AMERIKĀ: S(estdienavl983/ga^^
(EB
ywrviJA
t±SSSAM ĒRIKA
SEStDIENAļ 1983.
Latviešu tiedēļsļs laikraksts, iznāk sestdienās. Izdevējs — Latvija Amerikā Publishing Ltd. Valdē - V; Plūdons, T. Kron-bērgs,A.šterns. Laikraksta atbildīgais redaktors — A. jCUndrats. Redakcija: 125 Broadview Ave., Toronto, Ont., i:an^da M4M 2E9; tālr. 465-7902. Ņujorkas redakcijas vadī-tājs: V. Irbe, 4035 Rombouls Ave., Brons, N.Y. 10466, IJ.S.A. Tālr. ļ-212-994-79n- Čikāgas redakcijas vad. A. Zaube,
3353 N> A\ļers Avenne, Ghicago, iH. 60618. Redaktors Austrālijā^ Ed, Šmugajs.! 28 Taffs Ave., L^^ 2210, Auslralia.
Redakcijao tiesības .manuskriptus pēc vajadzifeās īsināt. Neizlietotos materiālus neuzglabā^ bet pēc vēlēšanās sōta atpaķaf, ja pievienota pastmarka (Kanādā) vai starptautiskais pasta kupons (citās zemēs). Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās jr raksatāja personiskais uzskats un ne katrā gadījumā atbilst red. viedoklim.
Abortēšanas maksa Ķa par vienu gadu —
40 dol., 6 mēnešiem — 21 dol., 3 mēnešiem — 12 doL jiiumura:cena 1' dol,.';;' ^■; •
Sludinājumu maksa sludinājumu daļā $5.^ tekstā $6.00, pirmajā vai pēd^ā^l^^^^^ ps^r 1 collas telpu. Sarīkojumu kalendārā $1.50 par rindiņui atkārtojot 4 reizes un vairāk 15 proc; atlaide. Laikraksta abonēšana un ^
sludinājumi — tālrunis 466-1514.
LiiikraMtaBpgfldspgtur tiesības atsevišķos gadiju ail nepieņemt. Ja nodota
sliidiniBjumfl laikraksta ieviesusies kļodav^^ t šis sludinājums tiks atk&ilots bez maksas^ Laikraksta apģflds par ķļOdaini ievietotu sludinājumu atbildīgs tikai par tfldu summu, cik pfc sludinājuma likmes izmaks&jusi k|adaini iespiesta teksta telpa. Grozījumus sludinājumos var pie^ t(Blkt ne vēlāk ka vienu dienu pēc sludinājuma nodošanas^
ViKtors
slepenība gan ražošanā, gan pētniecības darbā, ir tik plaši pazīstama, ka noder pār vielu daudziem anekddtiem. Zinātniski pētniecisko institūr
tu līdzstrādnieki zina stāstīt daudzus gādljumus.i Daži pa-^^^^ ziņas, kas strādāja Ļeņingra-dā tā sauc.,,pasta kastītē'^^^t^ i. zinātniski pētnieciskajā institūtā^ kani nav nosaukuma, bet t|kai adrese — pasta kastīte, stāstīja^ ka, stājoties darbā tādā iestādēj bijis jādod paraksts j ka ne tikai nevienām nestāstfe par savu dar-bUv bet pat sievai liegsies paskaidrot^ kādā institūtā strādā. Tomēr kasiere autobusā pie institūta pieturas skaļi zi-^ ņoja: , tūts'':
msti-
Slepenība ir padomju zinātnes galvenais elements. Tagad tikpat kā nav tādu zi-^ nātnisko iestāžu, kur nebūtu kādas slēperlas laboratorijas vai noidaļas, varbūt atskaitot kādusvaloctaieciskus vai vēsturiskus institūtus, kaut arī tur slēgtie grāmatu fondi. ;
Cilvēki, kam nav ciešāku sakaru ar zinātniskām iestādēm, var iedomāties, ka tur tiešām notiek pētniecības darbi, pēc kuŗū rezultātiem kāro ārzemju izlūkdienests. Būtībā, ļ ja arī kb jēdzīgu dara, tad pielāgo padomju apstāk-^ |iem spiegu Rietumos nozagto techndlo|iju un atklājumus. Kā joko dažreiz jaunie zinātnieki, tūr tiek tulkots no jamerikāniskāv
Slepenībai kā padonniju parādībai ir dziļāki sociāli iemesli. Padomju sabiedrībai gadu desniitieni tiek potēts, ka viņi dzīvo lainiīgā iekārtā un kā pārējā pasaule, protams, tās reakcionārā daļa; ir naida pārpilna pret padomju valsti.
ro-
bežas, jābruņojas, bet visi pētniecības darbi jāieslēdz seifos ar signalizāciju.
Ar šo vispārējo padomju sabiedrības mītu cieši saistīta cita leģenda par padomju zinātni kā visattīstītāko pasaulē. Protams, tagad vairs nav četrdesmito gadu pataloģiskās tieksmes visus pasaules zinātnes sasniegumus piedēvēt ,,krievu ģēnijam", bet pietiek palasīt populāros žurnālus vai skolas grambas, lai atklātos, ka padpmju zinātnieki ir izdarījuši vissvarīgākos atklājumus gandrīz jebkurā zinātņu jomā. Tātad no padom|u zinātniskām laboratorijām ir ko zagt, — domā tādās propagandas apstulbināts cilvēks. Diemžēl, ne tikai Krievijā. Ar līdzīgiem s;priedelējumiem gadās sadurties arī Latvijā, pat intelliģentu cilvēku aprindās.
Bet šai slepenības tradīcijai Krievijā ir sena vēsture. Pat pirmspadomju Krievijā aizdomas pret visu ārzemniecisko un ārzemniekiem bija plaši izplatītas. Franču autors marķīzs de Ķistins par Nikolaja I Krieviju rakstīja, ka „Krievi-jā no visa kā taisa noslēpumu.' ' Krievu nacionālā trar dicija saplūdusi ar valdošai šķirai izdevīgu padomju propagandu, dažu zinātnisko vadītāju personiskās interesēs kļuvusi pār tādu monstru, kas visādi traucē pašu zinātni. Daži talantīgākie padomju zinātnieki norāda, ka slepenība ir traucēklis strādāt, bet viņus neviens neuzklausa.
Ir vairāki gadījumi, kad sle-izmanto tīri personis-mērķiem zinātnisko iestāžu vadītāji. Kontroles iespējas par tādām iestādēm ir ļoti ierobežotas. Nemaz nerunājot par plašām iespējām
vai
Pakasi (u manu m
Es pakasīšu tavu.
Jauna veida pozitīvu kasīšanos ieteic.. .mīļā miera mīļotājs Dadzis.
URSTEINA TEĀTRIS DZĪVO
Amerikas latviešu teātra Vašingtonas ansamblis ar V. Kārkliņa Sarkanvīna iestudējumu jau uzstājies daudzos lielākos latviešu centros un pagājušās nedēļas nogalē arī Hamiltonā un Toronto.
Šī ansambļa pastāvēšana likās apdraudēta pēc teātra dvēseles režisora Osvalda Ur-šteina nāves. Ar patiesu prieku jāatzīst, ka Uršteina mei-
bus garumā, ir zmāmi daudzi gadījumi, kad veseli kollektī-vi, pat īsti nezinot, ir strādājuši sava šefa doktora disertācijas iegūšanai. Citreiz savas laboratorijas vai nodaļas darbu slepenībā var izvairīties no kritikas par viltotiem rezultātiem vai nekompetenci. Šajā gadījumā bieži vien saskan zinātniski pētniecisko iestāžu vadītāju un Valsts intereses. Valstij arī ir ko slēpt: gan ārzemju iekārtas un tech-noloģijas zagšanu, gan militārām vajadzībām veltītās pētniecības ap jomus. Pašiem līdzstrādniekiem arī ir priekšrocības: gari lielākā alga nekā līdzīgu neslepenu iestāžu darbiniekiem, gan lielāka apgāde, īpaši tiem, kas strādā tieši militārajām vajadzībām.
Šajā sakarā stingri labojumi j aizdara padomj u projpagandastik izbāžūnētajos ieguldījumos zinātnes attīstībā. Nemaz nerunājot par tō, ka lauvas tiesa no zinātnei piešķirtajiem līdzekļiem aiziet militāro problēmu un techno-loģijas pētīSanai, savu daļu prasa arī tā saucamās slepenības saglabāšana un ar to saistītie pasākumi. Visu to ņem no strādājošo
ta Anda, Sarkanvīnā vadot režiju, apliecina spožu talantu, kas izklaidē bažas par Ur-šteiņa — Vašingtonas teātra nākotni. Augstvērtīgais profesionālo aktieru sniegums lie^ cina, ka arī trimdā latviešu teātris vēl dzīVo.
Pēteris Ž. Hamiltonā.
PAŠU PIRTĪ
Mūsu aktīva līdzdalība Kanādas politiskā dzīvē var dot daudz vairāk nekā biedrību sapulcītēs pieņemtās rezolū-cijas. Ja mēs būtu laikus padomājuši, tad piemēra pēc mēs varētu kā nacionāla grupa sūtīt uz konservatīvo par-
tusv : ■
Pēc šīs partijas konstitūcijas tikai simts latviešu, kas ir konservatīvo partijas biedri, var dibināt savas tautības grupu, kas pati izvēlētu divus delegātus partijas līdera kongresam. Droši vien tāpat ir arī ar liberāļu partiju. Liberāļu partijas biedrs Zenaitis ir vairākkārt aicinājis, bet viņš palicis līdz šim saucējs tuksnesī, un mēs turpinām uzticīgi mīcīt mālus pašu pirtī.
NOST AR KRONBERGU
Nepateicība bieži vien ir vienīgā alga, kp sabiedriskie darbinieki saņem par personiskās dzīves upurēšanu vispārības labā. To norāda kāda Toronto grupa, pēc kuras stabules tagadējais LN AK priekšsēdis negrib dancot. Viņi sākuši Kronberga torpē-dēšanas akciju, pārmetot LNAK priekšsēdim dokumentu parakstīšanu ar Latviešu Centru. To, ka parakstot šādu simbolisku kara cirvju aprakšanu, Kronbergs pildījis tikai iepriekšējās LNAK padomes sesijā pieņemto lēmumu, šie šķietaimi pārnacionālie taurētāji ignorē. Varbūt ka neredzot tālāk par deguna galu, dienas gaismā parādīsies arī cita polītiskā spārna darboņi, kas sauks ne tikai „nost ar Kronbergu", bet arī ,,nost ar LNAK'^i :
Komunisti katru savu politisko pretinieku nosauc par fašistu.
Latviešu trimdas sabiedrībā vienpusīgo kultūras saka-, ru aizstāvji savus kritizētājus, acis nepamirkšķinot, nosauc par vienības šķēlējiem. Gribu vēl piemina, ka augsti akadēmiski grādi nebūt nepasargā cilvēku no polītiskā ak-lunia. Arī aklu muļķu mūsu starpā netrūkst.
K. Pēterspns Čikāgā/
LATVIEŠU.PARKU ■ TORONTO
oronto pilsētā jau pastāv ungāru^ poļu, lietuviešu un citu tautu vārdā npsaukti parki. Tur uzcelti pieminekļi viņu izciliem tautas darbiniekiem.
Tagad latvieši sākuši plānot pieminekļa celšahu komunistu deportētam prezidentam Kārlim Ulmanim.Izraudzītā pieminētā vieta ir Jorkas kapu nodalījumā. Vai nebūtu laiks prasīt arī mums Toronto pilsētai piešķirt zemi latviešu parkam. Šajā parkā Ulmaņa piemineklis diendienā atgādinātu visiem Kanādas pilsoņiem ne tikai mūsu lielā valstsvīra traģisko likteni, bet arī varmācīgo Pad. savienības rīcību, kas nolaupīja Latvijai
iērzs Toronto.
f
Erģei
TĀS NOTI OKTOBl
Pirmās Zj lu ērģeļu gada oktobj protektorātļ un izraisīji atzinumur tu atkārtoji
sarīkot Torl Tas tāgj radīta rīcīl rakās sēdi mos plānus I
Ērģeļu rauga un v| lizācijas ui un mūzikas tāji ir māj māc. Ivars mitēja lidzļ gita Alka,ļ Timerman* dāne un padomdevi
mos sēdēs Purvs, betļ si ar prot ar Casavaļ i A. Tā kā
dienām zi. Par li referēs tos jļpaSuļ notikumul iS par
ļ
devumu, dziesmoti celiet balļ Ērģeļu
Jāna di( rets k( ari Šīs h'i bulu ērģj tu koi
Aina ronto m l\ mācļji dejoju| Jusies
