® Toronto Latviešu biedrī。 bsis鄉di幽s鄉lā Draudzīgā āidn,ma aktu 30. janvārī ievadīja māc, J C,s ar lūgšanu. Pēc programmas vadītājas skolotājas E. Pēterso-nes ievadvārdiem studentu korpor顿as Patria Ka歸as kopas seniors Pēteris Benja-
miņš ,azist卿a ar savas korporācijas mērķiem. Par prezidenta Kārļa Ulmaņa Draudzīgā aicinājuma izcelsmi un tā turpinājumu trimdā, kas kalpo m诉u nacionālo mērķu kilpUtiāšan^; stāstīja korporācijasļ Pa(tŗia pārstāvis V. Ķ卿š. Skolas biMiotēlcā-It, Batņap細iedza grāmatu balvas trim čaklākajiem grāmatu lasītājiem — Dainai Eislerei、飾irai Kamptelai un A. Muratam. Draudzīgā aicinājuma sarīkojumā skolu ar ziedojumiem un grāmatām bijā atcerējušās 16 or,izāĢ卜 ,un 2§ atsevišķi ziedotāji. Torontd latvidu biedrības
grāmatu 顿tes saņēma trīs skolas audzēkņi — t).Eislere9 R. Briedis un M,胸nts, kas piedalījās ar priekšilēsumiem Latviešu bied郝as A. Briga-deres sarīkojumā' Skolēnu priekšnesumos 7. kl. audzēkņi un 5. kl.幽z汰ņi lcopde仑-—喊cijā skand, J. ^^eseļa un J. Ēabres dzejoļus , dziedāja 4 klases korītis im 2• klase nodejoja Rōtiļu V. Volmeres vadībā. Korporāciju kbpas dāmas bija gat,jušas bēf-niem cienastus Skolas pārzine M.飾tīsapateķ:ās ziedotājiem ,教orporāc .Patria un latvi—sabiedrībai: par lielo atsaucību. Pēc akta, kuļ*ā bez skolēniem \m skolotājiem pič-da鹏^ ap 80 pi柳gušo, vecā。 ki肌viesi apmeklēja klases^ vērojot^ mācJlbu g卿.Skolēni saņēma! pirmā mācību pusgada liecības. Nākošā sarīkojumā plkv. Ō. Kalpaka atceres aktā 6.邮rtā r鍾s kapt. A. 雄lers.
• Jau trešo gadu Centrā 24, janvārī notika Grā她u svētdiena ar referātu pēcpuscļienu, Icuŗā rakstnieĢe Indra Gubiņa referēja Ŗar dainām un moderno dzeju. Savā pdekšlasīj画ā yiņa minēja autorus, ku『u dartms ie。 她m伴jusi tautas dainu id, Taut:&s dainas ķiļušas pamatā un Ast)āziias, Aii懇
Brigaderes:, Ritas: Gāles, As-trīdes 1 vaskas, Ainas Zemde-gas un citu darbos. 1, Gubiņi lasīja vairājcus savus dz關us, kur it kā jūtami tautasdziesmu motīvi. Referāta nobeigumā izskanēja, ka t舰as-dzies加s ir mflsu kultūras pa-itiats, kas vieno ta咖d細-tertē un svešumā. Pēc referāta vēl saziedoja 20Č grāmatu 亂pāri par 200 dol. Centra bibliotēkai. Bibliotēka pastāv jau divus —us,肌tās krājumā a〖rodas jau 3800grāmatu un 162 dažādas perio-dikasy arī ievērojamas bībeles, tāpat retas Livonijas ģeogrāfiskās kartes, skaņu lent争 Sv. Andreja draudzes agrākais priekšnieks Jāiļis Pēter-sonsuzdāvināja pirmiespiedu-扁Latvija, zeme, zemnieks un viņa darbs, kas iz卿is 1940.多adā Rīgā. Grām辨s tāgad加iespiedumu bibliotēkai dāvinājusi latviešu nacionālā apvienība Kanādā. Bibliotēkas vadītāja E.. Ziplāne iepazīstināja ar lektori indru Gubiņu un paziņoja, kādi viņas darbi, tāpat citu viņas pieminēto 她stnieku darbi, atrodas Centra ' bibliotēkā. Bibliotēkā atrodas visi LatVju daitni sējumi咖400 grām继s bērnu nodaļā.
银O鹏rio mākslinieku biedrības gadskārtējā izstādē Image 81 (映12, fei)ruārim) notiek MacEJonald galerijā, Ontario valdības ēkā, 900 Bay ielā, Tēlnielca Augusta Kopmaņa piemiņas ba顺tēlniecīl^ā piešķire tēlniekam Dēvid證iM-lettier par stikla šķiedras darbu Cirkus mākslinieks. To" ronto universitātes prese izdevusi grāmatu Karaliskā Kana-dasmākslas akadēmija, izstādes 他 biedri no l驟2 ■, ģ. Grāmatas autore ir Eveli-de Makmana: Tajā atrodami trīs latviešu mākslinieku vārdi: Augusts Kopmanis, Jānis Kŗavis un Andrejs La-piņš (veclatvietis). :
唇OBC televīzijās 20. janvāra raidījuma programmā "Š砂ara ^cLeod and Mid-Report" 加 pl. 12 —
12.30 intervijā ar Foto māk。 slas galerijas The Burton lery of Pļiotographic Art, 50Š Queen st. W. īpašnied, rādīja uz ekrāna latvietes Ivo-
nes Vārēs foto mākslas dar-
bus, īpaši bija izcelta no 6. — 30. janvārim notikušā piecu autoru mākslas fotogrāfijas izstāck, kur piedalījās arī ļvone Vāre, kas precSjusies ar igauni Edgaru Vāru. Iegūsta-mie foto mākslas darbi ir ierobežotos izdevumos: no 5 — 500snovilkumiem. Citas val, sfe foto mākslu uzskata līdzvērtīgu, bet Kanādas publika šai plāksnē jāaudzina. Foto mākslas kollekcionāri sagaida, ka ar laiku darbu cenas vārētu celties, bija sacīts intervijā.
:@ Šoruden Centrā sākās divi jauni kursi latviskā pavār-mākslā — L邻viešu gardēža aukstais galds: Tas notiek katru otro otrdi, ar 44 kursantiem. Kursā ,,Uz kārā zo-
:.:效:
ba
9 5
tortes un cepumi ar
27、 dalTbniekiem not化k kaitm otro trešdienu. Lektori ir brīvpirātīgi加katru reizi inai-nās. Tautisk0 rokdarbu kur-sos, kas apvienoti ar latvisko prievīšu un jostu aušami, piedalās astoņas kursantes. Piedalīšanās maksa 30 dol • par sčšu vak細kursu un atmaksa pai' izlietoties materiāliem' Kursu organizēšanu un lektoru 攀ināšanu kārto Anita Leksere'
癱Māc. 1. Gaide kristījis
ū Pēteri Ramu, Pētera un Susanas, dzimušas Hohn-stein, dēlu un Karenu Linu Ramu, Gunša un Karol-Annas, dzimušas Hohnstdn meitu. ,:
• TLB sestdienas ,las klašu vecāki pēc pārrunām ar skolas tautas deju dalībnieku vecākiem nolēma, ka Toronto dziesmu svētku rīcības komitejas piešķirtie līdzekļi izlietojami skolas skaņu lenšu parāta iegādāšanai. Ja kāds no Vecākiem nepievienojas šim lēmumam, tad skola atmaksās katram dajībniekam piešķirtos 15 dol. ,
• Latviešu Namā sava dēla Ju〖a Tērauda un meitas Melitas Jansones ģimeņu, radu ,jn draugu pulkā 26. janvārī 80 mūža gadus nosvinēja Anna Tērauda, Jubilāri ar ziediem, dāvanām sveicināja Sv. Andreja draudzes māč. J. Cālī-]tis, TĻ^B priekšnieks丄.Ozols, yN/\ļC valdes priekšsēdis T. Kronb:ergs, Edgars Koks. Vakara norisi vadīja Auseklis Jansons. Jubilāre bija saVa novada Abr印es tautas tērpā. A, Tērauda ar ģimeni 1952. g. ieceļoja Toronto no Anglijas, kur Ansagarā darbojās latviešu draudzes dāmu komitejā un bija draudzes kora priekšniece. Sākuma gados Toronto darbojās Sv. Andreja draudzes un iforonto latviešu biedrības dāmu komitejās. Jubilāre dzīvo sava dēlā Ju〖a un vedeklas Skaidrītčs Tēraudu ģimenē' Jubilārei Toronto ir arī itieita Melita im znots Auseklis Ja歸ns un četri mazbērni.
Draudzīlms spēles š錢cliā 14, februārī p里v li DV n迈mā starp Toro幽Biod. š袋cha Idubu (6 danbii.) un Toronto Latviešu
DV feā汁fe fr?eWē fe/pas, 447-9089n
AUēlā n《)kreisās:扁is Zandbergs, Kārlis Glinhergs, Andre扭un Ronalds Jēgeri Laiviešu skolā Ha幽onā klausās d7Jķ'dāša隐st阔āk()m,ista L Sakša norādī-ļumu'、 DV vīru kora Kanādā goda diriģtirUs ir kama sestdienu latviešu skolā, un sams ņiūzikāļās zināšanas m》d《Kl tālāk jaunajai audzei —《ā ir ķīla nākotnei: mūsis Ja)ŗi pastāvēs.
šu sporta
lietuvieši
Ziemeļamerikas baltiešu sportā .federācijas kongresā Toronto par vadītāju ievēlēja Jāni Vilmani, bet sekretāru Gunāru Gubi(iu.
Pēdējos četrus 'gadus Federāciju vadīja latvieši ar Ž。 Zentiņu par priekšsēdi, A. Tīcmanis bija priekšsēža vietn" sekr. E. Pērkone, kasieris 1。 Vilmanis un loceklis G. Gu-biņš. V. Baumanis un T、 Al-dzeris bija latviešu delegāti no
Asv. :: • 、
Viens no svarīgākiem darba kārtības punktiem bija vadībās maiņa. Tā kā igauņiem nebija iespējams uzņemties federācijas vadību , to pārņēma lietuvieši ar A. Bielskusu par priekšsēdi. Prezidija sēdeklis reizf ar to ir Klīvlandē, ASV. KanaĢlas latviešu delegācijas sastāvs palika nemainīts. J. Vilm—s, pēc lieņiviešu lūgd-ma, bija ar mieru darboties par Federācijas kasieri.
Priekšsēža Ž. Zentiņa un administratīvā sekretāra ziņojumi Tādīja, ka Sporta federācijas darbība bijusi ļoti rosīga, kaut daļa meistarsacīkšu varēja būt sekmīgākas dalībnieku skaita ziņā. Nākotnē būtu vairāk vērības jāveltī pilnīgākai saākšu izziņošanai. Nacionālās sporta vadības vārētu savukārt padomāt par savu meistars;acīkšu iekļaušanu baltiešu sacīkšu ietvaros. Tādā kārtā sacīkstes varētu būt interesantākas un atslogotu pārblīvētos sacīkšu kalendārus,.:' .:'
Pieskaroties jautājumam par izlašu sacensTbām volejbolā un basketļ)0lā9 ku『as aizstāv
galvenokārt latvieši, notika ilgas pārrunas. Vispārējā doma t她ēr bija, ka izlašu vienību sacensības nav jārīko katru gadu. 《
Mākošā g. sporta kalendāra sastādīšan'3 prasīja daud/ laika. Ieteiktie veidi、 kā:;o darbu atvieglot nākošam kongresam, ir pagātpē daiidz z'z-mēģināti, un tie nekad nav sekmējušies, Ž. Zentiņš joprojām aizstāv vied()kli, ka ir .jāpieturas pie nemainīga kalendāra un nacionālām sporta vadībām, sastādot savu sacīkšu kalendāfus, ir jārespektē baltiešu izraudzītie datumi. Protams, runājot par atsevišķo sporta kopu 'sacčnsībām baltiešu apjomā, jāvadās no iespējām, un šTm sacīkstēm būs pagrūti, atrasŗ noteiktus datumus.
Turpmāk daudz plašāk jā-informē baltiešu laikraksti par BAFNA darbību un meistarsacīkstēm. Kongresā arī paziņoja labāko baltiešu sportistu vārdus,' kas piedalījušies baltiešu mei严rsacīkstēs vai Brīvā Olimpi,. Latviešiem —vieglatlēti As)rīdu Kaņķi un ASV valsts volejbola vienības dalībnieku Aldi Bērziņu; kas sekmēja latviešu uzvaru volejbolā Šrīvā Olimpiadā; lietuviešiem — vieglatlēti' un volejbolisti R. Maželi, Kanādas valsts vienības basketbolistu Leo Rautiņu; igauņiem dista-ču slēpotāju R. Velandu im peldētāju V. Reinsalu.
Revidents R.為diķis ziņo。 ja, ka BAFNA grāmatvedība ir ļoti labā kārtībā Un aicināja pateikties pr,zidijam par labo darbu. :
Z. Zentiņš savukārt pateicās visiem darba darītājiem, dldināja sadarbības garu tm novēlēja sekmīgu nākošo darbības posmu jaunajam pre: zidijam.
TCongresa dalībnieki pulcējās vakarā kopējās —ariņās. 二 Ž。 Zendņš
Tāda pirmie
Šķia, atskats tās galvcļ un ccmic
m.i
or.tiam/ā'
ļ^s pre/
Apskaur, .lieiis八." ba oTgaii im .vicn(、 nātnicku: pasaule, 'bijuši ši'' ,bas siuļ;i Latvi(j svētku p rčta Kve jusi 3 la;
.謂svčii .kuši Ņl、 nā ir cei gadā, l【i
.tobrim, 1 Padome naines
"mas i/vi apzinā一 nādi va par画
bu Kan; reālā pāi amatā izļ pad纖g loceklis kus, be StauversI nību —
.ļLatvie bas dra(i kā mūsu prāv. A
医ba1
Draudzd Golde. dzē noti〗
Šmitas
M. Frišiļ
gadskārt
sarīkoju
draudz—
Draudze
La