.gada 19. februāris, 8. numurSo LATVIJA AMERIKĀ
Paldies, jaunieši
Gandri? vai deja^ soli 5. februārī Latviešu Centru lii jā zālē dziedādams ienāca jauniešu pulks, lie bija jauniešu kora dailbnieki, kas sarīkoja 4. jaunatnes dziesmu svētku atskaņa^ koncertu.
Bija aizkustinoši vērot, lielajienv kora dalībniekiem blakus braši nostājās ari tādi, kam igadtT skaitlis vēl rakstāms ar vienu pašu ciparu. Visi jūsmīgi, dziesmu prieka apgaroti un dziesmā vienoti! Un kad šl apm. 50 galviņu jauniešu grupa novietojās uz paaugstinājuma/ publikas vaigiem pāri klusi noritēja pa prieka asarai: var verēt, ka latviešu jauniešus ilgās trimdas laikā no pārtautošanās un svešas vides asimilācijas apkampieniem (Ausekļa vārdiem runājot) izglābs dziesmu gars! Lai nu tā arī notiktu!
Pirms koncerta Latviešu Centra valdes saJ*īkojurmi daļas vadītāja Anitra Leksere apsveica jauno dziedātāji!! saimi un diriģentus.
Kori pārmaiņus vadīja Vizma Maksiņa un Jānis Beloglāzovs.. Vizma Maksiņa-' šī trauksmes un enerģijas   pārpilnā mūziķe — kaut beigusi Rietumontario mūzikas fakultāti un ieguvusi ar uzslavu    Mūzikas Bakalaures grādu — tagad turpina studijas Toronto universitātē paida-goģijas fakultātē.   Tāpat Jānis Beloglāzovs, kas Otavā ieguvis labas mūzikas    zināšanas un veiklus pirkstus klavieru spēlē, tagad mrpina mūzikas studijas Toronto karaliskajā konservatorijā.
Kora dalībniece londonie-te Katrīna Pipaste pirms koncerta sākšanas lūdza klausītājus nesagaidīt no šT kOra tik labu izpildījumu,   kāds varētu būt; jo balsu sastāvs (ģeogrāfisku apstākļu dēļ) nav līdzsvarots. Vājāk ' pārstāvētas bija vid«us balsis — alti un tenori. Bet
mā un Es ar sauli saderēju (h\k jāatkārto), Valentīna Bērz-kalna Mēnestiņi^ nakti brauca, Jāņa Kalnieša    Saullt; maria krustamātfc   Viktora Baštika Saullt' vēlu vakarā. Guntara Gediiļa Tautiešami roku devu. V. Maksiņas vadībā ■draiski un šķelmīgi koris nodziedāja Ilzes Akerbergas Kālabadi galdiņam. Koncerta 1. xJaļu   nobeidza ar • patriotisko Bruno Skultes Dainu- zeme.
Ievadot konccrtsi otru ļdaļii. koriste Sandra Ķuze paskaidro, ja. kā Ģarezerā vasaras vidusskolā izveidojušies pavisam 4 kori: dižkoris, viru koris, aievieiu koris un rneitenu aB-samblis. Mazliet pārveidots šis meiteņu ansamblis skanīgi nodziedāja Vizmas Maksiņas. vadībā šādas dziesnŗias: Poruka Lakstīgala kroni Kārļa Lietiņa Kur tu ciema puisi un 2 l^lii
NO VIĻA MIĶELSONA DZĪVES 65 GADIEM
tie, kas bija, dziedāja| no visas sirds un lika sevi tomēr dzir-
Koncertu iesāka ar .1 Cim-zes Rīga dimd. Jauniešu koris, šo apdāvināto diriģentu vadīts, pārvērtās par   skanīgu instrumentu — dzidrs, tīrs un into ^Tiācijā noturīgs. Tāds dziesmu prieks; skaidrai   teksta izruna, tik tīra un jūsmīga dziedāšana aizrāva sev līdz pāri p:ir 300 galvu lielo klausītāju saimi. Sai sakarā daudz dziesrliii pēc publikas aplausietn bija jāatkārto, un tā šis nelielais dziesmu svētku atskaņu koris dabūja nodziedāt gandrīz vai dubultpro-
grammu.
Koncerta pirmās daļas programmā vēl dzirdējām Alfrēda Kalniņa Pūri, pūri, meži. meži, Jāna Kalniņa Die\inš gāja iīpu-
manes laikmetīgā stilā rakstītas dziesmas -—Tuksnesis (Zinaīdas Lazdas teksts) un saldu šūpļa dziesmiņu Andrai. Abām pēdējām dziesmām klavieru pavadījumus veikli un piekļāvīgi izpildīja Jlhis Beloglāzovs.
Koncerta pēdējā daļā korim priekšā novietojās koklētāji. Ar savu veicīgo dziesrnu pavadījumiem viņi skaisti illus-trēja Artura Salaka (Andreja Jansona aranžējums) Pērkons veda vedekliņu, īrnanta Meža-raupa Aizputes rotāšana, Pētera Aldiņa Suntažu llgotne un Andneja Jansona Ai, mana māmuliņa. Beigās vēl kokļu pa-vadljumā izskariēja Daces Stauveres ■ Aperanes Ziedi, ziedi, rudzu vārpa, un koncertu nobeidza ar Art. Salaka (Andreja Jansona aranžēto) Dzied, māsiņa, tu pret mani. Vai visas šis dziesmas bija uz publi-kas pieprasījumu jāatkārto.
Koncerta beigas visi vienolas valsts himnā Dievs, svēti Latvijn.
Austra.
jau gadu skaits kāda <jilvēka mūžā ir svarīgākais, bet gan viņa darbs, ko tas veltījis savas tautas Sabiedrībai tas veidošanā un uzturēšanā*' ir sabiedriska darbinieka Viļa Miķelsōna kādreiz teiktais atzinums. Un tieši tagad, kad 1. februārī viņam piepildījās 65 mūža gadi, varam atskatīties uz viņa veikurniem.
W8. gada 1. februārī, kad Vilis ieraudzīja pasaules gais-rņu, vina māte atradās bēgļu pitl$ Mārcieriiā. bet tēvs Latvijas brīvībai cīņas. Bērnību viņš pavada vecāku laiksaim-niedbā Lauberē» tur sākas pirmie skolas gadi un arī pirmais sabiedriskais darbs Jaunatnes Sarkanā Krusta pulciņā. Tanī laika sakas art viņa ..rakstīšanas karjera'', kad tas ar saviem rakstiem piedalās žurnālā Latvju Jaunatne. Sākoties Mazpulku organizācijas darbam, Vilis ir tās dibinātājs un atkal pirmais priekšnieks Lauberes 426, pulciņā.
Aktīvām dalībnieku gaitām beidzoties, tas kļūst par mazpulku vadItājUv tanī pašā laikā darbojoties Aizsargu nodaļā ptir fiziskās audzināšanas instruktoru. Tad viņš ir jau Brīvās Zemes korespondents, raksta Kris-tlgā Tautas Balsī un citos laikrakstos un žurnālos. Piedalās Valsts prezidenta K. Ulmaņa 65. g. svinībās Rīgas pili.
Kopīgi ar toreizējo skolas pārzini Konstantīnu Karuli Vilis Miķelsons Lauberē noorganizē Tautas augstskolu, kas ir vienreizējs pasākums. Bez vispārējā sabiedriskā   darba viņš sevišķu vērību veltī tēva lauksaimniecībai,   cenšoties to nostādīt arvien labāku. Viņš sāk darboties. vietējā lauksaimniecības biedrībā. Boļševiku iebrūku-
VELTĪTI SABIEDRĪBAI ma dēļ sajūk tālākā izglītība un studijas. Lauksaimniecības tiek atņemtas un sadalītas. Viss postīts un sajaukts. Līdz komū-nistti padzīšanai tas uzņemas meža dzīvi un pirmajā dienā pie pagasta valdes nama uzvelk no mājām atnestu Latvijas ka^ rogu. V. Miķelsons kopīgi ar brāli un vietējo jauniešu grupiņu pievienojas ģenerāļa K. Ku-reļa vienībai.
1944. gada IR. novembris jāpavada Ventspils cietumā Tad Tornas grāvraču smagais darbs stindzinošā aukstumā, Ifdz sasniegta 8. maija kapitulācija un gūsta dzīve Vesterbūrā. Riskējot ar bēgšanu, gūsts tiek apmainīts ar bēgļu nometni Hol-
Sākot ar pirmo dienu nometnē, V. Miķelsons ir daudzos atbildīgos amatos. Nometņu laika, līdzko sāk iznākt latviešu avīzes un grāmatas, uzsāk līdzstrādnieka darbu un noorganizē Latviešu grāmatnīcu, kuru vada vēl tagad Ķalamazū.
ASV ierodas 1951. gada decembrī. Pēc nokalpotā līguma gada pārceļas uz dzīvi Ķalamazū. Pēdējos 7 gadus ir Latviešu biedrības priekšnieks: Kā-
NEKĀ 50 GADI
du laiku bijis ari Latv. ev. lut. draudzes priekšnieks, vairākus gadus padomes un valdes loceklis un 30 gadus' pērminderis. Latviešu skolas vecāku padomē par priekšsēdi strādājis 7 gadus.
V. Miķelsons ir arī Latviešu skautu vienības dibinātājs. No dibināšanas laika daitojas Latviešu kreditsabiedribas informācijas nozarē un revīzijas ķomi-sijā. Rīkojis ne vien Kalama-žū, bet arī apkārtnē daiļama^ niecības un  grāmatu izstādes. Vairāk nekā 15 * gadiis darbojies Latviešu  centrā Gaŗezers. Amerikas Latviešu Apvienības valdē darbojies 3 gadus un 2 gadus revīzijā. Pašreiz ir Kultūras biroja preses nozares lo-cddis. Ir ifegad©^ Preses biedr^as biedrs un pēdējos 7 gadus Centrālās valdes loceklis - kasieris. Raksta | avīzēm, žurnāliem un dažādiem izdevumiem. Brīvajā  laikā sava prieka pēc pievērsies dzeju rīmju rākstišanaL
Vēlam vēl ilgus un raženus
gadus, tautas druvā strādājot.
Tad, aizlaiku piesaukts — kaiju acis vairs tavu seju
neatspoguļb: Citu veidolu vidū
kō klīstošs mākonis jaunās skaņās un
It kā blāzma, it kā atspīdums mums nesazīmējamos ceļos — Varbūt nesteidzoties, varbūt strauji neatskatoties, atraisījies, pārtapis zilzilā tālē aizpeldot— vēlvienu īsu īsu brīdi tu mūsu sapņos parādies.