2 MTVIJA AMERIKĀ Sestdiena,^ 1983. gada 22. janvāris, 4,
LATVIJA
SESTDIENA, 1983. GADĀ 22/M
TalviešUļ nedēļas laikralksts, iznāk sestdienās^ Izdevējs — Latvija Amerikā Publishing Ltd. VaBdē — V. Plūdons, T. Kron-bergs, A. Šterns. Laikraksta atbildīgais redaktors — A. Ķundrs^ts. Redakcija: 125 Br(>adview Ave., Toronto, Ont., Canada M4M 2E9, tālr. 465-7902. Ņiijorkas redakcijas vadītājs: V/ Irber 4035 RomboutsAve.,^ B U.S.A. Tālr. I•212-994-7917. — Čikāgas redakcijas vad. A. Zaube, 3353 Nl. Avers Avenue, Chicago/III. 60618. Redaktors AustrāBp Ed. Šmugajs, 28 Taffs Ave., Lugarno, NSW 2210, Austrālia.
Redakcijai tiesības manuskriptus pēc vajadzības īsināt. Neizlietotos materiālus neuzglabā, bet pēc vēlēšanās sūta atpakaļ, ja pievienota pastmarka (Kanādā) vai starptautiskais pasta kupons (citās zemēs). Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ir rakstītājā personiskais uzskats un ne katrā gadījumā atbilst red. viedoklim.
Abonēšanas maksa Kanādā un ASV: par vienu gadu — 40 dol., 6 mēnešiem — 21 dol., 3 mēnešiem. — 12 dol. ; numura cena. 1 dol. : ■°'' V •■
Sludinājumu maksa sludinājumu daļā $5.()0j tekstā $6.00, pirmajā var pēdējā lp.$ 10. par 1 cpll$s telpu. Sarīkojumu kalendārā $1,50 par rindiņu, atkārtojot 4 reizes uri vairāk 25 proc. atlaide.
Laikraksta abonēšana un sludinājunrii -- tāBrunis
ml
pēc Azerbaidžānas komunistu partijas pirmā sekretāra, faktiski rģpubUkas,,^ nieka'',Heidara Alijeva, ,,ie-vēlēšanas'■ par politbiroja pilntiesīgo locekli, Padomju savienības ^ Augstākās padomes sesijā viņu iecēla par savienības ministru padomes priekšsēža pirmo vietnieku. Tāda strauja izaugsme izraisīja visādas baumas un minējumus, jo vairāk tādēļ^ ka tik augstā postenī izraudzīts nevis slāviskas, bet tjurku (Alijevs ir a^ izcelsmes partijnieks. Varbūt sava, bet noteikti loti neliela nozīme bija tjurkii uh citu musulmaņu tautu īpatsvara pieaugumam starp Padomju savienības iedzīvotājiem. Galvenais topēr, ka AMjevs ir An-dropova cilvēks.
Tieši pēdējos piecpadsmit gados, kad čekas priel lomijā atradās jais 1. komunists — Andropovs, ļoti li< pieauga valsts tējas ioina. To atspoguļoja arī
nosaukuma maiņa no PSRS miriistru padomēs drošības komitejas uz PSRS droSības komiteju. Zināmā niērā visa sistēma vairs nav panta valdībai, t.i. Ministru padomei, bet tieši ģenerālsekretāram — privilēģija, kii-ŗu pēc Staļina laikiem baudīja tikai ārlietu ministrija, aizsardzības ministrija un vidē-
viņš jau ir uzkrājis komjaunatnes un partijas amatos.
Sakarā ar 60. Padomju savienības gadadienu šogad Rīgas žurnāls Zvaigzne katrā numurā publicē materiālus par kādu no savienotajām republikām. Protams, par uzplaukumu un neredzētiem sasniegumiem. Visu pārējo no^ klusē. Rakstot par saulainajām Aizkaukaza republikām, ne ar vienu vārdu nedrīkst pieminēt tieši tur visattīstītākos pagrīdes darījumus un ne-
mi-
nistrija. Lielā mērā notika partijas aparāta saaugšana ar čekas aparātu. Daudzi bijušie čekisti nacioiiālajās republikās kļuva par partijas pirmajiem sekretāriem Ševar-ņadze Grūzijā, Griškevičs Lietuvā, Vaino Igaunijā, Ali-jevs Azerbaidžāņa.
Nēbus pārsteigums^ ja pēc kāda laika par Latvijas ,,saimnieku" izraudzīs tagadējo čekas priekšnieku Borisu Pugo.
Izi
Šīs divas parādības ir cieši saistītas visur padomij a, bet nekur tās nesaauga tādā vienotībā kā Kaukāza republikās, gluži tāpat, kā iepriekš minētie partijas un čekas aparāti; Tādā simbioze jau apdraud partijas varas monopolu. Tas nevarēja neuztraukt Maskavu. Par labākām zālēm atziņa čekistu izraudzīšanu daudzajos atbildīgajos amatos, pat republikas partijas organizāciju pirmo sekretāru krēslos.
Ar zināmu pamatu Maskavas politbirbjā sprieda, ka čekistu ņiilzlgās privilēģijas būs kaut neliela papildus garantija pret kukuļņemšanu. Atrodoties republikas partijas vadītāja postenī, Heidaram Ali-jevam ļoti patika uzstāties ar runām un rakstiem par morāli politiskās atmosfairas atveseļošanos Azerbaidžāņa. Ar tādu „ārstēšanu" Alijevs bija aizņemts no 1969. gada. Lidoj a galvās gan pārnestajā, gan tiešajā nozīmē, saimnieciskie un partijas vadītāji sēdēja kā uz karstām oglēm, cietumi bija pārpildīti (protams, ar tiem, kam nepalaimējās un kas iekrita). Alijeva centība nepalika neievērota, vēl jo vairāk tādēļ, ka viņš visādi centās to propagandēt, gan presē, gan pat kino: pēc viņa tiešā norādījuma azerbai-
"'"isti uz-
Kalniņa kungs jau iegādājies Japāņu sniega šķūrētāju.
Dad/a /im. I A.
. var pievērst tik lielu uzmanību.
NACISTU MĀKSLU? Šie skribenti - mūsu tautas
Okupētās Latvijas kultūras brāļi — ir lielākā vai mazākā
darbinieki—-dzejnieki, rakst- mērā latviešu lietas nodevēji —
nieki, mūziķi U.C., pievieno- 1^^^^ „kvislingi."
damies partijai un iegūdami Ja nu še trimdā daļa tautie-
iespēju publicēties un citus šu ir ieinteresēti un „mentāli
dzīves labumus, sevi ir pār- nobrieduši", lai tur ražotās
devuši, kā
teikts, par grāmatas varētu turēt savos
plauktos un lasīt, ā ir katra personiska privilēģija. :i par dārznieku izmācīt
„lēcu virumuv"
Jautājums tikai, vai šo tūrās darbinieku t.s. ,,1 vas" partijai atsver viņu i^ jau nevarēs. Aiī šeit ieradu-cenzēto, it kā papīra trūkuma šos kultūras sakaru komite-dēļ mazā ekķmplāru skaitā jas sūtīto dažādo ^^^^^m^^ iespiesto darbu vērtību tau- ku sarīkojumu vai tur ražoto
tas garīgai veldzei.
filmu izrāžu apmeklēšana ir
Man jābrīnās, ka šo oku-; katra indivīda privāta izšķir-pētās Latvijas skribentu dar- šanās.
bu studēšanai uti uzņemšanai Ir cita lieta, ja tur ražotos
māeibu programmās trimdā darbus uzņem mūsu latviska-
------- jās mācību iestāžu program-
ņēma filmu, kur atmasko ko- centrālajām
rupciju un „kreisās produk- organizācijām, kas atbildīgas
par skolu vai kursu programmām, būtu jāieņem
cijas" ražošanu. Filmas nosaukums ir Pratināšana, tās sākumā bija paskaidrots, ka^^^^^^^^^s^ notikumi ir ņemti no dzīves, dēmisko brīvību un ka jauniešus jau nevarot kā ,,mucā turēt un pa spundi barotšeit īstā vietā. Nevaru iedomāties, ka žīdu
no
katram jāsaprot, ka Alijeva laikos nekas līdzīgs nav iespējams.
^ Vispāis^^pēc pa^^^^^ dartiem filma tiesam^^^^^n^^^^^
ti atinasko —-afērās iejaukti ^ .^^ . - : • ■ v ■ '.. ■ / ■
ministra vietnieks un apakš- nas kinematogrāfistu; darbu
pulķvedis-izmeklētājs. Tik likteni !)nepalika neievēroti
augstu rangu nelieši salkana- Maskavā. Cik var noprast,
jā un melīgajā plašajā padom- Alijevam tagad uzdos ievest
a piasaja
ju kinoprodukcijā par mūs- kārtību padomju saimnie-
dienām vēl nebijā redzēti, čībā. Bet to pat ar visbrutā-
Protams, visrepresīvākie Azer- lakām metodēm nav iespē-
bāidžāņas diktatora rīkoju- jams padarīt efektīvāku. Va-
mi neko būtiski mainīt nevar, jadžiga visu pamatu maiņa,
korupciju, deficītu un līdz To partija atļauties nevar. Tas
ar to „kreiso ražošanu*' un ir varas, tātad dzMbas un nā-
iznīcināt nav vi- ves jautājums. Citādi nekādi
Alijevi nepalīdzēs. Ar dažu
Taču brutālais spēks, een- kukuļņēmēju nošaušanu ra-
tlba (viņš pat, līdzīgi Staļi- žošanu nepacelsi un tautu ne-
nam, MtS izl^'^' A7#*'-^fliH7a- nahnrAdr
cītīgi nodarbotos ar nacistu mākslas'' darbu studēšanu. Agr. A. Danenbergs ASV.
NĀCIET UZ CELSMKS . STUNIMIVf
V. Pakalnes savā vēstulē Jautā Toronto mācKājicni ,,Kas noticis", ka (ic nevarot kaut vienu rei/i mēnesī noturēt lūgšanu TLB sestdienas skotā. Tur bez 110 bērniem vēl piedaloties no 20—30 bērnu vecāki, kas arī gaidot garīgo spirdzinājumu. Kādu gan garīgu spirdzinājumu var gūt lūgšanā tikai reizi mēnesī? Lūgšana ir nepieciešama, tāpat kā brokastis ikdienā. Kas noticis ar skolotājiem, ka tie nevar noturēt rīta lūgšanu katru rītu? Kas noticis ar tiem bērnu vecākiem, kas uzturas pieminētā lai-, ķā skolā, ka no tienv kāds vai kāda nevar noturēt rīta lūgšanu? Kas noticis ar minētās vēstules autoru, ka tas nevar noturēt rīta lūgšanu? —
V. Pakalns jut slāpes sirdī, tas ir svētīgi, bet lūgšanai jāatraisās katra cilvēka sirdī, tā ir saruna un personiska tikšanās ar Dievu. Otra cilvēka lūgšana gan arī ir laba, bet vai mācītājiem ir iespējams būt skolā katru ritu? Reizi mēnesī lūgšana ir tikai piliens jūrā. —'
Skolotāji un bērnu vecāki, nāciet uz ticības celsmes stundām. Tās atkal atsāks pēc svētku pārtraukuma Sv. Andreja baznīcas zālē katru otrdienas vakaru pl. septiņos. Tur piedalās visu trīs lut. dr. baznīcu mācītāji.
Lūdzu nācief, kam slāpst, aiciniet līdz arī citus, un jūs atradīsit garīgo veldzi.
Lai pats Dievs uz to palīdz!
Austra Vloliņa Toronto»
