1. janijs, 24
LATVIJA AMERIKĀ 11
ifnā.DV lonas an-
ļā •rriirušo is. ■
liamā 110-
lUIHS.
hnio nod. Varirā
moku cc-
nas dalīb" imēr lai-jo
1»
Ipār mezi-Latviesi, iiiles jos-lūt; lepni,■
ļācējis s^-nblis un feksliniece.
brius. ļa-Znotiņa
■ ■■f i
[apaļu atži met vpl. 12.15 rādi Ha-
is. "
ju vara".
ŗas jreizes. pāFŗnu ko-jļu valodā 3rīvav
J. G.
ivus sa-Ivējoties a
Jāņu; uz-■ lielsarīko- :
di
■ v
Brīdī, kad Lielbritānijas ūn Arģentinas konftx)ntācija Folķ landes salās gaida drāpiatisku pagriezienu, pasaules uzmanības degpunktā pēkšņi atkal ir vidējie austrumi. '
Aizvadītajā nedēļā Londonā atentātā; smagi ievainoja Izraēlas sūtni Lielbritānijā Šlo-
mo
aizturē-
|oņu.
ja aiziJpmās turētos arabus^-^ kādu sirieti,.divus jordāniešus un vienii frakas pilsoni, Jāu pēc dažām stundām Jeruzalemē Begins apgalvoja, ka apcietināto vaininieku menti esot viltoti un tie esot palestīniešu vadoņa Arafata terroristi.
Londonas atentātā ievamotais Izraēlas sūtnis Šloms Argons.
Kā zināms, vairākas nedēļas runāja par varbūtēju Izraēlas militāru sadursmi ar Lebanpnu.Lebanonā atrodas vairākas palestīniešu bēgļu
nometnes, un tur mācīti arī Arafatā terroristi.
Un tā, kamēr Londonā vēļ skaidroja Slomā Argona uzbrucēju patieso identitāti ,Begins jau pavēlējā Izraēlas gaisa spēkiem doties atmaksas uzbrukumā bombardēt Lebanonas galvaspilsētu Beirutu; Nesastopot nekādu pretestību, ļzr^iēlas lidmašīnas pēc; patikas ^ bombardēja gari pašu Beirutu, gan arī tās priekšpilsētas; Jau pirmajā
skaits sņie-vairākos sirntos uņ ievainoto—pāri pār .600. Te jā-
BSSB
DDOID
i, ka cietušo starpā ir
arī daudzi bērni un sievietes. Kas gan butu noticis^ ja
Begins pēkšņā dusmu uzplūdumā, lai atriebtu sava sūtņa nogalināšanu j būtu sūtījis Londonu? Kamēr pārsteigumā mēģināja aptvert Begina atmaksas akcijas apmērus, Lebanonas robežu jau šķērsoja pāri par 200 Izraēlas tanki, uņ kaujās tika iesaistīti jau 20,000 motorizēto vienību karavīri i Izraēlas invāzijas galvenie spēki apgā-
sargātos i, un tanī pašā laikā Beirutas tuvumā parādījās Izraēlas izpletņu lēcēju vienībās, un tikai 25 ķm no Lebanonas galvaspilsētas
savu
nav šaubu, ka Begins Drošības padomes lēmumu ignorēs arī šoreiz, tāpat kā vienmēr
HUŠEĪNA'GALVU
Izraēlas agresija Lebanonā var viegli iedegt kara ugunis visos vidējos austrumos. Nav jāaizmirst, ka aiz Sirijias, tāpat kā aiz Irākas, stāv Kremlis. Jordāna vēl nav pagaidām izšķīrusies par riskantām saitēm ar Maskavu, jp Vašingtona no savās puses tagad solījusies Jordānas karalim piegādāt prasītos modernos ame-lu ieročus.
bā neliedza palīdzību arī Te-herānai. Liepratēji gan apgalvo, ka irākiešu sakaušanā izšķirīga nozīme bijusi šacha Palēvi savā laikā iegādātiem amerikāņu ieročiem. Šiem ieročiem nepieciešamās rezerves daļas irānieši esot ieguvuši melnajā tirgū, bieži vien par pasakainām cenām, ar Izraē-las_^veikalnieku starpniecību.
īpašais sūtnis Habibs pagājušā gadā apslāpēja Izraēlas un Lebanonas sadursmi un tādējādi novērsa liela apmēra kara briesmas vidējiem austrumiem. Vai viņam tas izdosies šoreiz, ir cits jautājums.
pārsteidza Parīzē. Prezidents steigā apspriedās ar Heigu un īpašo amerikāņu vidējo austrumu sūtni Habi-bu. iPēdējais jau svētdienas rītā izlidoja uz Jeruzalemi, lai prezidenta uzdevumā brīdinātu Beginu no iesāktās akcijas bīstamām sekām.
Begins sākumā atbildēja, ka tā esot tikai atmaksas akcija par Londonā notikušo atentātu, un reizē dzīšot uz visiem laikiem nonā operējošos Arafata ter-roristus tik tālu uz ziemeļiem, ka tie^ turpmāk nespēšot ar savu artilēriju un raķešu ieročiem
DEKLARĀCIJU KONFERENCE VERSALA
pāvests Anglija.
Pāvests no jauna pierādīja arī savus tālredzīga politiķa un Septiņu bagāto rūpniecības apbrīnojama valstsvīra dotu^ valstu - ASV, Japānas, Liel- mus. Pasaules miera saglāb-britanijas, Rietunvvācijas, Ita- šanā pāvestam droši vien būs lijas, Kanādas un Francijas vislielākie nopelni. Šonedēļ
astotā gadskārtējā saimniecis- Svētais Tēvs paredzējis doties
ko problēmu konference, tā- uz Argentīnu, kur viņa klā»
pat kā septiņas iepriekšējās, tiene varbūt ir vairāk nepie»
aprobežojās ar vispārējām ciešama kā jebkad. Varbūt ka
deklarācijām par kopīgiem pāvestam vēlpēdējā brīdī iz-
soļiem dažādu sarežģītu saim- dosies novērst Port Stanlijā
niecisku jautājumu pārvarē- britu ielenktā argentīniešu
sana. ^ garnizona traģēdiju.
Garāmejot tikai skarti ari
turpmākie darījumi ar Pad. savienību, bet tieši te noteiktās gaidītās valodas vietā iezī-
Izraēlas iedzīvotājus valsts Ajatola Komeiiū prasa
ziemeļu daļā. Zīmīgi, ka Begins: norādījis, ka Arafata ter-roristus apbruņojusi Pad. savienība. Izraēlas premjers reizē solījās neuzbrukt nevienai citai arābu valstij, ja tā uzskatīs par pareizu šajā kon-fliktā neiejaukties. Begina militārās atriebības akcijas lielo apņieru satraukts, prezidents Ŗēgens nosūtīja uz Jeruzalemi kategorisku prasību tūlītēja pamiera līgšanai. Menachems Begins šo Rēgena prasību * noraidīja, piebilzdams, ir iekšēja Izraēlas lieta. Eiropas militārie lietpratēji domā, ka Izraēlas rīcībā esošais atomieroču arsenāls ir pamudinājis Beginu už šo neticamo agresijas aktu. Apvienoto Nāciju Drošības padome
jsraeli jets pound Paiestinian pošitions in Nabatiyeh, Anun and Beaufort Castie
Stāvokli vēl vairāk sarežģī Irānas un Irākas attieksmes. Ar islamā svētā kara karogu ājatolās Ķomeini spēki tagad padzinuši Irākas iebrucējus, un Irākā kuru katru brīdi var notiktļ polītisks apvērsums. Tagad Komeirii prasa no Irākas sāpju naudu 150
Mediterranean
eaufortCastIe
Irānas prezidents Miaselnu grib •tiesāt
JAUNA ČEKAS ŠEFA ^ PIRMĀ AKCIJA
Par līdz šim tikpat kā ņēmējās diplomātiski termini, pazīstamā čekas ģenerāļa Va-ko katrs var iztulkot pēc sa- silija Fedorčuka iesēšanos An-viem uzskatiem. Pārējo valstu drupova krēslā Maslcavā vēl delegātiem neizdevās piespiest vienmēr brīnās ne vien tur Rēgenu ne viņa monetārās, ne akreditētie ārvalstu diplomāti, arī brīvās tirdzniecības polīti- bet arī daudzi augsti komu-kas noslieces maiņā. nistu partijas funkcionāri.
Sevišķi Vīlies bija Kanādas ministru prezidents Trudo, kas ar vieglu roku visās Kanādas problēmas noliek pie Baltā nama durvīm, vainojot Rēgenu nesamērīgi dārgā amerikāņu dolāra vērtībā, augstās aizdevumu likmēs un bezdarba straujā pieaugšanā, īstos iemeslus, kādēļ Kanādas dolārs nokritis zemākā līmenī kopš 1930. gada, Trudo valdība negrib saskatīt. Amerikāņu dolārs šodien ir pasaules vērtīgākā valūta, un Rēgens jau tagad ir tikpat kā iebāzis inflācijas velnu maisā.
Šīs nedēļas nogalē Rēgens jr „nadonā!itāšu priblēmu ir Rietumvācijas kanclera specs. Helmūta Šmita viesis, jo Bon-
nā sanāk NATO valstu alian-, Interesanti atzīmēt, ka tikai ses konference. Varbūt ka dažas dienas pēc slavenā ame-Bonnas konference dos daudz nkāņu evaņģēlista Billija Grē-labākus rezultātus, jo pretru- aizbraukšanas Fedorčuks nīgā atomieroču aizsardzības pavēlēja apcietināt vairākus jautājumā Rōgenii atbalsta ne kristīgās baznīcas aktīvistus vien Lielbritānijas premjere Maskavā, Ukrainā ufi arī Bal-Tačērē, bet arī Francijas pre- ^U^s valstīs. zidents Miterāns un Vācijas Cik zināms, Fedorcuk? ģe-kanclers Šmits. neraļa pakāpi izpelnījās ar
sekmīgu ukraiņu nacionālās pretestības kustības apkaroša-TRIUMFA MISIAA nu pēckara gados. Viņu uz-
Pāvesta Jāņa Pāiila Lielbri- skata par lietpratēju „nacio-taiiijas svētceļojums iau nie- nālitāšu problēmu" atrisina-
Jaunais čekas šefs Fedorčuks
)9
. \ laru apmērā un piedevām vēl prezidenta Huseīna izdošanu
Israeli tanks enterTyre and Nabatiyeh and advance toward Mt. Hermon
^ai militSra invāzija?
un Irākas sadursmē ir tas, ka, kā jau minēts, Huseīnu at-ia ^Pād. savienība, un varbūt ķa tajā pašā laikā
Kremlis, tām izdevīgā
is jau pieder vēsturei. Ti bija īsta šanā. Tā Fedorčuks Ukrainā triumfā misija, un Svētais Tēvs radīja savas ^nacionālās pre-šajā protestantu vairākuma testības" grupas, kas pat uz-zeriiē ieguva ne vien cieņu, bruka čekas iestādījumiem un mīlestību, bet arī jaiinu pagodinājuma vārdu tautu pā-vests.
Kristīgo baznīcu pretišķību izlīdzināšanā nedēļas laikā tika sperts liels šoiiš ūz priekšu.
partijas birokrātiem. Tādējādi šie Fedorčuka^ nacionālisti — čekisti iefiltrējās ukraiņu patieso tiesību aizstāvju rindās un deva čekai iespēju tos vienu
■Ak-':--
. I- -M
■ ■ \ ■ ,
