numurs
ijaugavas sies 12 dažādās zemēs, vietās apvienojot 9.732 biedrus. Biedru skaits nedaudz samazinājies Anģlijāv Vācijā un Kanādā, het audzis ASV. pados jauno biedru piesaistīšana organizācijai joprojām paliek galvenā organizācijas problēma.
Kultūrālb rosmi veicinājuši 23 kori, 18 teātra kopas ,48 bibliotēkas ar pāli par 40.000 grāmatām,; darboj uŠās sporta kopas, 15 tautas kopas lin 65 dažādas eitaš sekcijas; Gandrīz visās pašdarbības redzams neliels pie-^-augums.:
Darbība izpaudusies sarīkojumos: 196 dažādos svinīgos aktos, 145 priekšlasījumos, 78 koncertos, 53 teātra izrādēs un 620 dažāda veida citos sarīkojumos, Aktu, teātra izrāžu un priekšlasījumu skaits audzis.
Iekšējai informācijai kalpojuši 32 zemju valžu un 248 nod. /apv./kopu apkārtraksti.
Ja vēl 1977.gadā DV organizācija jaunatnes un skolu atbalstam deva DM 77.000,-, tad 1981 .g. tas jau; sasniedzis DM 184.000,- liēlil devumu. Kulturāli sabiedriskam darbam dots DM 61 ;200,-, polī-tiskāi informācijas
> 9
mērā. V*
48.000, Atbalstīts ari Latviešu Nae.Fonds ar 1:7.500,-.::;:;;;^
Latvijas Bnvibas fondā nod. / apv. 198i .gadā nō j na iemaksājušas DM 16. kopskaitā sastāvot 87 DV vienībām.
Sniegta palīdzība dzimtenē dzīvojošiem DM 25.000,- ap^
V V.Janumā fon"
nātnes aktivitātēm piešķirta "Saules jostai" Austrālijā. Iespiesta un izplatīta brošūra ■'Ierosinājumi DV organizācijas jaunatnes nozares d bam''i 1.000 ekseniplāros.Ievēv rbjami atbalstīta Minstereš lak ģimna^^ un skolas uz vietām.
1981.gadā sagatavots VIIī sejulilļs''Latviešu karavīrs Otra pasaules kara laikā" un izdots 1982.gada aprīlL
Lpikā no 20.-26. aprīlim I Mblburnāy Austrālijā, DV Austrālijas valdes izkārtojumā notika 4, DV globālās dienas ar plašu programmu: diev. kalpoj iimu, teātra, izrādēm, koncertiem, referātiem, etnogrāfisku jaunatiies uzvedumu, DV d^žādii darbības nozaru šanāksinēm, DV CV sēdi u.e.
Izcilu darbību organizācijā parādījušas vanadzes gan jaunatnes, audzināšanā, gan informācijas un aprūpēs darbā un citur, to veicinot ar darbu
; K
un līdzekļiem. Vanadžu priekšniece apmeklējusi nodaļas Kanādā, Austrālijā un Vācijā, kā arī piedalījusies daudzās informācijas darbinieku sanāksmēs un devusi intervijas raidītājiem.
iznāk DV Mēnešraksts, DV laikraksts Kanādā un DV kalendārs ASV.
Pag. gada beigās notikušas DV priekšnieka un vanadžu priekšnieces vēlēšanas, kurās turpmākajiem 3 gadiem ievēlēti Jānis Fri Austra Liepiņa, li
tiesības fonds, ar kura pali-
nepatiesu ap-
vamojumu viem
■ASV..,.; -.v^^ ;..
Ar lielu neatlaidību un ener; ģiju DV visā pasaulē turpina skaņu lenšu ielasīšanu mūsu neredzīgo vajadzībām. Sevišķi te atzīmējama M.Berghōlca un 0.Baltputņa veikumi Vācijā—Hamburgā, ar regulāro ''Ziņu Vanaga" lasījumu no visām latviešu avīzēm un žurnāliem. To skaits jau pārsniedzis 400. DV deviims 1981 gadā bijis 91,5 proc. no visiem ieskaņojumiem (visā laikā 94,4 proč. kopvērtībā par DM 129,294).
Te minētais ir īsos vārdos pateiktais DV devums latvie-šu sabiedrībai aizvadītajā gadā, bet DV praktiskais ikdienas darbs izpaužas DV darbības zemēs uz vietām.
AJ. Bērziņš
0 Vankuveras un apkārtnes latvieši, atceroties 14. jūnija drausmīgos notikumus, pulcējās 12. jūnijā Vankuveras evV lut. draudzes baznīcā, kur sēru dievkalpojumu vadīja prāvests R. Āboliņš. Pēc dievkalpojuma atceres aktu ievadīja DV Britu Kolumbijas nodaļas valdes priekšs. E. Pelēns. Viņš izteica nožēlu, ka jaunā paaudze neaptver šīs dienas traģisko nozīmi latviešu tautas vēsturē.
Mācītājs J. Šmits rādīja filmu par baznīcas un ticīgo vajāšanām Pad. savienībā un komunisma ekspansijas plāniem. Mācītājs aicināja latviešus atgriezties pie ticības Dievam, jo tikai caur Viņu mūsu tauta paglābsies no bojā ejas. Viņš iepazīstināja klātesošos ar savu misijas darbu komunismā zemēs. ; # Poļu nacionālā kongresa izkārtojumā 12. jūnijā Van-kuvērā notika plaša pretko-mūnistiska demonstrācija, kurā bez poļiem piedalījās arī daudzu citu apspiesto nāciju pārstāvji .Latviešu grupu šinī demonstrācijā vadīja DV Britu -Kolumbijas nodaļas valdes lis E. Pelēns, nesot
las karogu. Jāz. Muško
Metro lic. B 2'494. ' ' .
vē jaunās mijas un vasarnīcas. Izdara pārbūves, remontus, krāsošanas un mūrēšanas darbus. Sagādā atļaujas. Zvanīt 751-6829»
sv..
(i Sv. Katrīnu latvieša skolas mācību gada nobeigumu ar svētbrīdi ievadīja māc. Jānis Prauliņš. Šogad skolai absolventu nebija. Skolas pārzine Dzintra Eglīte pateicās viesiem par ierašanos un visai latviešu sabiedrībai un orgāni-
/ /
■• 4 i
Skautu vad. A. Oga ved karodzniekus ar sardzi Baltijas brīvības dienā.
Svaļrīgais paziņojums par Baltijas brīvības dienu, kas pieņemts ASV kongresā un Senātā nodots kā likums pirmdien, 14. jūnijā, parakstīšanai prezidentam Rēgenam. Bostonā piemiņas akta dalībnieki pulcējās Kapleja laukumā pie Trīsvienības (Trinity) baznīcas, kuras gotiskie torņi tiecas pret debesīm. Šliespasdīgā sanāksme bija plānota, lai še pirmo reizi paziņotu svarīgo ASV likumdevēju lēmumu. Uz šo deinonstrāciju Baltais nams bija sūtījis savu pārstāvi no ārlietu ministrijas Melvi-nu Levitskiju. Kā zināms, vēl otra līdzīga rakstura sanāksme notika lietuvju centrā Ņujorkā, kur sēru dienas dalībniekus uzrunāja otrs prezi-
delegācijasAN. Bostonā arī prezidenta Rēgena personisko vēstījumu, ko viņš bija nodevis īsi pirms došanās uz Eiropu. Tomēr vislielāko aizkustinājumu savā runā sniedza kongresmenis Brians un ALA priekšsēdis
zācijām par skolas materiālo un morālo atbalstu. Daļa no tagadējās skolas saimes dzīvo tuvākās ASV pilsētās un nedē-
Pār skaisto Kapleja laukumu 13. jūnijā gūlās debesis svina pelēkumā, kas draudēja kuru katru brīdi atraut vaļā ūdens slūžas — lietus gāzes. Laukums tomēr, pildījās ar cilvēkiem, kas bija paši pieredzējuši komunistu iebrukumu un jūnija deportācijas Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Daudzi tērpušies tautas tērpos, un ikvienam svārka atloku rotāja zīme —- ,,Freedom for Lat-Via'*. Sarīkojuma vadība ir latviešu rokās jau otru gadu. Karogu goda sardzes protokolus pārzina skautmeistars Aivars Oga, bet pāri visiem stāv Aristīdš. Lambergs ar savu milža augumu. Plašajā ļaužu lokā redzami izteiksmīgi plakāti: ,,We will never forget the Baltie Holocaust", ,,So-viet Union — Red Sea of Blood". Kāds vīrs staigā ar Baigā gada nomocītā Čuibes attēlu arī pēc tā izrakšanas no kapa. — Drausmīgi^ saka ga-ŗāmstaigājošie bostonieši. Baznīcas priekšā uz kāpnēm goda sardzē stāv triju kādreiz brīvu valstu vīri ar saviem nacionālajiem karogiem. Pēc kāda laika tiem pievienojas Polijas delegācija ar savu balti sarkano karogu, nokavējusies,
u uz Sv. asē skol-
ā reizi mēro tālo ce Katrīnām. Vecākā k nieki pārzina latviešu valodu, un klases audzinātāja ir,Aina Čella no Niagaras.
Vanadžu koris ; Senatne kuplināja aktu ar 3 tautasdziesmām; Pēc oficiālā akta sekoja īsluga „Kuplastes medus konfektes", kurā piedalījās visi skolnieki: Tā bija ļoti labi sagatavota. Viesi un skolas saime vēl labu laiku kavējās pie skolas bērnu vecāku bagātīgi klātā kafijas galda.
\p Sutoņā, Gntario, vietējo un apkārtnes latviešu pensionāru sanāksmē 16. 'jūnijā pieminēja 14. jūnija notikumus un sarkanarmijas iebrukumu Latvijā. Garīgo daļu vadīja ;ars Straumers, bet par ševiku iebrukumu . jūLija deportā-J. -Treijs. Viņš
g. bo Latvijā un
atcerējās 1940^g. 14. jūniju, kad iebrucēji noslepkavoja 3 robežsargus un viņu ģimenes atsevišķus locekļus. Ar šo iebrukuma dienu boļševiki pavēra tūkstošiem latviešu asiņaino ceļu uz vergu nometnēm, cietumiem un spīdzināšanas iestādēm. Lai cīņu ar okupantiem turpinātu, latvieši apvienojušies vairākās organizācijās. Aktīvākās Kanādā ir DV un LNAK kā jumta organizācija, kurās atbalstāmas visiem iespējamiem līdzekļiem. J. Treijs savu runu nobeidza ar Dievs; svētī Latviju. Sekoja garīgās dziesmas un atmiņu stāstījumi. Klātesošie pateicās JūleiStatkusai par lielo darbu sanāksmes izkārtošanā un bagātīgi klāto kafijas galdu. L. Breikša dažus dzejoļus un dažādas mācītāju runas lasīja J. Statkusa, bet A. Ešentāls no Toronto atskaņoja garīga satura runas. T§.
jo arī viņiem bijusi protesta sanāksme pret Solidaritātes apspiešanu Polijā.
Svinīgo manifestāciju vada Harvarda universitātes prof. Duglass Kūpers (Douglas Gooper). īsu uzrunu saka arī Aristīds Lambergs un nolasa prezidenta Rēgena sveicienus, ko viņš bostoniēšiem sūtījis īsi pirms brauciena uz Eiropu. Tad runā ASV ārlietu ministrijas darbinieks cilvēku tiesību jautājumos Melvins Lcvit-
skijs par Baltijas valstu varmācīgo iekļaušanu Pad. savienībā. 4 ,,Baltiešu patriotu. pienākums ir, lai cirstās rētas paliktu dziļi atvērtas. Laiks komunistiem nedod nekādas tiesības.'"
Vairāki runātāji ar ironiju pieminēja senatoru Ed. Kene-diju, kas kā vienīgais vēlētais tautas pārstāvis nav atbalstījis Baltijas brīvības dienas proklamēšanu.
ALA priekšsēdis J. Riekstiņš savā runā pieminēja traģisko Rūtiņas U. dzīves stāstu „Dear God 1 vvanted to live". Kamēr Pad. savienība apspiež Afganistānu un Poliju, situācija Baltijas valstīs no dienas kļūst ļaunāka. Vai rietumu valdībām būtu informācijas trūkums par to, kas notiek mūsu dzimtenē? Šo dienu mēs nekad, nekad, nekad neaizmirsīsim, atkārtojot trīs reizes, runu beidza runātājs.
Laikraksts^ Boston Globe otrā rītā rakstīļa: Baltijas valstu problēma ir politiski radīta, un politiski tā arī jāatrisina. Baltiešu deportāciju diena apzīmē smagu triecienu cilvēka tiesībām. Baltiešu holo-kaūsts ir viens no vislielāķiem, bīstamākiem un ciniskāk|iem Pad. savienības imperiālisma varas paraugiem. Mēs nevaram attaisnot, ka dzīvie nevar runāt skaļi un stingri par tiēni, kas mira. Runu pavadīja dzīvi aplausi. A. Lambergs pateikdamies visiem teica: ,,Atcerēsimies, kas ir mūsu draugi!" No. sēru dienas 14. jūnijs kļuvis par baltiešu politisku panākumu dienu.
Osv.