Sestdienai, 1987. gada 30. maijs, 22. nr» LATVIJA AMERIKĀ 3
Divu mūzu kalps
Rakstīdams par sava mūža gājumu, Reinis Birzgalis saka:
„Man ir divas mīlestības: viena zunešana, otra — teātra spēlēšana. Šun abām savām mīlestībām esmu uzticīgs bijis visu mūžu." (Grāmatā „Letiņš trimdā") Jā^ tādu tiešām Reini Birzgali mēs visi pazīstam. Neticami tikai tas, ka viņam jau 80 gadu. Vēl arvien smaidīgs un priecīgs^, Vēl arvien avīzēs, žurnālos, ^tit grāmatās redzam viņa zīmējumus. Tikai teātri gan vairs nespēlē, kaut vēl ļoti gribētos arī uz skatuves jubilāru redzēt. Viņa tēloto varoņu pulks nav aizmirstams. Lai pieminam tikai dažus: Uģi Raiņa Indulī un Ārijā (pirmā Birzgaļa loma, ar kuru tūlīt iegūst režisora un kritikas atzinību) Galma , maršals A. Grīna Tabago, Za-moiskis A. Grīna Nameja gredzenā, Komtūrš K. Lauknera Vadonis Munte, Troļļu karalis H. Ibsena P^rs Gint^, V. Šekspira Jūlijs Cēzars, Ūdensvīrs Nikelmans, G. ļlauptma-ņa Nogririīušā zvanā, Miken-tāls A. Deglava Rīgā, Pavārs R. Blaumaņa Ugunī, Kapteinis R. Valdesa Jūras vilkos un vēl citas, kas redzētas Rīgā Dailes teātrī. Trimdā Es-lingenas teātrī: Uksens M. Zī-
māksla, kas dod tēliem vienreizēju un zīmīgu ārējo izskatu. Jaunajiem aktieriem daudz palīdz Reiņa Birzgaļa grāmatiņa Grimēšanās pamatmācība.
Par savu dzīvi Reinis Birzgalis interesanti pastāsta grāmatā Šoreiz bez grima.
Te pieminēsim īsi tikai vissvarīgākos posmus: Dzimis Burtnieku pagastā 1907;^ gada 3. jūnijā kā rentnieka dēls. Jau 5 gadu vecumā zaudē tēvu un uzaiļig kā pusbārenis. Bet dzīves grūtības jau no mazatnes norūdās un tā spēj izlauzt sev ceļu ir uz tālāko izglītību, ir uz darbu, kas sirdij tuvs un uz ko jūt iekšēju aicinājumu. Pēc Valmieras vidusskolas beigšanas Reinis dodas uz Rīgu, kas dod iespējas tālākai izglītībai. Kad neizdodas iekļūt Mākslas akadēmijā, iestājas Dailes teātra dramatiskajos kursos. Tur jau kā audzēknis vērš uz sevi uzmanību, un pēc beigšanai Reini Birzgali DT aicina par aktieri pastāvīgā darbā. Tur viņš nostrādā turpat 20 gadus, ko savā autobiogrāfijā apzīmē par laimīgākajiem. Tad otrs pasaules karš pārtrauc iemīlēto darbu, un Reinis Birzgalis tāpat kā citi
vērta, Mindhauzena precībās,. kolēgas, piemēram, Mitrēvics Falstafs M. Zīverta Ākstā, Augusts, Veics Kārlis, Alma
Miķelis J. Lejiņa Nebrauc tik dikti, Jakubovskis Raiņa Mīla stiprāka par nĶvi. Amerikā: Bostonas ansainbll: Mindaugs M. Zīverta Vara, Bergens — M. Zīverta Rīga dimd, Tauk-šķis R. Blaumaņa No saldenās pudeles^ A. Voitkus Jū-dass uvc. Šie tēlotie varoņi liecina, ka Reinis Birzgalis spēj iedzīvoties dažādos raksturos. Izcila ir viņa grimēšanās
Mača un Austra Šteinberga dodas bēgļu gaitās. Pieminētās Birzgaļa lomas, rāda, cik rosīgs viņš ir arī trimdā. Bostonā ne tikai pats spēlē, bet vada arī režiju, zīmē dekorācijas un audzina jaunos aktierus, ļ^o vidū jāmin arī viņa paša meita Rasma Birzgale, ko pazīstam arī kā dramatiskās mākslas apcerētāju un recenzenti.
Daudz laika Reinis Birzgalis veltī arī savai otrai mākslai: viņa sarži un zīmējumi vienmēr redzami mūsu periodikā, viņš ilustrē arī grāmatas (T, Zeltiņa, J. Širmaņa, K. Zvej-īlieka, arī šo rindiņu autora un, protams, pats savas). īpaši jāpiemin Latvju Daiņu ilustrācijas, kas grāmatā iznākušas jau Latvijā un trimdā no j auna izdotas. Pats autors domā, ka tas viņa nozīmīgākais veikums. Mēs sacīsim, ka visi Reiņa zīmējumi ir tik raksturīgi, ka tos varētu tūlīt pazīt, j a arī autors nebūtu minēts. Kā savos aktiera tēlos, tā .ilustrācijās Reinis Birzgalis ir, kā mēdz sacīt, ar savu seju un ne ar vieiiu citu nesamaināms. Un šī seja ir tāda, kas paliek atmiņā, kas skatītāju aizrauj un iepriecina.
Ja jautājam, kā Reinis Birzgalis visu to panācis, tad
jāatbild: ar šūpulī ielikto ta-lantu, ar savu darbu un neatlaidību, ar savu optimistisko raksturu, kas pat dzīves vislielākajās grūtībās vēl var un grib pasmaidīt. Savas spējas jubilārs apzinās j bet nekad tās nav viņu padarījušas iedomīgu, nekad viņš nav,,pazaudējis galvu", slavas lauru apreibināts . Ar labsirdīgu smaidu jubilārs ir gājis cauri dž^ vei, šis smaids viņam gais&s dara arī,^brīvkunga'' dienas. Tās Reinis nepavada dīkdienībā. Vēl arvien mēs ar vinu sastopamies kādā avīzē, kādā žurnālā, kādā grāmatā. Reiņa Birzgaļa trāpīgie žīme-jumi ir gaidītiv gaidīts ir arī viņa rakstītais vārds. Pa reizei vēl dzirdam arī viņu kā dzej as skandētāju vai prozas lasītā-ju.
Varena vīru dziesma
„Nevar izsikt Daugava... dziesmas vadīja pārmaiņus 7 Straume nevar stāt: latvju tau- diriģenti, tad tā bija īsta kom-ta savu sirdi nevar izdziedāt! ponistu un diriģentu parāde.
Un mēs ejim — dziesmu šalkās slavēt ceļus tos, kas caur laiku laikiem mūsu tautu aizved aizmūžos." Tā rakstīja Leonīds Breikšs §avā Dziesmu Daugavā. Un viņam taisnība!
Toronto vīru kora Viesturs vadība ar diriģenti Vizmu Maksiņu bija noorganizējusi vīru koru sadzi^dāSanos 9. maijā Toronto,.Castle'Frank skolas auditorijā. Dziedātāji bija braukuši ne tikai no Niagaras, Otavas, ^(Iontrealas u.c. vietām Kanādā, bet arī no Čikāgas, Kalamazu un Milvo-
Bet — dziedāšanas prieks vīros starot staroja!
Jau aŗ pirmo dziesmu —^j. Graubiņa Padziedami nu, balini Vizmas Maksiņas vadībā koris parādīja savu balsu vareno spēku un skanīgumu. Tikpat pacilātā vīru spēka izpausmē koris izpildīja Andra -^J^^f Gūtmaņa vadītās dziesmas: H. Pavasara Mazs bij tēva novadiņis un A. Feila Visi ciema suņi rēja. Tīkamu mērenību un skaņu nianses ienesa Ausekļa Pērkona diriģētā Em. Melngaiļd Bij mān vienas ro-
jūŗa Anitas Rundānes klavieru pavadījumā.
Programmas otru daļu ievadīja J. Stratimes Pie Baltijas jūras Jura Dzeguzes vadībā. Tai sekoja A. Pērkona^a-dītāB. Skultes Aijā ar līdzenu plūdumu un skaistu nobeiguma akordu. Liekas^ ka koncerta kulminācijas punkts bij a E. Brusubārža III vadītā Jv Norviļa Aglona. Kā ekstāzē gari publika, gan koristi sumināja komponistu. Dienižēl, šīs dziesmas atkārtojumu ņe-
ktein, tā izveidojot ^ kopkori ^vadībā koris nodziedāja V. pāri par 100 dziedātājiem. Baštika Gara mane 5ī naksniņa
Koncertu atklājot, „mājas-tēvs" — vīru kora Viesturs priekšnieks Visvaldis Roze apsveica klausttājus un izteica sevišķu prieku, ka to vidū ir arī sirmais kompt^nists Jānis Norvilis.
Programma visai raiba: izmeklētas dziesmas no viru koru „dzelzs repertuāra" ar katrai dziesmai citu autoru. Tā nu iznāca, ka progranunas 21 dziesmu izpildījumā bija pārstāvēti 21 latviešu komponisti. Ja nu vēl ņem vērā, ka šīs
llstere bija pārstāvēta ar dziesmii Tēvu zeme runā. Tō izjusti diriģēja V. Maksi-ņā! Baritona isplo daedājums bija uzticēts Arnim Akselim. Pārliecinoši un izjusti lielais koris A. ōūtmaņa vadībā at-
zes dēļ. Ern^ Brusubārža III skaņojaJ.BārušaDziesminie-* ka sirds. Iesāpējās sirds, do-
mājot par šī komponista un ilggadjēj ā Viestura kora diri-
ar Andra Dindzāna un Alb. Vītola (jun.) soļo dziedājumiem. Skaists pianisimo un jaukas nianses ieskanējās šī paša diriģenta vadītajā A.Jur-jāna dziesmā Lūk, roze zied. Jāz. Vītola Mežezers un Alfr. Kalniņa Šurp, brāļi diriģēja Jānis Beloglāzovs, pārdomāti izceļot katras dziesmas muzikālo jēgu un īpatnības. Sekoja V. Maksiņas diriģētā Em. Dārziņa Mūžam zili. Koncer-
ģenta tik pāragro aiziešanu mūžībā.
Čikagiete torija Vuda skaisti, ar apvaldītiem žestiem vadīja Imi Sakša Izaugļa ieviņa un Alb. Vītola (jun.) Nāc pie manis, tautu meita, kur tenora solo partiju dziedāja komponists kopā ar Andri Din-dzānu.
' J. Beloglāzova Pūtin pūta melnais mednis diriģēja autors
Reinim BirzgalimSOģadu
ir tie brīži, kad var ar ^^^^^^a^^^^ Vanagu zelta
Reini Birzgali satikti^^^^^ gan Raiņa un As-
pazijas trīskārtēju ceļojošo-balvu, gan Kultūras Fonda godalgu.
Reinim fiirzgaliin yēlēsiin vislielāko un dārgāko balvu: vēl ilgus, svētīgus un veselībā pavadītus raženus gadus! ^^^^^^^^^^^^^^^^^ N^^
ar cilvēku, kā ar draugu. Vienmēr laipnu un atsaucīgu, kundzes Mildas gā-un meitas Rasmas un znota tuvumā, savu kollēgu draudzīgajā lokā jubilārs nu sagaida* savu dižo gadu mijuv Līdz šim viņš apbalvots gan
niņa Aiz upītes skaistās mēi- par^^ sadziedāšanos — it
tas. Nobeigumā P.lJcft sevišķi tālo ceļu mārotājiem,
Jātnieciņa dēliņš biju ar A. aprādot viņu ceļa grūtības.
Rundānes illustrātīvo klavie- Skaņu bagātība, =- rifmu
ru pavadījuriiudiriģqaE.Bru- daudzi un entuziasms
subārdis III. Piedevārn lielais vīru spēka, nemie-
koris^ V. Maksiņas vadībā vēl nodziedāja J. Cīruļa Jaunība un JV Norviļa Rīga dimd.
Koncerta riobeigmnaV.Mak-siņa pateicās visiem koristiem
ra, dzimtenes ilgu un dziesmu prieka apliecinājums. Tikai nepagurt!
Austra Andeisone-Plampe
Kriškān^
ta 1. daļu nobeidza viņas vadi- — korrekti un nosvērti. Seko-Lc Garutas, dziesma Jura, ja V. Maksiņas vadītā J. Kal-
Ir nakts. VisapkārtM^ klusums. Man domas ^m^^^^
Kur dienas gaismā aplej Mātes tēlu. Tās augsti celtās roku plaukstās, Mirdz svētā gaismā — tēvzeme^ ,
Ir nakts. Visapkārt nāves klusums. Nakts blāvojošā tum^ā re4zu: ^ Pie sastingušām Mātes kājām, Snauž staltā zirgā Lāčplēsis. Tā rokā — sažņaugt^ zobens kvēlo!
Ir nakts. Visapkārt kapa klusums.
Tikšķ bulvārstūrī Lielais pulkstens...
Nakts tumsu rotā saulains rīts,
Bet Mātes tēla apkārtnē
Kust tauta — ķēdēs kaltā. , ^
Dievs, Visuvarenais,
kas mīti pasaul 's telpā, Jel klausies manā lūgšanq: Liec vaimanām un sāpēm rimt — ■ Un Latvijai mjauriabrp^ē dzimis Viss Tavā varā, Tavā ziņā]
iv
