PAR PADOMJU AUTdMAŠĪ歸 歸PO咖柳VĀS PASAULES VALSTĪM
BSD
,ad. savienībā pilnā sparā rit darbi , lai sagatav咖paplašinātu automaišīnu eksportu. l卿Jg. trīs lielākās pa, domju r邻ļnīcas cer sākt sēriju veidā ražot tādhs a卿mašī-n21s, kas atbilstu rietumu tirgus prasībām. Sevišķu vērību ļ)ievēršA Ņiva rtiārkas ražošanai. Tas ir automobilis ar vilk紐ni^s邻Su visiem četriem ri糊eijn un如喊s laiiku rajoniem? kuŗ鄉ti ceļi. Ķaut rietumu valstīs jēdziens "邻kti ceļi" ir stipri atšķirīgs no attiecīgā j?adomjii apzīmē: j她a" uiik柳Krievijas pilnī: gi neizbraucaino lauku rajonu vajad滩ānv爛a ,omašīna 〖bQtu n啦ecieša辨vi一ms, pado的u vadītājj visvairāk cer uz Amerikas fermeru pie。 prašIiumiļL顯ši Kanādā un ASV ir iz加敏as par padomju automašīnu invāzijas smagvinļpurilctu. Tā padomju ārēj ās tirdziifecīt)as plānotāj i cer pārdot ASV 二 1986. gadā 50,000 automašīmL Kaut absolūtos skaitļos tas nav daudz, savu tiesu ārzemju valūtas mūžīgi卿iepildāmai padomju kabatai tas (ļos。
ī^adoiiiju autorūpnīcās intensīvi iž鹏dā automašīnu jaunus modeļus, 維skavas Ļ印iiļa ķomia卿tnes autorūpnīca iesāka ražot jaimu 加ōdeli ,,Mo,i^ 2400-SL", Rūpnīcas galyenā konstrukto。 )ra vietn喊s Jakovļevs padomju presē izsakās, ka tas do。 iņ勤s vispirms eksporta vaja。 dz^āiņ. No vieglajām auto-鄉šīiiĒto ārzemēs visvairāk pa歸 Ladu, kas, ir ļp eksporta variants. ICaut ail Volgas rūp欣u Tpl〗ati pilsētā mcēla ,alieši im pati 她omašīna līdzinās Fiatam, līdz šim kvalitātē padomju 糊aUgs palika tālu aiz itāliešu. Pats redz乖Rietumvāck jā, Ķelņē,飾kāds vācietis izlika uz ielas nopirkto» Lāgu
af defektu uzskaitījumu. Rūsas izēstie laukumi bija rūpīgi apvilkti ar krītu • Nelaimīgais īpašnieks so鹏s nekad va^rs nepirkt pad她嵐automašīnas 则aicināja to (krīt arī citus. Ar lētām, fektiski dempinga ceham, padomju automašīnām izdevās i邻iesties daudzās žemēs。 Lēts darbaspēks Padomijā un pat ieslo(ī飾 darbaspēka izmantošana ra-žoš喊nosaka tādas cenas 。 Dažas daļas Ladai ražo pplī, tiski ieslo敏ie 歸rdovijā, fionie雖Nr. 3. Tieši šajā sakarā es un daži citi bijušie polīdski ieslodzītie nosūtījām savas liec歸s uz Kanādu,icuiv izejot no humanitāriem apsvērumiem, Mieriņš no Ota-vas un dtimūsu tautieši pie, prasa padomju automašīnu pārdošanas aizliegumu,
Min一 Volgas rūpnīca iz。 strādā 'j鄉u modeli, kas冲-gādāts ar tādām ierīcēm, kādas ŗra幽i nav rietumu vidē-j ās cenas spēkratos. Arī Gor-kijā autorūpnīca ir sagatavo-jusi jaunu Volgas modeli, ko plāno sāki ražot šajā gadā.
Līdz šim ekspc^rtējamo padomju vieglo a咖mašlnu skaits nepārsniedza 30 proc. no Visām saražotām. Tā 1979, g, no 1314 tūkstošiem automašīnu uz ārzemēm pārdeva 379 tūkst.、 pie kam lielāko daļu uz satelītzemēm iin I t.s. trešās p郎aules valstīm. Tomēr jāat淑, ka padomjuļ pfl-iiņi ;rietumtirgū vainagojās ar zināmkm panākumiem. Ja 1975 • g • paf , ,ciet0 " valūtu pārdeva 65 tūkst, mašīnu, tad pēc četriem gadiem jau 110 tūkst. Dempinga c印u d劲šī tendence pieaug.
Tiesa gan, lai saražotu šīs automašīnas, arī Padomijai jāimportē dažādas ļ)recēs, 一 gan īcrāsas, laļcas un kaučuks, gan pat lokšņu tērauds. To spiests atzīt :āfejās
Tālivaldis Ķiķauka 腦t-瑜T. K『onberga ievēlēšanu LNAK, nedz arī Kronberga tiesības runāt visu letiņu vār-dār Viņš neesot devis Kron-bergam savu atļauju. Te rodas līdzība ar Augusta Gailiša romānu Liesmojošā sirds. Romāna varonis, turīgs zemkopis, Tāvets Rabarauds neatzīst klausītāju un kritiķu dļ-dinātu vijolnieku.
Rabarauds saka: "Kas viņš var būt par mākslinieku, ja es viņu neatzīstu? Viņu neatzīst
aiT māna sieva/ mani bērni;
■ ■ , _ • ■ '0'
vērši9 govis, zirgi un cūkas, liemaz nemnājot par kladzi: nātājiem," R3gul0pu un kla-dzinātāju, jādomā, Ķiķaukam 薩,bet ja viņam ir kaķis, tad Ķiķaukam savā "rakstā" vajadzēja piebilst, ka arī tas ir vienādās dļomās ar savu baŗo-询u. Būtil iespaidīgāk.
Ja K腦bergs grib runāt visu vārdā, tas vēl nebūtu pārāk ļauni. Arī mūsu ministru prezidents Trudo runā visas Ka-
咖:
niecības ministra vietnieks Se-mičastnijs.
Latvijā izbūvētā jaunā mikroautobusu rūpnīca arī dod eksporta produkciju, bet gandrīz vienīgi uz Sociālistiska: jām un mazattīstītajām vai-
S她i '
Sakai"ā ar paplašinātu padomju autoeksportu pašiem padomju pircējiem paliks mazāk, jo paplašināt fažošanu tagad nav i邵ējams. Ja ta-gsid padomju patērētājam ,dzos ga咖mos bija jāstāv rindā pēc automašīnas vairākus gadu( (pat līdz 5), tad nākotnē tāda rinda paliks vēl 讽āka。:,
德daš v鄉ā, kaut gan es viņam 1 ar rakstu, ne mutvārdu atļauju neesmu devis •
Bez LA viņš savu "rakstu-brīdinājumu" piesūtījis vēl tikai M. .Štauveram Momrealā, Toronto Latviešu Centram un Jaunajai Gaitai. Latviju Amerikā d!vēki lasa, bet cik lasītāju ir J,ajai Qaitai un M. Sta辨ram?
Ķiķaukam runājot par Kronberga veselību, man atmiņā atausa reiz Urņurkumurā noklausīta saruna./—
Pie blakus (galdiņa dzēra alu tāds diezgan'apaļš kungs. Pie viņa pi^ēdās otrs — stipri p,ājš vīrs. Tievais resnajam izteica komplimemus。 Viņš arī tāds gribētii būt , bet lai ķo viņš ēstu, resnāks nevarot palikt. 一 "Jā, tā ir dīvaina lieta," teica resnai-S, „man, piemēram, mājās ir divi zirgi, abi dara vienādu darbu; abi ēd vienādu barību, viens ir apaļš im Smuks — otrs izkāmējis. Kāpēc tas tā, to es nevaru saprast." Tievais atzinās, ka arī viņš nezina atbildi. Resnais piebiida: ,,M雄prāt, laikam; tomēr būs tā, kas maita bijis, tas maita paliks."
Sveicināti, kristieti, K. KlhUs
§v。 Katrī幽
VĒL,NA t麵BA 、
.Vanag'u'. Kārlis .LA.'.pag. g• 12. decembra numurā raksta par neskaidfību 1919. gada 6• marta kaujas aprakstos, ku〖ā krita arī pulkvedis Kalpaks.
Gr, jaunaucnieku, laikam tas bija 1935. vai 1936, g. vasarā, ar smagu auto mašīnu kā ekskursanti apceļoja Kurzemi, arī piebraucot vietai, .kur krita pulkvedis Kal-
paks. Apstaigājot un apskatot kaujas vietu ufi arī liktenīgo priedi, mani pavilka sāņus mans kaimiņš un teica: ,,Nāc man līdz, es tev ko parādīšu 饿pastāstīšu."
,,Es biju tķši te, pirms notika kauja. Biju tanī sarkano strēlnieku vienībā, kas pa šo lielceļu atkāpās, kad šinī vietā no meža izskrēja kāds privātais un satraukts sauca, lai mēs tālāk neejot, jo priekšā ir vācieši ar uzstādītiem ložmetējiem. Viļ;iš esot dzirdējis vāciešus runājam, ļca tie pie-riācīgi saņemšot atkāpjošos sarkanos strēlniekus. Viņš esot izlavījies no mājām un skrējis pa mežu, lai strēlnie。 kus brī(īinātu."
Mans kaimiņš tad rādīja meža celiņu, pa k, privātais viņus vedis. Kad tie dzirdējuši aizmugurē kauj21s trokšņus, sevišķi par to nopriecājies kaujas komandieris, sak,, redz, kā nu "baltie" saplūcas paši savā starpā.
To, ka privātais viņus izglā。 bis, komandidis soiījies nekad neaizmirst un pierakstījis tā vārdi!i, solīdamies, ja at。 griiezīsies, to apbalvot.
Mans kaimiņš atšķīries no strēlniekiem kādās itiājās, dabūjis privātas drēbes un brīvprātīgi ie顿ies nacionālajā armijā. Kā atbrīvošanas cīņu 她bniekatn viņam ud arī piešķirta jailinsaimniecība kai-rnfņos.
Stāstot kaimiņš pķzīmēja, ka viņam nebūtu patīkami, ja citi zinātu, ka viņš ir bijis sarkanajos strēlnielcos, bet ka viņš man to uzticēķ)t kā draugam. Nezinu, vai kādā grāmatā šī liecība jau aprakstīta, i^raolds Janšēvics Sie, V袋šingtonas pavalstī
Elmārs
7i
(
加ocionā pārinātu māksla ir da. To cināt u:z: katra nāc kulturālo gleznoja k kā anglis, un u..: zaļo bez e nēm, nevs taum itioz tāj隨s, V; tenes, tā gad .pārd maiņu? P ka sēta, V darbos; n( dustriālā gandēt k〔: Mašīna i brīdināja vadis, civļ
Vēl īsu pie sociāh glelznošan saistām 'a gandu.. to varētu da Pado (AGO, ,,….The t,eatures sian paim and CĢnsi,' 4keen real betvveen and c,urrei
Princip; cildināt m darba ļau domāta plļ ne vairs Dabā paŗ: ta, cilvēkil bezbēdīgi darbu, reālisms,
Beidzot mu, vēl jā| r邵iešu gl| Kurbē V: latviešu giļ busts zei Francijas.-| tas〜v郎k,1 spiestSi at;
Dzintars 1
SfeSTrDlENA, 1982, G' 13,
L—ešu nedēļas laikraksts, Iznāk ,dičnās. 一 Ltvij幼Amerika l»ubi!is&iiiig Ud. VaUdē — P Ratnieks, Alb. ,Štern『,J. Grodnis. Laikraksta 溢t,īgais力redak咖 一A. Kundrāts. Re(J迈kclj祖: 125 Br《)adview Ave., Toron">, OrU., Canad迈 M嫩 2E9, i迈i『. 465-7902. Ņujorkas redakcijas v迈dī" •ājs: y. Irbe; 4035 RomboulsAve., Bmnx, IV. Y. 110466, 1J§.A. Tālr. 1-212-994-7917. Čikāgas『ed效kdjas vaid. V. Jaunķalnietis,
1805 T通jioi" Aye,, RacS醎,Wis, 53柳3. Redaktors Austr础j迈 'Ed. Smiigajs, ?8 Taffs Ave" Luga,, NSVV 2210, i^u自lia,
Redakdjai 達sības m迈!Ui'skriplus pēt' "jadzības ēsināi: MeizHetofos mateŗi迈Sus imeuzglahā, pēr Vēlēšanās sū(a
atpaķaļ, ja *v5e,a pas(marka (Kami斷 vai sļarplauhs-kais pasta kupons zi?mčs). Ar au(ora vārdu vai iniciā-
ļiem paraks(Tlos 『jaks"》s 一ik(āi^ domas ir raks陽ja per-soīīiskais uzskais un kakā gadījirniā a關sr red. viedoklim.
V:: Abonēšanas: m圾ksa .K迈nad森 uni ..;\§V: par vžei^ui 40 dol:, 6 m一šiem — 21 dol" J mēnešie卿"】2 dol.
num"r?i 1 (iol.
S,nāj帅u maksa slud〗—u咖daļ迈 $5 ,00,
teks说$6.00, pirmajā vai pēdejS Ip. $10.00
parl collas H^pu. Sailkojuiiiukalertdāŗ迈
$150 ļ)迈r rindiņu, atkāBlojot 4『dzes iim vsiif通k
• ..proc.:..鋒ide.. laikraksta ahonēšanŗ um sSiKiināj11m『 ,lāBruni?( 466-1514.
g迈du — Atsevišķa
雍to『s Kalniņš
J3ruzeļska ķcekais Polijas ja11??3is ģenerālmaršaķ-— darba ļaužu aizstāvis Leonīds Brežņevs: "Korķis ir aklikts, bel laiĻeOins nedmi, ja tas ksp『āgsS!" Dadža zīm. LA,.