LATVIJA AMERIKA    SesMiena;^ 1982. gada 11.
.numurs.
Sarīkojumu Kalendārs
•••••0
i
••••••
•••••0 •#•••6
^09.* • • • • • • • • • • • •   • • • •. • «###0
tkm» • • • • • •'• • •••••••• • • •••••••
••••••••••••••••••••••••••fO
11. decembri (sestdien) p^^     Sv. Jāņa baznīcā Ziemas svētku ieskaņas rkon
, Egle, ērģelniece Anita Rundāne un vokālais ansamblis B. Alkas vadībā.
12;decembrī;pl. H.30-^15,00 A ļta azaids un Zelta svētdiena Latviešu Gentrā. Pl. 14.30 māc. J. Cālīša un m^C. I. Gaides vadībā Zie-. mas svētku dziesmu kbpdziedā-šana/ Dāmu komiteja pārdos piparkūkas. Šā gadā pēdējais azaids. Tos atsāks 1983.g. 9. janvārī.
It decembrī pl. 14 DV Toronto :    nddļ. bērnu eglīte. '•
12 decembrī     15 Latviešu namā *    Latvisko zināšanu,seminārā referēs prof.G. Subiņš: Ģeogrāfijas : iespaids Eiropas austrumu robežānļ, ;l914--i950.g. Prof. J. Dreifelds: Tautsaimniecība okupētajā Latvijā un kātā būtu citādi.
16;: decembrī pl. 14 Latviešu Namā pensionāru eglītes vakars. Māc. A. Briedis. Koris. Loterija.; Biedriem ieeja brīva, pārējiem $ 3.00.
18. decembrī pl. 19 DV namā nodaļas biedru eglīte;
,19. decembrī pL 15 Sv. Andreja baznīcā Zienias svētki vārdos un dziesmās, draudzes kora muzikāls sarīkojums Ziemassvētku ieskaņaL
'31. decembrī pL 20DV namā jauliā ļ gadā sagaidīšana. ;
31. detembrī Latviešu Namā Jaun-.1  gada sagaidīšanas balle. Sākums pl. 20.00.
3L decembrī: pl. 21 Latviešu Gentrā trijoļs stāvps, 4 telpāsv visām paaudzēm balles: Sen-sentimentālā, diž4aikmetīgā, dun-duriošā un spilgti skanošā. Mielasts pl. 20.
rosme
Šoruden Rietummičigenas studiju centrā ir 17 pilna laika un 4 puslaika studentu. Dr. Jāņa Peniķa, Dr. Lālitas Muižnieces un valodnieces Andas Liberes vadībā viņi mācās Latvijas vēsturi, kultūru^po-lītiku, latviešu valodu abās viduslīmeņa pakāpēs, latviešu valodas fonoloģiju, latviešu literatūras apskatu kopš gadsimta maiņas.
Līdztekus kārtējām lekcijām Brauna halles (Brown Hall) 4. stāva klausītavās kopš septembra vidus risinājušās lekcijas gan darbdienu vakaros, gan nedāu nogalēs divu semināru ietvaros pašu mājās — studiju centra namā.
TORONTO LATVIEŠU \ KdNeERTAPVIENĪBAS:-^ ■   24. SEZONAS'KONCERTI ■ .;
1983. GADĀ 12. februārī, sestdien, Tālivalža Ķe- * niņa skaņdarbu koncerts. Piedalās Ērikā Beitāne — soprāns, Arturs Jānsons — altvijole, Rita Strautiņa un Pēteris Zariņš — klavieres, Toronto universitātes mūzikas fakultātes kameransamblis, DV sie-viešu koris Zīle — dir. Arvīds Purvs.
5. martā, sestdien, Skaidrīte Līduma -. Hiidebrante, soprāns; pie klavierēm Daira Kalnāja - Langena.
Visi koncerti notiks pl. 20 Town Hall, St.Lawrence Centrē for the Arts.
31. idecembrī pl. 21.00 DV Vanadžu kopas Jaungada sagaidīšana Bea-
: coh Motor Hoļ^l. Imanta Ķipja mūzika .Ieej a $ 15.-no personas.
tapuši 2 semināri: mūsdienu laikmets un tā problēmas, kā arī etnoloģijas seminārs. Sākuma stadijā tikai ar vienu notikušu archibīskapa Arnolda Lūša lekciju ir trešais: ievads ētikā un reliģijas filozofijā. ^
Seminārā par mūsdienu laiknrctu līdz šim runājuši 2 lektori. Dr. Ģirts Kaugars 2 lekcijās stāstījis par latviešu sabiedrības struktūru, bet Arturs Nepartš — par latviešu pretestības kustību krievu un vācu okupācijā. Daļēji mūsdienu laikmeta semināra ietvaros varbūt iekļāvās Eaiķa redaktora Kārļa Rabāca 3 lek-cij as par latviešu žurņālisma pamatjautājumiem ar garu jautājumu un atbilžu sesiju^ nobeigumā. Jo plašs turpretī izvērsies etnoloģijas seminārs. Tas sākas ar Leonīda Liņauta stāstījumu par latviešu tautas aistētiskajām vērtībām un bagātīgu slīdīšu klāstu. Sekoja pāris vakari ar Lienu Kauga-ru un pārrunas par latviešu tautas tērpiem; Arnolds Sil-degs referēja par latviešu or-nāntentiku, Osvalds Grīns par latviešu rotām. Novembra sākumā notika Jāņa Šiliņa 5 lekciju cikls par niusu tēlotājas mākslas attīstību: ,,No nacionālo romantiķu paaudzes līdz Latvijas patstāvības
8. janvārī pl. 18 Latviešu Namā Kara veterānu strēlnieku b-bas pēdējais lielais sarīkojums. Visi laipni aicināti.
26. februārī Viestura un Jundas koru koncertsv
17. aprīlīļ, svētdien, pl. 17 DV Toronto sieviešu koŗā^ Zīlē 11. gadskārtējais koncerts Walter Hall.
|983.g. 23. apnlī ĀLT^ašingtonas ^ansambļa viesizrāde Toronto.
W   I»-   ^   ^ "mCf <ļjfr-
10. nrs. iznācis. Jaunie Zvani ir ^ašu jauniešu
žurnālam Treji Vārti un AL JA-s izdevumam Vēja Zvam.
Jaunie Zvani atsevišķi nav ipāsūtināhii.
(Bh dik dDib dSk ^ A
Ārpus semināru jomas, drīzāk kā papildinājums literatūras apskatam, oktobra beigās bija Ritas Gāles referāts par Zinaīdu Lazdu.
Atceļā no mācītāju un draudžu darbinieku sanāksmes Grand Rapidos kādā piektdienas vakarā oktobra beigās centrā' iegriezās archiblskaps Arnolds Lūsis. Viņš' runāja par baznīcas devumu latviešu kultūrai, savu referātu iesākdams ar Dr. K. Ulmaņa Vārdiem: ,, Jaunatne, mana ticība pieder tev!" Studentu centra vajadzībām arehibīskaps Dr. Valdim Muižniekam nodeva baznīcas velti —■ 500 dol.,
maz lietotsis elektriskās
stā"
Rktummičigenas Studiju Centra nams ar daiļdārzu architekta A. Budrēvica izplānoto nogāzes pārveid(yumu: terasēm, ugunsk^^^^
Foto V. Namatēva.
centra bibliotēkai savas nāja tos iegriezties studiju klātienē ilgtu vismaz pusgadu, grāmatas Aiztek ūdeņi, aiztek centrā. Daži no viņiem, pie- Kārlis Rabācs apsolīja uz-gadi un Cilvēks bez mājas, sa-  mēram Raimunds Gaks, cen-  jļ^^st galvenās līnijās šāda se-
tru bija apmeklējuši jau ie-^V^m^^^^^^ priekš. Preses dienu laikā pie   v. Muižnieks apņēmās darīt
studentiem ieradās Latvijas visu iespējamo, lai sapnis līdz Amerikā redaktors A.Kun- nālJamā gada aprīlim kļūtu drāts, Osvalds Akmentiņš, Qļ-
grāmatu kopš Aizkraukles draudzes atstāšanas. Studentu vārdā archibīska-pateicās Juris Bļodnieks. Referāta ievadā archibīs-
par īstenību.
kaps bija pieskāries studiju   ģerts Liepiņš, Modris Lor-centra galvenajai nozīmei:. lai  bergs, Nikolajs Kalniņš, u.c.      Bet dzīve rit tālāk, norises
mēs viens otram nepazustu.   — Pēc preses dienām pirm- studiju centrā turpinās. 18.
Viņš izteica arī cerību, ka stu-  dienas rītā universitātes klau- novembris iekrīt ceturtdienā,
dentu vidū varētu izaugt jau-   sītavā pari pirmā lekcija bija bet studiju centrā šī diena ir
ni latviešu mācītāji. Vai bez   piešķirta Laika redaktoram svētdiena, svinama diena. Ka-
šīm abām iezīmēm būtu vēl  Kārlim Rabācam.^^^^R^ rogu uzvilkšana, lekcijas par
vēlāk atzinās, ka viņu pārstei- Latvijas vēsturi, latviešu^ vadzis gan klausītāju skaits (ie- lodu (Rasma Sināte, Ģirts ar to ir daudz, gandrīz viss radušies bijia visi, ne tikai tie^ pēcpusdienā Vikto-pateikts",^ viņš piebilst. ,,Man   kam interese par rakstīšanu), ra Upeslāča stāstījums: Latvi-
gan jauniešu dzīvā interese, daudzie jautājumi kā par lat-
piebilstams, jautāju aŗchi-am pēc referāta. ,,Nē,
sarunas ar Muižnieku pār dažām iece-
rēm, plāniem studiju centra viešu presi vispār, tā par Lai-mācību programmai nākotnē,, ka redakcijas darbu īpaši. Re-
betpar-tiem pāragri izteikties, pieturēsies jauniešu inte-
ferents sākotnēji bija domājis par vienu lekcijas posmu, rese par tautu, tad centrs augs Pēc jauniešu lūgumiem Dr. un pastāvēs." Un prāv. J. Muižniece ātrumā pārkārto-Turks, viens no archibīskapa ja lekciju plānu, lai K. R^ pavadoņiem, papildina: „Tā   bācs varētu dalīries ar st#
dentiem vēl vienā lekcijā un pēc tam vēl vienā. Tā no vienas lekcijas izauga trīs. Pārrunās ar mācības spēkiem un
ir mūsu cerība, ka šeit aug mūsu jaunie draudžu, organizāciju, mūsu sabiedrības va-
jas nākotnes vfzija, kopējas pusdienas, karogu nolaišana, ; tad^ došanās uz Kalamazū ev. lut. draudžu kopējo dievkalpojumu. — Pēc 18, novembra atkal darba dipnas. Etnoloģijas semināra turpinājumā Arnolda Sildega lekcijas par trimdas latviešu glezniecību. 24. novembra rītā centrā vie-sojās PBLiļ^ informācijas biroja vadītājs Jūlijs Kadelis, stāstīdams par latviešu polī-tiskajiem sasniegumiem pēdē-
Juris Bļodnieks sveica arī Kalamazū preses dienu dalīb-niekus jubilejas aktā un aici-
studentiem lekciju starpbrīžos jā laikā. Tās pašas dienas pie-un vēlāk Studiju centra namā   vakarē visi studiju centra au-
radās idej a par latviešu žurna-lisma semināru, kas daļēji ne-
dzēkņi devās uz ALJA kongresu Čikāgā.
^ ^ :   voklī. Zvamt 451-
un paši studenti.
kreisi: Tnlpju dēstītājas nama priekšā. No kreisās: studente Andra Zommere iin internāta pārzine Maira Bundžā. Pa labi — Mičigenas mežkopju kopas dalībnieki darba talkā. No kreisās: G. Kalējs, prof. R. Markmssv M. Ziediņa, K. Brūveris, E. Ce-
Foto
VAI P] TONAi
Spiei nadas tona pi šā nedi ku pāļ aizstāvi! tons ej un Frai aģents, jies Pa< gošanasi tas tā das pn rietumul mānījis šefu AnI tonu pj nāja, v| iestādei NATO tografēj svarīgus I spēkiei Hambltl viem
gatavoj: nesta iei Tāpal s s< ri
Hambltl paša li<
ka viņš patiesi
trālē, t| gadīju]
zin; darbībai gums aļ būtu izi iedomāji vātīvo šais tiej tele vīzi iļ voja, šaubu spiegojiļ
Pēc Kanādā! desmit nav vē!|
par lab