、
HIEMAIRJCSIJ.——,
:IR MŪSU
Solītā karastāvokļa ļierobe-ždjumu atcelšanas vietā iģeiie-rālis Jaruz,k;is i šLizv鐘:ajā nedēļā pav翻a poļu čekas bruņotajāni vienībām P證t kaujas g射avībā: un ņo jauna parādīties Varšavas ielās. Tāpat īp, piesardzības 鄉 sperti Solidaritātes šūpulī Dan-
V 、、,
V,aJariizeļska gūstā. Pirmais poļu strādnieku revoSlh cij红s vadoņa foto uzņēmu, k() Solidaritātes nockvusi kādam franfii žuniāli"am。
cigā, kur ārzemju korespondenti Varšavas valdības atļau-tā邻me鹏urnā uz rūpnīcu: sienām redzējuši Solidārkātes jauno saukli: : ,,Sī ziema ir jūsu, bet pa,aris būs mūsu" .Valesu vēl atvien tur apdēt i nājumā, un vai fākieni redzamiem Solidaritātes ku詢 bas vadoņiem piespriesd bargai det她a"sodi — pat līdz desmit gadu apmēram.
〗aruz沐ka režīms tomēr aizvadīto mēnešu laikā nav spējis nožņaugt Solidāritātes kustīb* pretestību. ! Katra m印eša 13, dienā SoMāritāte tagad aicina poļu tautu de-mcms晚īvi vienā lai ķā izslēg〖
os加ari
riskās iestādēs gaismu. Savā, laikā zviedru arodbiedr卿Solidaritātei ?lepeni dāvātā modemā spiestuves iekārta tagad ir Jaruz^sķa rokās, l>et brīvo arodbiedrību aktīvisti pagrīdē 歐pina uzsaukumu un ,ā-刺U[jnu un pat periodisku izdevumu iespiešarļiļ.
• Vatikāna Polijā atgriezīsies Po昭as katoļu baznīcas delegādja, kas Svētā pilsētā gandrīz vesdu neļdēļu baudīja
gada i februark!
AMERIKĀ 11
pāvesta viesmīlību. Sajā delegācijā bez poļu katoļu baznīcas galvas archibīskapa Glem-
,pa arī vienīgas Polijas kardinālis archibīskaps I^a-charskis, ķā arī Vroeslavas archibīskaps Gulbinovičs, Te jāatceras, ka kardinālis M[ 沐ajskis Kraļcovas arch顿ka-pa amatā stājās pēc tam, kad arch胸k邻s Karols Vojtila, pieņemot pāvesta Jāņa Paula ii vārdu, kļ扁par ŗ)asaules augstāko katoļu baznīcas va, dotii. Kā Madiarskis, tā arī. GulbinoVičs, pārstāv to katoli baznīcas spārnu , kaš pār-m et arch ibīs kapam Ģ lemp卿 pārāk atturīgu nostāju pret Jamzeļska režīmu. Tieši pirms došanās tiz Vatikānu Ma加r-skis un Gulbinovičs ārkārtīgi asos vārdos vērsās pret Jaru墨 zeļski. Arī pats pāvests pēdējā laikā ir vairāk晰t brīdinā-jis, ka bez Solidaritātes tiesību restaurēšanas iin visu va-jāt0 atblīvošanas Po 1 ijā dzīve nekad nevarēs,griezties normālās sliedēs.
Aithibīskaps Glčmps pēc
rakstura esot flegmātisks, un tieši tādēļ ka,微oikļa pirmajās nedēļās nostādījis katoļu
Šogad poļi svinēs Čestachovas Vielnās madonnas 600 g3d旺
b卿īcu Polijā邻ietamā nogaidītajās stāvoklī. To viņam pārmeta arī Macharskis un Gulbinovičs, Kad 9. janvārī Glemps tikās ar pašu Jarii' 鄉ki, tagadējais Polijas neaprobežotais diktators gan Gkmpu uzklausīja/ bet ne-
pārprotami noraidīja Glem-|3a prasības. Tikai pēc tam Glemps savu nostāju krasi mainīja un pārmeta Jaruzeļ-skim neattaisnojamu solījumu izspiešanu iio poļu strādniekiem, kā arī citas ar karastāvokli izsludinātās poļu tautas apspiešanas akcijas.
Atzīmēsim, ka pēc poļu pagrīdes informācijas archibīskaps Macharskis pēdējās nedēļās no Varšavas saņēmis vairākas vēstules, kurās viņam atgādināta patiesība, ka pirms 900 g. Polijas karalis Bopslavs Drosmīgais par ie-cirtību licis nog21lināt tā laika Krakovas bīskapu Boļeslavu, Šogad augusta mēnesī po卩atzīmēs s纖s tautas aizstāves Brīn腿darītājas Čestachovas madonnas sestās simtgades piemiņu. Poļu bīskapiem atstājot Vatikānu, pāvests esot norādījis: ,,Esmu saņēmis savā laikā ielūgumu piedalīties šajās lielajās svinībās, un eš nevaru iedomādes, kam b咖 drosme šo ielūgumu atsaukt >" Ar katru dienu vairāk apstiprinās pieņēmums, ka Poii-jas notikumos pēdējo vārdu teiks pāvests uti neviens cits. Nay jāaizmirst, ka šodien Polijā vēl darbojas 18,000 baznīcas, ķas klausās pāvesta norādījumus un izšķirīgā brīdī darīs to, ko Svētais Tēvs vi-ņi谢pavāēs。
DENGS PAT腿VARU
Sondārit射e turpina jp3&v0 pretestību p效g!ldē。 Uzņēmu' 也ā So暨idārU级tes s|)iestwv@ j0ancigā。
Pasaules presē j)ēdējās nedēļās parādījās dažādi minē-jumi par Ķīnas mandarīnu mandarīna Denga likteni. 77 g. vecais Dengs atgriezās po-胸kā skatuvē pēc Mao nāves un, atturoties no augstiem vai
ce卿oniālieni amatiem, soli pa solim pārņēma曙ās rokās 沐u politisko varu. Viņš dominēja pēc Mao nāves kā ķīniešu pol糊roļā, tā partijas centrālkomitejā un bruņoto spēku aizkulisēs. Ziņas par to, ka Dengs būtu slimības dēļ tagad pats aizgājis vai pat nobīdīts pie malas, ir izrādījušās aplamsis,
Dengs vēl joprojām turpina Ķīnas komunistu režīmā ie-sākto pragmātisko reformēšanas *iju. Izrādās, ka pēdējo mēnešu laikā pēc viņa pavēles novākti vairāk nekā〗00 yadošie komunistu funkcionā-d, Dengs, tāpat kā Rē,s, uzskata, ka centrālās valdības birokrātu armija ir laika tecējumā sakoncentrējusi savās、 rokās pārāk lidu noteikšanu. Pekingā tagad runā, ka Dengs plānojot likvidēt vism^ 2(M),, augstāko ierēdņu posteņus. Protams, tas ir (irastisks solis, bet tas nenoztoē, ka Dengs domā mazināt komunistu partijas varu. Viņš tikai mēģina tikt vaļā no nemākulīgierii un koruptīviem ierēdņiem • Katrā gadīj,a Denga tīrīšanas akcija jāuzskata par ļoti revolucionāru, un 4roši vien viņam 一īsies ar l独u opozicija抓 pašā komunistu pŖitijā^
Dengs tīra Ķī, JcomūnistM birokra乖。
BĶGINS PRASĪS ' RĒ(JENA
Amerikāņu aizsatdzības mi。 nistra Kaspara Veinbergera sarunas ar Šaudi Ar卿u un šīs stra敏ski svarīgās pussalas citiem arābu valdniekiem bija tik sekmīgas, ka viņš devās uz Jordanu, kur Rēgena sūtni itin laipni uzņēma pats karalis Huseīns. Veinbergers šajā misijā Vašingtonai draudzīgiem ara" valstsvīriem piedāvāja iņilitām palīdzību, jo tieši Ēģ(ptes nostājas dēļ amerikāņu stratēģiskā nozīme vidējos austrumos var nāk6tnē izrādīties itin problemātiska.
Arī Ēģiptes labvēlību amerikāņi varēs nodrošināt, tikai respektējot it visas prezidenta Mubaraka prasības kā saim。 nieciskās, tā militārās palīdzības ziņā. Lai gan Rēgens Vašingtonā Mubarakam apsolīja Y1su i,ējamo palīdzību , Ēģiptes prezidents pagājušā nedēļā daudziem par pārsteigumu paziņoja, ka jau vistuvākā laikā Kairo atjaunošot diplomātiskās attieksmes ar Maskavu.也zināms, tad savā laikā prezideiits Sadats pa-vēlēja padoinju diplomātiem atstāt Ēģiptiv jo atklājās, ka ICremlis a錄ulisēs mēģļnāja gāzt pastāvošo iekārtu Ēģip-
':tē。.:': •.::'..:: I
Lidmašīn錄atrodoties ceļ汪 no Jordāna( iļz Vašingtonu, kāds no aušīgiem amerikāņu reportieriem no Veinbergera gala sadzirdējis kādu bal$i: "Izraēla mums tikai sagādā galvassāpes, un tādēļ mums pienācis pēdējais laiks revidēt iīdzšinējās attieksmes. Mums draudzīgie arābi izstiepuši rokas sadarbībai, un mēs to nedrīkstam ignorēt." Kas īsti šos vārdus teicis,廳zināms, ķet lidmašīna vēl nebija sa-纽iegusi aerodromu, kad tra。 cis jau bija sacelts kā Vašingtonā, tā arī Jeruzalemē. .
Pats ārlietu ministrs Heigs bija spiests deklarēt; ka Vašingtonas un Jeruzalemes attieksmēs nekas neesot mainījies un arī nemainīšoties, jo to vairākkārt esot atkārtojis pats
prezidents Rēgem' Draudz( bai ?ir Izraēlu taču nestā, starpā labu attieksmju uzturēšana arī ar amerikāņu sabied。 rotiem arābiem. Begins, dabūjis zināt lidmašīnā teiktos vārdus, nosūtījis telegrammu Rēgenam, kurā gandrīz pi"a-sīts, vai Veiiļbergers kopā ar arābiem nega[avojot uzbrukumu Izraēlai. Rē,am taisni šajā brīdī trūka vēl vienas galvassāpes. Jācer, ka Vašingtona Beginu j3ārliednās, bet聰šaubu, ka žīdu prese prasīs Veinbergera skalpu,
KAPELM, ' MADR, ļ
ASV delegācijas vadītājs Madrides konferencē pēc Hei-ga aizbraukšanas」preses pārstāvjiem izteicies: | "Helsinku nolīgumu mēs uz—katījām (zināmā mērā par nelaimīgā Jal-tas līguma nelabās garšas izi» gaisinātāju. Polijas notikumu āēļ, kuros Kremļa loma ir pierādīta, mēs atrod,ies jaunu problēmu priekšā."
Džordžs Kenans: "Austrum
,pa mai咖es
Vašingtonā pazīstamais amerikāņu diplomāts Džordžs Kenans savukārt uz5;vēris: "Kremlis var kādā dienā rūgti nō。 žēlot Jamzeļskim dotās lielās tiesības. Nav šaubu, ka Polijas dēļ pārmaiņās var rasties visā扭str鹏ei柳ā un arī pa。 šā Pad. savienībā. Tā dēvēto bonapartismu — varas uzticēšanu militāristu rokās — komunistu pasaules vadoņi uzskatīja par nepieļaujamu pa〖, radību. Var gadīties, ka militāro spēku vadoņi tagadfjās Kremļa vasaļvalstīs un arī pa^* šā Pad. savienībā polTtisku sarežģījumu rezultātā, tur notiekot personālām pārmaiņām, mēģinās paši uznākt po。 加skā skatuvē.
||聽
Maksis Kapelnians: "Bona' parUsms var音zrādlUes iikte' nīgs。"