2 LATVIJA AMERIKĀ  Sesždiena, 1982. gada 11. .septembris, 37., numurs
LATVIJA
SĒSTDffiNA, 1982. G. 11.
Latvieši» nedeķs laikraksts, iznāk sestdienās. Izdevējs — Latvija AļierikāPubiishIng Ltd.   Valde ~ V. Plūdons,^^
bergs,   A.   Šterns. Laikraksta Kundrats/    Redflkc^a:     125 Broadview
Ganada   M4M 2E9,   tāir   465-7902.   Ņujorkas redakcijas v (ājs; V. Irbe, 4035 Mombouts Ave.; Bronx, N. Y. 10466; iJ.g.A. Tālr. i -212-994-7917. Čikāgas redakeijas vad. A. Zaube,
3353 N. Avers Avenue, Chicago, III.  60618. Redaktors Ed. Šmugajs,, 28 Taffs, Ave., Lugarno, MSW 2210, Australia.
Redakcijai tiesības manuskriplus pēc vajadzības Neizlieibtos materiālus neuzglabā, bet pēc vēlēšanās sōJa alpakaf, ja pievienota pasimarka (Kanādā) vai starptautiskais pasta kupons (citās zemēs). Ar ijiulora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ir rakstītāja personiskais iŗzskats un ne katrā gadījumā atbilst red. viedoklim.
Abonēšanas maksa Kanādā un ASV; par vienu gadu — 40 dol., 6 mēnešiem — 21 doL, 3 mēnešieim — 12 dol. Atsevišķa numura cinaldol. V
Sludinājumu maksa sludinājumu daļā $5.00, tekstā $6.00, pirmajā vai pēdējā Ip. $10.00 par I collasļ telpu. Sarīkojumu kalendārā $ 1 50 par rindiņu, atkārtojot 4 reizes uin vairāk 25 proc. atlaide.
Laikraksta abonēšana un sludinājumi — tālrunis
466-1514.
Alberts EgUtis
Visās komunistu valstīs saimiiieciskais stāvoklis gadu no gada kļūst drūmāks, dramatiskāks. Otram pasaules karam beidzoties, koinūnistis-kās diktatūras austrumos pastāvēja tikai ar rietumu banku kreditiem, kā arī ar deportēto, apcietināto, koncentrācijas nometnēs ieslodzīto spēku. Bet nupat valstu aizdevumi stipri sadārdzināsies vai tos pavisam vairs nepiešķirs, kamēr Maskava un viņas satelīti nesāks vecos atmaksāt. Ar ko? Kasēs do-^ lāru nav, un klētīs visi arodi tukši. Pad; savienība šinī pašā laikā uztur 4,8 miljoni apbruņotus vīrus, gadā ražo 3000 tanku, 50(X)0 dažāda tipa raķešu un ~ sovjetieni ir 650 vidējo distanču lidķerme-ņi ar atoma granātām, kas mērķētas galvenokārt uz rietumiem. Arī okupētaj ā Latvijā sarkariarmijai ir raķešu izkaušanas bāzes.
Kaut gan rietumos bezdarbs, infladja un valsts parādi, tomēr augļu, gaļas, sakņu, piena, imāižes netrūkst nevienam> uņ ar saražotās pārtikas pārpalikumu vēl varē-^ tu apgādāt un pabarot vairākus desmit miljonu ārpus
smags un
nav vairs nekur.
un Kremļa satelītu tā sauktā valsts plānotā saimniecība, kurā nav neviena bezdarbnieka^ saviem pilsoņiem sen jau vairs nespēj sagādāt pietiekami katrai dienai nepieciešamo pārtikas daudzumu.
Dramatiskas sagādes bas pastāv Polijai^ Labāks stāvoklis nav arī pašā Pad. savieiubā, Rumānijā, Austrumvācijā. Okupētajās Baltijas valstīSj kurās brīvības gados kādreiz sviests bija lētāks par ratu smēri un starp gaļas podienip zemes svētītiem ražas kalniem visi dzīvoja lab-sajūtāj
Ja pērk melnajā tirgū, jāmak-sā milzīgas cenas. Desas, dažādas gaļas un zivis, labi zivju konservi veikalos jau ilgi nav normāli manīta prece.
Pieļninēto stāvokli sāk sarežģīt jauna problēma. — Patiesībā tā ir tikpat veca^ cik vecs dažās valstis ir komunisma režīms Eiropā: komunistu parādi kapitālistiem. Piemēram^ Austruinvācija katru gadu rietumos iepērkas vairāk, nekā spēj eksportēt. Rumānijas ^parāds sniedzas pāri 25 iniljardiem DM, Dienvidslavi-40 miljardi, Ungārijas miljardi, DDR-3? i, USSR - 60 miljar-, Polijas — 70 miljardi, (kopā 250 miljardi) DM. Pēkšņi liekas, ka austrumu financēša-nā virsotne sasniegta, jo parādniekiem trūkst elpas, trūkst varēšanas parādus atmaksāt. Ja tos laikus nedeldē, tie milst milzumā tālāk un biedē tos, kas centās pēc fantastiskiem naudas darījumiem ar sarkanajiem.
Maskava pēdējos gados mēģina glābties: mocekļu (kuru vidū bija arī tūkstošiem latvieši sarakto zeltu un tirgojoties ar zemes gāzes krājumiem. Arvien vairāk atklājas gadījumi, kur sevišķi ASV, tāpat Šveicē, kā valdība, tā bankas sāk kļūt ārkārtīgi uzmanīgas jaunu aizdevumu piešķiršanā sarkanās paradīzes cēlājiemj kuriem pašiem naudas nav, Ļeņina pareģojums, ka kapitālisti pārdos viņiem pat to striķi, kurā komunisti beigās pakārs visus kapitālistus, liekas, vismaz līdz 2000. gadam Kremlim ja-liks nesasniegts mērķis. Vienīgi vāciešu pārmērīgā centība — 1982. gadā iekāpt šī ga-
9»
Kopš 1 numura iznākšanas pagājis vairāk nekā gads. Atsauksmes par jauno žurnālu bija labas; protams, žurnāls nebija bez trūkumiem gan saturā, gan arī techniskajā izpildījumā.
Starplaikā atbildīgajiem redaktoriem bija jāpārvar lielas techniskas grūtības un dažas domstarpības par žurnāla saturu un iekārtojumu. Visi zināmie šķēršļi tagad novērsti. Sagatavošanā ir ap 120 lappušu dubultnumurs (2.7 3. nr.) ar bagātīgu un, gribas teikt, arī vērtīgu saturu. Katrā ziņā būs plašs paidagoģis-ko rakstu klāsts un jaunas ierosmes latviešu skolu skolotājiem un audzinātājiem, ieskaitot bērnu vecākus.
Dubultriuniuru sāks izsūtīt vēlākais oktobra sākumā. Zinot, ka žurnāls iznāks, gaidām art jaunus abonentus un rakstus. Abonēšanas informāciju sniedz Ierosmes saimniecības vadītājs A, Banga, 559 Essex St., Weymouthj MA,
USA 02188. Manuskriptus lūdz sūtīt A. Liepkalnam, Wienburgstr. 56, 4400 Mūn-ster, West Germany.
Arturs Liepkalns, galvenais redaktors
ar rūpes.
j.
un 0. Šteigers savās saimnieciskā stāvokļa analizēs sovjetu bloka valstīs ir nonākuši pie šāda secinājuma: ja komunisti grib kādreiz rietumos saņemtos kredītus at-rņaksāt, tas viņiem izdosies tikai tad, ja sociālistiskās'valstis varēs pašas eksportēt. Tas nozīmē, sovjetu piedāvāju-miem jābūt efektīvākiem par kapitālistu ražojumiem.
' ■ - * ■
inājums 19V Ip.)
Nav zināms, kādi motīvi pamudinājuši mūsu jaunatnes dziesmu svētku programmā Klīvlaņdē vienā no uzvedumiem lietot okupētās Latvijas autora Imanta Ziedoņa tekstu. Pret tādu rīcību jau protestējusi tunenes dv apvienības valde. Kā zināms, IV Ziedonis pievienojies to rakstnieku un dzejnieku grupai okupētajā dzimtenē, kas savos darbōs-publikācijās zobojušies un nozākājuši reliģiju, baznīcas, izsmējuši Kristus nāvi krustā, mācītājus un ņirgājušies par bībeli. Ar tādu rīcību šie ,,varoņi", protams, izpelnījušies partijas atzinību, ceļojumus uz ārzemēm un dažādas citas privilēģij as. Nav pasakāms, vai ar šādu „iz-lēcienu" dziesmu svētku padome grib panākt lētu reklāmu, tāpat kā tas bija savā laikā, kādā uzvedumā kariķējot Lāčplēsi. Rīkotāji taču sagaida, ka apmeklētāju vidū būs arī mācītāji un visi tie, kam reliģija nav tikai modes
Cits gadījums noticis Austrā-lijā, Sidnejā, 16. maijā, kad turienes Jaunatnes apvienība Jaunatnes dienu ietvaros rīkojusi plašu tautas deju sarīkojumu. DV Sidnejas nodaļas vanadzes tajā pašā laikā rīkojušas okupētās Latvijas dziesmu svētku filmas izrādi, kas Austrālijā rādīta kādreiz agrāk kopā ar filmu Pui-
jis Latvi jaunatnes apv. centr. valdes priekšsēdis Dr, G; Nā-gels Austrālijas Laivieša 4. jūnija numurā lasītāju balsīs, nosaucot tādu rīcību par respekta trūkumu. Ko lai vēl pasāka: jo tālāk, jo trakāk.
Valters Zirnītis ASV
ķegumnieks' subjektīvs
Aleksandrs Ķegumnieks raksta ievadrakstus kā liela autoritāte, tomēr dažreiz objektivitātes .vietā iesprūk arī viņa subjektīvie uzskati:
LA 31.732. numurā viņš nosauc Dr. Kisingeru par su-perdiplomātu. Uzskatu Kisingeru par bezprincipu cilvēku, kam ASV intereses nestāvēja pirmajā vietā. Piemēram: krieviem bija lielas grūtības, lai raķetes ietu už pareizo mērķi, jo tiem trūka precīzu lodīšu gultņu, kas nepieciešamas raķešu precīzai virzīšanai uz mērķi. Krievi arī nespēja paši Šādas lodīšu gultnes ražot, jo tiem trūka vajadzīgās technoloģijas, tāpēc tie desmit gadus neatlaidīgai' mēģināja nopirkt attiecīgās mašīnas ASV, bet Pentagons tam nepiekrita. Tad 1972. g. ārlietu ministrs Kisingers,,pārbalsoja" Pentagona pretestību Un
krievi tūdaļ nopirka 168 mašīnas, kas tiem palīdzēja uzlabot savas raķetes tā, ka tās nekrita no mērķa tālāk par 200 m. (Šis darījums ir aprakstīts Reader's Digest 1980. g. aug. n-rā.) Ar to tika nodarīts liels ļaunums visai brīvajai pasaulei. Tāpēc uzskatu Kisingeru par amerikāņu tautas interešu nodevēju, nevis par super diplomātu.
A. Dravnieks,
«...
Jānis KiTd
99
DAUl
Lasot šo līša dzejoji daudzām daudzām pusi Latvi^ kam ceļoji saules tālui balsīs, izjūļ nieku pašu tenes saucil dvēseles vl saistījums holmas, Hi Tunisas, nļ kājēm, no| meļu kaini( no Krētas jā, no Gaļ Ies dzejniel runā un pati sāpēt; ku dzelžos jaunības z^
Savas di pojot un un vieni Andrejs vārdu un uz tā vis; meņa. n; tā vienai tautieši, Kā tas sp( dzejas fii jā.
Šī vienti cilvēka balss An( ir devusi sļ Tos negriļ
vārdos pa; jiem un jas rindā, nes sāpīgol augdama, lappusi. Ci gongiem giem, dzi Gertrūdes ļu smagās Ļaudonas naktī, Svi Aivieksti, vakara z^ mākā un ~bl
pārnāca mes.
Tāds un mērķi tautas liki tīts, ir g; iet Andre izbēgami vientulībai mūžu no da gādā nālajā F( cis to paciļ brīvo lat^ pie apspiež Sirmās pa; tēviem, aļ
kāda daļaļ
Latvijai ii gudri pai
vairs guģ( pašiem jā( jaunāko šķēto lib( saules uni bēdas skai bļautie vairs ned; nevar bi