9 50. numurs. L
k, norises pinās. 18. erortdienā, šī diena ir diena. Ka-kcijas par tvicšu va-āte, Ģirts enā Vikto- , ms: Latvi-a, kopējas nolaišana, ; lamazū ev. Ijo dievkal-novembŗa . Etnoloģi-ājumā Ar-kcij^s par leziiiecību. centrā vie-mācijas bi-Js Radelis, ļtviešu polī-fiiem pēdē-dienas pie-centra au-LJA kong-
^
■x. ''
\
identi,
ļmmere pnieki |e. Ce-latēva.
labākiem un pārbaudītākiem KRISTĪGO FALANGISTU starptautiskās informācijas zi- VADONIS NAV VAINĪGS
ņu avotiem. Kad Reuters no Maskavas dienu pēc Brežņeva
Beirutas asinspirts izmeklēšanas komisija pagājušā nedē-
nāves ziņoja, ķa^^^^ j- konstatēja, ka tā dēvēto
vecais latviešu izcelsmes
biroja loceklis Arvīds Pelše, visa rietumu pasaMes prese nešaubījās par gados visvecā-
jors Hadads, kā arī neviens no viņa atbalstītājiem nav bi-" jis klāt noziedzīgā asiņainā iz-
kā polītbirc^a^ locekķ ^āvi, r^l^j^^g^^^, akcijā Šatillas un Kremļa oficiāhe avoti ^tomē^
klusēja un Reutera informāciju arī neatsauca. Lielu pārsteigumu sagādāja kompartijas centrālbiroja un Augstā-^ kās padomes sēdes, kurās Pelše bija redzams kopā ar visu sarkano galmu, protams, iz-
metnēs. :
Izraēlas ārlietu ministrs Ša-mirs sacēlis trauksmi par Rē-geiia solījumu neturēšanu tālākās palīdzības sniegšanā žīdu valstij. Vašingtona ar šīm
VAI PROFESORAM HAMBt
TONAM'-. .
Spiegošanā nadas profesora Hugo Hambl^ tona prāva Londona pagājušā nedēļā sagādāja dramatisku pārstčigumu. f Profesora aizstāvis paziņoja, ka Hambl^ tons esot patiesībā Kanādas un Francijas slepeiia dienesta aģents, kasi sekmīgi iefiltrējies Padomju savienības^ gošanas organizācijā KGB. Ja tas: tā patiesi botu, tad Kanādas profesors iiļ pirmais, kas rietumu valstu uzdevumā piemānījis pat visvarenās čekas šefu Androppvu; Kad Hāmbl-' tonu; pagājušā vasara apcieti-^ nāja, viņš britu uzraudzības iestādēm atzinās, ka, būdams NATO padomdevējs, pārfo-tografējis un nodevis Kremlim svarīgus materiālus par NATO spēkiem un stratēģiju. Tagad Hambltons apgalvo, ka krieviem nodotos dokumentus KGB maldināšanai esot sa-. gatavojis franču slepenā dienesta ierēdnis.
Tāpat Kanādā viņš esot rīkojies saziņā ar RGMP..Skot-lendjards uri arī prokurors uz Hambltona aizstāvja un viņa paša liecību raugās ļoti kritiski. Hambltona liecībā tik daudz pretruriu, kas liecina, ka viņš melo. Ja Hambltons patiesi būtu Otāvas Uzdevumā iefiltrējies krievu spiegu centrāle, tad tas būtu vienīgais gadījums, kurā Kanāda, kam, kā zināms, ir parakstīts sa-darbīļbas un draudzības līgums ar - Padomju savienību, būtu izšķīrusies par šādu neiedomājamu akcijju. Konservatīvo partijas deputāts bijušais tieslietu ministrs Lorencs televīzijas raidījumā apgalvoja, ka neesot ne mazāko šaubu pār to, ka Hambltons spiegojis tikai Kremļa labā.
Pēc Lorenča izteicieniem Kanādā vēl šodien esot apm. desmit atsevišķi indivīdi, kas nav vēl apcietināji, kaut arī aktīvi spiego naidīgai varai par labu. Arī Hambltons to
zinājis, un kad 1979. gada viņa mātes dzīvoklī atrada sle-peno šifru ierīci uņ slepeno raidītāju, viņš apgalvoja, ka neesot pārkāpis Kanādas drošības aktu, jo esot tikai vācis un tālāk nodevis informāciju par NATO, bet ne par Kanādu Laikam profesoram aizmirsies, ka Kanāda ir NATO locekle.' Dīvains ir tagadējā ģenerālprokurorā Kaplana apgalvojums, ka 1979. gadā Kanādas drošības iestādēs neesot bijuši pietiekami pierādījumi^ lai ievadītu prāvu pret Hambl-tonu.:;-^;^
Hambltons atsaucas uz savu tēyū — kādreizējo žurnā-un
ņemot Ķiriļenko, kura ātteik- sankcijām tik un tā nekā nešanās jau bija oficiāli paziņota. Kā gan Pelše varēja tagad atkal parādīties skatuvē?
Tagad noskaidrojies, ka divas stundas pēc Brežņeva nāves Pelsi piemeklējusi smaga triekas lēkme. Slimnīcas personāls kādam ārzemju žurnālistam teicis: „Mūsu palīdzī-
Lebanonas prezidents Ga-niajels prasījis Izraēlas un Ši-rijas bruņoto spēku izvākša-nos un reizē lūdzis amerikāņus, itāliešus un frančus palielināt Lebanonā stacionē-tos drošības spēkus. Viņš ai-
1 _i M n A ' cināļis arī vair'āku citu neit-
ba ^nak par ydu.' Padomju ^^^^ ^^kt talkā
ārsti tagad atzīst, ka klīniski Pelše bijis miris vienu vai divas minūtes, jo viņa sirds vairs nav darbojusies, bet tad ar zāļu un aparātu palīdzību vecais latviešu komunists vināts. Andropovs
ar karaspēka vienībām līdz tam laikam, kamēr Lebano-nas iekšpolītisķais stāvoklis un suverenitātes pastāvēšana
REGENA LATIŅU AMERt
Pelsi katra ziņā atkal dabūt
uz kājām, un tā ar brīnumzā- kAS CEĻOJUMS lem Pelše pagaidām redzams bildēs un varbūt kādu laiku arī turēsies pie dzīvības.
dēs. Iemesls esot personīgas dabas >~ lielā pārdzīvojumu slodze ģimenes locekļiem, kā arī sāpīgā laulības šķiršanas prāva. Pagaidām demokrātu partijai vienīgais kandidāts ir Kartera laika viceprezidents Māndels, bet viņš būs vājš pretinieks Rēgenam, ja pēdē-
Prezidenta Rēgena piecu dienu Latīņu Amerikas ceļojums sākās Brazilijā un bei-Pelše ir vienīgais dzās Hondurā. Šī misija bija vecās gvardes boļševiks. Viņš nepārprotama demonstrācija ir arī visvecākais čekists po- tam, ka Vašingtona neļaus u Kā polītbiroja kon- komunistu inspirētiem sa-
trolkomisijas loceklis viņš pār- zvērniekiem apdraudēt LaHņu zināja partijas funkdonāru Amerikas demokratizācijas
preses galerijas šefu, kam it kā esot bijušas labas attieksmes ar RCMP. Kad Krem-lis mēģinājis jaUno Hamblto-nu dabūt savā kalpībā, tēvs esot izkārtojis, ka tas notiek ar Kanādas uzraudzības iestāžu ziņu.
Katru dienu Hambltona prāvā var sagaidīt jaunus pārsteigumus. Britu prese ļoti kritiski vērtē profesora du-bultspiega lomu. Hambltona tēvs kā žurnālists bijis ļoti labās attieksmēs ar Padomju savienības sūtniecību Otavā. Viņš bieži tur laipni uzņemts un cienāts. Te jāpiemin, ka Latvijas brīvības laika vairākus mūsu pazīstamus žurnālistus savos tīklos veikli ievilināja Padomju savienības sūtniecība Rīgā. Lai minam tikai J. Lāci, V; Lāci, un P. Blauu, kas strādāja lielākā laikrakstā. Jaunāko Ziņu redakcijas loceklis prof.' Kalniņš (Sveķu Kalniņš) bija tas, kas nodibināja Padomju savienības un Latvijas tuvināšanas biedrību, kas liktenīgajos notikumos izrādījās par mūsu suverēnās valsts apbe-
paaugstināšanu vai pazemina-^ posmu. Rēgens noraidījis jeb-
šanu. Savā laikā viņš okupētā vkādu dialogu uzsākšanu ar
Latvijā drastiskiem soļiem Kubu un Nikaragu M
likvidēja tā dēvēto nacionāla laikam, kamēr šīs valstis pār-
kōniūmstu— berklāviešu kus- trauks ieroču un terroristu
tību. Pelše pa^uBerklāvu un eksportu už kaimiņu zemēm, viņa domu biedrus izsūtīja uz •
no-
pietnākais sāncensis ir kompartijas Ļeņingradas šefs Ro-manovs. Polītbiroja tīrīšanu ^s atlicis uz
Reiitera ziņš 'aģentūru uzskata par vienu no vecākiem,
Pāvests Jānis Pauls pagājušā nedēļā pārsteidza katoļu bāznītas augsto vadību, izsludinot 1983. gadu par Svēto gadu. Vatikāns parasti izsludina Svēto gadu ik pa 25 gadiem. Pēdējais Svētais gads bija 1975. gadā. Pāvests acīm redzot tradīciju ir lauzis. Itāliešu komunisti pāvestam pārmet j ka viņš, izsludinot 1983. gadu par Svēto gadu, mēģinot* ietekmēt nākamgad notiekošās itāliešu parlamenta vēlēšanas kristīgiem demokrātiem par labu. Te jānorāda, ka nākamā vasarā pāvests pats dosies svētceļojumā uz Poliju. Acīm redzot pāvestam bijis nolūks tradiciju lauzt un, cik zināms, viņš norāda, ka nākamgad paies 1950 gadi kopš Kristus nāves.
SENATORS KENEDIJS NE-
ŠĀVU DROŠĪBU
Pakistānas prezidents Zija Brežņeva bērēs Andropovam iebilda par- varbūtēju Afganistānas nokārtojumu. Jaunā sarkanā cara izteicieni bija tik izvairīgi, ka Zija tūlīt devās uz Jaundēliju tikties ar Indiru dandiju un arī uz Vašingtonu, lai izkaulētu tālākās drošības garantijas savai valstij no amerikāņiem. Zija prasa 3 bilj. dol, aizdevumu. Atzīmējams, ka Pakistānā tagad atrodas 3 milj. Afganistānas bēgļu.
Amerikāņus pārsteidzis senatora EdvardaKenedija paziņojums, ka viņš 1984, gadā prezidenta vēlēšanās nekandi-
Prezidents Zija Vašingtonā.
■i