5. ■
tēs šīs Ēriks^ tigtons, ļto Sun Iredzēti Centrā arī fil-
haulājis ļnaimo, īLesliju
laulājis Mar-
ntinie-ļeki 9, pārrāju dra-kopas ijūiijā, 'ā To-[kšķer-ašumā l bišu
Ies lat-lu at-
^pēlēja Ija pa-
Jgūstot uzrā-Marta i par Ici pa-ļvietējā
Iduālas itviešu |ās no-imā 7.
621-tel.
n
SesMicM, 1982. pda 3. jfll^s/ 27. LATVIJA AMERIKĀ
Viktors Kalniņš
VĒROJUMI TRIS TRIMDAS GADOS
Pēdējā laik^ latviešu presē
pievienojas viens otrs
parādījusies apgalvojumi, ka Amerikas universitātes gu-latvieši vairs neesotitrimdiņie- rības" piesavinājies latviešu ki, bet pārejot vai esot pār- cilmes prō Atkārtojot gājuši emigrantu katggōrijā.primitī^^^
Liekas^ ka izšķirīgais tāda du, viņi apgalvo, ka ar komu-klasificēšanā nebūtu vis vie- nistisko revolūciju Pad. savie-
tējo apstākļu pieņemšana, bet Latvijas brīvfcas un līdz ar su, iz^^
to tās nākotnes paturēšana niecību. Viņiem
pirmajā vietā. So rindiņu au^ rūpnieciskā indušt^^^ pilnī-
toram šoreiz nav padomā iz^ gi militarizēta, ka tā neap-
tirzāt atšķirības starp trim- gMā iedzīvotājus ar pašu ne-
un emigrāciju, vienīgi da- pieciešamāko, ka Krievija sa-līties dažās pārdomās par jau- sniegtu to pašu bez kdmū-no trimdinieku attieksmi pret nistu asiņainiem upuriem.
valdošo amerikāņu liberālo Baltijas valstis turpretim jau
domu. Ievads par trimdinie- sasniedza plašu ekonomisku
kierii un emigrantiein bija va- uzplaukumu, un krievu invā-
zīgs tādēļ, ka polītiskie zija un
trimdinieki milzīgajā pēdējo to sagrāva, gadu emigrācijā no Pad. sa- Kreisie rietumos kā buŗam-
vienības un Austrumeiropas vārdus atkārto, ka sociālisms
zemēm ārī sastāda ļoti niecīgu atbrīvoja strādnieku šķiru un
lu.
ie cilvēki vairumā ir i noskaņoti pret totālitāris-
deva vienlīdzības tiesībai sievietēm. Viņiem mēģina ieskaidrot, ka strādniekiem pa-mu un marksistisko filozofi- domijā tagad ir daudz mazāk
ju, Amerikāņu liberāļi ar iz- tiesību nekā cariskās patvaldī- politikas apkaunojoša izgāš brīnu atklāja, ka bēgļi no ko- bas laikā, ka padomju arbd-njiūnistu pārvaldītajām ze- biedrības, jeb kā tās sauc mēm, kurus tie bija ar mieru Amerikā, ūnijas aizstāv v^sts uzskatīt gandrīz vai par sa- intereses un vairāk domā, kā viem domu biedriem, ne tik- izspiest strādnieku ar visādām vien nepieņemļ amerikāņu li- sacensībām un triecieridar-berālo domu, kas, protams, biem, ka atšķiras no Rietumeiropas vai rāk nospiesta nekā kādā fe-
Tādas idejas dzīvas arī pašreiz, un senators Kenedijs ir tam dzīvs piemērs- Taisnību sakot, Kenedija gadījumā grūd pateikt, kas ir primārais, vai stulbums, vai nelietīga cenšanās par savas valsts drp-štbas cenu iekarot popularitāti kreisās aprindās.
Daudzi amerikāņi ir noskaņoti lietot ārkārtīgi primitīvu schēmu: „Vi^kāršie cilvēki visās valstīs ir labi, vienīgi valdība duļķo ūdeni.^' Mazliet augstākā līmenī tiek paustā filozofija, ka jau drīzumā pēč tās radīšanas vēstures gaitā piedzīvoja pilnīgu sakāvi — proti, 18. gadsimta racionālisma filozofija. Tā sludija, ka pasaulē valdīs harmonija un mūžīga saticība, ja visas problēmas risinās saprāta un labas gribas garā. Cilvēki, kas tam tic, ir visās valstīs un tautās, bet tikai ASV tāda doma pārvērtās par ideju, kas nav jāpierāda, bet jāuzņem kā neapstrīdama patiesība. Lai gan vēsture māca pavisam ko citu, amarikāņu ticībai tai nemaz netika iedragāta. Ne vienu vien reizi tādā garā audzinātie amerikāņu politiķi zaudēja bez kaujas Maskavai, Tieši amerikāņu liberālaj ā filozof i jā j āmeklē ASV ārēj ās apkaunojoša izgāšanās gandfīz nepārtrauktā virknējumā, lina Ruzvelta
r
TLB sestdienas skolas audzēknis 10 g. vecais Arnis Kalniņš dziedi piedalfis tautas dejfis un brfvā laikā izmēģina rpkss arī dz®j©šanā. Foto J.. Liģers,
liberālo partiju polītiskās platformas), bet jas dažreiz to pat apkaro, (jāpiezīmē, ka Amerikā vārds „li-
, ka bez mā-viņai jāstrādā al-izpeļņaspa-mazas, ka vīrs
Trimdinieki norada amerikāņiem, ka viņu polītisko po-ziciju vājina iekšējie strīdi, kuru pamatā bieži vien
ir vienu stulbums un otru ap- . . . .
zināta nelietība, un dažādu
grupējumu cīniņi par šauru egoistisku mērķi.
befāls*' bieži vien tiek uzska- viens pats nespēj nodrošināt tīts par uzslavu).
Cilvēki, kas izbrauca no padomju neievērot m
imeni. Dau
rādā smagu fizisku darbu, , nevar tik smagu, ka viņām nevar starpību dzī- būt bērni. Rietumu „sarka-
mā izlikties to neredzam, kā ,,4eniokra- šajā5 dienās darīja Maskavā tiskas'' kustības, kas gala re- slavenais amerikāņu sludinā-
pamatiem skatās. Diemžēl, daudziem
— patriotisms, godīgums, ob- amerikāņiem antikomūnisms
jektīVitāte vērtējumos, nevis asociējas nevis ar cīņu pret
dubultā grāmatvedība nover- padomju totalitārismu, bet ar
„makkartismu'\ ko viņi vēr-
sībasitiek pārkāptas Čīlē, tas lē negatīvi. (Neviens no ame-
ir jānosoda, bet ja Pad. sa- rikāņu publicistiem vēl nav
vienībā, tad labākajā gadīju- novērta^ Makkart^ja
tājs
s Grēms.
ves līmenī starp policejisko jiiēun rozā'* apgalvo, ka bez-Pad. savienību jun brīvajiem maksas medicīna un izglītība rietumiem, kaut arī šeit ir ir padomju sistēmas pārāku-savas ekonomiskas grūtības, ma pazīme. Viņiem atbild; Gandnr visus tŗimdinie^^^
n,!.^^ co.„«*..,o fr..vr— but bezmaksas, JO valsta ^ ^
dzekļus ņem no darbaļaudīm. Pie tam valdošās elites pār-saprot iemeslus, ķ^dēļ visi šie stāvji ārstējas speciālās slim-trimdinieki bija spiesti atstāt nīeās, bet viņu bērni mācās
zultātā izrādījās komunistiskas un antiamerikāniskas, kā Kubā. Citreiz amerikāņi nepildīja savus pienākumus pret sabiedrotiem un draugiem (Vietnaņia, Irāna, pēdējāJai- nd)rīdiS k^daSdas^^
polītisko tālredzību).
Pat Amerikas sovjetoloģis-kie centri ignorē jauno trimdinieku domas, kaut vairums
Mēs, kas pazīstam padom- . v. -r ^.
ju slepenā dienesta milzīgās no.v»Wem ir uesi specialisu ^ ^ pētījamos jautājumos. Taja
vietā sovjetologi pirmā vietā
iespējas, neierobežotos līdzek-
vai sarūgtina no temperamenfa), ka gandrīz visi amerikāņi ar grūtībām
lena
ļus un lielo aparātu, nevaram -^i-^f^^v v-^^ Li^rT^i^o. w ^o^s^.c liek padomju publikācijas
faktiski bez jebkādas kritiskas
paņas un masu līdzekļu ,,smadzeņu skaloša-
na
savu dzimteni. Vēl mazāk vi- privileģētās augstskolās, kur ņi izprot nacionālistus cīnītā- parastos mirstīgos vienkārši
nepieņem. Ar izbrīnu konstatēju, kā
jus par savu zemju nu no Maskavas jūga. Lai
gan pieejama pla^a infprmā- amerikāņu sovjetologi Ugu cija par pēdējo laiku rioti-kumiem Polijā, amerikāņļ gandrīz neko neziņa par tā
aiz
i^aiļkties Sļ^adms^ notiku- dienesta aģentu tiešas līdzinos). Amen^^ kas, līdz šim laikam nav skaidrs; ka komunisti saprot tikai spēku (ja arī daži no tajās administrācijas to ir tomēr stulbie tiem saista
pieejas. To es pats izjutu
is^^iSTnSioSte dažu universitāšu pa^^
ju vai krievu institūtos, ka an pat saiiiērā objektīvā Brīvības ^ ., * raidītājā, ar kuru sadarbojos
^kTa J"" "8»''" "*u' ŠMas gratl-
taoas domas uzskata ^^^^ kas bieži vien liekas nepārvaramas, dažus no jaunajiem trimdiniekiem noskaņo-Vairums amerikāņu ļoti ie- jušas pesimistiski un pat anti-
par „pii'anoju", padomju ie-iiurna sekām.
par „atrisļņato naci-problēmu Pad. savienī-saucamajām sociālistiskajām bā. Viņi nevēlējās pat dzir-
valstīm. Cik man gadījies ru-aēt par Baltijas tautu iznīcināt ar jaunajiem trimdinie- nāšanu, par veselu tautu deportācijām, par līdz šim laikam vērstu
pret Krimas tatāriem un gās vāciešiem, par ir galīgi naīva. Citi un valodas apspiešanu
i, visi ķā viens I pievie-apgalvojumam, ka amerikāņu polītiskā doniāšana, pat ļoti izglītoto, mīksti izsa-
cietīgi pret visiem polītiskiem amerikāniski. Lai kā nu būtu, ^ uzskatiem (man ļičkas, tā ir es esmu spiests konstatēt, ka kūtras domāšanas pazīme )j neskatoties uz Amerikas saskaitāms mītiņus, protestējot V ļQ^iyiĢjļaldzīgi par ārpolītis- biedrības zināmu novirzīšanos pret Cīles vai Salvadoras vai- kiem notikumiem un pamps- uz konservatīvismu, tā īsti no dībāni, Dienvidāfrikaš ^a^^ tas tikai tad, kad jūt draudus amerikāņiem saprot mūs tikai teidu un ,,balto rasismu-^ bet sg^vai^ makam: tālāk viņi ne- tā isaucamie „vanagi", kaunīgi klusĶ par zvērībām Vietnamā vai Kambodijā, kuru komūnizēsanai tik daudz pūļu
u
nā, Baltijā, Kaukāzā. Vienīgi par antisemītismu pēdējā laikā varēja kaut ka uzzināt, tādēļ ka tieši žīdi lielā mērā aizkara'' stāstīja amerikā- monopolizēja ASV informāci-ņiem, ka komunistiskais re- jas līdzekļus. '
Vairākus gadu desmitus i no valstīm aiz , ,dzelzs
žīms ir viena vienīga, milzī- Vadošie amerikāņu eksperti
ga koncentrācijas nometne, ar nopietnu seju skaidroia, ka
Bet amerikāņu intellektuāļi, jānomierina padomju līderi,
īpaši kreisie, paziņo, ka tie, jo citādi tie neuzticas uņ
rāļi; klusē, k^ Āfrikas ,tpro-gresīvd" režīmu diktatori lieto terroru un melno rasismu, kā īdi Amins nemaz nerunājot, ka ar mdno rasismu var sastapties teipat Amerikā. Amerikas inteilektuāļās aprindās valda polītiskais konformisms un tabu par noteiktiem jautājumiem. Jābūt gandrīz kas to apgalvo, reakcionāri dās no amerikāņu militārā vai varonim, lai tādā ātmo vai fašisti vien esot. Diem- spēka, tādēļ Jāatbruņojas, lai fairā aizstā žēl, kā redzu, viņu-spiede- parādītu krieviem labu gribu. :kādas gadu simt
A
ALCAN
FORESTHILL
Aluminum Products \m,
MAGDI ALEXANDE1R
783-7844
Metro Uc. B 3787
®: Dubultdurvia :l.;:3/4'', :spec. $189.95 ® Thčrmo logi ® Atklātas verandas (patio
un sienu segums.
L.
umes.