Zariņš, kas nevar: lAbi ķarunāt. Es biju Ēngadinēt kur Zariņā kundze uz galda noliek sedziņu, te tas k sve$turis， es tur redzēju Uģi uAdaudzus dtuS no mums". Tad nāca lielākais pārsitdgtos, kad ， • L騰 jautājj^:，，Un par Zani? Es dō顿U9 kas tas? Tas varētu 她Šmftigajs， bet to es ļoti itri atmetiļ.;Un ziniet, ko es izgudroju? Žanis ir pati au-tom， jo ，s tās dotnas， ko saka Žank, tās ir Lūcijas 胁ziņas 4oiiias." Te viņa iionācg pretnmā ar緣Eglīti, š jau pašā sākumā tei-
ca ， ka ， ，viņM ir tā spēcīgā personība, kiiŗas nav jtimāna varonW Žanim", Bet katrs no丽ms jau redz lietas citādā gaismā un no citas'per-spektIVas • Tālāk Ņ. Lute teica, ka〗klaidonis e, simbols9 tā esot autores saruna pašai ar sevi. Žanis esot Bē,a pati arī掘ainā, "kur tie putni n多k，，. Tas esot āo Vān Ģoga gleznas, jo L. Bērziņa 'iziņ，ntojot glezniedska eleme咖visās t幽s grāmatās,.. Ņ。: Liiče ' beigās dekla-tēja: "Tā ir mūsu dzīve. Es redzēju visu mūsu sabiedrību. Ari包gu ar viņas putekļai姆 istabu, grāmatām, kas izmētātas visur. Atradu pat Noķ Jendorfa dzejas parodiju. Tā tas iet lī(ķ 1^2, iappusd. Tad nāk pārvēršanās.
Akļrise Gailīte protestēja, ka Žani salīdzina ar tori. Vi,〗autāja: "Vai Žanis vispār ir dzejnieks? Bērziņa kiļndzi es tum par īstu rakstnieci." Dn J. Muižnieks teicai ka ，，,ar, grāmatā saskatīt」d,es prototipus", 衡ms iešot tikda她cilvēcīgi līdzību īpašību, ne vi歸m vien，betļ vairākiem. To rakstniece esot iiovērojusi im ap-mkstljusi. L. Ruņģe un arī L, Gādlītedomājai ka šō romānu vajadzētu dramatizēt ， iznāktu la!ba lugā.
VI, Eglītis uzsvēra， ka rcK nļātii p幽取nodaļās autore
.0^
n-rs
z,s
Satuŗ袋：arch,kaps Arnolds Lūsis" prof. iDr. AI. Dreiitiānis， Dr. L。 Streips, skolotājas Aija Zichmane un Dace Šrtiite, Imants緣snis, Viktofs Upeslācip u.c.
Šis un Vēl 3。 ir iepazīstināšanas numuri。 Tos izsfītām par
it kā maina pārmiju, pārsviež romāmi uz citām sfedēm". Mainās darba noskaņa, stils, kas nekādā zinā tomēr nema-zina šo nodaļu kvalitāti。 Da"" žas pat pieder pie iabākajām grāmatā. Grūti ticēt Žaņa pārtapšanai. Savu sakāmo舊。 Eglītis beidza šādi: "Man būtu paticis, ka Žanis pārdotii māju un spēkratus肌aizietu kājām ar nastiņu uz muguras 9 kā kādreiz zlm^urnā uz Ata Freinata izdotajām grāmatām — kaut kur kalnos. Unr掘viņš atbrauktu reizēm —ar publisko tra卿o加 ;uz Prosp的u piē draugiem, turpinātu dzejot visiem par spīti. Jo pie skaistās Berna-detes viņam viegla dzīve ne-'.būs，，.：
M • Eglītis arī nepiekrita re-咖zentaiiii Guiiāram Irbēm, kas ŗoiBāna varoņus nosaucis par viensliežu cilvēkiem • "Tā。 di jau viņi ir," teica IVl. Eglītis, "tikai nekā(ļa bojā ejas sabiedrība, par kādir Irbe tos nodēvē," tāpat viņš nepiekrita Ritai Li印ai, ka viņi būtu aizslēpušies aiz maskāni。
Beigās runāja autore 鍾te ir掘,ko viņa teica: ;，Tas ir romāns, par ko es visilgāk šaubījos, vai man viņu vērts laist tautās. Man iie-线s， ka no literārā viedokļa tas if mazvērtīgs 。" Rudzītis tomēr to atzinis par intere。 s她u un iespiedis. Sākusi rakstīt Šveicg (ceļojuma) un domājusi Sidnejā nobeigt pāris nedēļās, bet iznācis pusot， ra gada. A,as，ķa izmantojusi dažu dlvēku raksturīgākās īpašības. ，,Es nfekad 卿emu dlvēku veselu," teica autore. "Ja jQs gribat sameklēt prototipUs， meldē〗iet！ Es ar nodomu ndiku neviena Žaņa dzejoļa. Klaidonis tiešām simbolizē sarunu ar sevi."
Kad autore beidza， varēja secināt， ka viņa atziņa; ka ātram no runātājiem bijijsi sgva d啦taisnības. Ja tS， tad jau arī e§ no savas puses varētu pateikt kat ko patiesu. Bet tā kā neesmii drošs, tad labāk šoreiz pievienošos a11torei， lai katrs meklē， ko vēlas. Vienu gan gribētu pieminēt: L. Bērziņa kā rakstniece progresē — otfā grāmata bija labāka pār pirmo un trešā labāka par abām iepriekšējām" Bet šī jali nav鄉na doma vien, tā domā daudzi"、
VĀCU OPTIĶIS —
liela Szvēļē eiropiešus acenjiM ' r迈mji。
1586癒oor St. W。， T®。, 『赠o，. viemi bloku 歸 . Latviešu她dhsab, Pm。 d效s -鼓bor aiodaļ狂s。 tel。 •
535。6252。
ļ;?Ž;!^^J欲麟i:^:S;i^^:^翁欲添鄉雜鄉效錄,
Liela Latvijas kontūru kaite ar kaļnienrmi upēm (reljefā) ir Latviešu skč"as Hamihonā 8. klases audzēkņu (šrgada absolventu) projektv kas jialiks skolā viņu sekotājiem, paraugii.   No krejsās: Ani!a Jēgm、 Pēieiis Keršieins加Linda Štelnherga， veicot pa-
"Pazaudētā latviešu grāmata" skoSa§ vecāko Idašu izpildījuma bija interesanta un saistoša ludziņa,如pazaudē〖āš lahieš『gramam meklēšanā piedalļjās pat "slepe叩oH。
jaiio迈kt) klasīšu amdzēkņi ar 1n藍e『ts直
eglītes vaks『袋programmas norisei.
Foto J. Liģers.
Uidzu
AMBER PRINTERS改 J^UBUSHERS LTD. 125 BROAPV!EW AVEŅUĒ TOROhmD. ONTAR!O
弱6-15": 465-7902
99
Čeki v班i ii肌d貼pārvedumi rakstāmi ,，TRUTH FUND un  sOtflmi  Latvi錢n  Trutli Fund, lnc" P.O. Box 1682, ,York， N.¥. 10163, ■。 ASV ziedojums atvelkams儒
nodokļa. PATIESĪBAS FO翻
卜
妇
(漆 短
i
雖:
鄉i 咖
i
:丄:
publicēja arī ，,Uthiianian the USSR，，. .nos寧a part tuvā veidojā、 Latvijā.:
Latvijā tū pitulācijas me: skaits 19. di\ļ
kas rievē雖:ļ gūstā. Liet-
nebija, un. pr|
izveidojās ve、ļ
vu okupācija.'
šās "直ion;
žuju" vajās,
，，agrārreforn，
saimniecības
miem nodokļ
sīksaimniecībi
.kolchozii un
tošanu. Ar
turpina kafu
tu，，， lietuviešļ
liski prāvu,
pagrīdes arm giem sakarien bu starpā un Sakarus uzui| partizājiem. raksta lielāk' g. Taučiu a[:| dalās pārstā， Darbojas ša隐 padoi partizānu aļ partizānu gi'i ļi,，， leģendāri] ihc. Sīš onz pagrīdes avī, gas，， （BrT\' "Kavēs Keli【|
Parti-zāni tu izpildkomi pārspīlēto n| .iem (pēc viņi) grā歸ti šām krievu tāju bandāiŗļ krievu "vēlē| laikr.akstos ņa， ka panļ pieņemti ar tizāni apkaŗ( pašmāju de〗 Partizānierii lietot alkoh( p^c iespējasi brīvvalsts ai un匿ūnes.
Sarīkojumi
欲