Sestdiena, 1982. gada 6.
numairs
3
klu pa-opā SV sko mes t.s. no. opu va-
vai jū-pa-mju
un nību cer anot ^pil-pār-pub-
Vērtīgs izdevum
9,Ceļa iLimes , oz. nr. kdevējs Latviešu biedrības
Trimdā mums joprojām netrūkst dažādu periodisku izdevumu, bet ,^Geļa Zīmes''
starp tiem pats nopietnākais. • Tas domāts^ paaudžu jauna--jām ciltīm, kas zem Latvijas karoga izaugušas un kas Latvi j as karogam aug; Citiem vārdiem— radošo garā darbinieku apvienošanai no sienas līdz dienai. Un ļāsaķ dažādās jomās erudītajam Jānim Andrupam tas ārī sekmējies, izdevuma saturs vērtīgs un interesants y
Vispirms jau ,,Ceļa Zīmēs" plaša prozai veltītā daļā. Knuts Lesiņš, pats būdams muziķis, ar labsirdīgu humoru skicītē v,Dziesmu kalna pārvērtības'' notēlojis jaunā kora vadītāja likstu ar viltnieci Zintu, kura tikmēr nedzieci altu, kamēr dabū diriģentu. Nikolajā Kalniņa gabaliņš ,jKonGerts Valmierā" ir fragments no viņa romāna ,,Rīga nav Cēsis^ kas pērn jau iznāca grāmatā. Henrijs Moors devis smalki niansētu tēlojumu ,,Klaidoņa stāsts", kurā kāds mistiski traģisks atgadījums starp patieso un šķietamo pasauli pārveido cilvēku gandrīz līdz noklīšanai. Turpat vairāk nekā 16 lappuses aizņem Laimas Kalniņas stāsts ,,Jūras pārvērtības". Viņas tēlojuma, fabula nēvirknēja^ laika vai cēlonības secībāv kā tas kādā vietā jau norādīts, bet visam vijas līdz .daudzi citi aspekti^ un tikai galā atklājas^ ko au-, tore gribējuši teikt. Minētais . zīmīgs arī publicētajā darbā, kurā viņa sarunājas ar ēnu uz sienas, kas tik pēkšņi kriusto-jusi iās ceļu. Būtiskais tomēr
Redaktors Jānis Andriups, LBelbritānijā apgāds, 1982.
ir atmiņas par kādu cilvēku un dzimtenes krasta atstāšana ar atzīšanos: „ Sen es vairs nemetu ēnu nevienā dvēselē, jo manu ēnu uz mūžiem glabā dzintara jūra" (37. Ip.).
la no
Toronta Latviešu tautās augst-sliolas Latvisko zināšanu seminārā svētdien, 14. novem-,pl. 15.00 Lalviešii namā V valsts universitātes ē, Indianā, ASV, vēstures profesor^ Dr. Jānis Labšvlrs la^s lekciju: Faktori, kuri sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Dr. 3. Labs-vīrs ir sīs universitātes profesors. Viņa raksti publicēti vairākos latviešu un starptautiskos izdevumos.
izaugušiem literātiem viena no spilgtākām; pēc profesijas architekte un raksta kopš 1970; gada. ^
Liriku katrs sava talanta^ iezīmē devuši — Baiba Bičole, Aina Kraujiete, Jānis Gor-svāns. Aina Zemdega, Indra Gubiņa, Eduards Tūters, Hugo Krūmiņš, Ojārs Jēgens un nesen mūžībā aizgājušā Zeltītē Avotiņa. Tās ir spilgtas vārsmas, bagātas 1kā formā, tā izteiksmē, skarot dažādus motīvus.
Tālākā saturā ievietots Roderika Pavasara referāts „Alberta Kvieša dzīve'', kas : nolasīts korporācijas Lettonia Aiiglijas kopas atklātā literārā vakarā Londonā. Tas tverts mūsu vēstures skatījuma, vispār parādot ievērojamā politiķa un valstvīra darbošanos, īpaši jau viņam divi periodus. >veicot valsts prezidenta ama,tuV Kaut Kviesis piederēja pie Zemnieku savienības, tā objektīvitāti at-žiria kā draugi, tā polītiskie pretinieki (43. Ip.).
teātra apvienības 11. teātru festivāls risināsies no 20^ no-vembŗa līdz' 5. decembrim, pirmo reizi jaunās telpās —
teātrī.
Queeņ's ;Quay Street, West. Līdz šim 10 gadus katru rudeni šos festivālus rīkoja Sv. Lorensa mākslas centrā. ,,Ce-rēsini, ka nākošos desmit 1us festivāls risināsies Har-ir Front teātrī," savā uzrunā 21, oktobra preses konferencē sacīja Daudzkultūrū teātru apvienības prezidents Ginters Petriceks. Viena no apvienības viceprezidentēm ir Inta Purva, kas darbojas apvienībā kopš tās dibināšanas; dienas un bijusi arī šīs apvienības
Sirsnīgus atvadvārdus par ieiešanu klusumā rakstījis arī Viktors Neimanis, pieminot savu radošo spēju zenītā tikai 52 gadu vecumā veļu saimei piepulcināto rakstnieci Ilzi Šķipsnu. Viņas devums — četras grāmatas >~ nav
bet ar neapstrīdami paliekamu vērtību. Rakstiņam pievienots arī viens LŠķipsnas dzejolis. Astrīdelvaska žurnālā vēl iepazīstina ar divi Nobela prēmijas 1981. gāda laureātiem — Geslavu Milošu un Eliasū Kaneti.
Gitām žanram jau pieder Roifa Ekmaņa piezīmes par Māru Zālīti, kas 1952. gadā dzimusi izsūtījumā, bet patlaban ir viena no tiem Latvijas jaunās dzejas pārstāv-ļiem, kam piemīt dziņa paplašināt horizontu, vēlēšanās izkļūt nō šaurā pašmāju loka, ieelpot pasaules dvašu un savukārt izelpot savējo pasaulē (56. Ip.). Pagarā apcerējumā izanalizējis viņas pirmo dzejoļu krājumu ,^Vakar zaļajā zālē'', Ekmanis secina, ka Zālīte ir ceļā' uz palikšanu mūsu literatūrā. Visai vērtīgs Edgara Andersona raksts ,,Latviešu vēsturiskie romāni". Noskaidrojis, kas ir vēsturiskas prozas rakstnieks, viņš konstatē, ķa par latviešu romāna dzimšanas gadu uzskatāms 1879. gads, kad iznāca Kaudzīšu Mērnieku laiki un Jura Mātera Sadzīves viļņos^ jo kaut gan abi darbi uzskatāmi par. t.s. sadzīves romāniem, tie balstās uz patiesiem vēstures notikumiem
(68. Ip.). Apcerei solīts vēl turpinājums. .
Atzīmēšanas vērts arī V. Neimaņa vērtējums par grafiķi Jāni Plēpi,,Leģendārais kokgrebējs" sakarā ar Zelta ābeles apgāda izdoto grāmatu „Plēpis un viņa gravūra kokā", īsā rakstiņā pieminēta vēl keramiķe Silvija Bušā, kas dzīvo Anglijā.
Beigās apskatā veselas deviņas grāmatas visai iejūtīgi recenzējis pats redaktors An-drups, bet pa vienai, kas ja-gad izdotas dzimteriē, kā Čaka un Grestes, R. Ekmanis un
no Kaukāza un Vidusāzijas tautu ^valodām — Māris Rauda. Žurnāls ir arī bagātīgi illustrēts ar jau pieminētā Plēpja mākslas darbu reprodukcijām un retiem uzņēmumiem. Kā literatūras, mākslas un nacionālo centienu paudējs tas nedrīkstētu trūkt nevienā latviešu mājā vai trimdas skolā.
Jānis Sudrabiņš
un
uz augšu!
ARTURA OZOLIŅA KLAVIERKONCERTA ČIKĀGĀ 17. OKTOBRĪ
Ko vēl labāku un vēl ieprie-cinošāku varam saredzēt mākslinieka augšupejā kā to, ka pasaulīgās dimensijas ir pārvarētas! Np raksti, frazē-jumi, technika^ dinamika — nav problēmas, lielie vērieni un garīgā izpausme — māksliniekā tiecas pēc mūzikas satura, plašumā un augstumā!
Visi koncerta programmā pārstāvētie komponisti, kā Mocarts, Šūmanis, Ķēniņš un Raclīmaņinovs būtu sajūsmināti par pianistu Arturu Ozoliņu. Tik atšķirīgi un skaidri publikai pasniegt mūziku, ar katras kompozīcijas garīgo saturu un stila raksturojumu — var sniegt tikai tālos mūzikas labirintos iesniedzies mākslinieks, kāds ir Arturs Ozo-
Ilze Morgenšterna Jorkas universitātē Toronto ieguvusi Masterof Business Adminis-tration grādu. Ilze pieder pie korp. Spīdolas saimes. '
Kompozicija ir interesanta. Rakstīta pieņemami modernā rakstā, kas jau pirmatskaņojumā bija ar kāpinātu interesi uzklausāma un katrā ziņā kļūs saprotamāka ar tuvāku iepazīšanos. Daži robustāki gājieni varbūt ar laiku arī
le
es.» •.
umiem
Latviešus šai festivālā pārstāvēs DV teātris Kanādā 28. novembrī pL 16.00 un 20.30, izrādot Ingrīdas Vīksnas latviski tulkoto Redžinalda 1 cēlienu drāmu, kuras oriģinālais nosaukums ir „Twelve angry peopļe" režisora Gunāra Vērenieka (no Montrea-1as) iestudējumā. Izrāde notiek bez skatuves maiņas ua. vienā laika sprīdī. Lugā darbojas 12 personas—-četras sievietes un 8 vīrieši. Lomas tēlo: Maija Upīte, Vija Vare, Juris Freijs, Valdis Martiri-sons, Atis Freimanis, Kārlis Rēvalds, Imants Lapiņš, Herta Jurševska, Arnolds Putniņš,
Ziedonis Upīte, Ernests Jur-ševskis un Liene Martinsone. Dekorācijas gatavojis Valdis Vare, par gaismošanu un skaņu efektiem gādās Imants Ķipis. DV teātri Kanādā vada Imants Lapiņš.
Pēc daudzkultūrū teātru festivāla atklāšanas 20. novembrī pl. 20.30 ar Ontario teātru apvienības sagatavoto pirmuzvedumu ,,Jēwēls from Heaven", sekos 12 izrādes dažādās valodās: spāņu, angļu, armēņu, somu, latviešu, ungāru, čechu, itāliešu, ukraiņu un Tautas deju teātra priekšnesumi. Šogad festivālā nepiedalās lietuviešu un igauņu ansambļi.
Harbour Front teātris ērti sasniedzams, braucot ārfiloor pazemi līdz Spadina, tur pār-
sēžoties77-B autobusā ,,REES", kas pieved tieši pie teātra, '235 Queen's^^^^^^^^^^ Street, West
Kristaltīra V.A. Mocarta Sonāta, a-minorā K310, kā stilā, tā saturā labi izvēlēta programmas atklāšanai.
R, Šūmaņa —- Fantāzija C mažorā, pp. 17, pagara un piesātināta ar Romantiskā perioda sentimenta izpausmi un melodiku, labi atbilda klausītāju vēlmēm, kas deva iespēju sekot sapņainiem jūtu kāpinājumiem un fantāzijai; ■':7-;
Otrā daļā mūsu pašu komponista— T. Ķēniņa Sonāta Fantāzija, pirmatskaņojumā ASV. Tas ir veltījums pianistam Arturam Ozoliņam 1981. g. Ģvelfas mūzikas festivāla gadījumā Kanādā, kur arī to pirmo reizi atskaņoja. Pamatdoma Sonātai—Fantāzijai ir kāda pianista raksturo jums 1
S. Rācļimāņinova Sonāta ilr.2, b-moU-minorā, op/36, rakstīta ar augstām technis-kam prasībām un lieliem dinamiskiem kāpinājumiem. Te bija īstā vieta, kur izpildītāja temperaments varēja izpausties. Sonātai ir arī melodiski posmi, kur mākslinieks varēja ļauties dziedošam tonim un izjustiem frazējumiem. S. Rachmāņinovs pēc Lielkrie-vijas revolūcijas par savas trimdas zemi izvēlējās Ameriku, kur iekaroja paliekamu vārdu netikai kā komponists, bet guva arī spīdošus panāku-. mus kā pianists, koncertējot visos lielākos centros. Šīs abas kapacitātes arī labvēlīgi izpaudās viņa nošu rakstos.
, Arturs Ozoliņš ļoti labi iejutās arī šinī Raehmaņinova prasīgajā pasaulē. Sajūsminātie tautieši pārpildītajā auditorijā lielā sirsnībā sumināja Arturu Ozoliņu, apbrīnojot sava tautieša techniskos un muzikālos sniegumus un spīdošo augšupeju.
Tautiska apsveicināšanās un laipna sadraudzība turpinājās Latviešu biedrībā pie vīna glāzes — Jāņa Aistara gleznu izstādes telpās.
Lai pateicība rīkotājiem!
Lidija Venta-Dobrovoļska.
NEW PLAN BOOK : ORIGINAL & UNIOUE
Hermīne Rūdolfa beigusi 4-gadīgu kursu Ontario mākslas ^ ^ kolledžā. Studējusi tekstil- < <n mākslu — Pesign Textiles. 11 Pieder pie Ontario Crafts un DV Toronto nodaļas.
Hlv WORK COMPARES FAVORABlV
VITH FRANK.'LLO.VD .vVRlGHT's/iVtodov's Hone
ScNO $ M.080ER :
ķ 0
ļuj ,
Z 5
loc
17.- 77 PERSHING AVENUE
LOCUST VALLE Y , N. Y. I
156i