12 LATVIJA AMERIKĀ Sestdiena,,
JĀNIS DAĢIS- PREZIDENTS KĀR^
arī vēl vfes nebija sasniegts un daudz kas vēl nebija ari uz ideālā ceļa, taču (tais būtu drīz nolicis, vajadzēja tikai laika, lai fodien mēs dsāvotu zemē, kurā vairs nebūtu neviena trūkumcietēja, neviena Jurģu dienas novembrī ASY gaitnieka,
51, JO aziļaic mes sis tiesības iekalsim viņas sirdīs, jo i būsim, ka ar katru na-gadu, gadu desmitu mums
arvien sirsriīf"''
štāki un patriotiskāki darbinie-
Fratonitas Rusticana, svinot 50 (gadu ^ jubileju, izšķiras par pie-zidenta ninu un likumu sako:- tu padarījusi tikpat
pošanu itrīš sējumos, uzdevuimi uzticot jā, Neuštatē dzīvojošam agronomam ^ānirņ Daģim. Gatavo» jot pirm^ sējumu, paiet 5 gia-di, gar nesen iznākušo — otru sējumu autors
slavenus, kādi ir
mezKopiira,
mūs bū-ātusp
vai
jāpētī
īsas
(Otro sējumu, jāatgādina, ka tagadējā drāma visu laiku vēl par maz esam meklējuši prezidenta daifeds jaunas atzinās.
Trimda piedod grāmatā pamānītās sftila neveiklības, vairākas nevaj adzīgas atkārtc^anās, kā larī dažas sīkas gramatiskas un valodas kļūdas, bet trimdas garīgais apvārsnis (būtu p^icis tukšiks, nedzīvāks, ja mums atskatoties, un tagad skatoties tas beigsies ar Kārļa Ulmaņa jauniešiem, iete^ trimdā iizLatvijas^^p^
Ja ticam iāiedziļinās pagātnē^ jaiepasā^ tas tuvāk ar personībām, ar iz-tautiešiem.
gandrīz 5 gadus, bet trdais sē- ;vien ir jau sarakstītas 14 grā-prasīs apm/ 2 gadus; sevišķi
ēļāmi
ifia
«*9
sev
as nozimlgā-
tāciju, kā arī af visu līdz šim kā ifH'ezidenta rakstos, runās sa-
a pašaizliedzīga grāmata ^ar Ulmani.
iegūto
u par
vai
patiesību, sev ai-
m augstākā : valstsvīra likteni cinājumu stiprākai latviskai okupantu cieWmos — Padom- pārliecībai^ un — gūt sev jauju savienībā. Katrs sējums iz- nu, drošsirdīgu nāk 600 eksemplāros. Pirmais nacionālām sējums izpardots.
pilna ir preziden-ledziļifnoties otra sējuma sa-ta runā 1936. gadā 22. aprīlīp
ievadot Meža dienas, kad at-viņa aicinājums visiem cie-
(Eec^ija par jgrāmatu Th® Baltie Ditemma, jPart two, Eilgars punsdorfs, Bdtk Goimcil iof Australia, .<
furā, autora iestarpinātajās piezīmēs lasītājam atklājas mūsu
valsts intenšīvāķb gadu attīstī- šāk saistīties ar zemi, laist spē-i; no jauna atklājas, cīgākas salkiies pašu zemē; kad
atzīšanu, kā arī atjaunoja Latvijas goda konsula tiesības.
Par šo pēdējo posmu — sekmīgu kampaņas nobeigumu — autors ar viņam pību un frecīzitāti pārskatu. Ilgajā trimdas polītis-
TUN un citu) darbību un īpaši ar pēdējo gadii notikumiem Pad. savienībā un tai pakļautajās valstīs, ka« vērš uzmanību uz pretestības kustībām un iekšējo sairšanu, ļ Autora - vēslurnieķa credo ir
toreizējās saules vēstu-
vma
is;
riskā gaisma, kurā zemnieks, zīgs spēks dzīves virzīšanai uz
labu ir viss' garīgais, viss tau-lis. Viņš ir tas, kas toreiz
nai-
tirumus, ii?u> kurā stridni^
da pret savu tautu. Pirmo rei- teica: musu imemi lemsanu ne-zi yisā tautas mūžā amatnieki, atstāsim svešajiem vairs nekad,
kajā darbībā Austrālijas baltie- formulēts grāmatas beigās (442o šu kampaņa, liekas, ir sekmīgā- Ip.): „Tādēļ mēs Varam pārliekais pasākums. Ar drošu pār- cinoši pareģot — tiranmja, kas liecību, mērķtiecību un, galve- pašreiz uzspiesta lielai zemes lo-
ierēdņi, mākslinieki, zinātnieki ne simts, ne kopā ir tikai latvieši, kas godī- vairs gi, ar lielu centību, ticību, tēvzemes mīlestību, sapņo, strā-
simts,
dus. Šinī runā
arī nākošās valsts politiskais
dā laimīgākai^ turīgākai valsts mets tautas pla^ikšanas virzi©-m savai nākotnei. Turklāt ne-
Vēsturnieka profesora Edgara Dunsdorfa jaunā grāmata ir turpinājums 1975. gadā izdotajai The Baltie Dilemma, kas analizēja kritisko posmu Austrālijas polītiskā dzīvē sakarā ar Baltijas valstu aneksijas jautājumu. Austrālijas Valdības lēmums 1974. gada augustā atzīt de ju-
re Baltijas valstu iekļaušanu . , . . - •
Padomju savienībā izraisīja ^'"^ "^"^ "^T^ ^ «al^
jām nākotnē. tija valstis būs atkal brīvas."
Abas Dunsdorfa grāmatas do- ' Abu grāmatu angļu valoda
iem ir nevainojama, tā ir autentiski
nais, ar labu iekšpolītiskās si- des daļai, sabruks. Kustību pre-
tuācijas izipratni Austrālijas^ bal- tī brīvībai pasaulē nevar apturēt,
tiešu rīcība kā individuāli, tā Notikumu attīstībā brīvība aii-
kollektlvi, var noderēt par pa- ^īs Baltijas valstīm un Baltijas
simts ga-
ams asus protestus
jas, lai tās eventuāli panāktu šī negodīgā lēmuma atcdšahu. Kā
mātas
angļu valodā, kuriem
as
nejmas ne vajāts, ap-^ i kā a^^^
ciena
viens
spiests, ņe mots.
Apa!izēj6t Ulmaņa laikā izdotos likumus, pamatīgāk pievelkoties prezidenta runām.
Vēstures skolotājus, Ulmaniš^^ opoacijas partiju iķoalicija (Li-
mv^: MiH^^^^^ uzderans, berālās un Tautas partijas) pa-
mum$^ ir misijā! Vislabāk to pil- nāca pārliecinošiu uzvaru pret
dīsim neatkarīgajā, savā patstā- Darba partiju un tās līderi Vit-
„angliska*' (ipat ne ,,austrālis-ka'-) bez neveikli tulkotiem ter-vairākkārt uzsver — „dilem- miniem. Kā mazs misēklis jāmin: yill nodaļas apzīmējums atkārtojas abās daļās, kaut gan tās domātas secībā, tāpat kā
ma*') nav tik tuva un kā pašiemj baltiešiem. Autors pirmās daļas sākumā dod īsu
ii šinī sējumā jākonstatē:
ļ. Un jo labāk ie- lamu un, īstenoja doto solīju-mācīsim vēsturi mūsu jaunajai mu baltiešiem, atceļa anekcijas
DZIMIS LATVIJĀ. 1877. GAbP% nEATKĀRĪGĀS LATVIJAS fel^^ ministru un VĒLĀK VALSi^^^^^l^ VASiNi UNIVERSITĀTĒ ZINĀT^
■ DU::1909:v6ADĀ.^
PADOMJU SAVlENlBAr^^^^tt^^^ okupējot LATVIJU. šo LiELO LATVIEŠU PATfelO-TU UN uzticīgo AMERitAS SAVIENOTO Vi^L^^^^ DRAUGU AIZVEDA uz PADOMJU SAViIN!bu.lidz ar daudz tu kstošiem latvi JAS PtLSOŅ RUS IEVIETOJA vergu darba nometnes. PAR presidenta ulmaņa likteni ziņu nav. ^
SO PIEMINAS PLĀKSNI AR SABIEDRIbB^^^A^
DĪJA LATVIEŠU PRESES BļiD|I|A, ^^^^^^^^^ ,
Vēsturisku pārskatu par Baltijas pāigihācijas. Tāpat jānožēlo, ka valstīm un vēstures posmu, ko otrā daļa ir brošēta, kamēr pir-ievadīja Ribentropa - Molotova mā iesieta cietos vākos un tā-akcija, kas noveda pie Otrā pa- dā kārtā derīgāka bibliotēkām.
Abas Dunsdoirfa grāmatas ir vērtīgs papildinājums mūsu visai šaurajai politiskajai literatūrai. Tās var noderēt par labu
saules kara un Baltijas okupācijas. Specifiska informācija ir par baltiešu immigrāciju Austrāljā.
Jaunā grāmatā — īpaši di- paraugu kādas politiskās ^tuvās nodaļas: „Helsinķi un pēc ācijas analīzei, bk ipaši par „ro-tam", kā ar! „Baltijas dileiiv mas atrisinājums" — autors nostāda Baltijas valstu jautājumu plašākā starptautiskā forumā. Ja pārējās nodaļās (īpaši pirmajā grāmatā) autoram varētu pārmest zināmu „sīkumainlbu", citējot svarīgus un maznozīmīgus Austrālijas laikrakstu izvi!-kunm bez lidas izšķirības, tad abas pieminētās nodaļas ir dotas plašākā perspektīvā. Tajās autors saista Baltijas problēmu ar ASV nostāju ginku konferencē un tās pēcspē-V ar baltieša organizāciju (BA
kas grāmatu!' mūsiļ jaunatnes (politiskām studijām un apmācībai. Tās vajadzētu plaši izplatīt ari bibliotēkās brīvajā pa-
Lflfkr¥ksts) ' LATVIJA AMfERIKA numurus var pirkt To^onto^ latviešu veikaUos UBi DV grfimatnlcss nodaļfis LatvieSu Namfi un Centra, jiestuvg.
m
Māc. A. Dūi
ApustiLiļu dļ šķiet netici modina mij
Bībelē bieži notikumiem, kuļ
bot jāsauc paij tos nevaram pi izdibināt. Viss Iļ ļu ceļš bija pilnļ kot no Sarkanā Kanaā.nai. Kad turpat klāt un r zus lūdz Dievu un jūra pašķiļļ jau skata nāvi niškītzi tiek izl aprij ēģiptiešu var izskaidrot?
Tāprt. jt :gr tuksnesi ceļotai Dažureiz : tiē i| . ni uz kādas zi paipalas, kas bada" nāves.
Vai brīnumj kāda tauta vai
tuksnesī un ceļ žus varēja te
un jūsu kurļ
sas / . ■
Cen
Toronto \ 22. jūlija va suma brīdi Alfrēdu R viens no šī jiem, dibināļ valdes Ip-cekļ Centra gaļ 16. seiJieml nominācijas Juri Cālīti cekļi — RicI nis Koncis Centrs saņi no ministra cilām sekm< vānā. Gentrļ nopelns ir clbas komii darbībai š Centra star ronto Cenļ murs iznāl sapulces. Valde j:
apsvērusi ji zijas komisļ rā, bet atzij ,,mērķtiecī| Centra staļ revīziju iz( denti. Izvei vīzijas instļ jadzīgu p; spējams darbībā, k citur . lat'
188 Lo
fBezmaj mu ierļ Box4(
