• Jūlijs,
9
Anglijas vasara būs sasniegusi savu augstāko virsotni, pa daudz un dažādiem ceļiem Līdsā satecēs ticētāji latviskajam dziesmu garam. Ar gandarījumu jāliecina, kā svētkiem pieteiktais dziedātāju skaits nav slīd^ji^ uz lēju, bet gan audzis, un svētku kopkoŗu koncertu ar apm. 500 dziedātājiem Bradfordas Sv. Džordža aulā vadīs diriģenti Arvīds Purvs no Kanādas, Marks Opeskins no Vācijas, Lilija Zobena un Ziedonis Āboliņi ho Anglijas. Ērģelniece Anita Rundāņ^^^^^ Kanādas. Dziesmu svētku atr klāšana notiks Līdsās pilsētas valdēs namā trešdien, 28. jūlijā , kur ap vienotos kof us vadīs diriģents M^nzars Dreimānis no Vācijas. Apvienotā svētku dievkalpojumā^^ dziedās Līgo koris diriģenta Alfrēda tāl-berga, vadībai. •
Laba teātra izrādē joprojām sasauc un valdzina skatītājus: apmeklētājiem būs izdevība skatīt Amerikas latviešu teātra Bostonas ansambļa dekoratīvi krāšņo Mārtiņa Zī-verta trīscēlienu komēdiju ,,Minhauzena precībās-^
ņa Birzgaļa režijā. Bet tam izrādes sniegs arī Stokholmas latviešu teātris. R. Blaumaņa noveli skatuvei dramatizējis Juris Rbzītis, kas arī ir iestudējuma režisors. •
Jaunatnes rīta muzikālās daļas vadītājs 1 komponists Andris Vītoliņš Jaunatnes rī-
NO 27. JŪLIJA LlDZ^^^^l
, grāmatu un pastmarku Būs piemiņHetu stendi: Latvian Music skaņu plates, latviskas rotas lietas, lat-ta orķestrim un korim uzrakstījis šiem svētkiem īpašu ora-toriju par tēmu ,,§1 saulītē man zināma, viņa saule nezināma". Apvienoto kokļu vadītāja Gaida RuUe ansamblim sagatavojusi jauku un piemērotu repertuāru. Pieteikušies 100 bērni Un jāunieSi, starp tiem 50 koklētāji.
Tautas dej u uzveduniam izraudzīta Queens Haļl ar 2000 — 4000 sēdvietām. Pieteikušas aktīvās deju kopas Eiropā, Londonas igauņu deju kopa un Daugaviņa no Kanādas . Uzvedumu sagatavo Dr. Viktors Grigulis.
Jaunums svētku apmeklētājiem būs tautas mūzikas koncerts >, Ar dziesmiņu druvā gāju". Stokholmas Mālu ansamblis un Trideksnis, Angli-jas Atbalss, cerams, parādīs mazu daļu no tā bagātā pūra, kas tik ilgi bijis aizmirsts un atstāts novārtā.
Kamermūzikas koncertā varēsim klausīties tādus latviešu ažu darbus, kurus ieti parastajos latviešu certos un sarīkojumos.
tālais ciemiņš čellinieks Laurs no Austrālijas, Ileāna vPēterspne, Leslijs īsts, Vita Matīsa, Ieva Graubiņa, Ēriks. -K^cāņs,:■: ^ Džastins Vords..: ■ v-V'Xr
Latviešu mūzikas koncertā dzirdēsim ērģelnieci Brigitu Miezi, kas nesen izbraukusi no Latvijas, čellinieku Jāni Lauru iin mežrad^iēku Krišii Rusmani no Londonas.
koncertā dzirdēs Jauridarba pirmatskaņojumu — prof. T. Ķēniņa šieiņ svētkiem kompo-neto ČellaTsonātu.
Populārās mūzikas laukā Andris Kārkliņš „El Leton" piedalīsies ģitāras koncertā un Anglijas latviešu jauniešu ansamblis Arvīds un Mūrsiiēji — rokmuzikas^oncertā.
Svētku ballē par mūziku gā-
latviešu kapella „Kaija*' un blakus zālē darbosies orķestris
dzes gaumē. Būs galdiņi un vakariņas apm. 1000 viesiem. Rāl^stnieku rītu vada dzejnieks dzejnieks Juris Kron-bergs no Zviedrijas. ^ Svētku priekšvakarā otrdien, 27. jūlijā, pL 19 DVF I^sas^odāļa^^
borough Ave„ Leeds LS7 3EP  zijas Fonda izdotās skaņu pla- au^^^ notiks^ Daugavas^ A^^^ galvenais ap-
Pārdošana,  mešaaās centrs L^^^^
SS? h^^^^ Kontinentālu pārtikas preču  ris Hall studentu mītnes uni-
versitate ous svētku centri, g^ļjg^
Informācijas centri bus atvērti no pl. 9 lītā līdz 20 va-
galveno sarīkojumu vietā m informieijas biroja miteklis. Tur darbosies arī mākslas un
daiļamatniecības izstāde, et- mešanās centrā Bodington Hall
versitātes ēku kompleksā galveno sarīkojumu centrā par 8 ,   ,    j u •   1   • angļu mārciņām diennaktī, —
m^^m^^rim^^  ieskaitot brokastis un arī
nografiskā izstāde, tautas tjēr- i^udentu nutnēs no 25. jūli-pu izrāde, komponista ta Jēruma piemiņas
viesnīcās.
• -^"f -r- /• I ► Informatīvi jautājumi par ja^^lldz 27.^ j^^
9
Par Zviedrijas sociāldemokrātu partijas tldJ^ŗa un bijušā sociāldemokrātu valdības valsts ministrā UlofaPalmes izcelsmi iiņ bērnību Latvijā bija neskaidras ziņāsv Pirms pusotra gada dažos zviedru žurnālos parādījās paskopi at-zīmējumi. Šoreiz 19. maijā sociāldemokrātu rīta avīzē , ,Stockholms Tidningen" bija iespiesta intervija, kurā M Palme stāsta par sevi un savu bērnību Latvi|āļ. Raksts izraisīja debates ne vien latviešos par Palmes kontrover-sālāmatmiņāni un apgalvojumiem par laiku, kad viņam bija tikai pieci, se^i vai septiņi gadi. Sniedļ^am „Latvija Amerikā'■ labajiem intervijas īsinātu ižklāšty.
Intervijai ir virsraksts: Trīs valodu runājošais Palme nebija čakls skolnieks. *' Ievadā Palnie ^aka, ka viņā pirmā politiskā atņiiiņa ir par Krīgera (Ivar Krēuger) finan-ču impērijas sabrukumu un Krīgera pašnāvību. Toreiz nepilnu piecu gadu vecumā viņš jau nojautis šī lielā no-^ tikuma konsekvences un apvērsumu nākotnē.
,, Esmu dzimis 1927. gadā Stokholmā. ManSļ tēvs mira, kad es biju septiņu gādii vecs. Man tlļja desmit gadu vecāks brālis un septiņu gadu vecāka māsā. Mana māte dzimusi Latvijā, un manaChiātes vecāki dzīvoja ļoti tālu uz laukiem. Viņiem bija neliels lau-
ku īpašums un māzs zemes gabals, ķiiŗu izrentēja. Tur es mēdzu ciemoties vasaras lai-
tot); universitātē-^Parkinson  1^^^^^      sekretārei: Ērika
Sarkanbārde, 18 Bin|ley Road, Heaton, Bradford B09 6HH ;.TeI.: 0274 4315^ Eng-
vaimanas
u laukstrādnieki smagu darbu un neaeļu dzot pamatīgi piedzērās, ffeaģē prel
Četras tantes;
Palme pastāsta kādu atnii-ņu fragmentu no trīsdesmitajiem gadiem Latvijā, kad diktators Ulmanis pēc valsts apvērsuma pārņēma varu. — Man bija aklās zarnas iekaisums un bija jāmeklē ārsta palīdzība. Mana vecmāmiņa sameklēja četras tantes resnām ciskām un zirgu, vilka garus no dēļiem tus ratos. Tur visas tantes varēja sēdēt blakus rindā. Es gulēju un šūpojos uz viņu ciskām, — Palme iesmējās jautri un turpināja, ka lēnām viņi nonākuši tuvākā pilsētā. — No turienes grabošā ambulancē mani aizveda uz Rīgu, kur mani operēja.
Ulmanis bija izdarījis valsts apvērsumu. Pulksien . dismitos pa ielu maršēji parādes kaŗavirLKaŗa^ čošanu es pārdzīvoju kā kaut ko draudīgu, kas man iedvesa bailes. Vēl šodien es atceros savās pārdomas par to, ko nozīmē diktatūrā.
Agrā bērnībā es ; ieguvu iespaidu par nabadzību. Toreiz Latvij^ uz laukiem bija šausmīgā nabadzība. Laukstrādniekiem nebija naudas, lai nopirktu pat zeķes, tāpēc kājas ietina grīdas lupatās un uz tām uzsēja kaut ko
pār^ neatceros, ka es būtu mācījies uzdevunius. Šolaiku jaunatne mācās nekā es to daiīju. Trīsvalodu pratējs
J. P
vietots nekrologs Pravdas pirmajā lappusē.
par sevi saprotams
vasarā es
Beidzu ģimnāziju un sāku valodas.  Tā ar savu māti   strādāt par sporta žurnāliku
Jaii bērnībā es iemācījos
arī pie tēvā mātes
Nīčepingas tuvumā, Tur ēs sarunājos vāciski, zviedriski  laikrakstā SvenskaDagbladet.
spēlējos ; ar   laukstrādnieku runāja ar brāli un māsu. JKad  Dažus gadus vēlāk devos uz
bērniem,"tāpat kā es to biju gulēju sUms,^ Ameriku.   Tur es strādāju
darījis Latvijā. Zviedru lauk- francūziete; no viņas iemāci-   smagi, lai vienā gadā noliktu
strādnieku dzīve bija daudz jos franciski. Četru g^^ ve-  gala eksāmenu, pēc tam ap-
labāka kā latviešu laukstrād- cumā ēs runāju trīs
niekiem. Viņiem un viņu bērniem dzīve bija irūkumu pilna, bet bērni bija mani draugi.  Jau bērnībā es reaģēju rakstniekiem lasiju arī ameri-pret virskundzības pazemojo- kāņu rakstnieku darbus. Ma-
braukāju 34 pavalstīs un Jaunībā es daudz lasīju.   Ameriku iepazinu ,^noapak-Ļielu iespaidu guvu no Dostojevska darbiem. Bez zviedru
as
šo un reizēm nicinošo nostāju pret saviem apakšniekiem. Citu cplvēku pazemošanā bij a ižŠķinga manai politiskai nostājai, jtāpēc es sociāldemokrāts.
Mān bija jaunības ziņkāre, i no visa mācītos. Nevaru atbildēt, kad kļuvu sociāM^^^^^ nā bērnības vide daļēji bija mokrats. Pats par sevi sa-politiska ar dažādiem uzsķa- protams, ka tāds kļuvu pa-tiem. Mana tēva brālēns Er- lēnām. Pilsoniskās dzīves nests fon Bprns bija zviedru veids^ kas eksistē pašreiz, man tautas partijas priekšnieks, nav pieņemams. Tajā kaut iekšlietu ministrs un Somijas kas nav kārtībā^ Viņi runā valsts ministrs. Pirms 1917.  par cilvēkiem kā par objek-
Bērnlbā es bie?i slimoju. Man bija tuberkuloze un roze, kuras es laikam saķēru
māna teva māte bija tiem, bet tie ir ^mani biedri,
iesaistījusies Somijas brīvības Es vienmēr dvēselīgi satrau-
atgūSanas cīņā.   R. Palnie cos, kad redzu cilvēkus trūku-
no Sas'ļie^^^^^ Dutt nodibin^a Indijas lo- mā un nabadzībā, ^bet^ ar jū-gulēju slL,^^^^^
liimTh«.i crnltā es iemācītos  zurnalu angļu valoda, kurā ditu sapratīgus sabiedriskos
Slimlbāsļ gultā es lemāclj lāsK jati kā trisgadnieks. Māna māte strfļdāja Stokhpl-mas civilā aizsardzībā. Man bija desmit gaidu, kad mani ievietoja Sigtunas internāta
apskatīja komunisma teorētis- apstākļus. Seit rodas yiena kos jautājumus. Viņš mira iespēja sociāldemokrātiem nesen, un par viņu bija ie- kaut ko darīt." LE»
Mani sevišķi neiņjeresēļa skolas mācības, bet tā kā pratu lasīt, tad mācības uzsāku divas klases augstāk. Es nebiju arī nieko zinīgs skolnieks 5 atskaitot vēsturiv
A. ^līlis - IV RENTALS
708^Queen St. W., Toronto, M6K