i
1
'ĀMEIIKA Sesidiena,
r
LATVIJA
lAMS
Lalvielu nedēļas kaķraķstSf iznāk^ sestdienas. Izdevējs — Latvijr Amerikā PuW L(d. Vš^dē — V. Plūdons, T. Kron-bergs, ;:Av Šterns. . Laikrakšl&:;fflt A. Kundrats: Redakcijai 125 Broadview Ave., Toronto, Onl.^ Canada M4M 2E9, tālr. 465-7902. Ņujorkas tedakcijas vad!-, tājs: V. Irbe, 4035 Romhoutš Avc., Eroh N. ¥.10466, U.S.Ā. Tālr. l>"2l2-994-7917o — Čikāgas redakcijas vad. A. Zaube, 3353 N.ĀversAvenue,Chicago; 111.^^^
Ēd. Šmugajs, 28 Tafffs Ave.; Lugarna, NSW 2210, Australia.
Redakcijai tie^bas manuskriptus pēc Ndzlietotos hiaCerifilus^^^^^^^^^n bet pēc
atpakaļ; ja pievienota pastmarka <^ kais pasta kupons (citās zemēs). Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ir soniskais uzskats un ne katrā gadījumā atbilst
Abonēšanas maksa Kanādā un ASV: par vienu 40 dol., 6 mēnešiem — 21 dol., 3 mēnešiem—-12 dol. numura cena 1 dol.
Sludinājumu maksa sludinājumu da|ā S5.00, tekstā $6.00, pirmajā vai pēdējā Ip. $10.00 par I collas teSpu. Sarīkojumu kalendārā $1.50 par rindiņu, atkārtojot 4 reizes un vairāk 25 proc. atlaide.
Laikrabtaabiļiinēšana un sludinājumi >- tālrunis
iš
Viktors
BOŠ
Sievietes s
Pagājušā gada beigās Padp savienībā pieņēma likumu^ kas aizliedz izmantot sieviešu darbaspēku ļSeVišķi smagos un veselībai kaitīgds darbos. Protams, likums pieņemts ne jau aiž kādiem humāniem apsvērumiem un rūpēm par sievieti, kā to skandina padomju propaganda, bet tādēļ, ķa bērnu dzimstība pastāvīgi samazinās, pieaug nelaikā dzimušo skaits. Viss tas apdrā^^ mijas; un dzīvā rezerves. Tuvākajā Pad. sķvienībā bus stipri izju-tanis daŗbļaspēka trūkums, vispirms fiziskā darba
, sakot, ka arī šis likums paliks uz papīra.
Sieviešu fiziskais darbaspēks šodien padomijā dominē. Sen pagājuši tie laikij kad sieviete varēja nestrādāt, audzināt līdz Četrus bērnus un iztikt vienīgi nō vīra algas. Tagad, lai uzturētu vienu vai divus bērnus, sievietei jāstrādā ražošanā tikpat, cik vīrietim (un tas neieskaita mājas
sievietes bija
no visiem ^a
aizņemtas 39%, tad pēc kara, sieviešu skaitam pieaugot 1^50. g; līdz 56%, s^ sieviešu skaits jau bija 47%. Lai gaii turi)mākajos gados vīriešu un sieviešu skaits izlīdzinājās, strādājošo sieviešu skaits nepārtraukti auga. Tagad sievietes sastāda 53% no visiem ^savienības iedzīvotājiem, bet darba rezerves padomi jā gandrīz vairs nav, Un sieviešu skaits ražošanā ir jau 51%: Latvijā un Igaunijā, ar šo zemju sasprindzināto darba spēkU bilanci, starp strādā-iem sieviešu procents ir vēl — 54%. Mazliet ma-ir strādājošo sieviešu
bet relatīvi mazāk rōpni attīstītā Kaukāza un īpaši Vi-
paradoksālu tuvību attīstītām rietumu zemēm: 60% strādā-ioŠo ir vīrieši un 40% — sie-
vietes. Vai te neslēpjas viens no
i, ja.
Ja mēs runāsim par Baltijas republikām kopumā, tad pāri par 92% no darbam spqī-ga vecuma sievietēm ir iekļautas darbā, pie tam Latvijā un Igaunijā to ir vēl vairāk nekā Lietuvā. Jāatzīmē, ka Lietu-vā arī dzimstība ir augstāka Latvijā un Igaunijā, prb
runā par to, ka vīriešiem jāpalīdz sievietei dažādos mājas darbos un bērnu audzināšanā. Par to daudz raksta arī latviešu prese. Es nebūt
visi
veic pasutinājumu. lājasdarbos arī jāpiedalās
vīrietim^ bet liebūsim akli vai liekulīgi: nekas uņ neviens nevar aizstāt niāti ģimenē. Un lai cik celtu bērnu dārzu, ku^ ŗu cita starpā niūžīgi pietrūkst, lai arī dzimstības līmenis ir zems, tie nevar aizstāt audzināšanu ģimenē. Bet par kādu audzināšanu var būt runa, jā sievietei neatliek vairāk kā kādas divas stundās, lai pabūtu ģimenē, ja neskaitā gulēšanu. Arī tēvam nav vairāk
(30 0
Ar aklumu sistais.
Dadža zīm. la.
atbrīvoties
Nesen latviešu laikrakstos parādījās ziņas par kāda To-ronto dzīvojoša latvieša aktīvu dalību kopā ar Maskavas viltus lieciniekiem, nododot savu liecību ASV prāvā, kur Ed. Laipenieks. Ir I, vai nebūtu laiks visām organizācijām^ kurās viņš darbojies, atbrīvoties no šī ,,biedra-' un paziņot par šo soli pārējai latviešu šabiedrī-
Ļ. Liepa,
vien
nevar atļauties nestrā-jo zemās algas Pad. sa-liedz vīrietim būt par vienīgo ģimenes apgādnieku. Pēc padomju propagandas tas nozīmējot sievietes vienlīdzību, bet pēc normāliem priekšstatiem tā ir sievietes verdzība (arī vīrieša, tagad teikumu „iešu strādāt*' parasti aizstāj ar vjiešu vergot").
Pēc padomju oficiālās statistikas 1960. g. 80% no strādājošām sievietēm bija aizņemtas fiziskā darbā. Stāvoklis nav mainījies art tagadj neņemot vērā izbazūneto me-
un
ju. Nav jābūt mediķim, lai saprastu, ka smagi strādājošām mātēm biežāk gadās priekšlaicīgās dzemdības, mirušo bērnu dzemdības vai bērni ar iedzimtiem fiziskiem defektiem. Nesen Maskavā bija publicēta Daņilova grāmata „Sievi'etes-strādnieces sociālās problēmas''. Tajā ir ziņa, ka padomju sievietēm/ kas strādā pie konveijera, mirst vecumā līdz 1 gadam 53 bērni no 1000 piedzimušiem, bet sievietēm, kas aizņemtas smagos, nemēchanizētos darbos, līdz 1 gadam nenodzīvo 157 bērni no 1000 dzimušajiem. Salīdzinājumam ar laiku priekš 130 gadiem Anglijā no katriem 1000 jaunpie-dzimušiem līdz 1 gadam nenodzīvoja 153 bērni; Ap to ķu viens no komunisma matlicējiem Fridrichs Engelss sarakstīja grāmatu,, Srādnie-ku šķiras stāvoklis Anglijā'*, kurā sievietes-strādnieces stāvokli nosauca par drausmīgu. Interesanti, ko viņš tagad teiktu par stāvokli padomijā?
SpCIALISTl
Es vienmēr esmu brīnījies, kāpēc komunisti tik cītīgi cenšas nicināt buržuāziju. Visi sociālisma protagonisti taču nāk no buržuāzijas: Kārlis Markss, Fr. Engels, Leo Troc-kis-Bronšteins, VI. Ļeņins, Pēteris Stučka, čekas priekšnieks Džeržinskis u.t.t. Pat mūsu pašu sociālistos laikam vienīgais proletārietis bija Veckalns. Šodien starptautisko sociālisma kustību vada un dominē nevis proletariāts, bet buržuāzija. Visa tā saucamā ,,extreme Left", ieskaitot trockistus, kuri rekrūtējas galvenokārt no žīdu intelliģen-ces, nāk no turīgām buržuāzijas ģimenēm.
Arī pazīstamais sauklis ,,Mēs sasniegsim un pārsniegsim Ameriku", ir tīri buržujisku aspirāciju izpausme. Tikai tādēļ jau apšāva miljoniem cilvēku, lai sasniegtu pārticību! Kā to Ļeņins formulēja: ^,Sociālistiskā valsts būs bur-žuju valsts bez buržujiem!'' Ģermānis Mao gan šo leiputriju nosauca par ,,gulaša komunismu", bet viņa pēcteči tagad tiešā ceļā iet (ar rietumu palīdzību) uz „gulaša valstību".
Latviešu sociālisti turpina Marksa un Staļina iemīto taku uz labklājību: pēc Latvijas atbrīvošanas no okupantu varas lauksaimniecības zeme nav atdodama privātā īpašumā, bet jāatstāj kollektīvā apsaimniekošanā. Sociāldemokrāti tikai aizmirsuši, ka trimdas sociālistu saujiņai nav ne pilnvaru, ne ti€!s!bu dalīt latviešu tautas ņiantu, un^^ M būs pirmie, kas izsviedīs jau-
nos muižkungus^ un viņu vagarus mēslainē. Sociālisti, protams, neprasa, ko kolhoznieki domā, jo partija ir jau viņu vietā izdomājusi, kas viņiem labs, kas slikts.
Iepriekšējā sakarībā, t.i. runājot par latviešu sociālistu mērķi paturēt krievu uzspiesto kolhozu sistēmu, varētu piezīmēt, ka ASV viens lauksaimniecībā nodarbināts strād--nieks saražo pārtiku pats sev un vēl 12 citiem pilsētās, un vēl eksportē pārtiku! TkV. savienībā 1 lauķsaiņiniecībā nodarbinātais saražo pārtiku sov un vienam cilvēkam pilsētā!
Dr. A. Melliņš, Austrālijā ŠĶEĻ .
Latvija Amerikā ar savu ultrā nacionālo nostāju nodarot mūsu kopībai vairāk ļauna nekā laba. To mums norādīja arī ciemos atbraukusi darbiniece, kas nevairās runāt jaunatnes kursos kopā ar sociāldemokrātiem un citiem radikāļiem.
Būtu labi, ja apgalvojumu — ka Latvija Amerikā mūs šķeļ — sludinātāji to atklāti deklarētu un mēģinātu saskatīt, kur viņi paši mūs grib aizvest: bīstamas sadarbības gultā. K. Ozols, ASV
daugaviNas - ■
panākumi i V
Tautas deju grupa Dauga-viņa ir viena no aktīvākām mūsu latvisko tradīciju sargātājām. Tas labi. Vēl labāk, ka gada laikā pieci Daugavi-ņas pāri iedejdjuši latvisko laulību ostā. Kas to būtu domājis, ka lio jauktām laulībām var izbēgt, priecīgi kopīgi latviski padejojot.
I
i
Parallēiil Minsteres Dr. Austr^ si bibliotēļ vu, Jaunsf Mauriņas ņas muzejI diem viņa nejās, bet izmantoju! nu atpūtai skolotājiei ņā piecas ņiem ūzsā, liotēkā, ari zeju telpā, darbu ar pēcpusdien! Rudzītes dl tikai pulks; Tā.tas turļ Jābrīnās H Un viņa atļ darīšu, tad darīs, uri'lļ kā..." ja viens nevai stāt.
Baltiešu tJ savu darbītļ decembrī a programmiļ tiefu izpildi
24. aprīļi Centra
taji un aicināja pi jautru kai uzvedumu, ņu vingrotā pas vadītā Helli Kivila nodejoja deju. Kus^ mos apvien tomīmu, k rakstu Cau
ņi) bija ud ma) par pd Pidriķis ud nāmš, radu liecinoši ek lai tēmai pi laimīgais mļ višķi rīcībā
"it
Prof, Dr. tagad un ni
09