gada 10. jniljs, 28. niimtirs
spējas šķērsot tuksnesi. Daudzi izvēlas ērtāko transporta
iSnu, bet vie-
par to sākumā pārāk neuztraucās, bet izraēlieši sabūvēja mājas, ierīkoja apūdeņošanas sistēmas un izveidoja ziedošus
;māt sevi un dzīvniekus ar pārtiku. Man bija ilgi un daudz par viņiem jādomā.
• 1 V
tējie tuksneša dēli vēl joprof jām pārvietojas ar Kurš gūst labāku par tuksnesi, arī nevar galvot. : No gais redz tālu, no kamieļa līdz tuvākām kāpām. Es katrā ziņā labāk izvēlētos kamieli, bet tā kā maii nebija ne tik daudz laika, rtedz līdzekļu kamieļa iegādei, nekas cits neatlika kā ceļot ar autobusu.
Izziņu birojā noskaidroju, ka autobuss no Jeruzalemes līdz Ķāir 0 ej ot apmēram devi -ņas stlindas; braukšanas maksa nav pārāk dārga, 24 dol. Ieti iegādājoties,: katrs ceļi-saņem aiī- papīra lapu, kUrā sīki minēts viss, kas katram jāģērbj mugurā un kas : jāņem obligāti līdz —-galvenais 1 ir kanna ar ūdenim i vienai dienai, kabatas ļa u.t.t. Nezinātājam jautājums, ko tuksnesī darīs ar kabatas bateriju. Tā vien iiekas, ka tuksnesī mūžīgi spoži sJDid saule. Bez tam autobuss atiet agri no rīta, tā-ceļojums pa tuksnesi būs i, bet acīm redzot tie, kas sarakstā ierakstīja bateri-ļjas, ziria, ko dara: Katram sava pieredze.
Autobusam vajadzēja atiet no Ķ^ēniņa Dāvida viesnīcas septiņos honta. Tas tomēr nenotika. Nedaudz nokavējās, tikai pa vienu stundu. Pēc dažu stundu brauciena caur apelsīnu dārziem un plantācijām pēdīgi parādījās Siņajas tuksnesis. .Bet art tuksnesī i vietām bija iekopti nelieli lauciņi. Katrs lauciņš: iežogots no visām pusēm ar zemām palmiņām vai zaļiem krūmiemV lai aizsargātu lauciņus no smiltīm. Turpat nelielās māla mājiņās, ar un bez logiem, dzīvoja cilvēki un mājlopi, galvenokārt kazas. Pie katras mājas pā vienam vai diviem kamieļieni,
Vietām tuksnesī ganās veseli ganāmpulki, ap 50 un vairāk i-kazu, aitu. Tas izsķ pavisam nedabiski. Dzeltena-j ās smiltīs ganās kazas. Kazas pieskata sievietes, no galvas Mž kājām ietinušās ģrez- . nās, melnās drēbēs. Gita pat melnā samtā, ar vai bez zelta izšuvumiem im mākslīgu , dārgaķnleņu rotājumiem. Ja labi ieskatās, tad šur tur var ieraudzīt pa šķipsniņai, cietās kamieļu zāles. Gita nekā nav, tuksnesis paliek tnksne-sis. Bet' tautas tuksneša dēļ ,;plēšas:-'V.•■'•^ ■ Tam,: kas Sinaju nekad nav redzējis^ ir varbūt vienalga, kani tuksriesis pieder. Redzot milzīgo darba un pūļu ieguldī-jurriu, kādu izraēlieši ieguldījuši, uh rezultātus, kā tuksnesī auļg apelsīni, mandeles, tomāti un viss cits, neviļus jāpadomā, kam ir prieikšroka, tiem, kas apstrādājuši, vai tiem, kas nekad neko nav darījuši. Izraēlieši tuksnesi iekaroja tad, kad tur bija tikai smiltis. Šķiet ēģiptieši
ēģiptieši panāca, ka viņiem atdod visu Sinajas tuksnesi. Tieša, lielu daļu māju nojauca un pārveda aiz jauhās robežas, bet lauki palika apsēti, tāpat sakņu dārzi. Daži gan ar buldozeriem savus dārzus izraka, lai neko svešiniekiem neatstātu, tomēr tas vairs nav tuksnesis, tā jau ir apstrādāta zeme. Gaŗām-braucējiempaliek skumji, noraugoties uz ziedu pilnajiem apelsīnu kokiem, izrautiem un pamestiem^ saknēm balojam saulē un vējā. Ikkatrs svešzemnieks varēja redzēt, ka tur; valda nemiers un uztrau-kums. Jauna robeža jau bija uzcelta. Tā bija pamatīgi nostiprināta ar dzeloņstieplēm. Katram sava zeme jāsarga...
Bijām sasnieguši El Arišas robežas punktu. Tās bija pēdējās dienas, kad izraēliešu robežsargi vēl sēdēja El Arišā.
iptieši nesteidzās,
punktā bija milzļga ļaužu drūzma. Cilvēki sarunājās visās Eiropas un turienes valodās, bet pēc dažām stundām karstumā nepie-radušie' tūristi sēdēdami vai gulēdami smiltīs, apklusa pavisam. Laiku pa laikam kāds sakustējās, lai padzertos no savas ūdens kannas, vai arī atgaiņājās no uzmācīgajām mušām: Daži jaunieši izmantoja savas ceļa somas par spilveniem, bija iemiguši. Pēc kādām četrām stundām sākās rosība. Kāds robežsargs atveda ar ratiņiem visas pases un sauca nevienam nesaprotamā dialektā uzvārdus. Pēdīgi tomēr katrs savu pasi dabūja. Tad visus sastādīja garā ,rindā un tādā kārtībā. Tūristi, nesdami katrs savus smagos koferus, somas un ūdens traukus, kājām apmēram kilometru devās uz ēģiptiešu autobusiem. Ceļojums varēja tur-
sasniedzām jau tumsā. Pie pāreeltiives sastājusies gara rinda ar visda-žādākiem transporta līdzekļiem, gan; kravas, gan pasažieru autobusiem un personis-kam automašīnām. Aptuveni ap 150 mašīnu. Bet pārceltuve nedarbojās. Neviens nezina ienvesla; Tuvumā nevienas mājas, ne skārda būdas. Visapkārt smiltis.
Pie pasažieru autobusiem ar sarūsējušiem velosipēdiem piebrauc daži tirgotāji. Viņi piedāvā mango sulu un vafeles. Viss standarta iesaiņojumā. Var droši pirkt. Tumsā spīdošām acīm ap autobusiem zaglīgi ložņā izbadējušies noplukuši suņi. Bez tirgotājiem un suņiem kanāla malā sastājušies jauni vu-ieši, tērpušies gaŗoš paltrakos līdz pat zemei, un pusaudži. Viņi vienkārši atnākuši paskatīties uz tūristiem, Nav grūti iedomāties, ka viņiem tādi tūristu autobusi ir tas pats,, kas^eiropie-tim kino vai teātris-: Tumsā un neziņā bija pasažieri, bet transporta vadītājiem tā acīm redzot .bija parasta parādība. To varēja spriest kaut vai pēc , viņu mierīgās^ bezrūpīgās izturēšanās. Uz 'jautājumiem viņi atbildēja vienā mierā: jieties.
Latvija Amerikā skaņu lentē Hamburgā 0. Baltputnis un olcs ierunā neredzīgo žurnālam ''Ziņu Vanags.
logu. Cik sniedz, ir tikai ios, gan
ni caur auto-tālu vien. acis smiltis, gan
VI
nās kāpās. Sad tad var pamanīt labajā pusē šauru ūdens svītriņu tumši zilā krāsā. Tā ir Vidusjūra. Dīvaini, ka pat jūras krasti ir kaifi, bez kokiem vai krūmiem. Taču būtu pavisam aplam teikts, ka tuksnesis neapdzīvots. Gluži negaidoi kaut kur smilšu kāpas galā stāv kāds kamielis ar jātnieku. Gitur no benzīna mucu skārda, papīra Un lupatām sasieti mitekļi: Pie tiem stāv kamielis, cilvēki ar bērnieiti un pāris kazas. Mitekļa tuvumā neviena krūmiņa, ne zāles stiebriņa. Tūristam tā ir neatminama mīkla— no kā šie cilvēki un dzīvnieki pārtiek. Pat ūdeni tuvumā neredz. Kādēļ: viņi sēž tuksnesī, atsevišķi, 'pa vienai ģimenei? Vai tie ir kādi veci beduīnu likumi, kas viņiem neļauj dzīvot ciematos un no-
tā arī nebija. Pēc dažāin stundām no Ēģiptes puses uz Sinaju atvilka pontona tiltiņu. Tādu pašauru. Lēni garā rinda sakustējās, un automašīnas uzmanīgi ja pāri tiltiņam. Kad bei-pienāca kārta autobusiem, tad pasažieriem lika izkāpt, jo autobusa svars kopā ar pasažieriem esot par lielu. Pasažieriem bija j āiet no Āzi -jas uz Āfriku kājām.
Te nu atklājās, kādēļ jāņem līdz kabatas baterijas. Ne pie tilta, ne arī kādā krastmalā nekāda apgaisraojurna nav, Vienīgais apgaismojums pie Suecas kanāla ir automobiļu uguņi, bet tie nesniedzās tālāk par tilta ceturto daļu. Laime, ķa dažiem vīriešiem bija līdz baterijas.
Tilts sastādīts no posmiem un ir loti nelīdzens, ar ci niem un spraugām. Tātad tumsā bīstams. Var krist. Nav kur pieturēties., Nekādu margu, pat aukliņās nav. Abās pusēs melns ūdens. Zem kājām melns tilts. Visam pāri melnas debesis. Tālumā gaudo suņi. Ejot neviens nesarunājās. Vēl nedaudz soļu. Priek-r šā paliela sprauga. Lēciens, un Ēģipte laimīgi sasniegta. Tieši pusnaktī autobuss ieripoja '
VALSTS PENSIJAS: Ar jūlija mēnesi 36 milj. pensionāru saņems čekus ar 7,4 proc. dzīves dārdzības pie-likumu. Sis būs jau astotais pensijas pielikums kopš 1975. gada, kad pirmo reizi ieveda
8 proc.
ijas latvieši jūnija sākumā ievēlējā jaunu Latviešu centrālo .padomi. No 1223 apzinātiem tautas kopības maksātājiem vēlēšanās piedafijās tikai 971 jeto 79 proc. Uz 2 r vietu sacentās 44 kandidāti no dažādām organizācijām un interm grupām.
Starp daudzajiem kandidātiem balsis sadalījās tā, ka tikai trīs kandidāti saņēma vai-rāk nekā pusi nodoto balsu, pārējos ievēlēja ar mazāk nekā (pusi uņ īpat mazāk nekā trešdaļu nodoto balsu. Ar vislielāko balsu skaitu 590 ievēlēja līdzšinējo LGP priekšsēdi un DV Rietumvācijas valdes priekšsēdi Dr. Jāni Plato, bet ar vi^ima-zāko 306 — jaunatnes un darbinieku Klāvu Bērziņu.
198L/82. mācību g/
750 dol. Daugavas Vanagi ,—Januma Fonds, 520 dol. Daugavas Vanagi Kanādā, 500 dol. Tōronto Latviešu Biedrība, 220 dol. K. Bencons, 200 dol. — Toronto latv. katoļu draudze, Sv. Jāņa draudze, 0V Toronto vana-džu kopa, DV Toronto nod., Austrumu draudze, 150 dol. —- TL Nama dāmu komiteja, 18. novembra rīcības komite-ja,i 125 dōl. ~ Austrumu drau^-dzes dāmu komiteja. Studenšu korp. kopa Toronto, 110 dol. Selonija, 100 dol. Ķ^ļiņu ģimene, P.. Treiers, Ārstu, un zobārstu apv., J. Kūlnieks, K. unO. Riekstiņi, K. Ulmaņa piemiņas fonds, 60 dol. N. Pētersons, A. Roce,' 55 dol. I. Jankovskis, 50 dol. —
Korp. Lacuariia, Latv. strēl. kara ver. biedr. Kanādā, Akadēmiskā vienība Austrums, Amerikas latv. palīdzības fonds, Sv. Jāņa dr. dāmu komiteja, Beveronija Toronto kopa. Kara vet. inv. apv. Kanādā, DV koris Zīle, M: Roce, Latv. virsnieku apv. Kanādā, saimnieciskie darbinieki, Korp. Spīdola, 43 dol. 1980. / 81. g. absolventi, 40 dol. r-^ M V Hollanders, V. un A. Brieži, J. Ruskis, 30 dol. — Dr. Ģ. -Roce, P. ■ Zaroteks,^
No vecajiem' padomes locekļiem jaunajā LCP ievēlēja 11, bet 10 jaunus gan gados, gan darbības zinā. Tikai viens no Šiem 10 jau kādreiz darbojies LOP. Pārējie : ievelēti (pirmo reizi, visi jaunās paaudzes pārstāvji, jaunāki par 50 gadiem, ■sabiedriskā darba māku ieguvuši Eiropas latviešu jaunatnes apvienībā vai citā ^ādā darbības gruipā.
Visvecākais jaunās padomes' loceklis ir agr. Jānis Daģis ne tikvien gadu ziņā, bet ar! ilggadējās darbības ziņā. jo kopš Vācijas latviešu pašpārvaldes nodibināšanas 1951. gadā nepārtraukti ievēlēts visās LCP. Iepriekšējā bija prezidija sekretārs. Visjaunākais ar 24 gadiem ir Valdis Labinskis, students un rosīgs sabiedriskais darbinieks.
Arī jaunajā LCP ievēlētas divas dāmas, tāpat kā ieipriekšē-ja; Divi dēli gājuši^„tēvu pēdās", proti: , Gustavs Šilde un Klāvs Bērziņš*" padomē ievelēti pirmo reizi. Abu tēvi bija ilgus gadus padomes locekļi.
Jaunievēlētā LCP savā pirma^. ja sēdē sanāks .tikai septembra beigās vai oktobra sākumā, kad ievēlēs prezidiju, Latviešu cen trālo komiteju, Latvijas atjaunošanas komitejas Eiropas centra locekļus uu citas amatpersonas.
Vēlēšanas notika ; pa pastu. Tāš vadīja (jau piekto reizi) žurnālists' Alberts Eglītis.
A. un E. Pētersons, 25 dol.: — B. Senkēviča, Grāvīšu ģimene, Kritušo karavīru piem. pārvalde, J. Zvirgzdiņš, K, un ,N. Purini, 20-dol.—- M. un P. Vāgneri,j A. Rolovs, A. Zutis, M. F^nkovskis, Z. Pū-liņs, E. Slaucītājs, R. Bērziņš, J. Treimanis, A, Te-raudi, A. Grigals, Tikiņu ģimene, A. Ameriks, Ķorp. Vest-hardiana, 16 dol. A. Ezer-gailis, 15. doL DV grāmatnīca, 10 dol. —J. Ezergailis, J Grāvītis, E. Broders, I. Sta-gava.
Grāmatas,'žurnālus un laikrakstus ziedojuši: Sv. Andreja draudzes padome, L. Trei-mane, A. Plampe,- LNJAK, A. Dzērvīte, H. Ritums, P. Treiers, B. Senkēviča, A. Ameriks, Latvija Amerikā, Laiks. .
■ U
i
ii
t
I
k:1; p".
1
•PRES
Par ļļ
un minj a Ulma šas'visail namiem ai atspē versiju, 1942. ga sies jaui
I dienās sa Sakara kas daž sanāksmi diplomā! noskaidrļ disidents listiem U ir arī^ v personas domju s( tumos n mēram Ķ sona ncļ liecinieka rakstīts krievu, āļ Vladimir Ulmani.
Kā zili tumā, kj km uz aiļ vās, vieiļ laiku biji vijas ārļi ters uri Muntereļ liecības) tā drau) Ulmaņi; okupācij
' dienās' raidījur nību noļ "Deutscl pilnīgu ļ tekstu.
. ^Aptiļ mans dr
chirurgs, sniedzēji un vasari dentiem dimiras \ ņu ārstni|
Reiz .draugs darbdierļ konsultd atstāt s
uzn viņu gail vecuma ņiem uzļ krāsas a ārsts nq sirds slil šaubas, Ja ārstsļ jau gaidļ zītes tā kaļ.
Manaiļ nenāca a vāca visJ dikamen dīt ājiem viņus' ai Centrāli cietums, ieveda k saimniek bā, bet \ augstāks
Viņš bij
It 1'