1982,:
20. febmāris， 8. mimMS 'LATViJiA AMERIKĀ 3
PLEPKUN .卿A ŠADURSKIS，(UPSALAS
Zel〖a微des apg, teiC pakalpojis latviešu mākslai,
dodams pirmo mcmografiju par J加i Plēpi， kas ātri iz糾gā pēdējos ņeatkarīfe gados līdz pirmā spožuņia zVaigznei un mira tikai 38 gadu vec腿ā mīklainos apstākļos okupācijas mi〗k,lī。 Ziņu par šo mākslinieku」rma" viņa darbu oriģināli izk,nāti， tāpat kā laikabfe(ļri， ku〖u Icļūst ar: vien mazāķ* patļ pēdējais laiks savākt ()ar viņu latviešu mākslas ,tūrei nepieciešamos 卿eriālus. : Šai pienākumā apskatāmā gi:i麵a ir pirmais nopietnais pasākums.
Ja yar ticēt dažieiļratmi輔 、tāsti，i， tad: Jān)ni^ Plēpim bijus(磁a vēlēšanās teteik"eš glezniecībā, bet šai卿arē nav iespējams pai: viņa veik卿u pārliecināties, jo:vismaz trimdā viņa gleznas rtav zināmas; aculičcinieki tās raks(iiit ar vārdiem mmšas， smagas, Turpretim nav šaubu， ka viņš bijis Dieva svaidīts grafiķis, gramam grafikā Varlļūt pats izcilāk綠,kas树vtešiei^ līdz šim biļis,Sayi ziņā viņš jau iegājļs leģeridā， ne tikai savas mīklainās nāves ļdēļ) bet arī ar: ietekmi, 、kāda viņam bijusi舊upētās Latyi〗as grafiķos drīz pēc ka〖al befgānr.
Pēc' Rīgā uzdegtajiem datiem Jānis Plēpis aitstājis ap 480 stājgrafikas iin gratnatu grafikas darbu. Viņš iesāka ar lirtoleja griezumiem uiT tad pārgāja uz koka gravīril， pie-derēd她s tai paaudz仏 kas 30. gados Latvijā atjauho扭 šo skaisto techriitu， kurā prasa meistarisku rokas veik:lībii. Kok辆ravīra妙kokg鄉ums (šai grāmatā sa滴s^ par koka gravu哦-tag維Latvijā lieto vārdu kok扭lums) 、 savus sākumus ,is Anglijā 18. g參 simta sākumā， un angļu valodā ir yisi šīs technikasiemini., Latyijā to iekopa A甲šts Daugulis (1830.—18^.);r vecākā paau一 vēl atceras viņa Brenča un Žvinguļa attēlus， darinātus šai technik3, sava laika avīzēs. Koka gravīrai
:。:画,:舰LAPP,S。：：:::
KGkgri咖mam lieto m沐stā; kas šķiedras kōkii， kas šķelts šķiedras virzienā,加taj5 līni。 jas ieveidotas reljefi—mehias uz balta fona. Koka grāvī" 『ai turpretī lieto cietu īcoku》 parasti skābardi, griezts vertikāli šķiedrai, un šādā klucīiī i執rāpētās līnijas ir baltas uzmelna fo喊 ：
ļāni Plēpi atklāja ābeles apgāda īpašnieks ķelis Goppers， un šā apgāda greznajos izdevumos viņš izauga par izcflu grā,ii rotātāju, būdams to grafi-ķ li grupā， kas Latvijas ne。 atkarībā^ beigu posmā latviešu grāmatu ap扭ri ar Zelta ābeles izdevumiem pacēla augstas gaumes līmenī. Jānis Plēpis grāmatii ir uzskatījis par vienību un veidojis tās apdari ciešā saskaņā ar saturu un notēloto laikmetu. So viņa ievirzi labi i2:cēlis apskatāmās grāmatas teksta autors Pāvels Šadurskis。 Tikpat kā ncjķad Jā幽Plēpis nav kļuvis paŗ ilustrātoni， viņš līdztekus grānmtas t(jkstam veidojis pats savu stāMU， izteiktu meista-riskā, elegantā līnijju vijumā. Zīmīgi; ka Udz ilustrācijai Plēpis dažkārt noslīd rnūža beigu gados， kad padomju oku,ijas apstākļos brīvas radīšanas iespējas ir liegtas. Padomju režīms no tēlotājas mākslā^s ne tikai prasa, bet
rācijas par-
pat pavēl dot lijas doktrīnām.
Par昨pja mākslas galveno tem, Pāvels Sadurskis uz-: skata eil威u， un tiešām visi Pl印ja (Jarbi ir:cilvēka pārdzi-voju卿piesātināti. Viņš ir arī labs portretists, kas prot izcdt personas raksturu un tās pārdzīvojumu attiecīgajā laika 邓湖.Savādi tōmēr， te šldzīvā， jūtīgā līnija ne vien-加ēr parādās dlvēku figūrās; tās dažkārt palikušas stūrainas, stingušas • Turpretī Plēpja zirgi ir var^s kustī-bas, ma，ā腿as dižošanās iemiesojums un var godam sacensties ar: Kanādā dzīvojošā Ed， Dzeņa zirgiem;
Grāmatās galvenais te幽s ir Plēpļa koka gravīras, un Pāve化Sadurskis labi parāda, ķā no linogriezuma Plēpis pāiieļuz koka gravīra, sākumā vēl， kā Kalpa zēna vasafas Totāj她os，liļetodanis linogriezuma p)aņēmierius， griezdams pārāk dziļi un atštādaiņs parupju apdari. Akurātera Kalpa zēna vasaras ietērps bija pirmais darbs, ko Plēpis darināja Zelta ābeles apgādam 。 G幽ata iznāca 1936. g娜 600，se卿lāroS， un kaiU kokā ,咖s tec画ka vēl画 pilnīgi apgūta, P,a rotā-. 'izceļas ar mērķtiecību ,zicijā un sirsnīgu jūtī-
Jānis Plēpis ， Mežotnes pilskalns. ReāHstisk幼ģ ainavai mākslinieks piešķīris teiksmainii apgarojumu, kas stāsta par tālo senatni. "Londonas Avīze"
ir saiva līdzība al[ kokgriezumu, bet —arī lida atšķirība。
gurnu dlvēku tēlojumā.
Otfa Zelta ābdes apgādam rotātā grāmata ir Ed • Virzas
Hercogs: Jēkabs •:• ,(l 937').，:: kuŗ
ļīni扭jau kļ卿si lokanāka, vijīgāka， bet attēli veidoti ļoti t腿ši.】938. gadā iznāk Zo-zefa Bedjē Stāsts par Tristānu un izoldi arviduslaiku gaisotnē veidotiem Plēpja糾ēliem, Pilnīgi līdz mejstarības līmenim šo techniku Plēpis apguvis 1939. ga银izdotajā Alfre。 da de Misē Ticiāna dēlā, Cie-t啦skābarža kokā viņš tagad prot ieveidm ,as， kas runā uz skatītāju af visu cilvēCo pārdzīvojumu skalu. Šī pati meistarība加spēja tēlot ainavu—kas piesātināta ar pārdzī-vo j ,u ， parādās 193 8 .gadā darinātajā gravīrā Mežotnes piMalns. Pāvels Sadurskis to涵柳is par Plēpja stāstīto leģendu， no pilskalriJ^ preū uā〗、tāiā"eniit懇eļpa。
S細līdz pilnībai邻gūto kokgravīras techniku Plēpis labi parāda, darinot ietērpu A. Grīna Dvēs啦putenim,' kur kauj一auku ainavas veidotas ar 輔u izteiksmes spēku
:un atraisītu brīvītmizteiksŗnes līdžek〖u lietošanā: No kara 扭du darbiem atzīmējams
'Plēpja ietērps 1942. gadā Zel: m ābeles apgādā iznākušajam Alekša Kivi Septiņu brāļu iz-dev她,ķu『u P: Sadurskis atzīst par vienu "no salietākiem, moiņimentālākiem darbiem latviešu grafikā"。 Tajā Plēpis iniciāļus izvērtis felz pilnīgām ill11strāeijān1 un lieliski parādījis primitīvās dabas spēku.
Bez tam Plēpis darinājis labu daļu grāmatu vāku, starp tiem: .arī irāšiio . Lettisclles
Buch vāku grāmatu izstādei Leipcigā, Viņam ir vairāk par duci portretu, 38 apzinātas grāmatu zīmes un lielāks skaits stājgrafiku, Mak幽ie-ka īsajā mūžā vētrainu notikumu gados tās ir ievērojams veikums.
Jānis Plēpis fMedzima Rīgas ormaņa Moļenē 1909. gada 7.邵rīlī， apmeklēja amatniecības skolas techniskās zīmēšanas kursus un vēlāk Zel幽-ta dramatiskos kur連. No ,,līdz自3. gadam viņš mācījās Tautas augstskolas mākslas studijā pie Ro歸na Sutas，禅tam strādāja Vācu teātra dekorāciju darbnīcā. Piedalījies starptautiskās koka gmvīru izstādēs Varšavā， Čikag:ā， Parīzē, kur 1937. gadā ieguva augstu apbalvoju-■ "Grand Prix，，.
1944. gada rudenī Plēpis kopā ar sievu devās trimdā uz Vāciju VEF darbinieku grupā， jo šai uzņēmumā strādāja viņa sieva. Nonāca Torņa, kur palika līdz 1945. gada janvārim, kad Tomai tuvojās krievu uzbrukums. Būdams saslimis, Plēpis nav spējis izvairīties no nokļūšanas krievu rokās un Maskavā bijis ievietots kādā no koncentrācijas nometnēm; Nedaudzus darbus Viņš darinājis pēckai"a gados, pievērsdamies arī spalvas zīmējuma tedinikai. Agrākās meistarības šajos darbos vairs nav. Viņa dzīve aprāvās pēkšņi 38 gadu vecumā 1947. gadā. Par viņa nāvi Latviešu tēlotājas mākslas 1卿.gada sēj腿ā rakstīts:"】947。
3. aiig做a rītā， nezināmos apstākļos bojā gājušu, viņu nedzīvu Lucavsalas zvejni"" iepinušos lašu tīklā， izvilka krastā pie vecā Pontonu tilta." Par viņa n5ves cēloņiem vēl tagad nav skaidrības. Pašnāvība pie. v丄ņ'a nosvērtā rakstura ir neiedomājama, atliek aizdomas par ļau叩rā、 tību. Pontona tilta galos tajā laikā vēl stāvēja krievu ka〖a-vīru sardze.
Zelta ābeles apgādā izaudzis, pāragri dzīvei atrauts, Jānis Plēpis tagad no Zelta ābeles saņem iespaidīgu piemiņas zīmi un sava darba dok腿emēju薩.
«Jānis Andļr叩s
)、y
«lānis Plēpis — a laiki。 A細s Virzas Straumēniem.
"Londonas Avīze'
lA
a ir ;ijas, lat-no-Itijas tvieši
【adu. :uris-li un imēr pil-ne Inedz nav
lieks
、
k
ū
叫§
ā
、/ i. , r V
X、 \ b z
i - a ē
e. .s ..e ,入.
o -n
p ā
,L ca-
b. a. 一 p. s
-s
z.
r
o
