.gada 23
iSK43. numurs. LATVIJA AMERIKA 3
. Vsllena
Rotaļa ar^^^^^M^^
ār kādu Aina Kraujiete Radio Liberty raidījumā uz Latviju atsaucas par Andreja Pablo Mierikalna jaunāko grāmatu.
dmč^i ļDsce Grote (ilirdic) m spiestuv®
to nav jābrīMs.
ar
na grāmata ir mil2ju pozitīvu ener]giju. gan vairs spēj ada dzejnieka
mei
besu ķermeņu stingri tibte^tā-jiem ceļiem kosmā, Andreja Pablo Mierkalna septītā dzejo- pēc ļu grāmata ,,Zvāi^nājs" iedalīta despiit nodaļās, katrā pa desmit dzejoļiem. Nodalii virsraksti, kur autors gan pastaigājas Kā kuģis cauri visām gaisos, gan jūt dzeimju valdzi-- Dzifl^ Mjumu, gap priecājas par dzī-vības zaļajiem vārtiem^ gan paver skatu uz mirdzošiem sapņiem ^ palīdz izprast, ka Mi^r- Ari tas ir tikai sīkums! kalna dzeja, kuru bjmdot pār- Drcliem būt, ņem tā pati s^usraa ka skatoties Džoto glezna$j tāpat aple-laiiia ar matemātisku precizitāti kā zvaigžņu pulki rudens de-
mums
• 1 v»
Jasimis
gūtr (11)
as
beidz ar
Pie tam viņi iesāk ar ļu „Un notika brīnlums" un no
grāmata, manuprāt, nav vis sama kā citkārt buroties -—paverot uz labu laimi kādu lap-
^^^^ prāt sev-ra
pusi vidu vai pret beigām, i a ■ „ ,
jālasa no sākuma līdz galam. Tad arī saprotams, kāpēc visi viņa dzejoļi par universa galveno spēku — mīlu, vai Latvijai, vai viņa paša vientulību — ņav
jr „maza uguns Vp
Lai arī Mierkalns daudz domā par dzimteni, tās pašreize-
tur notiek šodien Smiltenē?" (60)), paša dzejnieka tuvi jus-ar to — viņš lab-niuguras
nēsātu uzrakstu „Universālists^' (53). Šī nostāja saistāma ar vīna dzeinieka
sakopoti vienuviet, bet ar vidus laiku mūziķieiņ raksturīgu likumsakarību izvietoti pa. nodalām, lai katrā atskanētu ar sa- Ir^^^P^iekš^ vu toni un kopā radītu
dzeja, ■ ^ atspoguļo visas ās jūtas uo ivojumus,
ar nosaukumu j,Zvaigzņājs'-.
Protams, Mierķaļns dzīvo divdesmita gadsinitaibeigu posmā, nevis viduslaikos, tāpēc arī viņa priekš$tati ir eņģeļa vietā viņš top par galības piloftj, un pravieša tā viņš sevi jūt ka raidāmstaci-ju. Tai ziņā Mierkalna dzeja ir
Pat visdrosmīgākajām Konstrukcijām, telpā būvējot starpstacijas" (50)
Mākslinieku pārim no Mi-tēlniekam Miķe-un viņa dzīves līdzgaitniecei gleznotājai Ber-
„Tajā braukf sprakstošas idejas tai Cieist
kā spēļu' vilcieni P^^^^^
_ ... 29., 30. un 31. oktobri. Iz-
Un atUājas pavisam jauni ^^.^j rīko Vašingtonas pa-
Lielās Spēles vilciefli." (88) ^^^^ Latviešu biedrība Siet-
Izstādē redzami vairāki tēlnieka M. Geistauta jaundarbi,
, . . starp tiern arī bijušā Latvijas yu dzeju varbūt pat ir mazliet valsts prezidenta Kārta Ul~ aizsteidzies savam laikam priek- ^aņa un koncertpianistes Anša un tālab jūtas vientulīgs, das Zirnites
jau tas noticis neminamas reizes agrāk, Mierkalns ar sa-
Brīžiem viņam liekas, ka rak" maņa bistes bronzā atlieto sla tikai pats sev (B2), citreiz eksempļārAi tēlnieks uždāvinā-
atkal viņš bezrūpīgi atzīstas, ka^^^^^^^^^j^
par ko jau saņēmis pateicības
rakstu. Šis bistes pieņemšanai
un Uzstādīšanai universitātē
krāj savas dzejas maisā (75). Tomēr viņam ir savs bfīnotāju, to skaitā citi dzeinie-
paredzēts svinīgs akts 18. nc-
ki un i- beŗņi. Vēl tagad, pēc vembri. ļ^iedallties aktā aici-15 gadiem, ātnļiņā palicis Ņu- nāts arī tēlnieks M. Geistauts
jorkas vidusskolnieku aizrautīgi uzvestais Mierkalna dzejas daiļidzinājums it kā teātra veidā, ko bijā sakārtojis un iestudējis dzejnieks Jānis Krēsliņš" Tāpat nevar
un LinKoina azivojošo šu sabiedriskie darbinieki .Tā būs diena, kura iemūžinās ne vien mūsu bijušā valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa, bet ari tēlnieka Miķeļa Geistauta pie-
Dzejāp,Poēzijas gaisotne" Mier» kalns arī ļaajj ieskatīties viņa dzejas burvības noslēpumos:
5,Ēs darbojos tajā kā Zīda tārpiņš vērpdams Bezgalīgi garu dzejas
es
dziļumos, bezdibenī piemīt
Kas piekļāvīgs, apskaujošso Maigs sirds siltums, Kuru izveidojis uzņēmīgs ■;■ ■gars.";X'15)':^
Kad iznāca Mierkalna pirmās dzejas grāmatas, kritizētāji pārmeta viņam nopietnības trīta° mu, ieteica piestrādāt, lai „no-gludinātu nesaderīgos salīdzina-ļumus'V p,pieslīpētu stilu". Lai mācoties no Čaka un Ādamso-na. Un kaut arī da&iviet (ja ļoti meklē) Mierkalna dzeja atrodamas tālas Čaka pieskaņas
aa
INGUS ^ NĀRUNS studējis Latvijas valsts kosiservātorijā un Vācijā. 1949.ģ. uzvarēja
iis (7), Ja es I, un viņa spēja dzejnieka skumjas tik jauki pārvērst trauslā priekā varētu atsaukt atmiņā Ādamsonu (Atmirdzams (44), Lidojošais ;
I, tad tas varbūt ir tāpēCj ka šie dzejnieki ir garā rada; un cik labi, ka nav daudzo—- tik • Čaka un Ādamsona iju pulkā, bet savs un
konkursā Ženēvā, Šveicē. Kopš 1951ig. dzīvo ASV.19 gadus bijis VfBoston Pops'' orķestra turneju galvenais čellists. 1963. g. kļuva par Miami universitātes orķestra čellu grupas koncertmeistaru un mūzikas skolas profesoru. Tagad ir čella koncertmeistars un bieži solists „Greatei harnionic" orķestri universitātē nodibināja un va-
izpelnljušies viņa duetu koncerti kopā ar bijušo
simfoniskā orķestra koncertmeistaru George Žāzofskyo Uzstājies kā solists ar St.Louis^ Hamburgas simfoniskiem un Annapolis festivāla orķestriem. Sniedzi^ patstāvīgus solo koncertus kā Eiropā, tā ASV,ieskaitot koncertus Ņujorkas „ HaU'' un r,Carniegie Iespēlējis vairākas skaņu plateSo
Pirmdien, 25. oktobrī, L Nā-runs koncertēs Toronto, Town Hall, St. Lawrence Centrē for tJie Arts (Front uņ Scott ielu krustojumā). Sis ir pirmais Toronto Latviešu Koncertap-vienības koncerts šinī sezonāo Sākums pK 20.
pats. Tikai tagad apjaušams, ka /Mierkalna jau sen kā radītie de-vīnrinži ir klasiski! „Ir pierādījies un izrādījies. Kā jau es to sākumā" paredzēju, Ka visi deviņrinži ir dzeja"...
Tagad arī saprotam, ka viņa
Igie
mm •
i" gā-
dā, lai viņa dzeja kūsātu mūžam jauna un raidītu kosmā krāsainas un daiļskanīgas pasaules. Kā y\m pats saka:
aizvien un
Ir sinonimi." (93)
Siņ)erdzeja un laba fantāzija
Kritikas par pianistes Andas Zirnltes koncertiem Aus-strālijā, kas iespiestas gan austrāliešu, gan trimdas latviešu laikrakstos, tagad jau sasniegušas arī ASV. — ,,Ah^ das dramatiskā uguns", ,,Ar neparastu apdāvinātību * „Saulaina māksliniece" un ,,Gatavība, bagātība un gaume' ' — tādi ir austrāliešu un latviešu mūzikas kritiķu atzinumi. The Advertiser mūzikas kritiķis Adelaidē Haralds Ti-demans (9.8.82.) raksta, ka Anda Zirnīte parādījusi savu briljanto techniku Jāzepa Vītola Variācijās, bet
. II- e
M. Gdstautes Sjevietes gaivsi»
Improvizācijās Op.' 20 demonstrēja, ka arī šī komponista sarežģītais stils to nespēj nobaidīt. Pianiste savu suverēno varēšanu pilnīgi parādi-^ jusi' ar trim Šopēna mazur-kām un lielo Fantāziju Op.49, kuru māksliniece ,,atskaņoja ar mistisku un dzejisku ieju-tlbUi vainagojoties dramatiskā ugunigumā un patriotis-■.mā."\ -■■^
Adelaides laikrakstā The News mūzikas kritiķis Džems Renfrījs (11.8.82.) par Andas Zirnltes koncertu raksta:,,Latviešu sabiedrība gadu gaitā mūs iepazīstinājusi ar daudziem labiem aizjūras mūziķiem. Jaunākais pienesums šai ziņā ir pianike Anda Zir-nlte ar labu techniku un visai dzīvu spēli, kas ir vienādi droša ar Bartoka skarbumu un Vītola dabisko liriku." Skaŗ-lati sonātu atskaņojumu šis kritiķis dēvē par ,,drošu, precīzu piesitienā un stingri ritmisku, rūpīgi izveidojot visu
ornamentiku." Plašāku kritiku par
Zirnīti vēl rakstījis Dr. J. Muižnieks Austrālijas Latvieti (17.9.82), likdams savam rakstam šādu virsrakstu: ,,Gatavība, bagātība un gaume", raksta beigu daļā teikdams: ,,Mūsu Amerikas viešņa savā koncertā^pliecināja pianistis-ku gatavību, izdomas bagātību tematikas interpretācijā un labu māksliniecisku gaumi. Visām tam pamatā ir viņas dabiskā muzikalitāte un neizmērojami daudz darba."
Tās ir jaukas atskaņas par pianistes Andas Zirnltes pirmo viesošanos Austrālijā. ■ ' E. T.