AMERIKĀ Sestdieii]ia,「W82.: gada】0. marts， rtiiimiii『s
脚
;A箭RIKA
0
SESTDIENA, 1982 G. 20. MARTS，
_________，______ , 12/戯,
Uitviešu ned串s laikraJ^Ss, iznāk sestdien总s。 Mev咖 一 La(vija Amerikā Publishing Ltd. V^dē — P, Ratnieks, Aib. Šterns， J. Grodnis. Laikraksta at國īgais redakk)rs ， A. Ku'ndrats. ' Biedakcij纽： 125 Bfoaclview Ave" ToronU)， Onl"
° Cari4da M4M 2E9， 465-7902. Ņujorkas redakcijas vadī-
tjljs: Y Irbe, 403$ RomboiU， Ave" Bronx， N. Y. 10抓6， IJS. Tālr. ll，2I2-994-7917. — Čikāgas redakrijis vad. A Zaube， 33i$l N. Avers Avenue，咖c幼go，川.扁18. RedalUoi"s Ausilf袋, Ed.: Šmugajs, 2Š Taffs Ave" Liigarno， 1N§W 221仏Australia.: ilReda网ai liesības manuskd幽s pēc vajadzības īsiii迈l.
丫MeizSi兮totos mati?riālus Bieuzgiab迈, ber pēc vēBčšan迈s sāUa atpakaļ, j迈 pievienots pasimark迈 （Kanādā) vai staiļHautis-kais past均 kupons (ch迈s zertiēs). Ar aļitora vārdu vai inidā-ļSčm)〖piara"tīU)S rakstos izteiktās dom每s ir rakstītājai p打-sonisk拜is uzskats un ne katrā gadījuinā ,bilst red. viedoklim. I Abonēšanas maļisa Kanādā ain ASV: par vienai gaidu "
40 dol.f (i mēnešienT; 21 cļpl.， 3 mēnešiein 一 12 dol. Atsevišķa numura cena 1 dol.
SliuHnājumu maksa s，udliBiSjunniJ幼ļa $3.00， t陣s说$6.00， pirmajā vāipēd劲ālp. $10.00 par 1，las telpu. Sailkoj睡u kalendārā $〗,50 pa『rindiņu, atliJii1ojor4 i"ei?es vairāk
Laiknaksta abonēšana un sludinajumr二 tālrunis
466-1514.
Atsevi沐ā mkstā apska切u vairākus ,giis fak, kas 附ejčizan^「trimdas dzīvē saka" rāļ，r喊as pakalpiņu darbī-抓bet t>āri visiem询rtv sedzas baigais čekas ideālizēŠa-幽fa维，kurā saskatāriis kā liaī丫ums， tā apzināta rīcībŖ, īo，）kaš;ir im ko dara čeka — kā tā 、，strādā"" zina visa trimdi线kū vecākā paaudze np s辆uz miesas im gara izbau顿Baigā gada. Tā pie-dzīv頻savu tuvinieku, radu i^ņ pā;iņiļT nomocīšanu un noslepkavošanu 姊aš pagrabos ■ cietumos lin pieredzēja arī tautas brutālo deportāciju uz spaick da加nometnēm 14. jūnijā, ko Vēl tagad trimdā pieminam kā , dienu. Mi， jīākai paai^lzei， kas pati to iia!y pieredzēsi, p加 to ir stāstījuši vecāki, ta, stāsta disideiļtij un taš ir aprakstīts daudzās grāmatās. Bet nere-ti, ja dedzīgam kultūrsakar-nieķaiti —ādām， vai tad viņš nezina, ，，ļcultūras sakām Icomiteja" ir čekas f,e， to tik ŖktIVi atbalsta, piedzīvojam pārsteigumu ar stan-dartat,i: ，，Ko jūs uztŗauca-,par čekii，憶3as čekas un 械isti ir yisās valstīs, lai arī sa崎s cit, bet darbu;visas d站a to pašu, un bez tā neviena valsts nevarētu pastā-
慨"：.:::::,:.::.'.、:.).;'、:::.
V Ķuf tasbi Mla staiKJartat。 biide,i争nbr苟ot，ecākļiiii1 disidentu stāstīto, kā arī 14. jūnija ai;Vesfe piemi, aktos dzir(ļētd? Kāāai trint^iniecri jautājot, vai viņas sirds拳iņa pieļauj rĢpēties un izrādīt če-kisum Anemudam tik lidu yiestntlTbu, atbilde bi〗a; "Viņš ir ļoti i稀s un soliīā^ kungs, 柳maņ jau vi喊fi淑ļauna MV d,is!，， Vai patiešām, ilgus gadus dzīvojot brMbā， viss paša piedzīvo, vai no vecālciem stāstītais j，p būtu :■ aizmii^sies? .V
G!itāda gaisma man atspīdēja" kad noklausījos kā胁 Mi-Čigenas阔iešii yaļoda、 kursu lektores māciības stundā teiktā ieskaņojumu lentē. Tur arī lektore čeku Rīgā tēlo kā normālu valstij nepieciešamu ies画i， ku『ā爽ādā latvieši un pat viņas paziņa， kāds她ks p丰s， bijušais latviešu ieģio-nārs: Lektore jauriiešus izsmīdina; ar stāstījumu, ka esot tādi ， kas no čelčisti, baidoties uņ tos saskatot、ai aiz katra stūj"^ un krūma. Viņa saka: ，，Jums stāsta, ka掩a-darbojais ar tautuV bet ne ar čekisti. Vai tad Čekistieni ir kādas s〜šķas pa咖es? Kā pazīsini， kuli ir姊ists un ku『š nav? Vai Heū)Āņ iņeto-啦kā viduslaikos ra,u meklēšanai? Mērcēsim柳nī ， ja iiegr〖ms，喊būs čekists, ja grims， tad ne!" Tūlīt atskan jaimiešu smiekli. Vai smiesimi^s arī mēs， ka latviešu valodas kursos加tiek čekas ideālizēšana?
Čeki红s Anerauds ir publicējis k幽s tagad jau mūžībā aizgājušaš trimdas rakstnieces viņām 敏stīt站 vēstules; Rakstniece v,lēs čekistu uzrunā: ， „s Jāni Ane-vai an pavisam intimi: īļais〗如i，， un kādā vēstulē čekistam novēl jauku atvaļinājumu un labu atpūtu pēc darba, jo to esot pelnījis• ，nalga, vai šīs publicētās vēstules ir緣ai她ifikāpija vai ne ， nolūks tādv publicēšanai ir viens un tas pats — idealizēt čekista ，,dar細，，ā līdzīgu visiem citiem darbiem un piegriezt vērību, ka tā to vērt,敏trimdas rakstniece.
Visaugstāko pakāpi čekas ideālizēšana un cildināšanā sasniedzis prof. A. Ezergailis • Jaunās Gaitas 130， n-i^ā viņš r幽a^ ka čeka (KGB) Rīgā
Lai nodrošinātu! p狂saidd mieru, ,onauti亂
aprīlī izplat"umā dosies raķete ar Četriem siavenieiii
. f :Dadža';^in. LA,
AMERIKAS BALSI TOMĒR DZIRD
Lasīju agr. V. Zanta rakstu LA 30. janv. n-rā ar patiesu interesi. Gribu tikai piebilst pie norādījuma, ka radio Aniierilcas Salsi traucējot un 蹄ā tb nevarot saprast •
Janvā〖a beigās saņēmu no Rīgas paziņām vēstuli, ku『ā tie raksta, ka saņēmuši ziņu ŗiar薩na dzīvesbiedra aiziešanu mūžībā. Vēstule datēta Rīgā 9. janvārī. Neko tuvāk viņi nav pa一idrojtiši ， no kurienes šo ziņu saņēmuši. Es tomēr t训ņ zināju， ka tas var būt tikai ar radio Amerikas Balss raidījumu K. PzelzTša nāves dien攀8. janvārī. To man pateica draugi Bostonā, kuri klausās šos midlj腿us uz Latvijai.
加omā， ka Amerikas Balsi, ja varbūt arī ne aizvien, tad tomēr reizēm var dzirdēt, kas ir ļoti iepriecinoši. Tautieši dzimtenē tā var uztvert kādu necenzētu brīVāspasau。 Ies vēsti.
ASV
mos， bet vēl nav sanācis vajadzīgais daudzums izdošanai. Sajā sakarībā jāatzīmē nesenais čikagieša J、 Veitmaņa 1000 dol. ziedojums， ktiŗa nozīmi vislabāk izteic daļa viņa rakstītās pavadvēstules nosūtītajam čekam.
，，郝zīmējm saVu 50. dzimumdienu un vēloties kaut ko vairāk darīt Latvijas Un latviešu tautas labā，es歸nolē-mis atbalstīt grāmģitas Laļivia izdošanu ar腦O dol. ziedojumu. Ja tikai 25 proc. no trimdinieldern, atzīmējot vārda vai dzimumdienu vai arī kādu citu svarīgu notikumu savā dzīvē， rei?i gadā ziedotu tikai 100 dol. kāda爪cēlam mērķim， kādu mums nav daudz， tad mēs būtu līdz šim daudz ko paveikuši."
Cerēsim, kā šie vārdi iedvesmos arī citus taiuiešus līdzīgam devumam.
H. Riekstiņš LATV論S憾K画A :
i醇19. )
Jau vairāk nekā gadu gr卿 Čikāgas eiituziastu sagatavo grāmatu ，，Latvia，， angļu valodā, lai plašākām cittautiešu aprindām parādītu itļūsu zemes un tautas īsto seju, brīvu no okupācijas varas paustām siepatiesībām. Ķaksttis grā-matā pieteica zinātāji visās nozarēs， un grāmatas manu。 skripts jau冲90 proc. gatavs. Lai manuskripts pārvērstos grāmatā, vajadzīgi naudas līdzekļi, un tie arī plūst gan s11bskripdjāS9 gan: 2:i
鹏扁訓KAliAROGA
Okupētās Latvijas komu-
nistu
vēstī:
，Kaŗogs， jaunākajā (februāra )numurā iespiests pazīstamā latviešu dramaturga Mārtiņa Zīverta lugas ，Kopenhāgenas dialogs， pirmpublicējums pēc manuskripta, kuru redakcija saņēmusi no 一k， holmas.
Savos ievadvārdos， kas veltīti lugas pirmpublicējiimaim， Latvijas PSRZA akadēmiķis 德is Sļradiņš pastāsta par nesenajām tikšanās reizēm ar Mārtiņu Zīv咖svešumā im
dzirmenē，]^ar dramaturga hu-mānajānV idejām, kas lugā
vērstas pret nacismu un pret
zinātnes kalpīblŗ Rodolieroču
au鄉šanai.
Kā zināms, pērn Latvijas komitejā kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs literatūras sekcijas sanāksmē Nļ. Zīverta lugu ，kopenhāgen》s dialogs， lasīja Rīgas drāmas teāti:a aktieru kolektīvs ar teātra galveno ŗ祖soru A: JaunuSanu priekšgar!，'
Kas ir Klarogs? 二 Okup,乂 Latvijas tnieku savienības izdevums — Latvijas komū-nistu partijas centrālkomitejas izdevniecībā. Žurnāls daudzkārt nievājoši vērsies pret Laļ-vijas neatkarības laiku， apkarojis nacionālos iedīgļus okupētajā Ļ,ija， asi vērsies prer nacionālo erņigrāciju. Vai M。 Zīvertamjaa pa ceļam ar latviešu tautas, izvarotājiem un Vosa ro印s puišiem? Arī Pen-kluba vadībai Stokholmā?
Eglnjs Stokholm森
SA細KTŗ FAKTI
Sv. Jāņa baznīcā Kalpaka atcerēs dievkalpojumā 1982. g."?.mm"tā svētrunā mācī幽 A. Celms sajauca vēsturiskus faktus.
Latvijas t31;oļdamēšanas aktu Nacionālajā teātn 1918. g。 18. nov. aps附āja un kārtību uzturēja nevis L,nias un Selonijas konventi, bet gan Selonijas konventa locekļi ar kalpakieti Pēteri Meli (tagad dzīvo Toronto) un Talavijas konventa locekļi ar vadītāju Albertu ]Brumeri.
Ti, Drei咖幼nis Toro幽
.::28. :g
na mūs」 ba nav ļ du.鹏r stādes〖ļ tiski mēj mus un priekšēji So izstā: jos gad」 līdzīga, reiz 一i、 likās、 k nos bū 1
Par šī ram le" tumi na mūsu "
mīgi' .ab ku vidē
resana.
.gajos " Latvja iļ varētu ļ niecTbu， tomēr
Darbiļ s 存lāriē I ni — kā i<
idejiskā) dē pārsļ nepreter cauri da^ idejiskā nīgi ' 'ai^ grafi W
rasto līr su kaca*ļ nieku， si| ļiu dzīv( tā bēdāl Te:prezen sabiedrīt piobiēm
Sahiēi Ņkaits — izšiādūi ziedcn daudz a kai tm :pēc vari la māk) darbīis.
Agris
Sordz ār vienL Māk, veidu," matam.
B
丁
J... .d
一 \ £
